latvijasradio.lsm.lv - RSS

Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu rindas Stradiņa slimnīcā ir problēma ne tikai pacientiem, kuri nesaņem palīdzību tur, bet arī tiem, pie kuriem nevar steigties aizkavētā ekipāža. Tas būs viens no tematiem, par ko runājam Krustpunktā. Izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un žurnāliste Lauma Niedrīte.  

Krievija ar propagandas vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām jau no 90. gadiem ir ietekmējusi Latvijas politiku un kaitējusi mūsu valsts starptautiskajam tēlam. Andis Kudors, politologs un ilglaicīgs Krievijas politikas pētnieks: „Latvija gribēja būt un bija, un ir laba, eiropeiska valsts, un mūsu atvērtību Krievija izmantoja. Bet tas nebija pareizi.” Partijas, kas orientējās uz krieviski runājošajiem pilsoņiem, gadiem saņēma atbalstu no Krievijas gan caur dažādiem maksājumiem, slēpjot tos kā atbalstu kultūrai, gan kā iespēju uzstāties Kremļa kontrolētajās televīzijās, kuras bija populāras arī Latvijā. Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece: „Krievija tātad uzņemas šo aizstāvju lomu tām iedzīvotāju grupām, ko tā dēvē par Krievijas tautiešiem, un, tad aizstāvot viņu intereses, tad arī patiesībā [to] izmanto kā ieganstu militāras agresijas īstenošanā.” Latvijā arvien ir ievērojams pilsoņu skaits, kas ir gatavi balsot par partijām, kas izvairās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un saglabāt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Tomēr ne visus šos cilvēkus var uzskatīt par propagandas ietekmētiem. Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks: „Mēs nevaram nepamanīt, ka tomēr tur ir kaut kāda saistība arī ar zināmu vecuma specifiku.” Cik liela Latvijā ir tā sabiedrības daļa, kuras politiskos uzskatus veido Kremļa propagandas naratīvi? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Paziņoti "Spēlmaņu nakts" nominanti 17 kategorijās, kurus no 2025. gada 1. augusta līdz 2026. gada 15. jūnijam skatījās un vērtēja žūrijas komisija deviņu nozares profesionāļu sastāvā. Kopumā tika izvērtēti 108 profesionālā teātra jauniestudējumi. Kultūras rondo studijā nominantu sarakstu pārskatām kopā ar balvas žūrijas komisijas pārstāvjiem teātra kritiķi un zinātnieci Zani Radzobi, teātra kritiķi Ati Rozentālu un mākslinieci Sandru Krastiņu.  Ar 19 nominācijām žūrijas vērtējuma līderis ir Latvijas Nacionālais teātris, kuram pēdas min Dailes teātris ar 18 nominācijām. Gan Liepājas, gan Valmieras teātris katrs ieguvis 14 nominācijas. Šī gada 23. novembrī "Spēlmaņu nakts" ceremonija notiks jau 33. reizi, tā norisināsies Dailes teātrī. Žūrijas komisijā strādāja: Atis Rozentāls, žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; Ingrīda Vilkārse, žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; Zane Radzobe, teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; Jānis Siliņš, LKA profesors, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; Kitija Balcare, teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; Ilze Kļaviņa, teātra kritiķe un teātra pētniece; Sandra Krastiņa, māksliniece; Uģis Segliņš, psihodrāmas speciālists; Armands Znotiņš, mūzikas kritiķis.

Viens tos uzskata par teju vai lāstu, kas tikpat neizbēgams kā nāve, citi - par pilsoņa pienākumu, taču skaidrs ir viens – oriģinālu veidu kā iekasēt no iedzīvotājiem naudu vēsturē ir bijis ne mazums. Naudā, graudā, darbā – veidi, kā iekasēt no iedzīvotājiem nodevas, ir bijuši dažādi, laikmeta prasībām raksturīgi un dažkārt visai savdabīgi. Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labprātīgi? Raidīujumā Zināmais nezināmajā sarunājas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.   Zinātnes ziņas par to, ka pārsteidzošs atklājums Ugandā radījis raizes vietējiem biologiem – tur šimpanzes uzsākušas karu savā starpā. Gan cilvēku, gan citu dzīvnieku sugu starpā ir novērojami konflikti, taču arī tad pētījumos var atklāties pārsteidzoši fakti. Ugandā, Kibales Nacionālajā parkā, pēdējos trīsdesmit gadus īstenots Ngogo šimpanžu projekts, novērojot lielu savvaļas šimpanžu grupu ar vairāk nekā 200 īpatņiem. 2015. gadā pētnieku komanda šajā šimpanžu barā ievērojusi polarizāciju, laikā līdz 2018. gadam barā parādījušās divas atšķirīgas grupas, bet nākamo septiņu gadu laikā vienas grupas locekļi veikuši 24 uzbrukumus otrai grupai, nogalinot vismaz septiņus pieaugušus tēviņus un 17 mazuļus. Pētījuma rezultāti nesen publicēti žurnālā “Science”, un tajā abas grupas apzīmētas kā Rietumu un Centrālā, atbilstoši to teritorijai nacionālajā parkā. Cīņa par teritoriju, slimības un vēl citi iemesli var novest pie tik krasas bara sadalīšanās, un par to sarunar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu.

Tā nav tikai romānos aprakstīta kaite, kas sižetam piešķir papildus biedējošu romantiku un spraigumu. Diemžēl tuberkuloze ir realitāte, ar kuru sabiedrība saskaras joprojām. Kas zināms par šo slimību mūsdienās un kā ar to cīnīties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" 7. nodaļas vadītāja, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre ārste Līga Kukša un RAKUS stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" ambulatorās daļas virsmāsa un Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre Evita Biraua.

