Svētrīts. Studijā mācītājs Ainars Baštiks

Svētrīts. Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Baštiks. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 15. nodaļas Jēzus sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Jaunākais sacīja tēvam: “Tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!” Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. Viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva. Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: “Cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. 18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: “Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu. Pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!”” Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja. Bet dēls tam sacīja: “Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.” Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: “Atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās. Atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.” Un viņi sāka līksmoties.