Politikas podkāsts

Daudz debašu un solījumu, bet krietni mazāk skaidru atbilžu, kā tos īstenot. Tā aizvadīto priekšvēlēšanu kampaņu vērtē Latvijas Radio uzrunātie politologi. Vēlētājiem šoreiz bijušas plašas iespējas salīdzināt kandidātus un viņu ieceres, taču diskusijās atklājušās arī pretrunas partiju nostājās un konkrētu risinājumu trūkums. Tāpēc, viņu ieskatā, šajās vēlēšanās īpaši svarīga būs izšķiršanās par pamatvērtībām. Jau rīt vēlēsim 15. Saeimu, bet šodien sācies aģitācijas klusuma periods.

15. Saeimas vēlēšanas faktiski jau sākušās, daudzi ir izmantojuši iespēju nodot savu balsi glabāšanā, ko pieskaitīs klāt pēc īstās vēlēšanu dienas, kas ir jau rīt. Šodien mēģināsim savilkt kopā, kas ir tie lielie jautājumi un intrigas šajās vēlēšanās. Bet kā jau nedēļas notikumu apskatā, runājam arī par citām aktualitātēm. Viens no tematiem - Rucavā nocirstais mežs, kur auga vairākus simtus gadu veci koki. Arī drošības jautājumi un iespējamā kodolieroču izvietošana Latvijā. Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alina Lastovska-Butkēviča, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe.  

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Tieslietu ministriju veikt grozījumus Krimināllikumā, lai pārtrauktu atšķirīgu pieeju tiesu un prokuratūras darbā, vērtējot noziedzīgus nodarījumus pret dzīvniekiem. Kam un kāpēc būtu jāmainās normatīvajos aktos un likumos?  Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, biedrības "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība un kinoloģe Jūlija Elsa.

14. Saeimas laikā Latvijas aizsardzības nozare piedzīvoja uzplaukumu: gan vairāk nekā divkāršots budžets, gan valsts aizsardzības dienesta ieviešana, gan lielāka vērība valsts drošībai Krievijas agresijas Ukrainā dēļ veicināja nozares attīstību un izvirzīja to valsts un sabiedrības uzmanības centrā. Tomēr četru gadu laikā nozare neiztika arī bez skandāliem, ministra atkāpšanās no amata un kritikas par pārāk lēnu plānu īstenošanu.  Debatēs pirms 14. Saeimas vēlēšanām vairākums partiju pārstāvju bija vienisprātis: Nacionālo bruņoto spēku spējas ir nepietiekamas, un tās ir jāstiprina, ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā. Vēl viens svarīgs diskusiju jautājums bija tas, kā tieši notiks valsts aizsardzības dienesta jeb obligātā militārā dienesta ieviešana vīriešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Valsts drošība ir bijusi galvenā prioritāte visu triju 14. Saeimas sasaukuma valdību deklarācijās. Kariņa un Siliņas valdības apņēmās aizsardzības budžetu 2027. gadā palielināt līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Taču jau pērn maijā Siliņas valdība vienojās to 2027. gadā palielināt līdz 5% no IKP. Šo ieceri turpināja īstenot arī “Apvienotā saraksta” pārstāvja Andra Kulberga valdība. --  Situācija aizsardzības jomā Latvijā ir attīstības posmā un uzlabojas. Cilvēki var justies drošāk nekā pirms četriem pieciem gadiem. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Tomēr viņš atgādināja, ka vairāk pievēršamies ārējai drošībai, bet aizmirstam par iekšējo drošību, kur pašvaldībām vajadzīgi papildus līdzekļi. Analizē arī  Artis Pabriks, domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors.

Krievā valodā Latvijas sabiedriskajā medijā no 1.janvāra ikdienā vairs saturs nebūs jāveido. Tā nolēmusi Saeima. Ja precīzāk – likums vairs neliks sabiedriskajam medijam radīt saturu mazākumtautību valodās. Tiesa, veidot saturu mazākumtautību valodās būs ļauts, taču krievu valodā, kas pēc Satversmes tiesas sprieduma Latvijā atzīta par pašpietiekamu, saturu varēs veidot tikai ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai lai atspēkotu maldīgu, nepatiesu, demokrātiju un Latvijas valsti apdraudošu informāciju. Izmaiņas likumā pieņemtas pēc Satversmes tiesas lemtā, ka Sabiedriskajam medijam nedrīkst būt pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās. Skaidro Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Jelgavā tiekamies Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju augstskolā, lai runātu par demogrāfijas jautājumiem un migrācijas radītajiem izaicinājumiem.  Diskutē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studiju prorektore Ilze Beitāne, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Dina Popluga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristiāns Rozenvalds.  

Uzņēmējdarbībā pats svarīgākais ir stabilitāte. Tā šorīt Latvijas Radio uzsvēra Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš kā pozitīvu minēja to, ka aizvadītajā politiskajā ciklā nav mainījies nodokļu slogs. Eksports, investīcijas un mazāka birokrātija - šos punktus Rostovskis min kā galvenos ekonomikas straujākai izaugsmei. Savukārt, jutīgajam jautājumam par darbaspēka migrāciju Rostovskis aicina veidot konkrētus noteikumus, piemēram izstrīdēties un veidot skaidru politiku turpmākajiem pieciem gadiem, citādi uzņēmēji nevar plānot.

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Svetlana Čulkova no partijas "Stabilitātei!" un Andris Šuvajevs no partijas "Progresīvie".  

Premjerministrs Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" stāsta, ka Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas nelegālās imigrācijas ierobežošanā uz Austrumu robežas sākušas sadarboties tikai viņa valdības laikā. Vēl viens premjera kandidāts Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības nepamatoti apgalvo, ka visā Zemgalē nebūs nevienas reģionālās slimnīcas. ZZS un "Latvija pirmajā vietā" politiķi maldina par PVN degvielai, savukārt "Suverēnā vara/ "Apvienība "Jaunlatvieši"" kandidāts stāsta, ka Francija Latvijā izvietos kodolieročus. Par to visu "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Justīne Kozlovska.

Miljardiem eiro vajadzīgi sapņu dzelzceļa un simtiem miljonu eiro gaisa satiksmes nodrošināšanai. Pēdējos gados “Rail Baltica” un „airBaltic” tēmas kļuvušas par vienām no svarīgākajām. Kopumā satiksmes jautājumi bijuši ļoti sāpīgi, tajā pat laikā piedzīvoti arī veiksmīgi projekti. Par transportu un satiksmi aizejošās Saeimas sasaukuma laikā atbildēja četri ministri. Ko izdevies panākt un kādos jautājumos atklājās vēl lielākas problēmas? Satiksmes nozarē nākamajai Saeimai un valdībai būs jārisina vairāki lieli jautājumi vienlaikus – “Rail Baltica”, sabiedriskais transports reģionos, Latvijas tranzīta iespējas un aviācijas nākotne. Naudas visam nepietiek, bet pārvietošanās iespējas ir būtiskas gan cilvēkiem, gan ekonomikai un valsts drošībai. Par to, kas aizvadītajos gados satiksmes nozarē izdevies, kas nav izdevies un kas būtu jādara nākamajos četros gados, diskutē satiksmes eksperts un bijušais Autotransporta direkcijas vadītājs Artūrs Caune, biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Rūdolfs Golubovs un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors un vadošais pētnieks Gints Birzietis.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar NATO stratēģiskās  komunikācijas un izcilības centra direktoru Jānis Sārtu par hibrīdkara draudiem Eiropas austrumu flangam un Krievijas ietekmes operācijām Latvijas priekšvēlēšanu periodā. Nesen Valsts prezidents sociālajos medijos paziņoja, ka situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta, Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju un ka šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa.   Šim Valsts prezidenta paziņojumam sekoja arī jūsu paziņojums sociālajos medijos, ka runa ir par hibrīduzbrukumiem, par ko ir brīdinājušas Latvijas valsts amatpersonas. Un, iespējams, šo ziņu intensificēšanās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas valstīs liecina par jaunas izlūkinformācijas pieejamību. Ja agrāk šādas ziņas uztvērām kā hibrīdkara instrumentu, ka tiek sētas bailes šajā reģionā, šoreiz ziņu avoti ir citi, tās ir oficiālās amatpersonas. Jānis Sārts: Manuprāt, Krievija šobrīd mēģina ne tikai apziņas ziņā panāk, ka Eiropas valstis pārtrauc atbalstīt Ukrainu, bet principā sagraut apgādes ķēdes. Es pieņemu, ka ir bijusi saruna ar ģenerāļiem Kremlī, kāpēc nekas nenotiek. Viņi noteikti ir norādījuši, ka ukraiņiem visu ražo Eiropā un viņi neko nevar izdalīt, lai apturētu piegādes. Iespējams, ir pieņemts lēmums, ka Krievija ir gatava sist pa tām sistēmām, kas nodrošina visu bruņojumu un citu lietu piegādi Ukrainai. Tas ir viens. Otrs - visdrīzāk tas nozīmē arī, ka viņu riska apetīte ir pieaugusi. (..) Jāsaprot, kā savulaik bija teroruzbrukumi, kas visu laiku tai sabiedrībai būt tādā stresā. Cilvēki var iet bojā. Informācijas telpas ietekme no šā visa var būt diezgan nopietna.