"Mēs jau nevaram atbalstīt ar visu, bet svarīgi ir tur būt, braukt un parādīt, ka neesam aizmirsuši viņus. Tas ir ne mazāk būtiski kā tās mantas un lietas, ko tu atved," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis - domubiedru grupas "UA un LV" izveidotājs Normunds Kalniņš. Kopš pilna mēroga iebrukuma viņš kopā ar citiem Ukrainas atbalstītājiem ar apbrīnojamu regularitāti uz kara plosīto valsti nogādā automašīnas un citas nepieciešamās lietas. Sarunā arī par dronu kara jauno realitāti un apņēmīgo noskaņojumu Ukrainā.   Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:  Tramps un Ukrainas panākumi;  Kas frontē un diplomātijā gaidāms šovasar? Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību sāk pārtapt realitātē;  Iespējamais pamiers un pēckara izaicinājumi.    Epizodes gaita:  00:30 Ievads. 02:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:23 Ukraina pārņem iniciatīvu karā un diplomātijā. 06:30 Tramps un Ukrainas panākumi. 08:47 Kas frontē un diplomātijā gaidāms šovasar? 11:55 Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību sāk pārtapt realitātē. 14:24 Iespējamais pamiers un pēckara izaicinājumi. 20:12 Piesakām šīs epizodes viesi – zemnieku, domubiedru grupas Ukrainas atbalstam “UA & LV” izveidotājs Normunds Kalniņš 21:33 Neteicās, ka tik ilgi izdevies noturēt to palīdzību. 22:30 Kā izmainījusies latviešu brīvprātīgo darbība pēdējo 2 laikā.  23:10 Kā mainījies pieprasījums pēc automašīnām, to sagāde un nogāde Ukrainā? 26:45 Šis ir milzīgs darbs. Ne visi iztur.  28:35 Visu nevaram atbalstīt, bet ne mazāk svarīgi ir braukt, lai parādītu, ka neesam viņus aizmirsuši.  28:45 Brauc vidēji reizi mēnesī. 29:50 koncentrējamies uz pazīstamu vienību, kas ierauta aktīvās cīņās, bet palīdzam arī citiem.  30:50 Lielākā daļa no mašīnām ir ierindā.  31:40 Par problēmām uz robežas – poļi cenšas sarežģit pārbraukšanu. 37:46 Par  drošību neko īpaši prognozēt nevar. Visa ukraina ir sarkanā zona. 38:50 Dronu apdraudējums pie frontes. 40:24 Par okupētajām teritorijām, kur reiz tika vesta palīdzība.  42:34 Karavīru noskaņojums, līdz ar nesenajiem panākumiem, ievērojami uzlabojies. 44:04 Ainava pie frontes krietni mainījusies, visu mēģina ierakt zemē. Jebkura kutība var nest letālu iznākumu. 46:16 Esmu pieradis, ka lauksaimniecībā visu laiku ir ekstremāli apstākļi, tāpat arī Ukrainā. 47:17 Par kritušajiem. 48:17 Visi pāriet uz robotizētām sistēmām un droniem. Labā ziņa ir straujā tehnoloģiskā attīstība. 50:05 Kā Latvija tiek galā ar dronu apdraudējumu? 51:47 Ukrainā visi noguruši, bet nedomā piekāpties. 52:47 Sarunas beigas. 54:20 EXPLAINER: kādi cilvēki intervēti Drošinātāja 4.sezonā. 57:58 Rakstiet mums: [email protected] 58:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Plašu rezonansi un neizpratni sabiedrībā izraisījusi ziņa par iecerēto Latvijas sabiedriskā medija (LSM) zīmola maiņu. Vairāk nekā 200 Latvijas Sabiedriskā medija darbinieku lūdz valdi publiskajā telpā un vidē – gan uz ēkām, mikrofoniem, gan citviet – saglabāt vēsturiskos zīmolus "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio". Tikmēr LSM valde norāda, ka jaunais zīmols neaizstās LTV un LR ieguldījumu, bet apliecinās, ka LSM ir viena organizācija ar kopīgu misiju. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jēgermane Latvijas Radio skaidroja, ka, iespējams, nav bijusi pietiekama komunikācija ar darbiniekiem, jautājums būtu plašāk jāskaidro, taču „nekas neesot akmenī iecirsts”. Tāpat SEPLP vadītāja min, ka iespējams, nav bijusi pietiekama komunikācija, darbiniekiem nav paskaidrotas izmaiņas. Šobrīd ir apstiprināts tikai "mātes zīmols" LSM.

Ministru prezidents Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” uz 30 dienām apturējis lielos valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jeb IKT iepirkumus, norādot, ka "miljoni, kurus tajos paredzēts tērēt ir milzīgi." Jautājumu skatījusi atbildīgā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Un tā arī identificējusi galvenās problēmas un iespējamos risinājumus. Kā šorīt Latvijas Radio atzina VARAM ministrs Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta", ir ielaistas ilgstošas un smagas sistēmiskas problēmas, kuras nav risinātas. Tavars šodien, 18. jūnijā, nformēs par nepieciešamajām pārmaiņām valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldībā. Ministrijā skaidro, ka pārmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienotu pieeju digitālo investīciju plānošanai.

Tuvojoties vasaras saulgriežu kulminācijai, Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs aicina izstādē iepazīt paparžu daudzveidību. Izstāde “Zelta ziedu papardīte” tapusi sadarbībā ar zemnieku saimniecību “Bērziņi”, kas vairāk nekā 30 gadu garumā nodarbojas ar dekoratīvo augu audzēšanu. Papardes ziedam latviešu folklorā tiek piedēvētas maģiskas auglības un laimes īpašības, kas krāšņi apdziedātas arī latvju dainās. Lai uzzinātu ko vairāk par papardes maģiskā zieda uzplaukšanu, un cik dažādas mēdz būt papardes Latvijas dārzos, to uz Piejūras brīvdabas muzeju Ventspilī devās skaidrot Inga Ozola.

Monopolā runājam par māju atrašanu tālu prom no dzimtenes. Sarunas viesis vācietis Bruno Andersons, kurš pirms 18 gadiem atbrauca uz Latviju, nolēma šeit palikt un izveidoja savu bioloģisko saimniecību.

No 19. līdz 21. jūnijam Rīgā notiks XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, pulcējot 4000 studentus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Dalību pieteikuši 64 kori, 38 tautas deju ansambļi un deviņi pūtēju orķestri no dažādām Baltijas valstu augstākās izglītības iestādēm. Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē skanēs svētku atklāšanas koncerts LU Lielajā aulā 19. jūnijā, kā arī ierakstīts tiks svētku Garīgās mūzikas koncerts 20. jūnijā Rīgas Doma (ēterā būs dzirdams 21. jūnijā plkst.12.00). Svētku lielkoncertu “Līdz Bezgalībai… ” 21. jūlijā plkst. 17.00 varēs klausīties Latvijas Radio 1 un vērot tiešraidē LTV1. Svētku režisors Juris Jonelis uzsver, ka šī gada “Gaudeamus” programmā īpaši izcelta Baltijas studentu kopības sajūta, tradicionālo repertuāru apvienojot ar mūsdienīgām mākslinieciskām interpretācijām, bet sarunā Ingai Žilinskai viņš atklāj šo svētku ieceres tapšanu: "Man bija ļoti interesanta ekskursija vairākās mūsu universitātēs un augstskolās. Es pētīju, kas tagad ir aktuāls jauniešiem, studentiem, kāda ir vecuma kategorija, kas ir tie, kas mācās klātienē, neklātienē, tālākizglītībā. Visus šos aspektus ietver svētku dalībnieki, kas paralēli studijām kopj tradīciju un izpaužas vai dziesmā, vai dejā, vai kāda instrumenta spēlē, vai vēl ko citu dara. Tas ir nebeidzams apjoms, plašs, milzīgs. Nokļuvu arī līdz pētnieku grupai, kas pēta kosmosa zinātni, Visuma parādības, universa nebeidzamo, mūžīgo atklāšanas virzienu. “Gaudeamus” laikā redzot, kā mūžīgais prieks valda studentu dzīvē, gribējās to pašu, tikai mazliet citādāk, un pētnieciski nokļūt līdz tam, kā noformulēt to, ko dziesmusvētkos mēs saņemam koncentrētā devā. Pēc dziesmusvētkiem cilvēki ilgi dzīvo šajā sajūtā - kas tas ir par spēku, kā to izmērīt? Varbūt ir kāda formula? Devos pētniecības virzienā un nonācu līdz Einšteina formulai par spēku - gaismas ātrums sadarbojas ar masu. Tad - pie tēmas, ka jauda nekad nebeigsies, ja mēs to ražosim. Tad nonācu līdz tēmai par bezgalību, jo katrs cilvēks ir ticis līdz meklējumiem studiju posmā, līdz bezgalībai tajā, kas katram ir svarīgs. Tur ir tradīcija, ir personiskais, ir arī kopums, ja svētkiem jau 20. reize. Vēl jo vairāk - tas ir kopums, kas veido Baltijas stāstu.Tas ir kopums, kas mēģina nekad neapstāties un vēstīt par savu vērtību sistēmu, kas mums kopīgi ir svarīga, īpaši šobrīd, pasaulē kā tādā visumā, kas nekad neapstāsies. Svētku tēma tādēļ ir “Līdz Bezgalībai”. Mūžīgais dzinulis. 70 gadu ir svētkiem - 1956. gadā bija pirmā reize, kad tie izskanēja, tā bija Igaunija. Kāds ir dalībnieku skaits šogad? Kura no Baltijas valstīm ir dalībniekiem bagātākā? Latvieši, protams, šogad būs vairākumā, jo svētki notiek Rīgā, bet nav maz arī no kaimiņvalstīm - apmēram 600 koristi abās valstīs, bet kopējais dalībnieku skaits jau ir pie 4000. Nebūs tā, ka noslēguma koncertā pilnīgi visi būs - kaut kādās dienās kādi atbrauc, kādi aizbrauc, pēc savām iespējām. Bet pārsvarā visi grib būt klāt, jo tas tomēr ir kārtīgs studentu notikums, svētki, ar ko viņi rēķinās. Esmu iesaistīts šajos svētkos jau no 2011. gada, un tad, kad tajos nokļūstu, jūtu, ka viņiem to vajag.   

