Kultūras rondo

Tā vien šķiet, ka māksliniecei Rutei Martai Jansonei nav bail ne no kā. Šobrīd grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori” atklāta viņas izstāde “Palimpsests”, kurā ieklīdušas vairākas čūskas un pat varde. Patiešām īsti dzīvnieki, kuri kādreiz dzīvojuši mums līdzās. Rutei nav bail ne no tiem, ne no doktora darba veidošanas. Tieši šī pētniecības posma rezultāts ir apkopots izstādē. Apmēram četrus gadus ar Rasas Jansones un Jāņa Ozoliņa palīdzību viņa pētījusi ķermeni mākslā.  Iecere par darbiem, kas šobrīd aplūkojami "Aminori" mākslas telpā, Rūtei Martai Jansonei dzima brīdī, kad viņa uzsāka studijas profesionālajā doktorantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā. Ķermenis izstādes telpā ir it kā visapkārt un arī pats apmeklētājs var ieraudzīt savu ķermeni izstādes darbu atspulgos.

Kultūras rondo kopā ar mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Veltu Raudzepu un mākslinieku Mārtiņu Heimrātu ieskatāmies izstādē, kas veltīta Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotājam Rūdolfam Heimrātam. Māksla un ideoloģija – kādas bija iespējas un nodevas? Līdz 22. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde “Rūdolfs Heimrāts 100. Mantojums”, veltīta izcilā tekstilmākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora un Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotāja Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) simtgadei. “Es labprāt sēdu stellēs un aužu. Viss tas periods līdz tam paiet vienās šaubās un mokās. Mani apstāj dažādi varianti, un tā es varētu bez gala, bet, kad esmu stellēs, varu no sirds teikt, ka esmu laimīgs. Gatavojos tam kā rituālam, sakārtojis visus materiālus, izraugos skaņu plates, un tā, skanot izvēlētai mūzikai, aužu pavedienu aiz pavediena. Kājas un rokas kustas nepārtraukti, tikai galva kā tiek priekšpusdienā noliekta, tā paliek līdz vakaram, un esmu laimīgs,” kādā vēstulē rakstījis Rūdolfs Heimrāts. Izstāde parāda Rūdolfa Heimrāta daudzpusīgo radošo mantojumu, izgaismojot viņa ievērojamo ieguldījumu Latvijas tekstilmākslas attīstībā 20. gadsimta otrajā pusē. Līdzās gobelēniem, dekoratīvajām tekstilijām, keramikai, audumu apdruku dizainiem no dažādu muzeju kolekcijām apmeklētāji varēs iepazīt mākslinieka dzīves laikā nerealizētas ieceres, ko glabā ģimenes arhīvs. Ekspozīciju papildina audiovizuālie dokumenti no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kuros redzams meistars, viņa ģimene un audzēkņi, dalība starptautiskos simpozijos un izstādēs, kā arī kadri no zudušiem interjeriem. Pirmo reizi īpaša uzmanība pievērsta Heimrāta sadarbībai ar arhitektiem un viņa devumam interjera dizaina jomā.  

Ceļš mājup Dzejas dienu laikā. Tas ir topošā dzejnieka Raiņa jeb mazā Žaniņa ceļojumus no mājas Berķenelē uz skolu un atpakaļ mājās. Kopumā ap 10 kilometru – gar brīnišķīgiem dabas skatiem, seniem un ne tik seniem vēsturiskiem kultūras objektiem, kuros vīd pat Romeo un Džuljetas mīlas stāsta apvīti motīvi. Tāds bija mazā Raiņa bērnības jeb jauno dienu ceļš, kuru aizvadītajās brīvdienās – Latvijas dzejas mēneša sestdienā – pārgājienā ar nosaukumu “Mājup. Jaunā Raiņa ceļš” no Daugavpils uz Berķeneli rīkoja Latgales Centrālā bibliotēka.  

Domāšana par literāriem procesiem ir ļoti būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa, atzīst starptautiskās konferences "Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību" rīkotāji no Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Kultūras rondo izvaicājam institūta vadošos pētniekus Evu Eglāju-Kristsoni un Benediktu Kalnaču. Vaicājam ne tikai par gaidāmo konferenci, bet arī, ko zinātnieki teiktu par lasīšanas kultūru 21. gadsimtā? 16. līdz 18. septembrim Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīgā rīkos starptautisku zinātnisku konferenci “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību”. Konference ir viens no centrālajiem notikumiem LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 80. jubilejas gadā. Konferences programma veidota četros savstarpēji saistītos tematiskajos virzienos: reālisma kartēšana; poētika un literārās formas; piederība un identitāte; digitālā literatūra un lasīšanas kultūras. Referātos reālisms tiks aplūkots no 19. gadsimta līdz mūsdienām, analizējot tā saikni ar naturālismu, modernismu, sociālistisko reālismu, postkoloniālo un postpadomju pieredzi, ekoloģisko domāšanu, atmiņas studijām, daudzvalodību un digitālo kultūru. Trīs dienu garumā konference pulcēs ap 70 literatūras un kultūras procesu pētnieku no Eiropas un citām pasaules daļām, veidojot starpdisciplināru dialogu starp literatūrzinātni, kultūras studijām, atmiņas un identitātes pētniecību, digitālajām humanitārajām zinātnēm, mākslas un mediju studijām.   

Festivāla “Homo novus” laikā notika konference, kurā no dažādiem leņķiem aplūkoja to, kā kultūru padarīt pieejamu ikvienam. Uz to lūkojās, gan ņemot vērā aspektus saistībā ar fizisko vidi, gan mākslas saturu un kopienu iesaistes veidošanu.