Vai atšķirīgi politiskie uzskati rada spriedzi tavā ģimenē? Kā izdodas vai neizdodas atrast kopīgu valodu, ja partneris, vecāki vai pieaugušie bērni domā pavisam citādi? Raidījumā runājam par to, kā politiskā pārliecība un atšķirīgas vērtības ietekmē mūsu tuvākās attiecības. Kā runāt par jūtīgiem jautājumiem bez atsvešināšanās? Un kā saglabāt savas robežas, kad viedokļi krasi atšķiras? Diskutē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un pētnieciskā žurnāliste un sociālo mediju pētniece Inga Spriņģe. Ar savu pieredzi dalās divu bērnu mamma, atklājot, kā atšķirīgi uzskati ietekmē viņas un tēva attiecības.

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Juris Pūce no "Latvijas attīstībai"  un Raivis Zeltīts no "Austošā saule Latvijai".  

Laikā, kad kaimiņos esošajā agresorvalstī gaisā virmo diskusijas par iespējamo mobilizāciju kara turpināšanai ar Ukrainu, vēlamies aprunāties par to, kas noticis ar krievu algotņu grupējumu “Wagner”. Tam bija nozīmīga loma pirms kāda laika, kara pirmajā daļā, bet tagad šķietami tas ir pazudis no masu medijiem. Kur tas ir palicis un kādā kapacitāte militārais grupējums operē šodien?  2023. gada augustā uz ziemeļiem no Maskavas nogāzās privātā lidmašīna. Tajā atradās Jevgeņijs Prigožins, grupējuma “Wagner” vadītājs, un vairāki citi augsta ranga “Wagner” komandieri. Prigožins gāja bojā divus mēnešus pēc viena no pārsteidzošākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas vēsturē. Viņa kaujinieki bija ieņēmuši militāros objektus Rostovā pie Donas un bija sākuši virzīties Maskavas virzienā. Daudzi toreiz teica, ka iznākums ir likumsakarīgs – Kremlis necieš un nepieļauj nekādu apdraudējumu savām pozīcijām. Tāpat pamazām no ziņām pazuda arī “Wagner”. Tāpēc varētu šķist, ka ar to viss beidzās. Taču tā noteikti nav, jo arī trīs gadus vēlāk Krievijas karavīri un bijušie “Wagner” kaujinieki joprojām darbojas Āfrikā. Kur īsti palika “Wagner”? Atbilde ir interesantāka par vienkāršu stāstu par to, ka “Wagner” izdzīvoja. Patiesībā Krievijas valsts lielu daļu šīs sistēmas vienkārši pārņēma savā kontrolē.

Jebkurš Krievijas spēlētājs Nacionālajā hokeja līgā ir reklāma agresorvalsts izvērstajam karam Ukrainā - tā uzskata viens no visu laiku labākajiem hokeja vārtsargiem pasaulē čehs Dominiks Hašeks. Viņš ir viens no retajiem visaugstākā līmeņa sportistiem, kurš nebaidās skaļi runāt par krievu zvērībām Ukrainā un to sasaisti ar notiekošo sporta laukumos. Jau dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Hašeks uzrakstīja atklātu vēstuli NHL vadībai, kas pēc šī soļa ar viņu vairs nerunā. Nesen diktatora Vladimira Putina partijas “Vienotā Krievija” aģitācijas video filmējās NHL kluba Vašingtonas “Capitals” līderis Aleksandrs Ovečkins. Arī par to Hašekam ir spēcīgs viedoklis. Dominiku Hašeku uz sarunu aicināja Mārtiņš Kļavenieks.

Sākusies Saeimas vēlēšanu nedēļa. Jau no šodienas, 28. septembra, līdz piektdienai vēlētāji varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā nodot savu balsi glabāšanā. Šis balsošanas veids ir līdzīgs iepriekšējai balsošanai, taču ar atsevišķām procedūru atšķirībām - nedēļas gaitā līdz vēlēšanām vēl ir iespējams mainīt viedokli un nomainīt savu nodoto balsi. Ir arī noslēgusies pieteikšana balsošanai pa pastu, un Centrālā vēlēšanu komisija atgādina – šī iespēja ir domāta tikai tiem pilsoņiem, kuri uzturas ārvalstīs. Turpinās arī drošības dienestu darbs, nodrošinot brīvu un godīgu vēlēšanu norisi. 

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un turpinām ekspertu diskusijas par jautājumiem, kas būs jārisina nākamajam sasaukumam. Kas darāms veselības aprūpē, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Neatliekās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds un Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Vilde.  

"Apvienotais saraksts" 14. Saeimā piedzīvojis dažādas lomas – sākumā uz īsu brīdi parādoties pirmajā Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) valdībā, pēc tam kļūstot par pamanāmiem opozicionāriem un noslēdzot ar Kulberga debiju premjera amatā. Lai arī izvēle pēc Siliņas valdības krišanas uzņemties valdības veidošanu bija riskanta, tā šķietami ir atmaksājusies – par to liecina reitingi. Kā partija to panāca? Vairāk kolēģes Paulas Dēvicas veidotajā sižetā. -- Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā Partija fokusā iepazīstina ar politiskajām partijām. Stāstām par tām partijām, kuras, pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem, saņemtu vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Sākot no tās partijas, kura pēc aptauju datiem saņemtu vismazāk balsu.

Kopumā pēdējos četros gados Latvijā klimata politikā ir redzams progress – strauji attīstījusies saules un vēja enerģija, izmantots valsts atbalsts elektroauto iegādei, stiprināta enerģētiskā neatkarība un pilnveidots klimata regulējums. Vienlaikus jautājumos, kuros saduras dabas aizsardzība un ekonomiskās intereses, progress bijis nevienmērīgs – atsevišķi lēmumi izraisījuši arī būtiskus strīdus un pat tiesvedības. -- Situāciju analizē vides organizāciju apvienību "Zaļais barometrs" vadītāja, Latvijas Dabas fonda Interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle, Pasaules Dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis un RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta tenūrprofesore Andra Blumberga.

