LV - Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti

Divas trešdaļas jauno eiropiešu ar savu darbu vēlas veicināt zaļās pārkārtošanās procesu. Taču 45 % Eiropas jauniešu trūkst vajadzīgo prasmju. Lai risinātu vides un klimata pārmaiņu problēmas, jauniešiem ir jāiegūst attiecīgas prasmes un zināšanas. Ar “Erasmus zaļo pilsētu” projektu ir iecerēts piedāvāt jauniešiem gan brīvprātīgo darba, gan apmaksātas stažēšanās iespējas vietējos videi draudzīgos projektos.

20. gadsimta 80. gados HIV bija letāla diagnoze. Taču mūsdienās, pateicoties progresam ārstēšanas un profilakses jomā, šo infekciju ir iespējams noturēt grožos. Līdz šim visā pasaulē ar HIV ir inficējušies vairāk nekā 88 miljoni cilvēku. 42 miljoni cilvēku infekcijas dēļ ir miruši. Šobrīd ar HIV slimo aptuveni 40 miljoni cilvēku. No tiem aptuveni 810 000 cilvēku dzīvo Eiropas Savienībā. Katra dalībvalsts pati ir atbildīga par savu veselības aprūpes sistēmu, bet Savienība atbalsta pārrobežu programmas, finansē pētniecību ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un atbalsta sabiedrības veselības kampaņas. Eiropas Savienība ir arī apņēmusies sasniegt ANO Kopējās HIV/AIDS apkarošanas programmas mērķus: līdz 2025. gadam 95 % cilvēku, kuriem ir HIV, vajadzētu būt informētiem par savas slimības statusu, 95 % cilvēku, kuri ir informēti par savas slimības statusu, vajadzētu saņemt ārstēšanu, un 95 % cilvēku, kuri saņem ārstēšanu, jāsasniedz virālā supresija. Šajā epizodē “Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti” aplūkosim, cik svarīga ir Eiropas Savienības loma HIV profilaksē, stigmas mazināšanā un iedzīvotāju dzīves uzlabošanā. Mērķis — līdz 2030. gadam nodrošināt nākotni bez HIV.

Daudzgadu finanšu shēma būtībā ir Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta plāns. Tajā vairākiem gadiem ir noteiktas Savienības izdevumu prioritātes un ierobežojumi. Šādi ir nodrošināti Savienības finanšu resursi tās politiskajiem un ekonomiskajiem mērķiem atbilstošā apmērā. Daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīta gada budžetu struktūra, un tā palīdz līdzsvarot Savienības dalībvalstu atšķirīgās intereses.Saskaņā ar shēmu finanšu līdzekļi ir sadalīti pa dažādām jomām. Tas cita starpā ir finansējums, kas atvēlēts mazāk attīstītiem reģioniem, subsīdijām un lauku attīstībai, humānajai palīdzībai un investīcijām zaļās un digitālās pārkārtošanās procesos, kā arī Savienības ārpolitikai.

Laba psihoemocionālā veselība un labsajūta ir būtiska ikvienam, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pilnībā izmantotu savu potenciālu, aktīvi piedalītos sabiedrības dzīvē un tiktu galā ar stresu un problēmām. Eiropas Savienība cenšas nodrošināt visās Savienības valstīs cilvēkiem vienlīdz pieejamu psihoemocionālās veselības profilaksi un pakalpojumus. Tomēr jādara vēl daudz vairāk, lai palīdzētu ikvienam sasniegt labāko iespējamo psishoemocionālās veselības un labsajūtas līmeni.

Eiropa piedzīvo vēl nebijušas demogrāfiskās pārmaiņas. Līdz 2050. gadam gandrīz trešdaļa ES iedzīvotāju būs vismaz 65 gadus veci. Eiropas Savienības sabiedrības novecošana fundamentāli ietekmēs daudzas jomas, tostarp veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, darba tirgu un ekonomiku. Ar savu politiku ES rūpējas par tādiem aspektiem kā aktīvas vecumdienas, vecāka gadagājuma cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, veselības un ilgtermiņa aprūpe un finansiālais nodrošinājums. Pienācis laiks, kad Savienībai ir vajadzīga vispusīga stratēģija senioriem.

Tūrisms ir viena no dinamiskākajām Eiropas Savienības nozarēm. Tas vieno, palīdz vairot izpratni par kultūrām un veicina ekonomisko izaugsmi. Kā Eiropas Savienība atbalsta un veicina tūrismu? Kā tā nodrošina ilgtspējīgākas un izdevīgākās ceļošanas iespējas mums visiem?