Kā mainās mūsu priekšstati par memoriālajiem muzejiem, to dažādo saturu un finansējuma šaurību. Kāpēc valstij ir svarīgas šīs atmiņu un iesaistes institūcijas? Kultūras rondo izvaicājam Memoriālo muzeju apvienības direktori Ināru Polmani un Raiņa un Aspazijas muzeja pārstāvi Annu Auziņu, kura atklāj arī ieceri par jauno Raiņa skolu.

2026. gada Dzejas dienas turpinās. Neparasts notikums bija Muzeju krātuvē. Tā bija “Skaņu dzeja”. Vispirms dzejnieka un atdzejotāja Guntara Godiņa lekcija “Skaņu dzeja”. Pēc tam – dzejas lasījumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā “Skulptūru mežs”. Iedvesmojušies no skaņu dzejas, nākamajā dienā ar pieciem dzejniekiem tikāmies Latvijas Radio studijā. Lasāmo dzeju un skanošo dzeju lasa dzejnieki Elīna Vendija Rībena, Patrīcija M. Keiša, Māra Ulme, Valters Liberts un Aleksandrs Barons. Esiet gatavi skaniskiem un cita veida pārsteigumiem!

“Svaiga gaisa malks”, “interesanta pieredze”, “atšķirīgi skatpunkti” – tā starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” notikumus raksturo apmeklētāji. Festivāls šogad norisinās no 4. līdz 12. septembrim Rīgā un reģionos, dažādās spēles vietās. Festivāla vadmotīvs šogad – atelpa un apzināta dzīves tempa palēnināšana. Festivāls turpinās, apkopojam iespaidus pirmās puses norisēs.  Festivāls “Homo Novus” notiek līdz 12.septembrim, savukārt teātra izstāde “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 20.septembrim.

Kas šodien visvairāk apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un kādas ir sabiedrības iespējas šos riskus mazināt? Par to šogad aicina domāt Eiropas Kultūras mantojuma dienas. Pasākuma vienojošā tēma šogad ir “Krīzes un risinājumi”. Kultūras rondo viesojas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula, mākslas vēsturniece Elvita Ruka un arhitekts Pēteris Blūms. Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad Latvijā norisinās no 11. līdz 13. septembrim. Eiropas kultūras mantojuma dienas dažādās Eiropas valstīs notiek jau vairāk nekā 40 gadu, un to mērķis ir vairot interesi un rosināt izpratni par mūsu kopīgo kultūras mantojumu, un arī apzināt grūtības, ar ko tas saskaras. Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas aicina domāt par krīzēm un – ko visi kopā varam darīt to risināšanā. 

Ar Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" jauniestudējumu Paulas Pļavnieces režijā 10. septembrī Latvijas Nacionālais teātris atklās 108. sezona. Izrādei dots žanra apzīmējums "precību sāga" – tajā Eglīša asprātīgais skats uz trīsdesmito gadu Rīgas sabiedrību sastapsies ar mūsdienu skatījumu uz jaunu cilvēku izvēlēm. Iestudējums ir vēltījums autoram 120. jubilejas gadā. Kultūras rondo pirmizrādes rītā viesojas izrādes režisore Paula Pļavniece un scenogrāfs Kristaps Kramiņš. Ierakstā uzklausām trīs aktierus – Lauru Siliņu, kura spēlē šķietami kaprīzo meiteni precību gados Grizeldu Surģenieci, Igoru Šelegovski, kurš atveido vienu no līgavu medniekiem Ati Dušeli, kura alkas pēc labas dzīves ieved gan pazemojumā, gan atriebē, un Gustu Ābeli jaunā korporeļa Vanckara lomā, kurš meklē savu veidu, kā tikt ieraudzītam un novērtētam. Runājam par to, ko kopīgu šodien varam sajust ar pagājušā gadsimta 30.gadu Latvijas „zelta jaunatnes” un viņu vecāku alkām un rīcībām, un kādā skatuves valodā to šodien stāstīt. Lai arī "Līgavu mednieki" ir uzskatāms par vienu no populārākajiem literārajiem darbiem starpkaru periodā, šis ir pirmais romāna iestudējums uz Rīgas teātru skatuvēm. 

Rūras triennālē Vācijā šovakar, 10. septembrī, pirmizrādi piedzīvos beļģu režisores Lisaboa Haubrehtsas interpretācija par Hermaņa Heses romānu “Sidharta”. Tā pieteikta kā maģisks stāsts par jauna brahmana garīgo ceļojumu uz apgaismību Indijā, meklējot sevis izzināšanas gudrību laicīgajā pasaulē. Izrāde top sadarbībā ar Dailes teātri, Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu. Telefonsarunā uzklausām Kasparu Putniņu. „Sidhartas” izrādes Rīgā būs 21. - 23.oktobrī. 

Kas notiek, kad skatītājs kļūst par izstādes dalībnieku? Tādu jautājumu uzdod mākslinieču dueta „Poētiskais robotisms” izstāde „AERO”, kas iekārtota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē. Mākslinieces Laura Prikule un Eva Vēvere tajā mudina līdzdarboties un caur šo spēli vairāk iepazīt sevi pašu. „AERO” ir izstāde, kurā daļa ekspozīcijas objektu ir pārvietojami un pārveidojami, tādēļ ik nedēļu apmeklētājiem atklājas cita izstādes versija.

