Eduards Veidenbaums (1867 – 1892)

E.Veidenbauma dzejas pamatžanrs – satīra, kurā viņš sūrojās par pasaules netaisnībām. Tas ir temats, kas nekad nenoveco. Veidenbaums gan neidealizēja strādniekus un revolūciju kā pasaules glābēju. Studiju biedrs Aleksandrs Dauge šai sakarā rakstīja, ka “plašām, vēl uz pavisam zema garīgās attīstības līmeņa stāvošām tautas masām sludināt revolūciju, /Veidenbaumam/ šķita esam patiesa, nežēlīga noziedzība. Tērbatas revolucionāros krievu studentus, kas visus sauca un aicināja “revolūciju taisīt” viņš sarunās ar mani bieži nosauca par noziedzīgiem idiotiem.” Veidenbauma dzeja 20./21.gs. mijā iezaigojās kā tikko uzrakstīta Jura Kulakova komponējumos un grupas “Pērkons” izpildījumā. Mūzika: Hipstokrātija - Ziemas aukstais sniegs (E.Veidenbauma teksts) Ieva Akurātere/Juris Kulakovs - Pēc goda, pēc varas, pēc mantas (E.Veidenbauma teksts)