Jau 3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Trejūs raidejumūs reikojam pyrma vieliešonu debatis ar vieliešonom īsnāgtūs parteju sarokstu liderim nu Latgolys vieliešonu apgobola. Kai Latgolā dzeivuosim tuoļuokūs četrus godus? Sūlejumu ir daudz, tok kaidus realus rysynuojumus redz i pīduovoj deputatu kandidati, skaidruosim sarunā par drūšeibu, medicinu, izgleiteibu, demografeju, īspiejom jaunajom saimem, gataveibu krizis situacejom, kai ari par Latgolys deputatu kompeņsacejom Saeimā. Trešajuos pyrma vieliešonu debatēs pīsadola: Sergejs Maksimovs – “Jaunā Vienotība”, Vjačeslavs Stepaņenko – “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”, Iveta Šeršņeva – “JKP Jaunā konservatīvā partija”, Raimonds Nipers – “Gobzema saraksts”, Edmunds Kance – “Austošā Saule Latvijai”, Dainis Močs – Politiskā partija “Stabilitātei!”. Raidejumu voda Beatrise Borise. Pyrma vieliešonuu debatis verīs ari LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale   “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Krustpunktā atskatāmies uz nedēļas notikumiem. Tie arvien vairāk saistīti ar gaidāmajām vēlēšanām. Atkal ir viens deputāta kandidāts, kurš ir partijas listē, bet nupat no pašas partijas izslēgts, šoreiz par izteikumiem, kas attaisno vardarbību pret sievietēm. Jautājumus raisījušas arī kādas partijas premjera amata kandidātes dāvanas no Krievijā dzīvojoša tēva, kura uzņēmums sadarbojies ar agresora armiju. Runājam arī par Saeimas balsojumu nododot komisijām grozījumus Satversmē, kas nosaka, ka pastāv tikai divi dzimumi. Aktualitātes analizē portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.  

Partiju apvienība “Suverēnā vara”/ apvienība “Jaunlatvieši” oficiāli nodibināta šovasar, bet sadarboties abas partijas sāka jau pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās. No šī bloka valdes locekļiem vislielākā politiskā pieredze ir Vjačeslavam Stepaņenko – viņš Saeimā pirmo reizi ievēlēts 2002. gadā. Jau pēc pusotra gada viņš bija to piecu Tautas saskaņas partijas deputātu grupā, kas pārbēga pie tolaik pozīcijā esošās Aināra Šlesera vadītās "Latvijas Pirmās partijas". Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts. Sērijas devīto ierakstu sagatavojis kolēģis Ivo Leitāns, stāstot par partiju apvienību “Suverēnā vara”/ “Apvienība Jaunlatvieši”.  

Politiķu pirms četriem gadiem dotais solījums panākt, ka Latvijas skolēni starptautiskajā skolēnu sekmju salīdzinājumā PISA būs starp 10 labākajiem rezultējies ar pretējo: nesenais pētījums parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes kritušās, nevis augušas. Ierakstā par šīm un citām neveiksmēm izglītībā un zinātnē, kā arī dažiem izpildītiem solījumiem. Sākot darbu 14. Saeimai, toreizējā premjera Krišjāņa Kariņa no "Jaunās Vienotības" vadītais Ministru kabinets deklarācijā iekļāva daudz un plašus solījumus izglītībai un zinātnei. Nākamās valdības solīja mazāk un ne tik detalizēti, tomēr joprojām iestājās par kvalitatīvu izglītību un zinātni kā pamatu tautsaimniecības transformācijai. Visām trim izglītības un zinātnes ministrēm, kas darbojušās šīs Saeimas laikā, viens no svarīgiem darbiem bija gādāt, lai skolas beidzot nodrošinātu ar mācību līdzekļiem, kas atbilstu jaunajam izglītības saturam „Skola2030”. Solīja arī papildu atbalstu skolotājiem.  Izvērtējot partiju programmas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība secina, ka absolūtais mazākums partiju savās programmā min konkrētus solījumus zinātnei. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis Latvijas Radio atzina, ka tie ir divi trīs politiskie spēki, kas izrāda specifiskāku sapratni par šo jomu. -- Izglītībā un zinātnē politiķu paveikto analizē arī Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.  

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Daugavpilī diskutējam par drošību. Kas ir lielākie Latvijas drošības riski un izaicinājumi un kā saliedēt Latvijas sabiedrību, lai tā būtu gatava aizstāvēt mūsu kopējo brīvību? Analizē Daugavpils Universitātes rektora vietnieks juridiskajos, drošības un ētikas jautājumos Jānis Teivāns-Treinovskis, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes dekāne Mārīte Kravale-Pauliņa un LSM Latgales studijas faktu un dezinformācijas pārbaudītājs Viktors Andruškevičs.    