Kulbergs par “airBaltic” biznesa plānu: Diezgan konkrēts, precīzs un varētu būt iespējams. Eiropas Savienība šodien gatavojas spert nozīmīgu soli Ukrainas un Moldovas iestāšanās procesā. Šovakar Luksemburgā tiks atvērta pirmā iestāšanās sarunu sadaļa ar abām valstīm. Pērn Latvijā samazinājās gan patērētāju parādu portfeļa kopsumma, gan arī parādu lietu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē. NMPD direktore: Ilgie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto sastrēgumi pie Stradiņa slimnīcas vairs turpināties nevar. Citādi mēs apdraudam pacientiem iespēju tikt pie neatliekamās palīdzības. 

Kā ģimenes locekļi var atpazīt pašnāvības riska brīdinājuma pazīmes un sniegt atbalstu bērnam vai pusaudzim, kurš domā par pašnāvību vai ir veicis pašnāvības mēģinājumu? Ģimenes studijā analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Pusaudžu resuru centra klīniskais un veselības psihologs, dialektiski biheiviorālās terapijas speciālists Aigars Vilcāns, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls, kā arī mamma, mentālās veselības atbalsta biedrības "Ogle" līdzdibinātāja Irena Cepurīte.   -- Bērnu aizsardzības centra uzticības tālruņa dati rāda - katrs septītais zvans ir saistīts ar bērna autoagresiju jeb paškaitējumu vai pašnāvības domām. Šogad līdz 28. maijam saņemti jau 254 šādi zvani, gandrīz tikpat, cik visa 2025. gada laikā. Ja kāds no draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic savas domas par pašnāvību vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem. Pēc palīdzības un padoma var vērsties: Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis - 116111; Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis atbalsta sniegšanai pieaugušajiem - 116123; Diennakts krīzes tālrunis - 67222922, 27722292; Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - 113.  

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par Latvijas basketbolam vēsturisko 2026. gada 7. jūniju. Todien Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlase kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem. Šī trofeja bija vienīgā, ko Latvijas izlasei šajā basketbola atzarā vēl nekad nebija izdevies izcīnīt. Pasaules 3x3 basketbola vēsturē tagad ir tikai divi spēlētāji, kuriem ir visi iespējamie lielie tituli - olimpiskais zelts, Pasaules kauss, Eiropas kauss un Pasaules tūres kopvērtējuma uzvara. Tie ir latvieši Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis.  Raidījuma lielajā sarunā kopā ar Nauri Miezi rezumējam Pasaules kausa izcīņas nedēļu Varšavā, bet profesionālu vērtējumu ar skatu no malas sniedz Tokijas olimpisko spēļu čempions Agnis Čavars. Nedēļas notikumu izlasē: Sācies Pasaules kausa finālturnīrs futbolā - čempionāta saimniekiem divas uzvaras un neizšķirts;  Latvijas futbola izlasei fiasko Baltijas kausā; Jūrmalā noslēdzies Pasaules tūres trešā līmeņa posms pludmales volejbolā - čempionu tronī kāpa Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova un Edgars Točs/Gustavs Auziņš; ULEB Eirokausā basketbolā spēlēs Rīgas “Zeļļi”, savukārt Latvijas čempionus no Valmieras atstāj galvenais treneris Kaspars Vecvagars.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā... Naktsāķis- un draugus var nemeklēt!!!   DZIESMU KAUJA Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.   AEiropa- Tevi mīlu (51%) Vēja Runa- Viss kārtībā (39%) Prāta Vētra- Galvā tikai sievietes (10%)

OECD: Valsts pārvaldes un veselības aprūpes rezultātu uzlabošana veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā. To, kā ministriem veicas ar trīs prioritāro darbu izpildi, vērtēs ne tikai valdības pilnvaru beigās, bet vismaz reizi mēnesī. Ukraina paredz papildu līdzekļus aizsardzībai. Populārāka kontrabandas prece Latvijā joprojām ir cigaretes, savukārt legālo cigarešu tirgū arvien vairāk iespiežas viltojumi un nezināmas izcelsmes bezdūmu nikotīna izstrādājumi.

Pēdējo 25 gadu laikā dzīves līmenis Latvijā ir pietuvinājies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam rādītājam, taču joprojām pastāv strukturālas problēmas, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā Ekonomikas pārskatā par Latviju. Organizācija norāda, ka izaugsmi veicinātu valsts finanšu un administratīvās kapacitātes uzlabošana, veselības rezultātu stiprināšana un ātrāka zaļā pārkārtošanās. 

A Ukrainian ethnomusicologist and musician living in Canada, Marichka has, since the Maidan, devoted her voice, songs and knowledge of Ukrainian traditions to the struggle for freedom. In conversation with Dīvs Reiznieks, the former member of “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” and “Balaklava Blues” talks about her current project “Daughters of Donbas”, which reached No. 1 on the World Music Charts Europe in April 2026, Ukrainian children abducted by russia, her experience on the front line as a volunteer combat medic, and why Ukrainian folk songs seem dangerous to the russian regime. This is a conversation about music as testimony, about switching language after the Maidan, about the Ukrainian roots of Donbas, and about the responsibility of an artist at a time when culture becomes a form of resistance.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs   

