Politikas podkāsts

Lidsabiedrības "airBaltic" padome apstiprinājusi kompānijas biznesa plānu, projekta "Rail Baltica" pamattrasi pirmajā kārtā Latvijā plāno esošajā tvērumā ar būtisku optimizāciju, bet "Apvienotā saraksta" līderis, premjers Andris Kulbergs devies uz Kurzemi aģitēt, iespējams, darba laikā. Šīs un citas aizejošās nedēļas aktualitātes apspriežam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku, Latvijas Televīzijas žurnālistu Ivo Leitānu un Latvijas Universitātes pasniedzēju, žurnālistu Raivi Vilūnu.  

Krustpunktā izvaicājam Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.  

Līdz ar algu kāpumu un lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem lielākus ieņēmumus vajadzētu uzrādīt arī pašvaldību budžetiem. Tomēr domes apgalvo, ka par budžetu pārpildi uzzinās tikai gada beigās, jo vienošanās ar valdību paredz, ka valsts pašvaldībām palīdz, ja nodokļi nepildās, bet arī labāka dzīve virs plāna iespējama tikai nākamajā gadā. Tikmēr Valkas novads ir vienīgais ar finanšu grūtībām jau tagad, bet no bankrota nesen paglābtajai Rēzeknei ir neziņa, kā maksās algas nākamgad.

Saūda Arābija, Turcija un Pakistāna parakstījušas kopīgu aizsardzības līgumu un paudušas apņēmību turpināt stiprināt savu kolektīvo drošību, veicināt mieru, drošību un stabilitāti reģionā un ārpus tā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmajā oficiālajā vizītē apmeklēja Serbiju. Diplomātiskā spriedze Itālijas un Spānijas attiecībās pēc migrācijas krīzes Spānijas anklāvā Seutā. Aktualitātes analizē atvaļināts vēstnieks, politikas eksperts Andris Teikmanis un analītikas un vadības grupas "Powerhouse Latvia" starptautisko attiecību vadītāja Sintija Broka-Kovalevska. Tuvo Austrumu NATO? Pirmā informācija par tuvināšanos aizsardzības jomā starp Pakistānu, Turciju un Saūda Arābiju parādījās šī gada sākumā. Saūda Arābijai un Pakistānai jau ilgstoši ir cieša sadarbība, tai skaitā militārajā jomā, un 2025. gada septembrī tā tika noformēta kā Savstarpējās stratēģiskās aizsardzības līgums. Tagad šim duetam kā trešā pievienojusies Turcija, un trīs valstu pakts – Mekas vienotās aizsardzības līgums – visiem musulmaņiem svētajā pilsētā tika parakstīts 7. augustā. Vienošanās mērķis ir stiprināt militāro sadarbību un kolektīvo atturēšanu, paredzot, ka bruņots uzbrukums vienai no trim dalībvalstīm tiks uzskatīts par uzbrukumu visām trim. Līgumu parakstīja trīs valstu augstākās amatpersonas – Pakistānas premjerministrs Šahbazs Šarifs, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Saūdu monarhijas faktiskais vadītājs kroņprincis Muhammeds bin Salmāns. Vienošanās tapusi uz reģiona vispārējās militāri stratēģiskās spriedzes kāpuma fona. Īpaši būtiska šai ziņā ir Irānas un Izraēlas pretstāve, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijai no Irānas atbalstīto Jemenas hutiešu puses. Savienoto Valstu iesaiste Irānas un Izraēlas konfliktā atklājusi amerikāņu militāri stratēģisko iespēju ierobežotību, liekot Saūda Arābijai meklēt drošības garantijas ārpus ierastajām saiknēm ar Vašingtonu. Arī Pakistānai, kura pagātnē tāpat lielā mērā paļāvusies uz stratēģisko partnerību ar Savienotajām Valstīm, nepieciešami spēcīgi reģionālie sabiedrotie. Tikām Turcija tiecas palielināt savu ietekmi