Klajā nācis dzejnieces, atdzejotājas un tulkotājas Ingmāras Balodes ceturtais dzejas krājums “atrodi makšķernieku”. Tas mūs rosināja šajā Dzejas dienu mēnesī atkal tuvāk pieskarties dzejas tapšanai un dzirdēt, kā tā skan paša autora balsī. Tiekamies ar Ingmāru Balodi Kultūras rondo. "Atgriešanās pie jau gataviem tekstiem man bieži vien šķiet visgrūtākā. Ir divi soļi. Viens ir izkāpt no tulkotājas rakstāmgalda puses un pāriet pie saviem dzejoļiem. Ar atdzejojumiem dzejoļi mēdz saspēlēties, ar prozas tulkojumiem ir mazliet citādas attiecības. Teksti mēdz būt greizsirdīgi cits uz citu," tā sajūtas, kad nākas atgriezties pie dzejoļiem, kas rakstīti pirms dažiem gadiem, bet tagad apkopoti grāmatā, raksturo Ingmāra Balode. Ingmāras Balodes krājuma "atrodi makšķernieku" atvēršanas svētki notiks 9. septembrī, mākslas centrā “Noass”.

Kāpēc Latvijā tik slikta demogrāfiskā situācija? Atbildi uz šo jautājumu meklē izrādes "Stiprais dzimums" veidotāji. Režisors Toms Treinis un dramaturgs Matīss Gricmanis piedāvā vakara ilgu pētījumu demogrāfijā, jautājot, kāda loma tās risināšanā ir vīriešiem. Savukārt trīs stiprā dzimuma aktieri iestudēšanas procesu raksturo kā terapiju. Iestudējums "Stiprais dzimums" ir "Dirty Deal Teatro" 19. sezonas pirmais jauniestudējums. Tuvākās paredzētas 1. un 2.oktobrī. Lai arī nav vecuma ierobežojuma, vērts zināt, ka izrādē aplūkotas seksuāla rakstura tēmas un izmantota necenzēta, rupja valoda.

Grafika ir ļoti daudzpusīga – pārliecina Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas 3. kursa studentu izstāde “[Pa]ražas”, kas pašlaik skatāma "M/Darbnīcā" Rīgā. No tradicionālajām tehnikām līdz eksperimentiem 10  jaunie mākslinieki, sadarbojoties ar 4. kuras mākslas vēstures studentiem Jāni Kronīti un Esteri Neimani, veidojuši izstādi, kas apspēlē idejas par senajām grafikas tehnikām un rudeni kā ražas laiku.  Izstāde “[Pa]ražas” M/Darbnīcā būs skatāma līdz 3. oktobrim, savukārt 19. septembrī notiks radošā darbnīca, kurā ikviens varēs izmēģināt kādu no tradicionālajām grafikas tehnikām.

Dokumentālo filmu forums “Baltic Sea Docs” šogad atzīmē 30. jubileju, un tas norisināsies no 8. līdz 13. septembrim. Forumā tiks prezentēti 26 projekti, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību. Kultūras rondo saruna ne tikai par filmām, kuras varēs redzēt foruma laikā, bet arī par sarunām, kas paredzētas ar filmu veidotājiem. Lai gan forums ik gadu piedāvā daudzveidīgu kino programmu skatītājiem, tas nav vienkārši kino festivāls, bet gan ļoti būtisks profesionāļu starptautiskās sadarbības un redzamības veicinātājs. Stāsta foruma vadītāja un filmu projektu atlases komisijas locekle Zane Krūmiņa, Latvijas Nacionālā kino centra pārstāve Lelda Ozola un producents un „VFS films” dibinātājs Uldis Cekulis. Foruma seansi notiks kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpils novadā Salā. Daļa programmas būs skatāma arī tiešsaistē Nacionālā kino centra platformā filmas.lv. Tāpat skatītāji aicināti apmeklēt īpašo pasākumu programmu Jūrmalā. 

5. septembris ir dzejnieka un tulkotāja Knutu Skujenieka (1936–2022) dzimšanas diena. Šogad atceramies viņu 90. dzimšanas dienā. Viņa sievai – Intai Skujeniecei, dendroloģei, kurai kā Mordovijas nometnē izsūtītā Knuta sievai nācās atteikties no zinātnieces karjeras, pārrakstīt viņa dzejoļus, nodrošināt sarakstes, kā arī rūpēties par iztiku un audzināt bērnus, 90 gadi palika šā gada 29. jūlijā. Knuta dienā, kas Salaspilī tradicionāli notiks 25. septembrī, īpaša uzmanība būs pievērsta Intai Skujeniecei. Pasākums simboliski atgriezīsies pie pirmsākumiem – pirmā Knuta diena 2000. gadā notika toreizējā kultūras namā “Enerģētiķis”, kas šodien atdzimis kā Salaspils koncertzāle un tajā būs Knuta Skujenieka zāle. Kultūras rondo ir sava Knuta diena, kurā pārskatot arhīvus, atradām kolēģes Zaigas Grīnbergas veidoto raidījumu par Intu Skujenieci Melnbaltasi foto 2015. gadā un Kultūras rondo sarunas, kas ierakstītas ciemojoties pie Intas un Knuta 2016. gadā. Savukārt Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne stāsta, kā Knuta diena noritēs šogad.