Kanādā dzīvojošā ukraiņu etnomuzikoloģe un mūziķe Marička kopš Maidana laika savu balsi, dziesmas un zināšanas par Ukrainas tradīcijām veltījusi cīņai par brīvību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku bijusī grupu “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” un “Balaclava Blues” dalībniece stāsta par savu projektu “Daughters of Donbas”, kas 2026. gada aprīlī ieņēma 1. vietu “World Music Charts Europe”, krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, pieredzi frontē kā brīvprātīgā kaujas mediķe un to, kāpēc ukraiņu tautasdziesmas krievijas režīmam šķiet bīstamas. Šī ir saruna par mūziku kā liecību, par valodas maiņu pēc Maidana, par Donbasa ukraiņu saknēm un par mākslinieka atbildību laikā, kad kultūra kļūst par pretošanās formu.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:  Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās?  Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē un vai sankcijas Krievijai drīzumā gaidāmas arī no ASV?  Un vai miljardiera Abramoviča viesošanās Kijivā liecina par Kremļa vēlmi izbeigt karu?    Epizodes gaita:  00:30 Ievads 01:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:53 Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās? 08:16 Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē 11:58 ASV pēc ilga pārtraukuma sakustējusies sankciju noteikšanai pret krieviju. 14:15 Ukraina uzņemas iniciatīvu diplomātiskajos centienos. Kremlis meklē iespējas sarunāt mieru? 19:11 Aizsaulē devies Ukrainas aizstāvis no Latvijas Uldis Volmārs. 19:40 EXPLAINER: Krievijas nolaupītie Ukrainas bērni – cik daudz to ir un cik daudzi atgūti? Cik daudz bērnu cietuši karā kopumā? 21:22 Piesakām šīs epizodes viesi – mūziķi Maričku, kura starptautisku atzinību viņa guvusi ar tādiem projektiem kā Божичі, Lemon Bucket Orkestra, Balaklava Blues un jaunāko apvienību Daughters of Donbas, kuras debijas albums “Songs of Stolen Children” 2026. gada aprīlī sasniedza pirmo vietu Eiropas pasaules mūzikas topā. Viņa ir arī kaujas mediķe un aktīviste. 23:35 Pirms Maidana, Marička bija viens no cilvēkiem, kura uzskatīja, ka māksliniekiem jāpaliek ārpus politikas. Taču viss mainījās 2014.gadā. 25:11 Mūzika ir ideāls veids, lai savienotos no sirds uz sirdi. Ar jauno projektu “Daughters of Donbas“ Marička cenšas pasaulei nodot informāciju par krievijas nolaupītajiem Ukrainas bērniem.  26:45 Projektā iesaistījusies arī meitene Liza, kura izgājusi cauri filtrācijas nometnēm Mariupolē. 29:43 Regulāri brauc uz fronti. 30:20 Par krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem un kāds ir viņu liktenis? 34:18 Bērniem krievijā tiek skalotas smadzenes un, ja šo procesu nevar apturēt, tad tas ātri uzrāda rezultātus. 37:30 Kāpēc krievijai vajadzīgi Ukrainas bērni? 38:58 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par nolaupītajiem bērniem: “Daughters of Donbas” – “Who Am I”  39:19 Par pagrieziena punktu Maidanā, 2014.gadā un pievēršanos aktīvismam. 41:10 Kā Maša kļuva par Maričku un par pāriešanu no krievu uz ukraiņu valodu. 44:40 2014.gadā gribēja pievienoties bruņotajiem spēkiem, bet folkloras zināšanu dēļ, komandieris nepieņēma. 46:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Maidana notikumiem: Hilka – “Не ходи улане”  46:37 2023.gadā pievienojās tanku vienībai kā brīvprātīgā kaujas mediķe un žurnāliste. 50:23 Kā tikt galā ar emocionālo izaicinājumu būt tanku vienības “mammai” un 4 bērnu mātei Kanādā? 52:18 Kāpēc karavīri jāparāda arī civlēciskās situācijās? 53:20 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par brīvprātīgo iesaistīšanos armijā: Daughters of Donbas – “4.5.0.”  54:12 Karš nav kā filmās. Tas ir šausmīgs, taču tur var saskatīt arī skaistumu. 55:45 Folkloras ekspedīcijās Donbasā atklāja šī reģiona ukrainiskumu. 58:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Donbasa ukrainiskumu: Божичі – “Червона калина”  58:52 Par krievijas centieniem iznīcināt Maričkas izveidoto folkloras ierakstu arhīvu. 1:01:10 Marička ir mūsdienu kobzars  1:01:56 Marička iesaka grupas, kuras vērts paklausīties. 1:03:59 Par spēlēšanu Igaunijā un saspēle ar vietējiem mūziķiem dažādās pasaules valstīs.  1:05:13 Vēlas apmeklēt Latviju. 1:05:49 Dziesma, kas veltīta Meževoju ģimenei: Daughters of Donbas – “Remember, I Believe in You”  1:07:06 Par Ukraiņu mūzikas panākumiem pasaulē. Mūziķiem jāizmanto pastiprinātā interese par Ukrainu, lai nodotu svarīgus vēstījumus 1:10:23 Pateicība Latvijai. 1:11:08 Sarunas beigas. 1:11:17 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:15:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi.  1:16:00 Rakstiet mums: [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Ģimenes studija dodas tikties ar Zicmaņu ģimeni. Mārtiņš un Krista dzīvo Līgatnes pagastā. Viņi ir lauksaimnieki, nodarbojas ar lopkopību un audzē kartupeļus. Tā gan vairāk Mārtiņa daļa. Krista rūpējas par viņu dēliem trim dēliem - septiņus gadus vecajiem dvīņiem Renāru un Emīlu un pastarīti trīsgadnieku Olafu. Sarunā viņa atzīst, ka algotu darbu nav strādājusi kopš sagaidīja savus pirmdzimtos. Jo brīdī, kad grasījās atgriezties darba dzīvē, vienam no dvīņiem konstatēja ļaundabīgu saslimšanu un tas visai ģimenei lika mainīt ikdienas ritmu un pārvērtēt, kas dzīvē īsti ir un kas nav svarīgs. Laiks ir pagājis un citādā dzīve kļuvusi pierasta. Tajā līdzās nebeidzamajiem lauku darbiem un rūpēm par bērniem no sirds tiek svinēti arī svētki. Īpaši vasaras saulgrieži.

Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio žurnālistu Eduardu Liniņu.  

Sekošana līdzi savai veselībai un patērētajai pārtikai ir kļuvisi teju par modes tendenci, un tam palīgā nāk arī tehnoloģijas. Viena no tām ir lietotne “Cal AI”, kura nesen izpelnījusies lielu uzmanību lietotņu tirgū, un to pat pārpirkuši “MyFitnessPal” veidotāji. Ko ar to var izdarīt un kāda no tā vispār jēga? Noskaidrojam apskatā! * Lietotni testam sagādājām paši. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kas ir sauszemes droni un kādi ir to pielietojuma veidi? Kā Latvijas uzņēmumi veido moderno aizsardzības infrastruktūru? Pie Digitālo brokastu galda divi uzņēmēji — Kristaps Puķe un Armands Sakne. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis galdā svaigākie mākslīgā intelekta jaunumi, kuru priekšgalā ir stāsts par “Apple”, kas beidzot izziņojis savu mākslīgā intelekta Siri risinājumu. Tikmēr “OpenAI” uzlabo “ChatGPT” atmiņu ar jauno "dreaming" pieeju. Mākslīgā intelekta uzņēmumi dodas uz biržu. Igaunija skolēniem piešķir bezmaksas ChatGPT piekļuvi. Un FIFA Pasaules kausā futbolā mākslīgais intelekts ir klātesošs. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