Iepriekšējā Drošinātāja epizodē runājām par ukraiņiem, kuri kara dēļ devušies uz ārzemēm. Šoreiz — par tiem, kuri pamet mājas, bet paliek Ukrainā. Rihards Plūme sarunā ar organizācijas "Crisis Insight" līdzdibinātāju Jūliju Matvičuku meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēki vilcinās evakuēties pat no bīstamām vietām un kas viņus sagaida pēc aizbraukšanas, ja pagaidu mājvieta var kļūt par dzīvesvietu gadiem ilgi. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:  Ko vēl bez mobilizācijas gaidīt no Kremļa pēc Krievijā notikušajām “vēlēšanām”?  Vai Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai pieņemsies spēkā? Kāpēc vēlēšanas Zviedrijā iepriecina Ukrainu, vēlēšanas Vācijā - dara bažīgus. Epizodes gaita:  00:30 Ievads 02:10 Kāpēc Ukrainas pieredze cilvēku evakuācijā ir nozīmīga arī Baltijas valstīm? 05:28 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:54 Ukrainas pastiprinātie triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un iespējamā vienošanās par to pārtraukšanu. 08:44 Ko pēc Krievijas Valsts domes “vēlēšanām” gaidīt no Kremļa? 11:25 Vai pēc vēlēšanām varētu pastiprināties Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai? 14:26 Zviedrijas jaunās valdības iespējamā ietekme uz diskusijām par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. 16:58 Vācijas labējās partijas AfD panākumi Austrumvācijas reģionālajās vēlēšanās un iespējamā ietekme uz Ukrainas atbalstu. 21:51 EXPLAINER: kas ir iekšzemē pārvietotie cilvēki un kāpēc evakuācija nebeidzas ar nokļūšanu drošākā vietā? 23:49 Piesakām šīs epizodes viešņu – Jūliju Matvičuku, organizācijas “Crisis Insight” līdzdibinātāju. 26:30 Kāpēc organizācija “Crisis Insight” pievērsusies civiliedzīvotāju evakuācijai un palīdzībai pēc tās? 29:30 Kā droni ir mainījuši cilvēku evakuāciju no frontes tuvumā esošajām teritorijām? 30:10 Kāpēc Ukrainā trūkst vietu evakuēto cilvēku izmitināšanai? 31:40 Kādēļ evakuācijas viļņi joprojām ir lieli, lai gan frontes līnija vairs nemainās tik strauji? 32:30 Kā uzbrukumi elektrības, apkures, gāzes un ūdensapgādes sistēmām izraisa jaunus evakuācijas viļņus? 34:44 Kā FPV droni paplašinājuši bīstamo zonu līdz pat lielajām pilsētām? 35:35 Kāpēc cilvēki nevēlas pamest savas mājas pat tad, kad palikt vairs nav droši? 39:30 “Ja līdz šim nekas nav noticis, nenotiks arī turpmāk” – kā pieradums pie briesmām ietekmē lēmumu palikt? 39:56 Kāpēc daļa ģimeņu ar bērniem atsakās evakuēties? 43:17 Kāpēc “Crisis Insight” iebilst pret bērnu piespiedu evakuāciju bez vecākiem? 46:45 Kādēļ bērnu evakuācija bez ģimenes praksē izmantota tikai dažos gadījumos? 48:27 Kas ar cilvēkiem notiek pēc evakuācijas, un cik ilgs ir ceļš līdz jaunai dzīvesvietai? 49:09 Kāpēc pagaidu izmitināšanas vieta var kļūt par mājvietu gadiem ilgi? 50:26 Vai Ukrainas valsts spēj pāriet no reaģēšanas ārkārtas situācijās uz ilgtermiņa plānošanu? 52:22 Cik grūti iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem ir atrast darbu jaunajā dzīvesvietā? 54:52 Vai ziemā gaidāms jauns iedzīvotāju pārvietošanās vilnis arī no lielajām pilsētām? 57:47 Jūlijas Matvičukas personīgā evakuācijas pieredze un lēmums palīdzēt citiem. 1:00:20 Sarunas kopsavilkums par cilvēku atšķirīgajām izvēlēm un bailēm no nezināmā. 1:01:10 Rakstiet mums, dalieties ar savām pārdomām un idejām: [email protected] 1:01:40 Interviju lasiet portālā LSM.lv. 1:02:22 Lūdzu dalīties ar raidierakstu.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Iepriekšējā Drošinātāja epizodē runājām par ukraiņiem, kuri kara dēļ devušies uz ārzemēm. Šoreiz — par tiem, kuri pamet mājas, bet paliek Ukrainā. Rihards Plūme sarunā ar organizācijas "Crisis Insight" līdzdibinātāju Jūliju Matvičuku meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēki vilcinās evakuēties pat no bīstamām vietām un kas viņus sagaida pēc aizbraukšanas, ja pagaidu mājvieta var kļūt par dzīvesvietu gadiem ilgi. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:  Ko vēl bez mobilizācijas gaidīt no Kremļa pēc Krievijā notikušajām “vēlēšanām”?  Vai Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai pieņemsies spēkā? Kāpēc vēlēšanas Zviedrijā iepriecina Ukrainu, vēlēšanas Vācijā - dara bažīgus. Epizodes gaita:  00:30 Ievads 02:10 Kāpēc Ukrainas pieredze cilvēku evakuācijā ir nozīmīga arī Baltijas valstīm? 05:28 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:54 Ukrainas pastiprinātie triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un iespējamā vienošanās par to pārtraukšanu. 08:44 Ko pēc Krievijas Valsts domes “vēlēšanām” gaidīt no Kremļa? 11:25 Vai pēc vēlēšanām varētu pastiprināties Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai? 14:26 Zviedrijas jaunās valdības iespējamā ietekme uz diskusijām par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. 16:58 Vācijas labējās partijas AfD panākumi Austrumvācijas reģionālajās vēlēšanās un iespējamā ietekme uz Ukrainas atbalstu. 21:51 EXPLAINER: kas ir iekšzemē pārvietotie cilvēki un kāpēc evakuācija nebeidzas ar nokļūšanu drošākā vietā? 23:49 Piesakām šīs epizodes viešņu – Jūliju Matvičuku, organizācijas “Crisis Insight” līdzdibinātāju. 26:30 Kāpēc organizācija “Crisis Insight” pievērsusies civiliedzīvotāju evakuācijai un palīdzībai pēc tās? 29:30 Kā droni ir mainījuši cilvēku evakuāciju no frontes tuvumā esošajām teritorijām? 30:10 Kāpēc Ukrainā trūkst vietu evakuēto cilvēku izmitināšanai? 31:40 Kādēļ evakuācijas viļņi joprojām ir lieli, lai gan frontes līnija vairs nemainās tik strauji? 32:30 Kā uzbrukumi elektrības, apkures, gāzes un ūdensapgādes sistēmām izraisa jaunus evakuācijas viļņus? 34:44 Kā FPV droni paplašinājuši bīstamo zonu līdz pat lielajām pilsētām? 35:35 Kāpēc cilvēki nevēlas pamest savas mājas pat tad, kad palikt vairs nav droši? 39:30 “Ja līdz šim nekas nav noticis, nenotiks arī turpmāk” – kā pieradums pie briesmām ietekmē lēmumu palikt? 39:56 Kāpēc daļa ģimeņu ar bērniem atsakās evakuēties? 43:17 Kāpēc “Crisis Insight” iebilst pret bērnu piespiedu evakuāciju bez vecākiem? 46:45 Kādēļ bērnu evakuācija bez ģimenes praksē izmantota tikai dažos gadījumos? 48:27 Kas ar cilvēkiem notiek pēc evakuācijas, un cik ilgs ir ceļš līdz jaunai dzīvesvietai? 49:09 Kāpēc pagaidu izmitināšanas vieta var kļūt par mājvietu gadiem ilgi? 50:26 Vai Ukrainas valsts spēj pāriet no reaģēšanas ārkārtas situācijās uz ilgtermiņa plānošanu? 52:22 Cik grūti iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem ir atrast darbu jaunajā dzīvesvietā? 54:52 Vai ziemā gaidāms jauns iedzīvotāju pārvietošanās vilnis arī no lielajām pilsētām? 57:47 Jūlijas Matvičukas personīgā evakuācijas pieredze un lēmums palīdzēt citiem. 1:00:20 Sarunas kopsavilkums par cilvēku atšķirīgajām izvēlēm un bailēm no nezināmā. 1:01:10 Rakstiet mums, dalieties ar savām pārdomām un idejām: [email protected] 1:01:40 Interviju lasiet portālā LSM.lv. 1:02:22 Lūdzu dalīties ar raidierakstu.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Pirms četriem gadiem politiskās partijas iepriekšējo vēlēšanu programmu ekonomikas sadaļās rakstīja vērienīgus plānus. Tās solīja veicināt līdzsvarotu attīstību visā valstī, Latgales sociālekonomisko izaugsmi, pieejamākus mājokļus un vieglāku dzīvi mazajiem uzņēmumiem. Taču izpildīts no tā pavisam maz. "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check" analizēja, cik daudz no tā visa izdarīts. Žurnālisti pētīja to piecu partiju solījumus, kuras aizvadītajos četros gados strādājušas valdībā un kurām līdz ar to bija iespēja solīto pildīt, – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Progresīvie", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Solījumu atlasei izmantoja partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: izpildīts, daļēji pildīts, nav pildīts.

Degvielas cena varētu samazināties vien par astoņiem centiem litrā, nevis par iepriekš solītajiem 20 centiem. Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien, 23. septembrī, konceptuāli atbalstīja vēl lielāku akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai, kā arī likmes samazināšanu benzīnam. Tas katru no šiem degvielas veidiem varētu padarīt par nepilniem astoņiem centiem litrā lētāku, ja tirgotāji nodokļa samazinājumu pilnībā iekļaus cenā. Komisijā izskanēja gan atbalsts, gan bažas par to, vai pircēji šo cenu kritumu tiešām sajutīs. Deputāti apsprieda arī citus priekšlikumus degvielas cenu samazināšanai, taču ne visi guva atbalstu. -- Saeimā lemto vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Donalds Tramps un Volodimirs Zelenskis ANO apspriež iespējamu enerģētikas pamieru un Ukrainas pretgaisa aizsardzību, bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio tiekas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai piedāvātu beigt triecienus pa otras valsts enerģētikas infrastruktūru. Paredzami: Tā dēvētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās virsroku gūst Putina partija. Jautājums ir - kas notiks tālāk? Ir bažas par spriedzes eskalāciju ne tikai Ukrainā, bet arī citviet Eiropā. Savukārt Eiropas Savienības valstīm grūtības vienoties par sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas TV ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme.

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Edmunds Jurēvics no "Jaunās Vienotības" un Jānis Citskovskis no Jaunās konservatīvā partijas.  

Vai Ilzei Indriksonei no Nacionālās apvienības taisnība, ka Eiropas "Zaļais kurss" visām dalībvalstīm izvirza vienādas prasības? Un vai tiešām liela daļa nabadzības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju ir jaunieši, kā apgalvo “Progresīvo” kandidāte Sindija Mierture? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Justīne Kozlovska. Analizē arī to, kā partijas priekšvēlēšanu laikā turpina strīdēties par Krievijas graudu tranzītu.

