Dzīvot patiesībā | Svētdiena 15.5.2022 | Raimonds Mežiņš | Sprediķi

Video versija: https://youtu.be/V3QZVssf5Qk Dzīvot patiesībā 15.05.2022. Saldus M. Lutera dr. Jes. 42:10-16; Jk. 1:17-21 *Jņ. 16:5-15 Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku - jo tie netic Man. Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.* Cantate svētdiena. Šodien domāsim par to, kā dzīvot patiesībā un ka Svētais Gars mūs tajā ieved. Svētā Gara darbs ir mums atgādināt par Jēzu. Par Viņa nopelnu pie krusta, nāvi, augšāmcelšanos un sēdēšanu pie Tēva labās rokas. Svētais Gars, Dieva sūtīts atklāj mums nākamās lietas. Viņš atklāj tikai to, ko Dievs grib, lai mēs zinām. Jēzus aiziet pie Tēva un atstāj mums Svēto Garu. Svētais Gars liek pasaulei izprast grēku, tasinību un tiesu. Nedaudz par šo. Grēks ir pasaules trulums, noslēgtība pret Dievu. Tas ir Jēzus un Viņa atklāto Dieva prasību un piedāvājumu noraidījums jeb vienkārši sakot – neticība. Cilvēki ir dzirdējuši par Dievu, bet izvēlas neticēt. Un Svētais Gars tiek sūtīts to atklāt. Taisnība – Jēzus pēc nāves tiek augšāmcelts. Dievam taisnība – pasaulei nē. Un mums katram šī taisnība peronīgi jāatklāj un jāpiedzīvo. Cik daudzi tomēr netic Dieva taisnībai! Jēzus nomana skumjas mācekļu sirdīs. Viņi grib turpināt fiziski būt kopā ar Jēzu, tomēr Dieva plāns ir sūtīt Garu. Caur Svēto Garu Jēzus ir ar mums ik dienas. Tā ir Dieva taisnība un patiesība. Tiesa – pasaules tiesāšana. Dievs ir taisnīgs un Viņš ir arī tiesnesis. Dievs arī pagodinās ar Savu klātbūtni caur Svētā Gara darbību, vairodams ticību un vilkdams visus ticīgos pie sevis. Tam kurš tic, nav jābēdā par tiesu. “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat…” (Jņ. 6:28) saka Raksti Jāņa ev 6. nodaļā. Mācītājs Armands Klāvs par šo saka: “Ticība ir Dieva radošais darbs. Par radošu darbu mēdz saukt darbu, ar kuru tiek radīts tas, kas nav bijis. Dievs rada esamību, tajā rada dzīvību, bet tajā – ticību. Ir jāpazīst šis Dieva darbs – ticība.” Ja mēs atpazīstam Dieva darbu - ticību, ko Viņš ielicis mūsos un cilvēkos ap mums, tad mums par tiesu nav jābēdā. Apustulis Jēkabs saka: “Tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!”(2:13). Ticība un žēlastība iet roku rokā. Mums jāuzmanās, ka netiesājam brāļus un māsas. Ap. Pāvils vēstulē romiešiem 2. nodaļas ievada saka: “Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens, kas spried tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo, spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā dara, nāk pelnītā Dieva tiesa.” (Rom. 2:1-2) Proti, mēs neesam aicināti tiesāt, bet atstāt tiesu Dieva rokās. Tāpat mēs esam aicināti nebūt tiesnešiem pašiem pret sevi. Arī tur mēs mēdzam bargi sevi tiesāt, sodīt. 1. vēstulē korintiešiem Pāvils saka: “Bet tā man ir maza lieta, ka jūs mani tiesājat vai kāda cilvēku tiesa; es neesmu arī pats sev tiesnesis. Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs. Tātad netiesājiet priekšlaikus, tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva”(1. Kor. 4:3-4). Daudzas lietas mēs uzreiz neredzam un nesaprotam. Paiet laiks un atklājas tas, ko nebijām sapratuši. Kādas lietas kļūs skaidras mūžībā. Mēs esam aicināti atstāt visu Dieva ziņā, neravēt ārā visas nezāles. Kā Jēzus saka: “Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus.”Mt. 13:29. Proti, visu, ko mums cilvēcīgi ir vēlme tiesāt vai nosodīt, ir labi un grudri atstāt Dieva ziņā. Viņš caur Svēto Garu uzrunās cilvēku pašu. Svētais Gars vada visā patiesībā. Viņš atklāj siržu nodomus. Un, kad cilvēks tiek Svētā Gara uzrunāts, tad tas ir daudz spēcīgāk un nāk no cilvēka paša sirds, dvēseles, tātad no iekšienes. Gars izgaismo visu patiesību. Tas notiek mūsu dvēselēs. Vai mēs gribam atzīt to patiesību, kuru Gars mums izgaismo? Ne vienmēr, vai ne! Ir labi, ja mums līdzās ir kādi uzticami kristieši ar kuriem mēs varam pārrunāt savas dvēseles kustības, Svētā Gara darbu mūsos. Pasaulē ir tik daudz ikdienienišķu, uz darīšānām vērstu sarunu. Par maz dvēseles sarunu. Lai Gars mūs uz tām pamudina! Lai dvēseles sarunas notiktu, mums vajadzīgs laiks sarunai. Īstai, patiesai, garai sarunai. Liekas, ka mēs reti atvēlam laiku šādām sarunām. Es uzskatu, ka tādai sarunai vajadzīgas vismaz pāris stundas. Kad varam no sirds runāt un arī uzklausīt. Šādas sarunas mums vajadzīgas ar Dievu un cilvēkiem. Ļaut dvēselei vaļu runāt to, kas uz sirds sakrājies, to, ko Gars atklājis. Pārrunāt ar Dievu un līdzdalīt cilvēkiem. Vai arī – runāt ar cilvēkiem un tad to pārrunāt ar Dievu. Mans novēlējums jums un sev: ļauties Dieva Gara darbībai, lai Viņš mum atklāj patiesību. Un tad dalīties ar šo patiesību ar uzticamiem cilvēkiem. Izdzīvojot Dieva patiesību mēs rodam prieku dzīvot. Būsim patiesāki viens pret otru un pavisam patiesi ar Dievu un tuviem, uzticamiem cilvēkiem. Lai Dievs uz to mums palīdz, Āmen!