islāma pasaulē, cita starpā pieaugot spriedzei tās attiecībās ar Izraēlu. Tiesa, jaunizveidotā bloka valstīm ir risināmi nozīmīgi drošības jautājumi arī ārpus Tuvo Austrumu reģiona. Pakistānas galvenais drošības izaicinājums ir Indija, ar kuru tai jau gadu desmitiem ir sarežģītas attiecības, kas vairākkārt izvērtušās militāros konfliktos. Savukārt Turcijas interešu sfērā ietilpst Dienvidkaukāza reģions un Melnā jūra, kas tieši saskaras ar Krievijas un Ukrainas karadarbības zonu. Bez tam Turcija ir NATO valsts, un tādējādi iesaistīta kopējā Ziemeļatlantijas alianses stratēģisko mērķu īstenošanā, tai skaitā Krievijas agresijas atturēšanā. Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans gan uzsvēris, ka vienošanās neesot vērsta pret Irānu vai kādu citu valsti un esot izteikti aizsardzības mehānisms. Kopējais trīs valstu militārais, ekonomiskais un cilvēkresursu potenciāls ir visai ievērojams. Trijotnes kopējie militārie tēriņi veido nepilnus piecus procentus no globālajiem, iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes pārsniedz trīs procentus no globālā, savukārt iedzīvotāju skaits – četrus ar pusi procentus no planētas kopējā. Tiesa, šis potenciāls ir nevienmērīgi sadalīts bloka valstu starpā, ciktāl Pakistānai ir nozīmīgs dzīvā spēka potenciāls, bet salīdzinoši maza ekonomiskā kapacitāte un militārais budžets. Toties šīs valsts kontā ir cits nozīmīgs militārs resurss – apmēram 170 kodolgalviņas. Belgrada atmaigst pret Kijivu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 7. un 8. augustā oficiālā vizītē apmeklēja Serbiju, tiekoties ar tās prezidentu Aleksandaru Vučiču. Šī bija pirmā Zelenska oficiālā vizīte Serbijā, un, kā tiek vēstīts, tās laikā valstu vadītāji pārrunājuši Ukrainas un Serbijas attiecību dinamiku, ekonomisko sadarbību un abu valstu ceļu uz Eiropas Savienību. Tika apspriesta arī potenciālā Serbijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā un iespēja nākotnē noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu. Zelenska uzņemšana Belgradā ir sevišķi zīmīga tādēļ, ka Serbija ir tradicionāli Krievijai draudzīga valsts un lielā mērā saglabājusi šīs attiecības arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Teorētiski Belgrada gan atzīst Ukrainas teritoriālo integritāti, taču nav pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un saglabā ciešas politiskās un ekonomiskās saites ar Kremli. Tiesa, kara rezultātā Krievijas ekonomiskā ietekme Serbijā pastāvīgi mazinājusies; būtiski sarukušas arī iespējas piegādāt ieročus serbu armijai, liekot tai pārorientēties uz Rietumu piegādēm. Vienlaikus Serbija nav atmetusi centienus iestāties Eiropas Savienībā, un šī pretruna Vučiča ārpolitikā iezīmējas kā izteikts paradokss. Tāpēc pašreizējais atkusnis Kijivas un Belgradas attiecībās liecina par Serbijas vēlmi arī uzlabot attiecību klimatu ar Briseli. Starp citu, vizītes laikā runājot ar presi, prezidents Vučičs izteicies, ka vēl Ukrainai sekmes tās iestājas procesā Eiropas Savienībā. Kas attiecas uz konkrētiem divpusējo attiecību aspektiem, kā nozīmīgākā tika minēta deklarētā apņemšanās līdz šī gada beigām noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu. Serbija apņēmusies sniegt Ukrainai humāno palīdzību medikamentu un