2010. gada 15. jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja vairākas vadošās „Latvenergo” amatpersonas aizdomās par kukuļņemšanu. Atsevišķas epizodes kriminālprocesā izmeklētāji izdalīja jaunās lietās, no kurām atsevišķās jau piespriesti sodi. Taču pamatlieta jau gandrīz astoņus gadus atrodas pirmās instances tiesā. Laura Smukule, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: „Tas ir sarežģīti, laikietilpīgi un jo īpaši šādā krimināllietā, kura tiešām šobrīd ir apkopota vairāk nu jau nekā 160 sējumos.” Lietā apsūdzēts gan bijušais „Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko un uzņēmējs Andrejs Livanovičs, gan arī virkne citu cilvēku. Viņiem katram bijusi sava loma vairāku apjomīgu „Latvenergo” iepirkumu sadārdzinājumā un kukuļu saņemšanā. Kārlis Miķelsons, valstij piederošā uzņēmuma „Latvenergo” bijušais valdes priekšsēdētājs: „Nevienā brīdī es neesmu teicis, ka es atzīstu [savu vainu]! Vēl joprojām es saku, ka neatzīstu!” Lietas skatīšanu traucējuši dažādi apstākļi, piemēram, Covid-19 pandēmija un liecinieku atsaucība. Gan esošajiem, gan bijušajiem tiesu sistēmas pārstāvjiem domas, kā uzlabot situāciju, pārsvarā sakrīt. Andis Celms, bijušais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis: „Es varu pateikt, ka ir ļoti daudz liecinieku, ko mēs pratinām, [kas] apsūdzības pierādīšanai, manā skatījumā, nostrādā ļoti minimāli.” Kādēļ „Latvenergo” lieta gandrīz 16 gadus pēc izmeklēšanas sākuma nav tikusi tālāk par pirmo instanci? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Kultūras rondo šoreiz runājam par kotletēm, tāpēc iesakām šo stāstu klausīties ne ar tukšu vēderu. Tiesa gan, šoreiz runa par kādu mākslas darbu, kurš sava kotletīgā izskata un kustīguma dēļ jau izpelnījies diezgan plašu interesi un diskusijas soctīklos. Izstādē "kotlete" tiekamies ar jauno mākslinieci Elzu Ābeli. Latvijas kultūrtelpa ir vienlaikus plaša un daudzveidīga un reizē cieši saistīta. Dodamies uz radošo telpu “Sābrs Workroom” Rīgā, kur mēģinājumi notiek arī folkloras grupai “Banga”, ar kuru stāstījām vakardienas raidījumā, bet tur skatāma arī kāda visnotaļ neparasta laikmetīgās mākslas izstāde. Radošajā telpā "Sābrs Workroom", kas atrodas Pārdaugavā, pašlaik skatāma jaunās mākslinieces Elzas Ābeles personālizstāde "kotlete", kuras centrā ir gan vairāki īpaši izstādei radīti jaundarbi, gan mākslas darbs – kinētiskā "kotlete", ko izstādes rīkotāji piesaka kā “jau plaši atpazīstamu”. Una Zvejniece apskatīja gan kustīgo "kotleti", gan pārējos mākslas darbus un tikās arī ar Elzu Ābeli.

Kultūras rondo raugām iepazīt un domās jau izstaigāt kādu taku lielpilsētas vidū, uz kuras mēs visi varam satikties latviešu folklorā – tā varētu teikt par ģimeņu folkloras festivālu “Taka”, kas šo svētdien, 10. maijā, aicinās lielus un mazus rīdziniekus un viesus iepazīt un piedzīvot folkloru tai šķietami pavisam netipiskā vietā – VEF kvartālā. Par festivālu un par folkloras nozīmi mūsdienu cilvēka dzīvē runājam ar festivāla idejas autori, etnomuzikoloģi, “Garatakas” vadītāju un ļoti aktīvu mūziķi Asnati Rancāni, studijas “Garataka” dalībnieci Karīnu Banderi un kultūras un sociālo antropoloģi Māru Neikenu.  

Ziedonis dabā tā vien mudina doties garās pastaigās un atpūtu meklēt pie dabas krūts. Taču, vai protam ne tikai atpūsties zaļumos, bet arī pamanīt un novērot lietas dabā? Dabas vērošana bija vienīgā agrāk pieejamā laika ziņu prognozēšanas metode, mūsdienās talkā nāk zinātne un tehnoloģijas. Vai latvietis aizvien prot vērot dabu un norises tajā? Vai pamanām lielas un mazas pārmaiņas? Vai protam atpazīt dažādos augus un dzīvniekus un pamanīt arī to, kā laika gaitā mainās gada laiku mija Latvijas dabā? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas ģeogrāfijas doktore, fenoloģe Gunta Kalvāne un Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa. Uzklausām arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvi Agni Bušu. "Mūsdienu sabiedrībā cilvēkiem vairs nav nepieciešamības pamanīt to, kas notiek dabā, vairs nav nepieciešamības pazīt augus un dzīvniekus, jo tas nav mūsu izdzīvošanas jautājums," norāda Liene Brizga-Kalniņa. "Dabas vērošana šobrīd ir izvēle. Kaut kādā ziņā tas ir vērtību jautājums, dzīvesveida jautājums, cilvēciskās ziņkāres jautājums." Gunta Kalvāne vērtē, ka esam pazaudējuši saikni ar dabu un pats svarīgākais ir - ejiet dabā. "Nav svarīgi, vai jūs zināt vai nē. Sākumā ir pilnīgi normāli nezināt. Pētījumi rāda, ja sāksi ar 10 minūtēm, pēc divām nedēļām tās būs jau 25 minūtes un vairāk," atzīst Gunta Kalvāne. Viņa arī min, ka līdzīgi kā ir uzmanības deficīta sindroms, daži pētnieki runā arī par dabas deficīta sindromu, kas cilvēkos rada trauksmi. Zinātnes ziņās par mākslīgā intelekta datu centru ietekmi uz vidi Mākslīgā intelekta datu centriem ir dažāda funkcionalitāte, tostarp tie nepieciešami, lai mēs saņemtu atbildes no daudziem jau labi zināmā sarunu bota jeb “ChatGPT”. Vienlaikus šie datu centri varot pamatīgi uzsildīt to tuvumā esošo vidi un atstāt ietekmi uz vairākiem miljoniem cilvēku. Par to pavisam nesen vēstīts zinātnes ziņu vietnē “New Scientist”. Vai problēma patiesi ir samilzusi? Saruna ar Elektronikas un datorzinātņu institūta direktoru un vadošo pētnieku, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Modri Greitānu. Viņš norāda, ka pirms trim gadiem Latvijā rīkotā Baltijas intelektuālās sadarbības konferencē, kur apspriesti enerģētikas jautājumi, arī bijušas bažas, ka mākslīgā intelekta datu centri uzsildīs vidi. Tāpat ir satraukums, ka mākslīgais intelekts it visā pārspēs cilvēku, tomēr pētnieks atgādina - cilvēka smadzeņu darbības efektivitāte ir desmitiem tūkstošiem reižu lielāka, kaut enerģijas patēriņš tām ir tūkstošiem reižu mazāks nekā mākslīgajam intelektam. 

Ir kāda ķirurģijas joma, kura darbojas vairākos virzienos, rūpējoties ne tikai par veselību, bet reizēm arī par pašapziņu - tā ir plastikas ķirurģija. Ko tā piedāvā un kādas problēmas risina, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta plastiskais ķirurgs Jānis Zaržeckis, plastiskais ķirurgs Fricis Zaržeckis un Latvijas Plastiskās rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra vadītājs, Austrumu slimnīcas Mikroķirurģijas centra mikroķirurgs Kalvis Pastars.