Šodien, 4. septembrī, pie skatītājiem ceļu sāk starptautiskais festivāls "Homo Novus". Festivāls, kura pirmsākumi meklējumi Daugavpilī, simboliski arī šogad iegriežas te – Daugavas upes tecējumā. Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs britu teātra kompānijas "Stan's Cafe" un Latvijas mākslinieku veidotā izrāde "Upes tūres. Daugava". Aptuveni 50 minūšu ilgais izrādes stāsts vedīs no Daugavas ietekas Rīgas līcī pret straumi, iepazīstinot ar upi, tās vēsturi un krastos dzīvojošajiem. Festivāla laikā izrādi varēs pieredzēt dažādās vietās gar Daugavu posmā no Krāslavas līdz Rīgai. Jau šovakar pirmā izrāde notiks Krāslavā, rīt – Augšdaugavas novada Naujenē un parīt – Daugavpilī. Stāsts "Upes tūres. Daugava" jeb izrāde par visiem Daugavas krastos dzīvojošajiem šī gada "Homo Novus" festivālā nav radies nejauši. Visam pamatā ir sava likumsakarība, un šoreiz tā ir arī veiksmīga sadarbība ar britu māksliniekiem un viņu radīto koncepciju par dzīvi gar dažādām upēm.

Teksasas varas iestāžu izveidots 850 aizliegto grāmatu saraksts, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTQ+ tematiku, izraisīja negaidīti plašu atsaucību arī citos štatos, bet bibliotekāriem nācās cīnīties par demokrātiju un vārda brīvību. Dokumentālā filma "Bibliotekāri", kas uzņemta ASV un stāsta par bibliotekāru un sabiedrības cīņu par demokrātiju un vārda brīvību ASV, ir aktuāla arī Latvijā, īpaši priekšvēlēšanu laikā. Kultūras rondo par filmas tematiku, arī par bērnu un jauniešu literatūras saturu un to, vai grāmatu aizliegšanas degsme ir bijusi un ir arī Latvijas problēma, pārrunājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktori Katrīnu Kukaini un Latvijas bibliotekāru biedrības iniciatīvas "Bibliodoma" idejas autori, Salaspils bibliotēkas bibliotekāri Baibu Īvāni. „Bibliotekārs ikdienā var saskarties ar situācijām, kad ir vēlme ietekmēt krājumu,” par situāciju Latvijā bilst Baiba Īvāne. „Ir bijuši daži gadījumi Latvijā, kad ir vērsta uzmanība uz grāmatām bērniem, kur ir nepiemēroti temati, to ir darījuši atsevišķi politiskie spēki,” piekrit Katrīna Kukaine.

Kultūras rondo Rīgas Mākslas telpā tiekas ar mākslinieci Sarmīti Māliņu viņas jaunākajā izstādē "Skatīšanās no malas", kuras centrā ir mākslinieces pirmais – 1990. gadā radītais objekts, ar tādu pašu nosaukumu, kuram līdzās skatāms šogad tapušais objekts "Mute". Sarmītes Māliņas 1990. gadā radītais darbs “Skatīšanās no malas” tika eksponēts pirmajā objektu un instalāciju mākslas lielformāta izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940.–1990. gads” izstāžu zālē “Latvija”. Darbs ir lakonisks, pat minimālistisks, iezīmējot vēlākajiem Sarmītes Māliņas darbiem raksturīgo attīrīto formu valodu. Latvijas laikmetīgā māksla un izstāžu vēsture glabājas šķūnīšos un pagrabos, jo laikmetīgās mākslas joprojām nav pat projektā. Arī pie šādas atziņas atkal nonākam sarunā ar mākslinieci un izstādes kuratori Daigu Rudzāti. Sarmītes Māliņas izstāde "Skatīšanās no malas" būs aplūkojama no 4. septembra līdz 25. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē ciklā "Milži".

Ģitārista un komponista Matīsa Čudara vārds, šķiet, visbiežāk saistās ar džeza mūziku, bet viņu aizrauj arī klasiskā un laikmetīgā mūzika, kā arī popmūzika. Matīss skolojies gan Nīderlandē, apgūstot džeza ģitāras spēli Amsterdamas konservatorijā, gan vēlāk ASV, Jeila Universitātē, iegūstot maģistra diplomu mūzikas kompozīcijā un teorijā. Augustā  kopā ar "Čudara TRIO", kurā darbojas arī Edvīns Ozols (kontrabass) un Ivars Arutjunjans (bungas) ir ieskaņots jauns albums. Turklāt saikne ar Ameriku  joprojām nav zudusi. Jaunais albums, kurā apvienotas kompozīcijas, kurās netrūkst improvizācijas, ceļu pie klausītājiem uzsāks nākamā gada pavasarī.

“Māksla ir visāda, bet man svarīgi pasaulē pienest kaut ko labu un skaistu,” – tā par savu glezniecību saka Kristīne Rubene. Daudzus gadus esot Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas amatā, jaunajā studiju gadā viņa ievēlēta par Glezniecības katedras vadītāju. Savukārt Kristīnes Rubenes jaunākā izstāde “Zudušo laiku meklējot” pašlaik skatāma Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Māksliniece strādā lēnu un pamatīgi, tikai daļa darbu tapuši speciāli jaunākajai izstādei. Par jauno amatu Kristīne Rubene bilst, ka ieies vēsturē ar to, ka ir pirmā sieviete Glezniecības katedras vadītājas amatā. Savukārt viņas gleznās daudz meža zemeņu, kas liek domāt, ka māksliniece ir arī aizrautīga ogotāja. "Man liekas, ka nekā skaistāka pasaulē nevar būt, kā izcirtums pilns ar meža zemenēm," atzīst Kristīne Rubene.