Joprojām ir iestrēgusi sankciju pagarināšana pret aptuveni 3000 Krievijas personām un organizācijām, kas saistītās ar karu Ukrainā. Kā zināms, Latvijas valdība vakar, 21. septembrī, paziņoja, ka tā nevar piekrist divu Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Frīdmana svītrošanai no sankciju saraksta, ko pieprasa Francija, Slovākija un Luksemburga. Laika ir atlicis maz. Gadījumā, ja lēmums par sankciju pagarināšanu netiks pieņemts līdz šai pusnaktij, tās automātiski beigsies pret pilnīgi visiem sarakstā iekļautajiem. Šobrīd turpinās diplomātu konsultācijas ar galvaspilsētām un mēģinājumi rast kompromisu. Formāli, sankciju pagarināšanai ir nepieciešama visu 27 Eiropas Savienības valstu rakstiskā piekrišana. Šī procedūra jau vairākkārt ir pagarināta. Jaunākais termiņš ir plkst. 18.00 pēc Latvijas laika, bet nevar izslēgt vēl kādu pagarinājumu. Visticamāk, ka lēmums par divu oligarhu svītrošanas no sankciju saraksta tiks pieņemts, pretējā gadījumā sankcijas beigsies visiem 3000 sarakstā iekļautajiem cilvēkiem un organizācijām. Jautājums, kādi būs nosacījumi? 

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politoloģi Ivetu Kažoku par mūslaiku politikas paātrinājumu, šādas politikas riskiem un ietekmi uz Saeimas vēlēšanām. Līdz Saeimas vēlēšanām ir divas nedēļas, un notikumu intensitāte liek domāt, ka mēs dzīvojam vēstures paātrinājuma laikmetā. Jautājums – vai tas tā ir, ja salīdzinām ar notikumu intensitāti 90. gadu beigās, kad bruka Padomju Savienība un beidzās aukstais karš? Tajā brīdī runāja par vēstures beigām. Kas notiek šobrīd? Kāpēc ir šāds vēstures paātrinājums un šāda intensitāte – vai tas ir Latvijas fenomens, vai tam ir globāli cēloņi? Iveta Kažoka: Es palieku pie apzīmējuma vēstures paātrinājums. Protams, tas, kas notika 80.–90. gadu mijā, kad sabruka vesela impērija, cilvēku dzīvi ietekmēja daudz jūtamāk, nekā tas, kas ir šobrīd. Līdz ar to tas paātrinājums notiek fāzēs un salīdzinoši pakāpeniski. Lielākoties, manuprāt, tas ir skaidrojams ar tehnoloģiju izmaiņām, kas ir nesušas pilnīgi citu veidu, kā cilvēki sazinās savstarpēji, kā viņi uzzina informāciju par sabiedrību. Proti, internets, pēc tam sociālie mediji un tradicionālo mediju noriets lielā mērā ir paātrinājis informācijas apriti starp cilvēkiem. Globalizācijas procesi ir palielinājuši savstarpējās saiknes starp dažādām sabiedrībām.  (..) Pateicoties šim milzīgajam paātrinājumam, ko ir nesušas jaunās tehnoloģijas un jaunās cilvēku saskarsmes formas, šķiet, ka ne tikai Latvijā, bet arī citur nevar runāt par to, ka šis būtu kaut kāds apceres pilns laiks, kad sabiedrība vai cilvēce kopumā varētu atļauties reflektēt par to, kas viņa ir un kur viņa virzās 50 gadu perspektīvā. Notikumi ir tik ātri un tik blīvā intensitātē, ka knapi paliek laiks tiem piemēroties.

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Juris Viļums no "Apvienotā saraksta" un Ainārs Šlesers un partijas "Latvija Pirmajā vietā".  

Indijā jau labu laiku ir aizsācies mācību gads un tur vēl joprojām gruzd tā dēvētie “prusaku protesti”. Varētu šķist, ka “prusaku protesti” skan aizvainojoši, tomēr tie kļuva par vienu no mūsdienās lielākajām Indijas jauniešu un studentu kustībām un vienlaikus par nozīmīgāko izaicinājumu politiskajai elitei ar premjeru Narendru Modi priekšgalā. Indijā dzīvo aptuveni 371 miljons jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas veido gandrīz 27% no visas sabiedrības. Indija ir valsts, kur ir vislielākais jauniešu skaits pasaulē. Daudzi jaunieši vēlas studēt, bet augstskolu skaits ir ierobežots un līdz ar to visiem vietu nepietiek. Un tas rada ļoti sīvu konkurenci. Raidījumā ieskats Indijas izglītības sistēmā, kā arī par pašu “prusaku kustību”.

“Progresīvie” sevi piesakā kā sociāldemokrātisku un zaļu politisko spēku. Partijas pirmsākumi meklējami pirms 15 gadiem, kad tika izveidota biedrība ar tādu pašu nosaukumu. Daļa no dibinātājiem bija pametuši Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām biedrība “Progresīvie” pārtapa politiskajā partijā. Kā sarakstu pirmos numurus visos vēlēšanu apgabalos izvirzīja sievietes. Par premjera kandidātu nominēja toreizējo partijas vadītāju Robertu Putni. Saeimā “Progresīvie” neiekļuva, bet ar 2,6% vēlētāju atbalstu ieguva nelielu valsts finansējumu. Pirmais lielais panākums “Progresīvajiem” bija 2020. gada ārkārtas vēlēšanas Rīgā, kad viņi startēja kopā ar “Attīstībai/Par!”. -- Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts. Atskatāmies uz partijas "Progresīvie" spilgttākajiem notikmiem. Vairāk Matīsa Arnicāna ierakstā.

15. Saeimas vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem. Divas nedēļas Krustpunktā diskutējām ar partiju premjeru amata kandidātiem, kuri ieskicēja redzējumu, kā risināt lielos jautājumus. Viens no tādiem ir satiksme, un tas, protams, ir cieši saistīts ar budžetu un ietekmē valsts ekonomisko attīstību. Tagad saruna ar ekspertiem, lai analizētu, vai virzieni, ko piedāvā partijas, sakrīt ar viņu redzējumu par jomas attīstību. Jārunā ir gan par starptautisko sāpju bērnu "Rail Baltica", gan par iekšējām problēmām satiksmes jomā. Kas nākamajai Saeimai darāms satiksmes jomā – lielākie izaicinājumi un iespējamie risinājumi. Krustpunktā diskutē Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris, ekonomikas zinātņu doktors Armands Vēveris, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš un "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.    

Dziļas zināšanas vai oratora un organizatora dotības, varbūt spilgts tēls un harizma - kas padara pasniedzēju par labu skolotāju? Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi? Intelektuālais līderis ar kristālskaidru reputāciju sabiedrībai un emocionālais atbalsts un mentors studentiem - šādu portretu gribētos zīmēt mūsdienu profesoram, kurš vairs nav tikai lekciju lasītājs ziloņkaula tornī, bet aktīvs sabiedrības loceklis. Šādu tēlu sniedz dažādi pētījumi par mūsdienu prasībām pret cilvēkiem, kuri ikdienā māca citus gudrus cilvēkus. Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Univeristātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone un biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore, studiju prorektore Evija Kļave. Kas gaidāms Zinātnieku nakts pasākumos Latvijā?  Šajā nedēļas nogalē Latvijā ir zinātnes lielākie svētki gadā - Eiropas zinātnieku nakts, kas aizvadītajā gadā pulcēja teju 30 tūkstošus apmeklētāju visā Latvijā. Kas šogad gaidāms dažādos institūtos un Latvijas augstsskolās?  Izpētīt zinātni aicina Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Liene Bērziņa. Eiropas Zinātnieku nakts Latvijā ir liels zinātnes kopienas kopdarbs - Latvijas Zinātnes padome uzrunā un aicina izglītības iestādes, pētniecības institūcijas un organizācijas visā Latvijā iesaistīties, radīt savas aktivitātes, ko savukārt interaktīvā kartē apkopo zinātnes komunikācijas platformas “Research Latvia” veidotāji. Sarunu par pasākuma ideju turpina Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja Elita Zondaka. Plašu aktivitāšu klāstu Zinātnieku naktī piedāvās Latvijas Universitāte. Pārdaugavā liela rosība gaidāma universitātes Akadēmiskajā centrā - gan Zinātņu, gan Dabas mājā -, un tur par kādu no aktivitātēm gādājusi Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne. Stāstīt par saviem pētījumiem - tā ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieku prioritāte. Humanitārās, sociālās un mākslas zinātnes Latvijā pēdējos mēnešos nonākušas politisko diskusiju krustpunktā, bet ne tikai Latvijā vien šīs zinātnes nozares dažkārt tiek uztvertas kā otršķirīgas, kuru rezultātus nav tik viegli un acīmredzami skatīt kā lietderīgus. Zinātnieku nakts un tās aktivitātes Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespēja mainīt šo priekšstatu, un to apliecina akadēmijas Zinātņu prorektore Anda Laķe.