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele. Pārraides producente: Inta Zēgnere. “Izstādes aplūkošana izkliedēja visas manas šaubas. Bet silti prieka viļņi mani pārsteidza, ieraugot izstādes galvenajā ēkā latviešu jauno gleznotāju ražojumus. Reti esmu par ko dzīvē priecājusies tik sirsnīgi, tik dziļi kā par tiem. Es jutos pacilāta, mani pārņēma svētsvinīgas, nopietni saldas jūtas, prieka, miera un pateicības jūtas. Es te stāvēju latviešu tautības templī un turklāt pie latviešu gleznošanas mākslas šūpļa.” Šovasar būs apritējuši 130 gadi, kopš šo prieku un pacilātību Rīgā 1896. gadā piedzīvoja viena no Latviešu etnogrāfiskās izstādes (LEI) Dailes nodaļas aplūkotājām – jaunā skolotāja un mūziķe Matilde Jureviča-Priedīte (1872–1957). Tikko citētie vārdi lasāmi astoņus gadus vēlākā atskatā žurnālā “Vērotājs” (1904, Nr. 10, 1282. lpp.), kur viņa savas izstāžu recenzijas parakstīja ar vārdu “Matilda”. Neizdzēšamos iespaidus Matilde Jureviča-Priedīte glabāja visu mūžu un Otrā pasaules kara beigās paņēma līdzi trimdā, kur vecumdienās atcerējās: “Tāds savāds krāsu brīnums, un tas viss mūsu, mūsu! Pirmo reizi skatām mākslas spoguļos Latvijas dabas ainavas un latviešu ļaudis. Tie taču mūsējie! Atvērusies jauna bagāta pasaule – krāšņš atspulgs no mūsu dzimtenes, mūsu tautas. Otru dienu sēdu telpā, kas nu jau pustukša, pie gleznām. Te kas piedzimis – latviešu māksla. Es to sajūtu, un nezin kāpēc acīs ielīst asaras.” (Latvju Ziņas, Nr. 63, 21.08.1946.) LEI Dailes nodaļa kļuva par 1891. gadā Pēterburgā izveidotā studentu pulciņa “Rūķis” nacionālpatriotisko centienu virsotni. “Rūķis” apvienoja Mākslas akadēmijas, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas un konservatorijas audzēkņus, īpašu nozīmi iegūdams tieši vizuālās mākslas vēsturē. LEI Dailes nodaļā ar saviem darbiem piedalījās septiņi jauni latviešu gleznotāji – Janis Rozentāls (1866–1916), Arturs Baumanis (1867–1904), Ādams Alksnis (1864–1897), Johans Valters (1869–1932), Staņislavs Birnbaums (1863–1944), Pēteris Balodis (1867–1919) un Vilhelms Purvītis (1872–1945). Viņi kopā redzami pazīstamā fotogrāfijā, kas patiesībā ir retušēts četrus gadus senāka attēla fragments. Galvenās lomas tēlotāja un režisora lomu šajā nacionālās glezniecības pirmizrādē uzņēmās trīsdesmitgadnieks Rozentāls, kam tobrīd kolēģu lokā bija visvairāk vērienīgu darbu, ko parādīt. Vispārēju ievērību eksponātu klāstā guva un nacionālpatriotiskas altārgleznas lomu ieņēma viņa Pēterburgas Mākslas akadēmijas diplomdarbs “No baznīcas” jeb “Pēc dievkalpojuma” (1894). Raugoties uz baznīcēnu gājienu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, joprojām varam nojaust pirmreizējā iespaida spēku, par ko Matilde Jureviča-Priedīte atcerējās: “Visilgāk nosēdu pie gleznas “No baznīcas”. Aizmirstos: sadzirdu bālās meitenes lūgšanu, ko viņa nupat skaitīja baznīcā, sadzirdu aklās ubadzes nopūtas. Lūk, cēlais dievbijīgu vecīšu pāris soļo mājup, bet es zinu, kā tie roku rokā nostaigājuši mūžu… Gleznā lūkojoties, var saredzēt viņu vienkāršo dzīves ceļu – visu, visu.” (Latvju Ziņas, Nr. 63, 21.08.1946.) Te satikās mākslinieka redzējums un laikabiedru gaidas – apjaust savu tautu kā daudzveidīgu veselumu. Divus gadus pirms LEI uzgleznotais Rozentāla dzimtā Saldus baznīcēnu plūdums lejup pa dievnama pagalma akmens kāpnēm bija izvērsts dinamiskā tipu galerijā, kur gleznieciski saistošā mijā vienuviet ieraugāmi dažnedažādi ļaudis – draudze, kas pamazām atgriežas ikdienas gaitās, sazarodamās figūru pāru iezīmētās sižeta līnijās. Galvenajam eksponātam radniecīga bija glezna “No kapsētas” jeb “Miroņu svētki” (1895, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), kas pašlaik līdz nākamajam pavasarim par godu mākslinieka 160 gadu jubilejai viesojas izstādē Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā – tātad attēloto ļaužu dzimtenē. Pateicoties preses atsauksmēm, dažiem žurnālā “Austrums” publicētiem ekspozīcijas skatiem un aprakstiem vēlākos atskatos, ir izdevies noteikt vēl dažus saglabājušos eksponātus. Privātā krājumā atrodas, piemēram, Rozentāla glezna “No viņa” ar jaunu dāmu lasām līgavaiņa vēstuli gleznām piepildītā telpā, kuras iekārtojums varētu kalpot par reklāmu mākslas klātbūtnei modernā interjerā. Privātīpašumā saglabājusies arī Vilhelma Purvīša glezna “Jūrmalā” ar vienkāršu pretgaismā attēlotu zvejas laiviņu šūpojamies krastā. Savukārt Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā nonākusi Artura Baumaņa naksnīgā kompozīcija “Zemgaliešu gari”. Pēc reprodukcijas žurnālā “Mājas Viesa Mēnešraksts” zināma Rozentāla glezna “Mākslinieka darbnīca”, un iespējams, ka incognito dzīvi privātos vai publiskos krājumos turpina nezināms skaits citu Dailes nodaļas eksponātu. Kā apcerē par Rozentālu 1904. gadā rakstīja Jānis Miķelsons, labāk zināms kā Haralds Eldgasts, gleznotājs pēc vērienīgā pasākuma palicis “ar pilnu galvu ērmotu slavas dziesmu un gluži tukšām kabatām” (Vērotājs, 1904, Nr. 6, 751. lpp.). Izplatījās nostāsts, ka vienīgi kāds zemnieks vēlējies nopirkt nelielu studiju un mākslinieks viņam to atdāvinājis. Pirms vēlākās nonākšanas muzejā abas viņa lielākās LEI gleznas tomēr vairākas desmitgades pavadīja privātos krājumos – diplomdarbs savulaik piederēja latviešu uzņēmējam Kārlim Meņģelim (1866–1927) un viņa pēctečiem, bet “No kapsētas” – kokrūpniekam Augustam Dombrovskim (1845–1927), kas bija viens no galvenajiem LEI mecenātiem. “Ērmotajās slavas dziesmās” dzima tautas mīlestība, kas Rozentāla personību un mākslu pavada joprojām. 2016.–2017. gadā daudznozaru pētījumus par Latviešu etnogrāfiskās izstādes vēsturi un nozīmi rosināja Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Vēsturnieces Sanitas Stinkules (tag. Zvidra) sastādījumā tapa grāmata “Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896” un rakstu krājums “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”. Abi izdevumi ir svarīgi atskaites punkti dažādos izziņas ceļu virzienos.