Pētnieku un praktiķu versijas par jaunākajām parādībām literatūrā apkopotas kolektīvajā monogrāfijā “Latviešu literatūra 2016–2024”. Kultūras rondo izvaicājam tās sastādītāju dzejnieku un literatūrzinātnieku Arti Ostupu un literatūrkritiķi Ilvu Skulti. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis kolektīvo monogrāfiju “Latviešu literatūra 2016–2024”. Monogrāfijas 11 nodaļas piedāvā gan vēsturisku perspektīvu, gan analītiskas pārdomas, cenšoties aptvert pēc iespējas plašāku literāro materiālu. Prozai veltītās nodaļas aplūko vēsturiskos un biogrāfiskos romānus (Zanda Gūtmane, Anda Kuduma), īso formu nostiprināšanos (Ilze Jansone), kā arī sievietes pieredzes izpausmes (Zita Kārkla). Dzejai veltītās nodaļas apskata konceptuālisma inovācijas (Ivars Šteinbergs), jauno dzejnieku paaudzi (Artis Ostups), sociālpolitisku motīvu klātbūtni (Ilva Skulte) un materialitātes un ekoloģijas jautājumus (Ieva Melgalve). Tāpat monogrāfija pievēršas bērnu auditorijai domātai dzejai un prozai (Linda Mence), kā arī romānu ekranizācijām kino (Elīna Reitere) un literatūras izmantojumam teātrī (Līga Ulberte). Monogrāfiju noslēdz literārās dzīves hronika (Signe Raudive).

Augusts ir dzejnieces un atdzejotājas Astrīdes Ivaskas simtgades mēnesis. Viņas dzeja šonedēļ skanēja Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzejā sarīkojumā ".. ir laiks atkal savā valodā varēt – Astrīde Ivaska dzīvē, dzejā un atmiņās". Kultūras Rondo ielūkojāmies Latvijas Radio arhīvā un uzklausījām viņas dzejas pētniekus.

“Viegli nav, bet ir interesanti” – atzīst iniciatīvas “Būvēt – Nebūvēt” idejas aizsācēja, arhitekte Brigita Bula, organizējot un praktiski piedaloties etnogrāfiskā sarunu galda būvēšanā. Iniciatīva “Būvēt – Nebūvēt” sadarbībā ar Dānijas kultūras institūtu šonedēļ Pāvilostā trīs dienu laikā īstenoja vienu no savām pirmajām aktivitātēm – būvējot 18. gadsimta lībiešu dobšķīvju galda atdarinājumu. Topošie arhitekti kopā ar pieredzējušiem amatniekiem un dažādu nozaru profesionāļiem apguva praktiskas iemaņas darbā ar koku, kā arī sarunās izkristalizēja turpmākās “Būvēt – Nebūvēt” tēmas.

Šovakar tiks oficiāli atklātas šā gada Dzejas dienas ar devīzi "Dzeja dzied". Kultūras Rondo studijā par dzejas un mūzikas mijiedarbi un klātesamību gan festivālā, gan kultūrtelpā un festivāla aktualitātēm saruna ar dzejniekiem Ēriku Bērziņu, Elvīru Blomu un Guntaru Godiņu. Pirmās Dzejas dienas tika sarīkotas Raiņa simtgadē, 1965. gada 11. septembrī,  pie dzejnieka pieminekļa, toreiz – Komunāru laukumā, tagadējā Esplanādē. Dzejas dienas 61 gada laikā ir mainījušās, apsīkušas, tad atradušas jaunas izpausmes formas. Šobrīd Latvijā ir vairāk par vienu dzejas festivālu, un raidījumā runājam ne tikai par Dzejas dienām, bet arī par Siguldas Dzejas dienām un dzejas naktīm, kuru ietvaros gaidāms šai nedēļas nogalē dzejas pārgājiens. Bet festivāla ilgdzīvotāja – Dzejas dienu – spilgta iezīme ir tā, ka tas izstiepies nu jau divu mēnešu garumā. Tas ir jau sācies augusta sākumā, bet Dzejas dienu oficiālā atklāšana šovakar, 28. augustā.

Helsinkos, mākslas telpā "Toinen Kerros", atklāta audiovizuālās mākslas izstāde "Latvieshi International". Tajā skatāmi sešu Latvijā, Īslandē un Somijā dzīvojošu latviešu mākslinieku jaundarbi. Izstādes centrālā tēma ir fona troksnis. Seši mākslinieki (Uģis Albiņš, Aina Bikše, Jurģis Peters, Mārtiņš Ratniks, Sandijs Ruļuks un Lidija Zaneripa) šim fenomenam pievēršas no dažādiem skatpunktiem. Viņu darbos tiek pētīta mašīnu savstarpējā komunikācija, algoritmiskās sistēmas, industriālā skaņa, uztveres un uzmanības mehānismi, kā arī tās pēdas un nogulsnes, ko atmiņā un identitātē atstāj pārvietošanās un būšana citās kultūrtelpās.  

Sestdien Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā norisināsies “Suitu kultūras dienas”. Muzeja izstāžu zālē tiks atklāta izstāde, un arī suitu jaunākā izdevuma, tautas muzikanta, kokļu meistara un audēja Nikolaja Heņķa nošu burtnīcas atklāšana. Suiti dižosies ne tikai sestdien, bet to dara arī Kultūras Rondo, kur sarunājamies ar jaunās grāmatas sastādītāju, Rudenieku folkloras ansambļa "Basu suiti" vadītāju, etnomuzikoloģi, ērģelnieci Daci Nasteviču, suitu dūdinieku, arhitektu un ceļotāju Juri Lipsni, biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdātāju Daci Martinovu un koklētāju, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperti Laimu Jansoni.