Pirms četriem gadiem Aināra Šlesera vadītais politiskais speķs “Latvija pirmajā vietā” pirmoreiz pārkāpa Saeimas slieksni, bet tagad vēlēšanas sagaida starp partiju reitingu līderiem. Aiz šī kāpuma ir gan skaļi solījumi un iniciatīvas, gan pretrunas un skandāli, kas nereti sniedzas krietni tālākā pagātnē par pašas partijas dibināšanu. Ko partija paveikusi un ar kādu piedāvājumu dodas uz nākamajām vēlēšanām? -- Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts. Septītā ieraksta uzmanības centrā – “Latvija pirmajā vietā”.

Līdzšinējie politiķi nav pildījuši pašu pamatnostādnēs solīto, ka līdz nākamajam gadam veselības aprūpes nozarē ieguldīs sešus procentus no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību vadītāja Līga Bāriņa šorīt Latvijas Radio atzina, ka politiķu labais darbs līdz šim ir bijis tāds, ka attālāk strādājošajiem ģimenes ārstiem nosaka īpašas piemaksas. Taču par jauno trīs līmeņu slimnīcu reformu Bāriņa esot skeptiska. -- Rindas pie speciālistiem, dārgākas zāles un nepabeigta slimnīcu reforma – šie ir tikai daži nepadarītie darbi veselības aprūpes nozarē. Arī nepieejamie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem lauku reģionos. Nemierā ar darba samaksu mediķu arodbiedrība jau nolēmusi rīkot piketu un prasīt veselības ministra demisiju. Kādi bija veselības ministra solījumi, stājoties amatā un kuri darbi vēl gaida risinājumu? -- Kādi vēl veselības jomā ir veicamie darbi un vai problēmu kļuvis mazāk, to jautājām arī Rīgas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem. -- Viedokli izsaka arī Latvijas farmaceitiskās asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča un pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe.

Latvija un Eiropa gatavojas sarežģītam rudenim un ziemai, jo Krievija turpina izvērst agresiju, un ir "ļoti iespējama tālāka eskalācija", tostarp arī Latvijā. To ierakstā sociālajos medijos uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Patlaban viņš uzturas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs. Rinkēvičs ierakstā atsaucas uz publiskajā telpā redzamajiem pretrunīgajiem viedokļiem par drošības situācijas pasliktināšanos NATO un Eiropas austrumu flangā. Situācija pasaulē, Eiropā un Baltijas reģionā ir saspringta - pieaug Krievijas inspirēti sabotāžas, spiegošanas un diversiju akti pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem, un tas ir novērojams arī Latvijā. Tā uzsver Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, kurai pievienojas arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. -- Arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (no Apvienotā saraksta) vēlāk publicētā paziņojumā norāda, ka redz sabiedrības uztraukumu par starptautiskajām ziņām, tomēr viņš mierina, ka panikai neesot pamata, drošības situācija tiek vērtēta nopietni. -- Valsts augstāko amatpersonu teikto vērtē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Jau 3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Trejūs raidejumūs reikojam pyrma vieliešonu debatis ar vieliešonom īsnāgtūs parteju sarokstu liderim nu Latgolys vieliešonu apgobola. Kai Latgolā dzeivuosim tuoļuokūs četrus godus? Sūlejumu ir daudz, tok kaidus realus rysynuojumus redz i pīduovoj deputatu kandidati, skaidruosim sarunā par drūšeibu, medicinu, izgleiteibu, demografeju, īspiejom jaunajom saimem, gataveibu krizis situacejom, kai ari par Latgolys deputatu kompeņsacejom Saeimā. Ūtrajuos pyrma vieliešonu debatēs pīsadola: Ināra Groce – “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”, Aivars Smans – Politiskū parteju apvīneiba “Saskaņas centrs”, Aleksandrs Bartaševičs – “Latvija pirmajā vietā”, Andris Vaivods – “Latvijas attīstībai”. Raidejumu voda Beatrise Borise. Saruna ar cytu parteju deputatu kandidatim “Latgolys stuņdē” piec nedelis. Pyrma vieliešonuu debatis verīs ari LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale   “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Esam palikuši bez pastāvīga labklājības ministra, jo iepriekšējais varēja piedzēries sēsties pie automašīnas stūres. Viņš gan zaudējis amatu, arī partija viņu izslēgusi no savām rindām. Protams, jautājums par alkohola lietošanu valsts pārvaldē paliek. Interesants notikumu pavērsiens šonedēļ bijis sāgā ap "airBaltic" - kompānija tiesas aizsardzību ir meklējusi un atradusi ASV tiesā. Tur arī mēģinās īstenot jauno restrukturizācijas plānu. Aktualitātes analizē TV3 raidījuma "900 sekundes" producente, laikraksta "SestDIENA" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un portāla "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova.  

Nacionālā apvienība ir viens no senākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā: kaut oficiāli dibināta pirms 15 gadiem un priekšplānā esošās personas mainījušās, tās saknes iesniedzas atmodas gados. Gan iepriekš, gan tagad 14. Saeimā Nacionālā apvienība ir starp varas partijām. Nepārtraukti bijusi valdībā no 2011. līdz 2023. gadam. Taču pēdējos gados bijis salīdzinoši maz spilgtu brīžu. 

Lielāka dzimstība, cienīgas vecumdienas un emigrācijas samazināšana – visas šīs lietas ir būtiskas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Latvijai šī tēma ir aktuāla jau daudzus gadus, un, neskatoties uz politiķu solījumiem, vairākām likuma izmaiņām un dažādu pabalstu celšanu, Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Pēdējie dati liecina, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, Latvijā dzīvo par apmēram 12 tūkstošiem cilvēku mazāk. Ko demogrāfijas uzlabošanai solīja 14. Saeimas politiķi, kas ir un kas nav izpildīts? -- Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 4,6% mazāks nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Šogad septiņos mēnešos reģistrēti 6613 jaundzimušie. Savukārt reģistrēto mirušo skaits sasniedz 15 tūkstošus 282-us cilvēkus, un tas ir par 0,7% mazāk nekā pērn. -- Lai uzlabotu dzimstību, politiķiem nebūtu jāraugās tikai uz pabalstiem, jo naudas pabalsti ir noderīgi tikai brīdī, kad ģimene jau ir izvēlējusies par pieaugumu. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa. Viņa atzīst, ka domājot par demogrāfiju, ir jāraugās gan uz dzimstību, gan migrāciju, gan mirstību. Piedzimšanas pabalsts nav glābējs, kas visu atrisinās. Viedokli izsaka arī Edijs Klaišis, OPEN Radošā centra vadītīajs un seniore no Rīgas aktīvo senioru alianses "RASA" Aija Vīgante.

