Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis

Mācītāja Jura Rubeņa Svētruna. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 9.nodaļas : 28 Un notika kādas astoņas dienas pēc šīm runām, ka Viņš ņēma pie Sevis Pēteri, Jāni un Jēkabu un uzkāpa uz kalna Dievu lūgt. 29 Un, Viņam lūdzot, Viņa vaigs dabūja citu izskatu un Viņa drēbes kļuva spoži baltas. 30 Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu, tie bija Mozus un Ēlija. 31 Tie parādījās debess spožumā un runāja par Viņa galu, kas to sagaidīja Jeruzālemē. 32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, un uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un divi vīrus pie Viņa stāvam. 33 Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: "Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam," - un viņš nezināja, ko viņš runāja. 34 Un, viņam vēl tā runājot, parādījās padebesis un viņus apēnoja. Bet viņi bijās, kad padebesis viņus apklāja. 35 Un no padebeša nāca balss, sacīdama: "Šis ir Mans Dēls, Mans izredzētais, to klausait!" 36 Un, kad balss atskanēja, tad Jēzus bija viens pats. Lielie kristīgie domātāji ir sacījuši „No tā ,kā tu redzi, ir atkarīgs, ko tu redzi.” Diemžēl ikdienā mēs redzam diezgan maz. Tāpēc Jēzus dažus no saviem mācekļiem izved no ikdienas miglas augstā kalnā, lai sagādātu  viņiem virsotnes pieredzi, kas vēlāk dotu spēku izturēt sarežģītas dzīves stundas .Kāpšana kalnā – tas ir nozīmīgs simbols,  tas ir veids, kā dzīves vidū iegūt citu perspektīvu. Kalns nozīmē – pakāpties pāri ikdienai, kurā vienmuļības rūpes aizsedz galvenos dzīves jautājumus. Tas ļauj palūkoties uz savu dzīvi mazliet no augšas, mēģinot sajust gan pagājušo, gan to, kas vēl tuvojas, sajust savu dzīvi kopumā.