Veltījums Cēsīm un cēsniekiem, tā ir veidota izstāde “Pilsēta aiz loga”, kas pašlaik skatāma Cēsu muzejā. Izstādei  izvēlētas 10  ēkas ar kultūrvēsturisku nozīmi, ekspozīciju veidojot par katru namu, par tā īpašniekiem un iemītniekiem, pievienojot arī priekšmetus no muzeja krājuma. Savukārt sasaisti ar mūsdienām rada cēsnieku vēstījums par namu, ko redz pa sava dzīvokļa vai darbavietas logu.

Māksliniece Krista Vindberga-Auzniece Kim? Laikmetīgās mākslas centrā radījusi odu pieskārienam Circles Are Better Than Lines. Kultūras Rondo studijā iztaujājam mākslinieci par ideju un darbu tapšanu.

Par Starptautiskā laikmetīgā mākslas festivāla "Survival Kit" izvēlēto tēmu un aktualitātēm "Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu" Kultūras Rondo izvaicāsim festivāla dibinātāju un radošo direktori Solvitu Kresi un mākslinieci Annu Egli, uzklausīsim arī festivāla kuratores Elenu Sorokinu un Simonu Markelu Dvorāku.  

Par 17. Starptautiskā laikmetīgā mākslas festivāla "Survival Kit" izvēlēto tēmu un aktualitātēm "Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu" Kultūras Rondo izvaicājam festivāla dibinātāju un radošo direktori Solvitu Kresi un mākslinieci Annu Egli, uzklausām arī festivāla kuratores Elenu Sorokinu un Simonu Markelu Dvorāku.  

Konrāda kvartāls ir vecās un jaunās arhitektūras ansamblis Cēsu vecpilsētā. Četras ēkas no dažādiem gadsimtiem veido mūsdienīgu ansambli: kvartālā ir gan 18. gadsimta klasicisma mūra ēka, jaunbūve, mācītājmāja un vēl mazs namiņš – ratnīca, kā arī atsegts 13. gadsimta viduslaiku aizsargmūris.  Tā kā par “Draugiem Group” uzņēmumu “Mājas Cēsīs” daudz rakstīts, mēs dodamies Konrāda kvartāla izpētē kopā ar tās arhitektu Pēteri Bajāru no “Outofbox Architecture”.

Rīga septembra sākumā kļūs par svarīgu satikšanās vietu vairāk nekā 200 ainavu arhitektūras profesionāļiem no visas Eiropas, jo pie mums notiks starptautiska konference „Landscape in Transition” jeb „Ainava pārmaiņās”. Kā Eiropas ainavas ietekmē klimata, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas un kā ainavu arhitektūra var palīdzēt attīstīt noturīgu, iekļaujošu un atjaunojošu vidi – šie jautājumi būs konferences centrā. Kultūras Rondo saruna viesojas Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Indra Purs, ainavu arhitekte Linda Zaļā un SIA “ALPS ainavu darbnīca” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

Rīga septembra sākumā kļūs par svarīgu satikšanās vietu vairāk nekā 200 ainavu arhitektūras profesionāļiem no visas Eiropas, jo pie mums notiks starptautiska konference „Landscape in Transition” jeb „Ainava pārmaiņās”. Kā Eiropas ainavas ietekmē klimata, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas un kā ainavu arhitektūra var palīdzēt attīstīt noturīgu, iekļaujošu un atjaunojošu vidi – šie jautājumi būs konferences centrā. Kultūras Rondo viesojas Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Indra Purs, ainavu arhitekte Linda Zaļā un SIA “ALPS ainavu darbnīca” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

Kultūras Rondo šajā vējainajā un lietainajā sestdienā devāmies uz Liepājas teātri, kurš sācis savu 120. sezonu un kurā šobrīd notiek starptautiskais festivāls „Teātris tuvplānā". Tikāmies ar Liepājas teātra valdes locekli, režisoru Valteru Sīli, aktrisi Agnesi Jēkabsoni, nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes locekli mākslinieciskajos jautājumos Baibu Bartkeviču, dejas un teātra kritiķi Ditu Jonīti un teātra kritiķi, LSM kultūras žurnālisti Henrietu Verhoustinsku. Festivāls Liepājā ilgs līdz 23. augustam, un tā laikā skatītāji varēs redzēt izrādes no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Liepājas teātri festivālā pārstāv izrāde "Parasta pirmdiena", kas 2025./2026. gada "Spēlmaņu nakts" balvai izvirzīta trīs nominācijās. Liepājas teātris savā 120. jubilejas sezonā skatītājiem piedāvās astoņus jauniestudējumus, to vidū igauņu režisores Renātes Kērdas iestudējumu. Jubilejas programmā paredzēti izglītojoši pasākumi un atskats uz teātra vēsturi, piedāvājot iespēju dokumentālos materiālos iepazīt vēsturiskos iestudējumus un nozīmīgākos notikumus teātra attīstībā. Jubilejas pasākumi iecerēti 2027. gada marta otrās nedēļas nogalē.  

Vienkoču parku Rihards Vidzickis sāka veidot 2003. gadā. Pamatvīzija par kokamatniecības muzeju kopš tā laika nav mainījusies. Tajā laikā tur bija tikai daba, nekas cilvēka veidots. Mazliet tas viss ir apaudzis ar lietām, kas nenāca pat sapņos. Tostarp, darbnīcām, kurās var apgūt amatniecības prasmes. Te aizvien vairāk attīsta izglītojošās norises, lai, piemēram, ikviens varētu apgūt, kā soli pa solim var izgatavot savu bļodu vai pat zobenu. Dodamies uz Līgatnes pusi, lai aplūkotu jauno koka pupuķi un saprastu, kā soli pa solim tiek gatavoti senie cīņu rīki.