“Apvārsnis Eiropa” ir Savienības lielākā pētniecības un inovācijas programma. Tās budžets 2021.–2027. gadam ir 95,5 miljardi eiro. Taču tā nav tikai finansēšanas programma. “Apvārsnis Eiropa” arī apliecina Savienības apņemšanos visās savās valstīs veicināt zinātnisko izcilību un inovāciju un pievērsties sabiedrībā aktuālām problēmām. Šī vērienīgā programma palīdz pētniekiem, uzņēmumiem un politiķiem popularizēt Eiropu kā pasaules līderi pētniecības un inovācijas jomā.

Η Ευρωπαϊκή Εβδομάδα Κινητικότητας πραγματοποιείται κάθε χρόνο από τις 16 έως τις 22 Σεπτεμβρίου. Στόχος της είναι να βελτιώσει την υγεία και την ποιότητα ζωής των πολιτών προωθώντας τις καθαρές και βιώσιμες μεταφορές στις πόλεις. Για το 2024 οι εκδηλώσεις θα έχουν ως θέμα τον «κοινόχρηστο δημόσιο χώρο», ο οποίος έχει διάφορα οφέλη για την κοινωνία. Σε αυτόν κινούνται οι άνθρωποι και τα μέσα μεταφοράς, και λαμβάνουν χώρα κάθε λογής δραστηριότητες, γεγονός που με τη σειρά του οδηγεί σε μεγαλύτερη κοινωνική ισότητα, μεγαλύτερη οδική ασφάλεια, λιγότερη ηχορύπανση και ατμοσφαιρική ρύπανση και καλύτερη ποιότητα ζωής.

Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma jeb ECTS ir instruments, kas ļauj pārskatāmāk orientēties studijās un kursos Eiropas augstākās izglītības telpā. Pateicoties ECTS, iegūto kvalifikāciju ir vieglāk atzīt visā Eiropā, tāpēc studentiem ir vieglāk doties studēt no vienas valsts uz citu.

Ūdens nozīmē dzīvību. Tas uztur mūsu ekosistēmas, palīdz lauksaimniecībā un ir vitāli svarīgs mums, cilvēkiem, un mūsu pamatvajadzībām. Ūdens piesārņojums joprojām ir nopietna problēma visā pasaulē. Tādi piesārņotāji kā rūpnieciskie atkritumi, lauksaimniecības virszemes noteces ūdeņi un plastmasas piesārņojums degradē mūsu ūdensobjektus, izraisot nopietnas ekoloģiskas un veselības problēmas. Klausies un uzzini, kāpēc mūsu planētas nākotnei ir svarīgi, lai ar ūdeni apejamies prātīgi, un ko Eiropas Savienība dara, lai šo jautājumu risinātu.

Okeāni ir būtiski mūsu izdzīvošanai. Mēs bieži aizmirstam, ka tie nodrošina mūs ar pārtiku un rada lielu daļu skābekļa, ko elpojam.Tomēr līdz pat šai dienai lielākā daļa okeānu nav pārvaldīti un to biodaudzveidība nav aizsargāta. Tas ir veicinājis neilgtspējīgu praksi, nelegālu zveju, piesārņojumu un jūras dzīvotņu izzušanu.Eiropas Savienība vēlas pastiprināt kopīgos centienus risināt šīs problēmas.

2024. gada aprīļa beigās publicētie dati liecina, ka vajāšanas, konfliktu, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ visā pasaulē piespiedu kārtā pārvietoti vairāk nekā 120 miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka piespiedu kārtā pārvietots 1 no katriem 69 cilvēkiem. Pārvietoto personu vidū ir vairāk nekā 43 miljoni bēgļu un miljoniem bezvalstnieku, kam ir liegta pilsonība. Bēgļu krīze ir viena no lielākajām problēmām, ko Eiropas Savienība cenšas risināt.

Mazie un vidējie uzņēmumi, piemēram, maiznīcas, frizētavas, ziedu veikali un grāmatnīcas, ir Eiropas Savienības ekonomikas mugurkauls. Tie ir 99 % no visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un nodrošina vairāk nekā pusi no mūsu iekšzemes kopprodukta. Tomēr mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar dažādām problēmām, kas apdraud to izdzīvošanu tirgū.

Nekaitīga pārtika palīdz aizsargāt cilvēka veselību un dzīvību. To, cik droša ir pārtika, nosaka vairāki aspekti, piemēram, pārtikas higiēna, marķējums, iepakojums un iespējas produktu izsekot. Katru gadu aptuveni 600 miljoni cilvēku pasaulē saslimst ar 200 dažādām slimībām, ko var iegūt pārtikas patēriņa ceļā.Eiropas Savienība mēģina nepieļaut šādas saslimšanas. Tāpēc tai ir vieni no pasaulē augstākajiem pārtikas nekaitīguma standartiem.

