"Upes sniegs". Latviešu lasītājam līdz šim nezināmais senās Ķīnas dzejas stāsts

Iznākusi senās Ķīnas lirikas antoloģija “Upes sniegs”, kurā ietvertie dzejoļi aptver laikaposmu no 3. līdz 13. gadsimtam. Tās sastādītājai Ievai Lapiņai, ne tikai atdzejojot no mūsdienu ķīniešu valodas atšķirīgos pantus, bet arī rādot lasītājam kaligrāfijas paraugus, ievadā pastāstot Ķīnas dzejas vēsturi, apkopojot  dzejnieku biogrāfijas, izdevies aizraujošā veidā atklāt latviešu lasītājam līdz šim nezināmu senās Ķīnas dzejas stāstu.   Stāsta sinoloģe, atdzejotāja Ieva Lapiņa, sinologs, atdzejotājs, Senās Ķīnas dzejas antoloģijas “Upes sniegs” zinātniskais redaktors Franks Kraushārs un dzejnieks, atdzejotājs, Senās Ķīnas dzejas antoloģijas “Upes sniegs” redaktors Ivars Šteinbergs. Grāmatas atvēršanas svētki tika svinēti Jāņa Akuratera muzejā Pārdaugavā, Van Beija spēlē milzu koklei līdzīgo Ķīnas tradicionālo mūzikas instrumentu gudžen, Rīgā dzīvojošais ķīnietis Hans Vang šo dzeju skandē savā valodā, bet krājuma sastādītāja un atdzejotāja Ieva Lapiņa lasa latviski. “Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija” ir ļoti skaista grāmata, un kā gan citādi, tās dizaina autors ir Aleksejs Muraško. Izdevums ir biliguāls, skaistas ir ķīnzīmes, kas ir sarežģītākas un atšķiras no mūsdienu Ķīnas rakstības. Skaista ir Senās Ķīnas klasiskā dzeja, kas vēsta par mūžīgām lietām – apdzied dabas skaistumu, kavējas cilvēciskās skumjās. Ievai Lapiņai, ne tikai atdzejojot no mūsdienu ķīniešu valodas atšķirīgos pantus, bet arī rādot lasītājam Senās Ķīnas kaligrāfijas paraugus, izstāstot Ķīnas dzejas vēsturi un apkopojot dzejnieku biogrāfijas ir izdevies aizraujošā veidā atklāt latviešu lasītājam līdz šim nezināmu senās Ķīnas dzejas stāstu. Ieva Lapiņa ilgāku laiku dzīvojusi ārpus Latvijas. Ieva Lapiņa atzīst, ka Ķīnas klasiskās dzejas tradīcija ļauj spēlēties ar iepriekšējo gadsimtu tekstiem, radīt jaunas, netiešas nozīmes. Taču nav tik optimistiski, ka Senās Ķīnas dzeja mūsdienu Ķīnā būtu ārkārtīgi populāra. Jā, tā tiek mācīta skolās ar atbilstošu, ideoloģizētu komentāru. Taču ne katrs Ķīnas iedzīvotājs spēs Senās Ķīnas dzeju lasīt un saprast. Senās Ķīnas lirikas antoloģija “Upes sniegs” ir bilinguāls izdevums, vizuāli es varu novērtēt ķīnzīmes, kurās šī klasiskā dzeja pierakstīta, un tās atšķiras no mūsdienu rakstības. Senās Ķīnas dzeja ir bijis kas elitārs jau tās rašanās laikā. Un Arī mūsdienu pasaulē tā uzrunās ne katru. Taču tas, kas mums būtu jāapbrīno, ir nemitīgā atgriešanās pie šiem tekstiem, saka Senās Ķīnas lirikas antoloģijas “Upes sniegs’ sastādītāja un atdzejotāja Ieva Lapiņa. Ar apjomīgo antoloģiju Ieva Lapiņa ir iedibinājusi šādu tekstu latviskojuma tradīciju. Un tagad gaida kolēģu un lasītāju atsauksmes.