Krievijas graudu tranzītam jau tuvāko trīs nedēļu laikā varētu piemērot par 300 % lielāku dzelzceļa infrastruktūras maksu. Saeima atbalstījusi valdības sagatavotos likuma grozījumus, kas ļauj šo maksu pārskatīt paātrināti. Par konkrēto palielinājumu gan vēl būs jālemj dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Tikmēr koalīcijā izskan atšķirīgi viedokļi par to, vai ar šādu sadārdzinājumu pietiks. Nacionālā apvienība prasa pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu tranzītu, bet pārējie partneri norāda uz tiesvedību un budžeta zaudējumu riskiem. -- Tikmēr Jēkabpils apkārtnes lauksaimnieki, protestējot pret Krievijas graudu tranzītu, ar vairākiem desmitiem traktoru un kravas auto šodien devās kopīgā braucienā līdz Krustpils dzelzceļa stacijai. Protestētāji aicina politiķus rīkoties un aizliegt šo graudu pārvadājumu plūsmu caur Latvijas infrastruktūru - dzelzceļu un ostām. Zemnieki sola protestus arī turpināt, ja situācija nemainīsies.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Liepājā tiekamies RTU Liepājas akadēmijā, lai runātu par izglītības politikas veidošanu nākotnē. Diskutē RTU Liepājas akadēmijas lektore Ivita Pelnēna, RTU Liepājas akadēmijas docētāja Maija Ročāne un Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkeviča. Par to, ka krītas Latvijas skolēnu sniegums ne tikai dabaszinātnēs un matemātikā, bet arī lasīšanā, kas ir izšķirīgi svarīga, lai varētu visas šīs zinības apgūt, eksperti trauksmi ceļ jau sen. To rāda arī OECD dati. Turklāt tieši vispārējā izglītība ir piedzīvojusi daudz un apjomīgas reformas. Ir viedoklis, ka tas ir iemesls skolēnu sniegums kritumam. Tāpēc runājam par šīm reformām un to, kā būtu jāvirzās tālāk un ko mēs gaidām no nākamā sasaukuma politiķiem?

Miljoniem ukraiņu jau vairākus gadus dzīvo starp drošību Eiropā un saikni ar mājām, kur turpinās karš. Sarunā ar Dīvu Reiznieku sociālā antropoloģe un migrācijas pētniece Svitlana Odineta skaidro, kā trimda maina ģimenes, karjeru un lēmumus par atgriešanos, kāpēc dažām sievietēm nedrošajā Kijivā ir mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā un kāpēc Ukrainai uz diasporu jāraugās nevis kā uz zaudējumu, bet gan kā uz spēka avotu.   Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:  Ukraiņu apbrīnojamā spēja pielāgoties nemitīgajiem Krievijas triecieniem. Agresora radītās nemitīgās spriedzes sekas uz sabiedrību un ekonomiku.  Un Rietumvalstu partneru vizīšu nozīme ukraiņiem. Epizodes gaita: 00:30 Ievads 03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas iespaidi pēc pirmās vizītes Ukrainā kara laikā. 07:10 Kā reaktīvo dronu uzbrukumi dienas laikā maina Kijivas iedzīvotāju ikdienu? 08:20 Gaisa trauksmju ietekme uz skolām, vecāku darbu un Ukrainas ekonomiku. 12:30 Krievijas uzbrukums vilcienam pie Polijas robežas un Rietumu partneru iebiedēšana. 16:10 Vai Ukraina un Krievija varētu pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai? 17:50 Kijivas gatavošanās ziemai un bažas par apkuri, elektrību un degvielas pieejamību. 21:50 Kāpēc ukraiņi skeptiski vērtē iespējamās vienošanās ar Krieviju? 23:30 Krievijas uzbrukumi grāmatu noliktavām un Ukrainas kultūrai. 27:20 EXPLAINER: kas ir Eiropas Savienības pagaidu aizsardzība Ukrainas kara bēgļiem? 29:10 Kāpēc pagaidu aizsardzība nav automātisks ceļš uz pastāvīgu dzīvi Eiropā? 30:10 Iepazīšanās ar sociālo antropoloģi un migrācijas pētnieci Svitlanu Odinetsu. 31:30 Ukraiņu migrācija sākās ilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma. 33:40 Kāpēc kara izraisītā migrācija nav tikai cilvēku aizbraukšana no Ukrainas? 34:40 Dzīve starp divām valstīm un transnacionālās migrācijas modelis. 36:30 Kā agrākā migrācijas pieredze un kontakti palīdzēja ukraiņiem pēc iebrukuma? 39:20 Ukraiņu pārvietošanās posmi, atgriešanās un grūtības noteikt precīzu emigrantu skaitu. 42:10 Ukraiņu ātrā iekļaušanās darba tirgū un pagaidu aizsardzības radītā tiesiskā nenoteiktība. 46:00 Transnacionālās ģimenes un gadiem atliktie lēmumi par nākotni. 50:50 Eiropas Savienības un pašu ukraiņu ģimeņu atšķirīgais skatījums uz atgriešanos. 52:40 Augsti izglītotu ukraiņu sieviešu profesionālo ambīciju upurēšana trimdā. 54:10 Kāpēc mātes mēdz atgriezties Ukrainā, bet viņu pieaugušie bērni paliek ārzemēs? 55:20 Kā dzīve dažādās valstīs veicina ukraiņu ģimeņu izjukšanu? 59:30 Kāpēc dažas sievietes nedrošajā Kijivā jūtas mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā? 1:02:40 Vai veiksmīga integrēšanās Latvijā nozīmē saišu saraušanu ar Ukrainu? 1:05:20 Kāpēc Ukrainas valdībai būtu jāmaina attieksme pret ārzemēs dzīvojošajiem ukraiņiem? 1:07:10 Kā Ukrainā vērtē cilvēkus, kuri kara laikā pametuši valsti? 1:08:50 Diaspora nevis kā zaudēta iedzīvotāju daļa, bet Ukrainas spēka avots. 1:11:20 Kā Baltijas valstu vēsturiskā pieredze palīdz ukraiņiem justies saprastiem? 1:13:00 Sarunas kopsavilkums par ģimeņu izvēlēm, bērnu nākotni un iespējamo atgriešanos. 1:15:20 Nākamās epizodes pieteikums. Rakstiet mums: [email protected] 1:17:30 Iespēja interviju izlasīt portālā LSM.lv. 1:18:00 Noslēgums.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Pasažieru pārvadātāju protests šodien, 16. septembrī, jūtams arī Rīgas autoostā, kur daļu pasažieru nepatīkami pārsteidza atceltie autobusu reisi. Nozares asociācijas rīkotajā protestā piedalās astoņi pārvadātāji, neizpildot līdz 3000 reģionālo autobusu reisu. Ar šo akciju pārvadātāji kārtējo reizi pieprasa valstij rast risinājumu ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt pārvadājumiem nepieciešamo papildu finansējumu saistībā ar degvielas izmaksu kāpumu.