Katru gadu 5. jūnijā tiek svinēta Pasaules vides diena. Aizvadītajos piecdesmit gados šis notikums ir kļuvis par vienu no pasaulē lielākajiem vides informācijas forumiem. Katru gadu tas piesaista desmitiem miljonu cilvēku līdz ar valdību, uzņēmumu, pilsētu un pilsonisko organizāciju pārstāvjiem. 2024. gadā svinības notiks Saūda Arābijā. Kampaņas #GenerationRestoration kontekstā galvenā uzmanība tiks veltīta tādiem jautājumiem kā zemes atjaunošana, zemes degradācija un noturība pret sausumu.

Ikvienam ir tiesības justies brīvi savā ādā un mīlēt bez ierobežojumiem un bailēm.Taču daudzviet pasaulē — arī Eiropā — lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri jeb LGBTIK joprojām saskaras ar diskrimināciju.Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies cīnīties pret diskrimināciju. Šajā pārraidē uzzināsi vairāk par to, kā Eiropas Savienība cenšas veidot iekļaujošāku sabiedrību, kurā ikviens var justies droši.

Apputeksnētāji ir svarīgi mūsu ekosistēmai un labklājībai, taču visā pasaulē tos apdraud klimata pārmaiņas, biotopu izzušana, kaitēkļi un intensīva lauksaimniecība vienas kultūras audzēšanai. Šo apdraudējumu dēļ dramatiski samazinās gan savvaļas, gan cilvēku aprūpēto apputeksnētāju sugu skaits. ES cenšas aizsargāt visus apputeksnētājus.

Eiropas Parlamenta darba kārtību devītajā sasaukumā pamatīgi ietekmēja globālā Covid-19 pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu. Devītā sasaukuma periods sakrita ar laiku, kad bija iestājusies krīze veselības jomā un nācās risināt ģeopolitiskas problēmas, tāpēc galveno uzmanību Parlaments pievērsa zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem, kas veicinātu ES noturību un vienlaikus stiprinātu demokrātijas vērtības.

Eiropas Savienība ir viens no mežiem bagātākajiem reģioniem pasaulē — meži klāj aptuveni 40 % no Savienības zemes platības. Meži ir ārkārtīgi svarīgi ne vien mūsu veselībai un labsajūtai, bet arī planētas veselībai. Mežos ir bagāta bioloģiskā daudzveidība, un tiem ir milzīga nozīme, lai mēs spētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Eiropas Savienība zina, cik meži mums ir svarīgi nākotnei. Tieši tāpēc 2021. gadā ir pieņemta jaunā Meža stratēģija laika periodam līdz 2030. gadam. 

Katru gadu 8. martā mēs svinam Starptautisko sieviešu dienu. Šajā dienā izceļam sieviešu sasniegumus un izgaismojam sieviešu tiesības. Šī ir arī iespēja palielināt informētību par tādiem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība, sieviešu reproduktīvās tiesības, pret sievietēm vērstas vardarbības novēršana, kā arī cīņa pret sieviešu ļaunprātīgu izmantošanu. Sieviešu un vīriešu līdztiesība vienmēr bijusi viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un mērķiem, taču šis mērķis joprojām nav pilnībā sasniegts. 

Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu izmantošanas kartes mērķis ir novērst šķēršļus, ar kuriem cilvēki ar invaliditāti saskaras, ceļojot uz citām ES valstīm. Šīs kartes apliecina to turētāju invaliditātes statusu, atvieglo piekļuvi pakalpojumiem, vecina brīvu pārvietošanos un atbalsta vienlīdzīgas tiesības Eiropas Savienībā.

2022. gada februārī Krievija sāka nelikumīgu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība Ukrainu ir atbalstījusi jau kopš paša kara sākuma, nosodot Krievijas agresiju, piemērojot sankcijas vainīgajiem un sniedzot finansiālu un materiālu atbalstu.

Ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu saprot procedūras, kuru laikā ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ tiek veiktas izmaiņas vai nodarīti ievainojumi sieviešu dzimumorgāniem. Dažādas kopienas tās veic kultūras, reliģisku vai sociālu iemeslu dēļ, taču šādai praksei nav nekādas pozitīvas ietekmes uz veselību. Gluži otrādi — tai var būt smaga tūlītēja un paliekoša ietekme uz sievietes veselību un dzīves kvalitāti. Kas tiek darīts, lai šādu praksi izbeigtu?