“Sometimes we argue. But then we go home, eat borshch, and it brings us together. Only in recent years have we finally begun to understand what traditional Ukrainian cuisine really is. And it is not the food created during the Soviet era. Our national cuisine is part of Ukrainian identity and part of our childhood memories,” says this week’s guest on the main interview of Drošinātājs, chef Yevhen Klopotenko, in conversation with Rihards Plūme. He has created the project “Cult Food”, which promotes traditional Ukrainian cuisine both at home and abroad, while also working to improve the quality of food in schools and in the army.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Šorīt, 7. maijā, Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Šorīt agri no rīta Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums un iedarbināta šūnu apraide. Pulksten 8.20 Nacionālie bruņotie spēki informēja, ka no rīta izplatītais brīdinājums par apdraudējumu gaisa telpā Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados ir beidzies Ņemot vērā pašreizējo situāciju Rēzeknē un Rēzeknes novada teritorijā šodien atceltas mācības visās izglītības iestādēs. Un arī Ludzas novada pašvaldības vadība nolēmusi, ka mācības skolās nenotiks, bet pašvaldību darbiniekiem dots rīkojums strādāt attālināti. Savukārt Balvu novada pašvaldība nolēmusi, ka mācības skolās šodien notiks attālināti. LSM Latgales korespondente Madara Bērtiņa ziņo, ka Rēzeknes iedzīvotāji bija satraukti, jo bija ilgstoša neziņa par notikumiem. Viens no Krievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknē naftas uzglabāšanas bāzē. Valsts policija ir apstiprinājusi, ka operatīvie dienesti naftas uzglabāšanas objektā Rēzeknē konstatēja iespējamas drona atlūzas. Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis intervijā Latvijas Televīzijai sacīja, ka operatīvie dienesti naftas uzglabāšanas objektā Rēzeknē konstatēja iespējamas drona atlūzas. Viņš uzsvēra, ka patlaban ugunsgrēks notikuma vietā ir lokalizēts un draudu nav. Valsts policijas sākusi kriminālprocesu.

“Dažreiz mēs strīdamies. Bet tad mēs ejam mājās, ēdam boršču un tas mūs vieno. Tikai pēdējo gadu laikā mēs beidzot sākam saprast, kas ir tradicionālā ukraiņu virtuve. Un tie nav padomju laikā tapušie ēdieni. Mūsu nacionālā virtuve ir daļa no ukraiņu identitātes un no bērnības atmiņām,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas Drošinātāja lielās intervijas viesis – šefpavārs Jevhens Klopotenko. Viņš izveidojis projektu “Cult Food”, ar kā palīdzību popularizē Ukrainas tradicionālo virtuvi gan pašmājās, gan ārpus Ukrainas, kā arī iesaistās edīena kvalitātes uzlabošanā gan skolās, gan armijā.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:  Kāpēc īslaicīgs pamiers interesē vien Krieviju? Vai Armēnija no krievijas ietekmes zonas pāriet Eiropas orbītā? Kāpēc ASV militāri nepametīs Eiropu?   Epizodes gaita:  00:30 Ievads 01:55 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:00 Kāpēc īslaicīgs pamiers interesē vien Krieviju.  05:37 Vai Armēnija no krievijas ietekmes zonas pāriet Eiropas orbītā? 08:56 Kāpēc ASV militāri nepametīs Eiropu? 14:34 Vācija strauji pieaudzē ieroču ražošanas apjomus. 19:30 Rihards pārspriež, kas maskavā notiks 9.maijā. 20:50 KONTEKSTAM: Par armijas pārtikas nodrošinājumu kara laikā. 25:20 Piesakām šīs epizodes viesi – šefpavāru un ukraiņu virtuves popularizētāju Jevhenu Klopotenko. 28:34 Uzvarot šovā „MasterChef”, Jevhens iegūto slavu izmantoja, lai sāktu mainīt ukraiņu uzskatus par ēdienu, cenšoties vest prom no padomju laiku virtuves. 29:48 Cīņa par ēdienkartes mainīšanu Ukrainas skolās. 30:41 Sabiedrības iepazīstināšana ar ukraiņu receptēm. 31:25 Jaunas, mūsdienīgas kulinārijas skolas atvēršana. 32:00 Boršča iekļaušana UNESCO mantojuma sarakstā.  32:40 Padomju mantojums Ukrainas virtuvē un kā no tā attālinamies. 37:05 Lai veiksmīgi mainītu skolu ēdienkarti, svarīgi izglītot skolotājus. 38:49 Ukraiņu ēdienu specifika. 39:59 Par glutēnu un laktozi bija modē runāt līdz pilna mēroga iebrukumam. Tagad tas aizgājis otrajā plānā.  40:52 Kādas ir ukraiņu brokastis? 41:50 Borščs ukraiņiem nav tikai ēdiens, tā ir daļa ukraiņu kultūras. 43:27 Katrā ukraiņu mājoklī ir sava boršča recepte. 44:42 Citi ukraiņu tradicionālie ēdieni. 46:52 Kijivas kotlete. 47:46 Cīņa pret tradicionālo ēdienu zagšanu.  49:22 Lielākā daļa nacionālo virtuvju slavenas kļuvušas pēc kariem vai citām lielām problēmām. 51:56 Kā karš ietekmē jauno pavāru izaugsmi? 53:29 Kā un ko karavīri ēd frontē? 55:28 Ja ēd negaršīgu ēdienu, morāle samazinās. Tas svarīgi frontē. 56:02 Restorāniem šobrīd Ukrainā grūti laiki. 58:35 Uzkodas “lemiška” ātrā recepte. 59:28 Sarunas beigas. 59:40 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:00:10 Padalieties ar šo interviju un epizodi.  1:01:34 Rakstiet mums: [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Iluzionisma māksla un akordeona melodijas veidos īpašu saspēli izrādē ”Maģija un mūzika”, kas šobrīd top iluzionisma teātrī “Mystero”. Izrādi iestudē iluzionists Dante Pecolli, kurš uz sadarbību aicinājis itāļu akordeonistu Roberto Palermo, kurš virtuozās spēles dēļ arī savā ziņā līdzinās burvju māksliniekam. Izrādes būs skatāmas trīs vakarus, sākot no 15.maija, un uzreiz pēc tām Dante Pecolli dosies uz Madridi, kur studēs aktiermeistarību un režiju, lai pilnveidotu savas burvju mākslinieka prasmes.  Dante Pecolli: ”Es piedzimu šajā burvestību ”burbulī”, un esmu visu savu dzīvi bijis uz skatuves, aizskatuvē, līdzās vecākiem, guvis milzīgu pieredzi, ceļojot apkārt pa pasauli.” Dante Pecolli ir pazīstamo burvju mākslinieku Daces un Enriko Pecolli dēls, burvju mākslas noslēpumos ”iesvaidīts” jau kopš agras bērnības. Reizēm interese par iluzionismu viņam zudusi, viņš sācis nodarboties ar citām lietām, bet ne uz ilgu laiku. Jaunajā solo izrādē ”Maģija un mūzika” Dante Pecolli uz sadarbību aicinājis itāļu akordeonistu, izcilo improvizētāju Roberto Palermo. Iluzionismam ir dažādi virzieni, un Dante Pecolli pārstāv teatrālo virzienu, kurā skatuves māksla saplūst ar maģiskiem un mistiskiem elementiem, un kam ir arī humora piesitiens. Jaunajā soloizrādē viņš labi iestrādātus trikus savienojis ar pavisam svaigiem, un sola šarmantu un kabarē stilā ieturētu vakaru.  Vienā no daļām būs tā sauktie bīstamie triki. Ja kaut kas, triku veicot, noiet greizi, iluzionistam ir jāspēj ļoti ātri reaģēt un improvizēt, bet mēdz gadīties momenti, kad arī improvizācija nepalīdz. Līdzās roku veiklībai, ļoti precīzām darbībām, citiem tehniskiem un psiholoģiskiem paņēmieniem burvju māksliniekiem ļoti labi jāspēj izjust publika, arī tas, kurus tieši cilvēkus trikos iesaistīt. Dantes Pecolli soloizrādes ”Maģija un mūzika”, kurās piedalīsies arī itāļu akordeonists Roberto Palermo, notiks 15., 16. un 17.maijā iluzionisma teātrī “Mystero”.