Ģitārists Reinis Jaunais laiž klajā albumu "Vest" un gatavojas kārtējai Eiropas tūrei, lai koncertētu Polijā, Čehijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā un Portugālē. Par jauno albumu un pētījumu par primitīvo un trokšņaino mūziku padomju Latvijā no 1956. līdz 1986. gadam Kultūras Rondo saruna ar Reini Jauno.

Šoreiz raidījuma fokusā karavīru literatūra un jaunā tulkojumu sērija „Mūsu Eiropa", kurā iecerēts izdot 25 gadus vecā Ukrainas armijas veterāna, dzejnieka Artura Droņa dzeju. Kultūras Rondo studijā par to izvaicājam tulkotāju un atdzejotāju Māru Poļakovu.

Ēka kā vēl viens izrādes dalībnieks – to piedzīvot aicina laikmetīgās dejas apvienība “SIXTH”. Nedēļas otrajā pusē (21. un 22. augustā) mākslas muzejā "Zuzeum" notiks arhitektūras un dejas pastaiga “Telpas kods: šeit un tagad”.  Izrādes veidotāji rādīs ap 10 performances visā ēkā: no skulptūru dārza līdz jumta terasei. Dzīvā mūzika, telpa un  kustība saplūdīs vienā pieredzē, aicinot skatītāju doties līdzi. Līdzīgas performances jau notikušas citās sabiedriskajās ēkās. Ielūkojamies mēģinājumā mākslas muzejā "Zuzeum" un aprunājamies ar apvienības “SIXTH” dalībniekiem.

20. augustā Latvijas pirmizrādi piedzīvos pilnmetrāžas animācijas filma "Laimīgie". Tas ir stāsts par deviņus gadus veco Elizabeti, kurai skolas brīvdienās jādodas mājup pie vecākiem, kas mīt Venecuēlas lietusmežos. Taču skolas gaitās Elizabetei ir izveidojušās jaunas draudzības. "Laimīgie" savu pasaules pirmizrādi šovasar piedzīvoja pasaules lielākajā un nozīmīgākajā animācijas filmu festivālā Ansī pilsētā Francijā. Kultūras Rondo studijā izvaicājam filmas režisoru Edmundu Jansonu un mākslinieci Elīnu Brasliņu. "Laimīgie" ir otrā studijā "Atom Art" tapusī pilnmetrāžas animācijas filma, sekojot 2019. gadā iznākušajam stāstam "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kas bija dauzonīgs un aizrautīgs vēstījums par pilsonisko aktivitāti.

Šobrīd Kalnciema kvartālā apskatāma izstāde, kas aicina apstāties un paskatīties uz to, kas mums ir apkārt. Māksliniece Lilija Dinere izstādē “Totēmi. Sastingums un reizē dzīve” pievēršas dabas radībām, kas nav dzīvas, lai ar mākslas palīdzību dotu tām otro dzīvi. Kā radošajos darbos var iedzīvināt putna spalvas, kaulus un gliemežvākus? Un kāpēc māksliniece uzskata, ka uz pasaules nav nekas, kas būtu miris?

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” ar stāvovācijām izskanējis viens no pasaulē iecienītākajiem ASV komponista un diriģenta Leonarda Bernsteina darbiem “Kandids” Mārtiņa Meiera režijā. Tā bija daļa no Cēsu Mākslas festivāla programmas, galvenās lomas izrādē atveidoja Dailes teātra 10. aktieru studijas audzēkņi. Par gūto pieredzi iestudējumā un tālāko radošo un studiju procesu Kultūras Rondo saruna ar solistēm Agati Grīnhofu un Gerdu Igauni, diriģentu Jāni Liepiņu, dzejnieci Inesi Zanderi, režisoru Mārtiņu Meieru un vokālo pedagoģi Unu Stadi neparastā lomā – Vecā dāma. Šoreiz žanrs prasīja ne tikai izcilu vokālo sniegumu kopā ar orķestri, bet arī aktiermeistarību un spēju raidīt zālē gan to ironiju, kas piemīt ‘’Kandidam jeb optimistam”, gan Voltēra kritiku, gan mūsdienu lokalizāciju.  

Latviešu kinorežisoram Jānim Streičam 26. septembrī – 90. Svinības, kādas viņš būtu vēlējies, notiks Preiļos, 19. septembrī, bet Jāņa Streiča daudzpusīgo devumu Latvijas kultūrai apliecina viņa personālizstāde „Jāni Streiču atceroties" Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē.

Performanču mākslas vecmāmiņas Marinas Abramovičas dzīvesstāsts, iespējams, piedāvā atslēgu uz viņas mākslas pasauli. Šai pasaulei pietuvojusies Kārina Pētersone, kura iztulkojusi Abramovičas autobiogrāfiju „Ejot cauri sienām". Kultūras Rondo zīmīgākos pavērsienus performanču meistares mūžā pārrunājam ar Kārinu Pētersoni, ieklausoties arī pašas Abramovičas sacītajā.