Eiropas Savienības valstīs vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu šī slimība tiek diagnosticēta gandrīz 3 miljoniem cilvēku, un ik gadu no tās mirst 1,2 miljoni cilvēku. Cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm.

Eiropas Savienība ir politiska un ekonomiska 27 dalībvalstu savienība, un vairākas valstis ir iesniegušas pieteikumu, lai tai pievienotos. Eiropas Savienībai šobrīd ir deviņas kandidātvalstis. Tomēr ceļš līdz dalībvalsts statusa saņemšanai ir ilgs un nebūt nav viegls.

Eiropas Savienība ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot mācību iespējas un risināt ar izglītību saistītas problēmas. Lai to panāktu, ar Eiropas izglītības telpas (EIT) iniciatīvu ir plānots izveidot savstarpēji saistītāku izglītības sistēmu. Eiropas izglītības telpas galvenie mērķi ir uzlabot sadarbību un mobilitāti izglītībā un veidot iekļaujošas izglītības sistēmas. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir novērst šķēršļus studentu un pedagogu mācību mobilitātei.

Kopš agresijas sākuma 2014. gadā un jo īpaši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī šis konflikts ir ne tikai prasījis tūkstošiem upuru, izraisījis bēgļu krīzi un satricinājis ekonomiku, bet arī būtiski kaitējis videi.

Pasaulē patlaban norisinās sacensība par vadošo lomu tehnoloģiju attīstībā, tāpēc Eiropas Savienība 2020. gadā nāca klajā ar stratēģiju savas rūpniecības stiprināšanai. Tika izstrādāts priekšlikums platformai “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai”  (STEP), kuras mērķis ir piesaistīt tik nepieciešamās investīcijas. Platforma STEP ļaus efektīvi izmantot pašreizējos ES līdzekļus un padarīs Savienību inovatīvāku, ilgtspējīgāku un pašpietiekamāku. STEP pilda plānotā, bet vēl nerealizētā Eiropas Suverenitātes fonda lomu. Fonda izveides mērķis ir stiprināt Savienības rūpnieciskās spējas.

Eiropas Parlaments palīdz kultūras un audiovizuālajām nozarēm, izmantojot programmu “Radošā Eiropa”, kuras budžets laikposmam no 2021. līdz 2024. gadam ir 2,5 miljardi eiro. Ar tās starpniecību Eiropas Savienība iegulda tādās daudzveidīgās nozarēs kā dzīvā mūzika, grāmatniecība, arhitektūra, kino un ziņu mediji. Programma arī palīdz cīnīties pret dzimumu nevienlīdzību kultūras nozarēs un popularizē Eiropas vērtības un mantojumu. Lai labāk ņemtu vērā katras nozares nianses, programma ir sadalīta trīs atzaros: “Kultūra”, “MEDIA” un starpnozaru atzars.

Šajā raidierakstā runāsim par ES Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvu, par aprites ekonomiku un pārstrādes mērķrādītājiem, kā arī par jaunajiem noteikumiem, ar kuriem Parlaments vēlas cīnīties pret aizvien pieaugošo atkritumu daudzumu. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka iepakojumu var izmantot atkārtoti un ka to var pārstrādāt. Ir jāsamazina nevajadzīga iepakojuma daudzums un atkritumi un jāveicina pārstrādātu izejvielu izmantošana.

Draudi mediju brīvībai un finansiālajai dzīvotspējai aizvien pieaug, tāpēc Eiropas Parlaments ir pieņēmis vienotu regulējumu mediju pakalpojumiem — Eiropas Mediju brīvības aktu. Šis akts ir ļoti būtisks, jo tas aizsargā žurnālistus un mediju darbiniekus, veicina mediju īpašumtiesību pārredzamību un starptautisko sadarbību, nodrošinot daudzveidīgu un neatkarīgu mediju vidi. 

Šajā raidījuma “Vērienīgs mērķis: labāka likumdošana” sērijā runāsim par dažādiem veidiem, kā dronus izmanto medicīnas jomā, un par pasākumiem, ko Eiropas Savienība veic to regulēšanai.

Kažokādu ražošana pēdējos gados ir mazinājusies, jo ir palielinājusies cilvēku informētība par dzīvnieku labturību, kā arī bažas par šīs nozares ietekmi uz vidi un saistītajiem apdraudējumiem veselībai. Pilsoņu iniciatīvas “Eiropa bez kažokādām” mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu un kažokādas izstrādājumu tirdzniecību visā ES. Iniciatīvas organizētāji ir savākuši vairāk nekā 1,5 miljonus parakstu šīs iniciatīvas atbalstam. Tas pierāda, ka ES pilsoņi var aktīvi iesaistīties ES politikas veidošanā.