Šovakar Monopolā dzirdēsiet balsi, kas ierasti Latvijas Radio klausītājus sveicina agri no rīta. Kā saglabāt vēsu prātu, ik dienu strādājot ar karstām ziņām? Par to sarunā ar programmas Labrīt vadītāju Kristapu Feldmani.

Piektdien, 8. maijā, Rīgas Domā pirmo reizi Latvijā skanēs vērienīgais amerikāņu komponista Maikla Džona Trotas “Rekviēms”. Šis skaņdarbs tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem jaunākās paaudzes garīgās mūzikas opusiem, kur tradicionālā rekviēma forma savienojas ar mūsdienīgu, emocionāli dziļu muzikālo valodu. Koncertā piedalīsies soprāni Viktorija Majore un Inese Romancāne, bass Jānis Almanis-Palmbahs, kā arī ērģelnieks Aigars Reinis, VEF Kultūras pils jauktais koris “Jasmīnas koris” un Jelgavas kultūras nama jauktais koris “Mītava”. Pie diriģenta pults stāsies Raimonds Gulbis.  Sarunā ar diriģentu Raimondu Gulbi pārrunājām to, kā viņš atklājis Maikla Džona Trotas mūziku, par Trotas "Rekviēmā" pausto ideju un paša žanra uztveri, arī par Raimonda Gulbja un diriģentes Agitas Rimšēvičas satikšanos mūzikā, par kolēģu augstas kvalitātes profesionālismu, muzicēšanu kopā ar brāli Jāni Almani-Palmbahu, kā arī citām šobrīd aktuālajām nodarbēm. 8. maija koncertā līdzās Trotam izskanēs arī latviešu komponistu – Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska – darbi, veidojot daudzslāņainu un emocionāli bagātu koncertprogrammu. Pirms Rīgas Doma Trota mūzika jau skanējusi prestižākajās koncertvietās visā pasaulē – no Kārnegī zāle līdz katedrālēm un koncertzālēm Eiropā. Kritiķi, tostarp žurnāls Gramophone, izcēluši komponista spēju radīt “maigas harmonijas un bagātīgu vokālo un instrumentālo krāsu paleti”, kas klausītājiem sniedz gan estētisku baudījumu, gan garīgu piepildījumu.

Ģimenes studija dodas ciemos pie daugavpiliešiem Ingas un Andreja Zelčiem. Viņi ir liela un aktīva ģimene. Kaut arī abi rūpējas par sešiem bērniem, abiem ir bērni no iepriekšējām laulībām un arī kopējie, un kaut arī darba dienas ir ļoti intensīvas – Andrejs vada Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Latgales nodaļu, bet Inga strādā ne tikai par mediatori, arī vada radio raidījumu par klimatu, tomēr ģimene viņiem ir prioritāra. Vakari tiek pavadīti darbojoties ar jaunākajiem bērniem, kuriem tagad ir seši un astoņi gadi, bet brīvdienas –aktīvās nodarbēs un nereti plašā draugu lokā. Ja vien iespējams, visā piedalās arī vecākie bērni. Trīs no viņiem jau studē un strādā Rīgā.

Katru gadu, sagaidot 4. maiju un atceroties dienu, kad Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ir jādomā arī par brīvības trauslumu. Īpaši pēdējos gados, kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, jo tagad sevišķi asi redzam, ka ar neatkarības atjaunošanu nekas nebeidzas. Krustpunktā saruna ar vēsturnieku Latvijas kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātāju Daini Poziņu.  

“Mēs esam krietnas tautas,” intervijā Kultūras rondo atzīst pašlaik Viļņā dzīvojošais rakstnieks Andris Kalnozols. Viņš savā rakstniecības trimdā savulaik mitinājies arī Sarajevā un uz kaimiņu būšanu tagad skatās ar citu aci. Kultūras dzīve Viļņā kūsā gan lielos, gan mazos mērogos – par to var pārliecināties parastā darbdienas vakarā kādā Viļņas kafejnīcā, kur norisinās žurnāla „Literatūra un Māksla” lasītāju kluba pasākums, kura viesis šoreiz ir Viļņā dzīvojošais latviešu rakstnieks Andris Kalnozols. Kalnozols ar savu aktiera harizmu smīdina sanākušos, stāstīdams par savu gluži vai nejaušo nonākšanu Lietuvā, jaunā romāna rakstīšanu Kauņas klosterī un to, kāpēc pagaidām kautrējas runāt lietuviski. Tāpat kā savos literārajos darbos, Kalnozols ar apbrīnojamu atklātību un humoru stāsta par pagātnē piedzīvoto izdegšanu, depresiju un dzeršanu, no kura viņu izvilkusi gan Latvijā, gan Lietuvā par dižpārdokli kļuvusī grāmata „Kalendārs mani sauc” un tās galvenais varonis Oskars. Nupat viņš pabeidzis jaunu grāmatu „Zobi”, kas stāstīs tieši par laiku pirms „Kalendāra”, un tā iznāks reizē latviski un lietuviski.

Kultūras rondo viesojas Lietuvas Nacionālajā muzejā, kur atklāta plaša izstāde par Baltijas valstu kultūras diplomātijas triumfu Pasaules izstādēs Parīzē pirms simt gadiem. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pašlaik skatāma plaša izstāde par Baltijas valstu dalību lielajās Pasaules izstādēs Parīzē 20. gadsimta 30. gados. Un šis stāsts ir interesants ne vien kopīgā kultūras mantojuma dēļ, bet arī kā lielisks piemērs Baltijas valstu solidaritātei caur mākslu, etnogrāfiju un kultūras diplomātiju. Un arī šodien tas ir atgādinājums par kultūras spēku, balsi un spēju būt valsts sejai uz starptautiskās skatuves. Autentisks 20. gadsimta 30. gadu kankles ieraksts no Lietuvas Literatūras un folkloras institūta arhīva ir pirmais, kas ieskandina izstādi Lietuvas Nacionālā muzeja Vēstures stāstu mājā jeb „Istorijų namai” – kādreizējās armijas kazarmās pašā Viļņas centrā, kur pirms pieciem gadiem tika atklāta muzeja mainīgo izstāžu zāle. Tās pirmajā stāvā līdz augustam būs skatāma izstāde, kas ar plašu vērienu pēta Lietuvas un arī Latvijas un Igaunijas dalību starptautiskajās izstādēs Parīzē 20. gadsimta pirmajā pusē.