Sērot par mājdzīvnieku - pašsaprotami vai muļķīgi?

Viesi: Līga Andžāne (komunikācijas speciāliste un nodibinājuma “Drosmes gēni” līdzdibinātāja, pērn atvadījās no savas ilggadējās ģimenes locekles, kucītes Zīles), Kristaps Reķis (veterinārārsts), Kristaps Rūķītis (dzīvnieku kapsētas "Citi medību lauki" direktors).Kāds teiktu “tas taču ir tikai dzīvnieks!”, bet citam tas ir ikdienas sabiedrotais - tas, kurš sagaida pie durvīm, guļ pie kājām un ir klātesošs visos dzīves notikumos. Kad viņš dodas uz citiem medību laukiem, sāpes var būt tikpat dziļas kā zaudējot cilvēku. Kā pārdzīvot mīluļa aiziešanu? Un kāpēc sabiedrībā par šādu sērošanu joprojām pastāv pretrunīgi viedokļi?