Zviedrijā skaita balsis pēc Riksdāga vēlēšanām. BRICS dalībvalstu vadītāju tikšanās Indijā. Jemenas hutiešu nemierniek bloķē kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece un ārvalstu ziņu redaktore portālā "LSM.lv" Albīne Hlopņicka. Politiski mazkustīgā Zviedrija Šodien būtu jābūt saskaitītām pēdējām balsīm pēc svētdien, 13. septembrī, notikušajām Zviedrijas Riksdāga vēlēšanām, taču jau nedēļas sākumā publiskotie pirmrezultāti ļauj spriest, ka nozīmīgas pārbīdes mūsu aizjūras kaimiņu politiskajā spektrā nav notikušas. Pie tam šīs vēlēšanas lielā mērā atjaunojušas spēku samērus, kādi Zviedrijas likumdevējā izveidojās pēc aiziepriekšējām – 2018. gada vēlēšanām. Gluži kā toreiz, arī tagad sociāldemokrātiem, kuri dažas vietas zaudējuši, Riksdāgā, visdrīzāk, būs simts mandātu no 349, savukārt viņu galvenajiem konkurentiem, moderātiem jeb mērenajiem, kuri pāris vietas ieguvuši, būs 70 mandāti. Praktiski 2018. gada pozīcijās atsviesti arī galēji labējie Zviedrijas demokrāti, kuri šajās vēlēšanās zaudējuši visvairāk, pirmo reizi savā vēsturē piedzīvojuši elektorāta sarukumu un atdevuši otras lielākās frakcijas statusu moderātiem. Uz vienas rokas pirkstiem skaitāms mandātu skaita pieaugums paredzams arī Kreisajai partijai, Zaļajai partijai un Centra partijai spektra kreisajā, un kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem labajā flangā. Kā jau ierasts, zviedru politikas kreisās un labējās spektra daļas pīlāri ir sociāldemokrāti un moderāti. Kādu laiku no šīs ainas izkrita Zviedrijas demokrāti, ar kuriem pārējās partijas uzskatīja par neiespējamu jebkādu sadarbību. Tomēr pēc 2022. gada vēlēšanām tika noslēgta t.s. Tidē pils vienošanās, kas ļāva izveidot premjera Ulfa Kristersona labējo mazākuma valdību ar moderātu, kristīgo demokrātu un liberāļu ministriem un Zviedrijas demokrātu atbalstu. Tomēr tagad, kad galēji labējie daļu savas politiskās masas zaudējuši, šīs vienošanās aritmētika kļūst problemātiska. Tas gan nenozīmē, ka vieglāks koalīcijas sadiegšanas uzdevums būs potenciālajai sociāldemokrātu premjerministrei Magdalēnai Andešonei. Viņai būtu jāpanāk četru politisko spēku – sociāldemokrātu, kreiso, zaļo un centristu – līdzdalība vai vismaz atbalsts. Šajā sakarā, vismaz formāli, šķērslis ir kreiso un centristu līdz šim deklarētais, ciktāl centristi ir paziņojuši, ka neatbalstīs valdību ar kreiso piedalīšanos, savukārt kreisie uzstāj, ka neatbalstīs valdību, kurā paši nepiedalās kā koalīcijas partneri. Kreisie, kuri tiek raksturoti kā ekosociālistu partija, ir savās nostādnēs eiroskeptiska, ir pret Zviedrijas dalību NATO un iespējamu pievienošanos eirozonai. Teorētiski tiek apspēlēta arī versija par kādu transcentrisku koalīciju vai vienošanos, kurā sadarbotos sociāldemokrāti un moderāti, taču kas tāds zviedru iekšpolitikā ļoti sen nav pieredzēts. Stipro vīru siltie apskāvieni Pagājušās nedēļas nogalē uz 18 samitu Indijas galvaspilsētā Ņūdeli pulcējās organizācijas BRICS dalībvalstu vadītāji un pārstāvji. Bez sākotnējām dibinātājvalstīm – Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas Republikas pēdējos gados organizācijai pievienojušās arī Ēģipte, Etiopija, Indonēzija, Irāna, Apvienotie Arābu Emirāti. Faktiski pievienojusies, bet iestāšanās nolīgumu vēl nav ratificējusi Saūda Arābija. Savā pašreizējā sastāvā organizācijas dalībvalstu iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes aptver apmēram trešdaļu no planētas kopapjoma, šajās valstīs dzīvo gandrīz puse no planētas iedzīvotājiem un atrodas vairāk nekā sešdesmit procentu pieejamā darbaspēka. Tur ražo apmēram 45% planētas lauksaimniecības produkcijas un iegūst apmēram 30% naftas. Tomēr šīs grupas valstis, sākot ar (vismaz teorētiski) komunistisko Ķīnu, neofašistisko Krieviju un islāma teokrātiju Irānu, beidzot ar Persijas līča monarhijām un pamatā tomēr demokrātiskajām Indiju un Brazīliju, ir valstis ar ļoti atšķirīgiem politiskajiem režīmiem un arī ģeopolitisko orientāciju. Sji Dziņpins, Narendra Modi un Vladimirs Putins, silti apskāvušies samita fotogrāfijās un tam veltītajās karikatūras, protams, izskatās kā biedīga antirietumu alianse, taču līdz īstenai „siržu savienībai” te vēl visai tālu. Kā sasniegums tiek atzīmēts fakts, ka izdevies pieņemt vienotu samita deklarāciju, kuru parakstījuši gan Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, gan Irāna, kas, kā zināms, pēdējos mēnešos „aplaimojusi” savas partnervalstis ar raķešu un lidrobotu triecieniem. Attiecīgi deklarācijas tekstā ir tikai vispārīgi pausta norūpētība par situāciju reģionā, nepiesaucot konfliktā iesaistītos. Līdzīgos nogludinātos izteikumos raksturota arī Trampa administrācijas piekoptā tarifu politika; karš Ukrainā vispār nav pieminēts. Kā vienu no nozīmīgākajiem procesiem samitā novērotāji piesauc dialoga aktivizēšanos starp Indiju un Ķīnu, prezidentam Sji un premjerministram Modi aktīvi risinot divpusējo dialogu. Kas attiecas uz Krievijas vadoni Putinu, tad viņa galvenais ieguvums ir iespēja demonstrēt, ka viņa agresorvalsts nebūt nav starptautiski izolēta. Samitā bija klāt arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Piebalsojot namatēva Nerendras Modi teiktajam par nepieciešamību mainīt starptautisko kārtību no „privilēģiju piramīdas uz partnerības platformu”, ANO vadītājs paziņoja, ka „šodienas ekonomiskās, demogrāfiskās un ģeopolitiskās reālijas ir citādas nekā 1945. gadā. Mūsu institucionālajām struktūrām tas jāatspoguļo”. Kā primāri maināmās struktūras ģenerālsekretārs piesauca ANO Drošības padomi un Bretonvudas finanšu sistēmu. Bābelmandebs = Hormuzs Nr. 2? Par iespēju, ka Jemenas hutiešu nemiernieki, kurus atbalsta Irāna, varētu bloķēt kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā, tika runāts jau kopš militārā konflikta sākuma starp Irānu un Izraēlas un Savienoto Valstu koalīciju. Konkrēta karadarbība sākās jūlijā, kad Irānas transportlidmašīna mēģināja nogādāt hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā militāru kravu un Irānas Revolūcijas sargu korpusa virsnieku grupu. Saūda Arābijas un Jemenas valdības spēki apšaudīja attiecīgā lidlauka skrejceļu. Pēc šī incidenta hutieši paziņoja, ka 2022. gadā noslēgtais pamiers vairs nav spēkā, un sāka apšaudīt Saūdu tankkuģus Sarkanajā jūrā. Turpinājumā abas puses vērsa gaisa triecienus viena pret otras ostām Sarkanās jūras piekrastē, hutieši – arī pret Saūdu naftas pārstrādes infrastruktūru. Septembrī sākās aktīvas sauszemes kaujas starp hutiešiem un Jemenas valdības spēkiem. Valdības spēku pusē karo arī vairāki praktiski neatkarīgi vietējie Dienvidjemenas bruņotie formējumi. Vispirms hutieši uzsāka ofensīvu Taizas provincē Jemenas dienvidos, taču drīz tika apturēti, un valdības spēki ziņoja, ka pārgājuši pretuzbrukumā šajā un vairākos citos virzienos. Valdība pat apgalvoja, ka grasoties uzsākt cīņas par hutiešu kopš 2014. gada kontrolētās galvaspilsētas Sanas atgūšanu. Puses turpināja apmainīties ar gaisa triecieniem. 10. septembrī sāka pienākt ziņas, ka hutiešu spēki vairākos virzienos atspieduši pretiniekus, tai skaitā ieņēmuši stratēģiski svarīgo Mohas ostu, Perimas salu Bābelmandebā un Hanīša arhipelāgu, kas atrodas Sarkanajā jūrā uz ziemeļiem no šauruma. Piektdien Saūda Arābija paziņoja, ka tai nācies slēgt naftas vadu, kas savieno ieguvju rajonus ar Sarkanās jūras piekrasti, ļaujot apiet Hormuzu. Cauruļvadam uzbrukts ar lidrobotiem no Irākas teritorijas. Pagaidām hutieši gan uzbrūk tikai Saūda Arābijas kuģiem, taču kuģu kustība caur Sarkano jūru un Suecas kanālu strauji sarukusi, savukārt frakta un apdrošināšanas cenas kāpušas, dažos gadījumos pat vairakkārt. Saūdu valdība vērsusies ar lūgumu pēc militāra atbalsta pie Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas. Prezidenta Trampa administrācija pagaidām tiešu militāru iesaisti atteikusi, savukārt premjera Endija Bērnema kabinets nosūtījis padomniekus situācijas apzināšanai. Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bangladeša un vēl deviņas valstis izveidojušas Daudznacionālo kuģniecības aizsardzības aliansi kuģošanas nodrošināšanai Sarkanajā jūrā. Sagatavoja Eduards Liniņš.