Raimonds Staprāns – gleznotājs un dramaturgs. Duālists – starp Rīgu, kur dzimis 1926. gadā, un Sanfrancisko, kur nodzīvoja lielāko daļu savas dzīves un šā gada janvārī aizgāja mūžībā. Reālists un abstrakcionists. Gleznoja lēni un rakstīja lēni. Šaubījās – daudz. Tā savai simtgadei tuvojas Raimonds Staprāns – gan ne vairs pats, bet ar izstādi “Klusuma arhitektūra” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un grāmatu “46 epizodes ar un bez ironijas”. Taču mums ir viņa balss ieraksti, kas tapuši dažādos laikos un vietās – Sanfrancisko, Rīgā un mājā pie okeāna Sīrančā. Ik pa laikam viņš arī palasīja kādu lapu no tolaik topošajiem memuāriem. Tad atkal šaubījās. Tagad grāmatā apkopotas 46 epizodes, kurām priekšvārdus rakstījušas viņa meitas Maretta un Alda, bet pēcvārdu – literārā redaktore Ieva Struka. Lai izstāstītu Raimonda Staprāna stāstu, aicinājām vairākus viņam tuvus cilvēkus izvēlēties vienu no viņa gleznām – tādu, kas viņiem pašiem šķiet īpaša un caur kuru iespējams pastāstīt kaut ko būtisku par Raimondu. Viņa dzīvesbiedre Ilona Staprāns, mākslas zinātniece un izstādes kuratore Elita Ansone, teātra zinātniece Ieva Struka, "VFS Films" vadītājs un producents Uldis Cekulis, kā arī Raimonda galerists un draugs Pīters Mendelhols (Peter Mendenhall, ASV) – katrs no viņiem uz Raimondu Staprānu raugās citādi. Oktobrī gaidāma arī VFS Films un režisora Pētera Krilova dokumentālā filma par Raimondu Staprānu “Sarkanais šķūnis”.

Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā jau kādu laiku skatāma izstāde “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība”. Izstāde apvieno 28 Latvijas mākslinieku darbus un aicina paraudzīties uz emocijām no mākslas, zinātnes, medicīnas un personiskās pieredzes skatpunkta. Trešdien publiskās programmas ietvaros notika psiholoģes Ievas Bites un bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova saruna “Emociju saikne ar fizisko veselību”. Tikāmies ar dažiem no izstādes māksliniekiem.

Kāpēc pēdējos gados ielu māksla no grafiti ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas virzieniem Eiropas pilsētās? Arī Rīgā pirmo reizi norit Ielu mākslas mēnesis. Kultūras rondo pārrunājam, kā ielu māksla pēdējos gados kļuvusi par nopietnu laikmetīgās mākslas virzienu, kas maina pilsētvidi un apkaimju identitāti. Studijā tiekamies ar ielu mākslinieku, festivāla ROW BALTICS idejas autoru un māksliniecisko vadītāju Daini Rudeni, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta "Arsenāls" vadītāju un kuratoru apvienības „Mākslas birojs” dalībnieci Līnu Birzaku, kā arī Rīgas pašvaldības Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas projektu vadītāju, mākslinieci Agniju Suprovsku. Sarunas gaitā sazināmies arī ar Liepājas pēdējo gadu ielu mākslas uzplaukuma vienu no galvenajiem vaininiekiem Mareku Albertu. Un, lai saprastu, vai un kā ir mainījusies mūsu sajūta un attieksme pret ielu mākslu, atkāpjamies arī tieši desmit gadus senā pagātnē, kad Dainis Rudens viesojās Latvijas Radio raidījumā Monopols pie Inga Ulmaņa. 

Saistībā ar Pedvāli prātā visbiežāk pirmā doma prātā nāk par mākslinieku rezidencēm. Jau kopš 90. gadu sākuma mākslinieks Ojārs Arvīds Feldbergs tur rīko tēlniecības simpozijus un plenērus, kā arī te vairākus gadus aizvadītas mākslinieku rezidences. Lai jaunradītu, pie mums uz Latviju braukušas radošas personības gan no Eiropas, gan tālākām vietām, ASV, Korejas, Japānas, Ķīnas, šogad pirmo reizi pārstāvēta Brazīlija. Līdz ar to šī ir arī vieta, kur notiek kultūras zināšanu apmaiņa, arī atbraukušos izglītojot par Latvijas tradīcijām un kultūras mantojumu. Lai gan katram māksliniekam ir savs ritms, sarunā ar Kultūras Rondo viņi norāda, ka bez citiem šajā rezidencē nespētu uzturēties. Tieši savstarpējā saskarsme viņus mēdz iedvesmot saviem darbiem.

Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas, kādreizējā cisterciešu māsu klostera, stāsti vēsturnieka stāstījumā, rekonstruētos viduslaiku dziedājumos un laikmetīga skaņu vidē. Kultūras rondo kopā ar  senās mūzikas pētnieci un mūziķi Laini Taboru un vēsturnieku Andri Levānu atklāsim vienu no mazāk zināmajām Rīgas vēstures lappusēm. 16. augustā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā norisināsies koncertstāsts "Klostera stāsti". Tā centrā būs vēsturnieka Andra Levāna stāstījums par klosteri un tā iemītniecēm, viduslaiku dziedājumi "Schola Cantorum Vox Iubilantis" izpildījumā (mākslinieciskā vadītāja Laine Tabora) un Andreasa Teobalda (Andreas Theobald) laikmetīgā skaņu vide. Šos elementus vienotā telpiskā un dramaturģiskā risinājumā savienos režisore Anna Viduleja. Koncertstāsta iecere radusies mūziķei, senās mūzikas pētniecei un interpretei Dr. art. Lainei Taborai, strādājot ar Rīgas cisterciešu māsu 15. gadsimta lūgšanu grāmatām. Tajās saglabātie liturģiskie teksti un muzikālais materiāls kļuvuši par pamatu koncertstāstu ciklam, kuros klostera vēsture atdzīvojas mūzikā, stāstījumā un mākslinieciskā interpretācijā, pirmoreiz sasniedzot plašāku publiku.