enerģētikas tehnikas piegāžu veidā, tāpat apņēmusies pēc kara finansiāli atbalstīt kara postījumu novēršanu. Abu līderi gan uzsvēruši, ka viņu sarunu programmā nav bijuši iekļauti militārās sadarbības jautājumi. Kā uzsver eksperti, šī prezidenta Zelenska vizīte Belgradā liecina par centieniem saglabāt līdzsvaru mainīgajā kara situācijā, bet ne par radikālu pozīcijas maiņu. Kijiva šādu pieeju ir gatava izmantot savā labā, iesaistoties dialogā arī ar valstīm,  kuras nav strikti iestājušās pret Krievijas īstenoto agresijas karu. Tomēr tiek uzsvērts arī tas, ka vēl pirms pāris gadiem šāda vizīte būtu bijusi neiedomājama. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. Itālija un Spānija – kaimiņu kašķēšanās? Pēkšņā nelegālās migrācijas krīze, kas piemeklēja Spānijas eksklāvu Seutu jūlija beigās, turpinās kā spriedze Spānijas un tās Vidusjūras kaimiņa Itālijas attiecībās. Kā zināms, laikā no 29. līdz 31. jūlijam apmēram 78 000 migrantu nelegāli šķērsoja Spānijas un Marokas robežu un iekļuva eksklāva teritorijā, taču lielākā daļa drīz pēc tam tika izsūtīti atpakaļ. Vairāki tūkstoši tomēr joprojām uzturoties Seutā, tāpat tur paturēti līdz tūkstoš četrsimt mazgadīgo, kuri tur nonākuši bez pieaugušo pavadības. Pēc šiem notikumiem Itālijas valdība daļēji apturēja Šengenas brīvās pārvietošanās zonas darbību Spānijai, ieviešot pasu kontroli lidostās un pasažieru ostās. Tika deklarēts, ka pārbaudes neattiekšoties uz Eiropas Savienības pilsoņiem, taču nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem robežkontroles dienesti identificē ieceļotājus, un tiek ziņots, ka pārbaudīti tiekot visi un lidostās pie attiecīgajiem ielidošanas termināliem vērojamas rindas. Itālijas valdības soļa praktiskā jēga ir apšaubāma, tomēr Džordžas Meloni valdībai šai ziņā solidaritāti paudušas Dānija un Somija; Čehija izteikusies par Spānijas dalības apturēšanu Šengenas sistēmā. Itālijas valdība paziņojusi, ka ierobežojumi būšot spēkā vismaz līdz 15. augustam, kad it kā gaidāms vēl viens nelegālas migrācijas vilnis Seutā. Spānija apgalvo, ka tai šādas informācijas neesot; tiesa, kā konstatējuši raidsabiedrības BBC Arābu dienesta žurnālisti, sociālajā tīklā „Facebook” figurē desmitiem ierakstu arābu valodā, kas aicina uz jaunu akciju augusta vidū. Tikām, atbildot uz Itālijas rīcību, Spānija 7. augustā ieviesa izlases pasu pārbaudes ieceļotājiem ar jūras un gaisa satiksmi no Itālijas; šie Šengenas noteikumu ierobežojumi noteikti uz vienu mēnesi. Kas attiecas uz vispārējo nelegālās migrācijas situāciju, tad premjerministres Meloni valdībai pēdējos gados tiešām izdevies panākt nelegālās migrācijas mazināšanos no Āfrikas uz Itāliju, un pagājušajā gadā nelegāli ieceļojušo skaits bija apmēram sešdesmit seši tūkstoši, salīdzinot ar vairāk nekā simt piecdesmit pieciem tūkstošiem 2023. gadā. Tiesa, ja neskaita neseno krīzi Seutā, Spānijā nelegālās imigrācijas mazinājums bijis vēl ievērojamāks. Pagājušajā gadā Spānijas teritorijā nelegāli iekļuvuši nepilni 37 000 cilvēku jeb par nepilniem 43% mazāk nekā 2024. gadā. Spānijas premjerministra Pedro Sančesa mēreni kreisā valdība izvēlējusies no Itālijas atšķirīgu pieeju, nesen īstenojot nelegāli ieceļojušo legalizācijas programmu. Tāpat Spānijas Augstākā tiesa 29. jūnijā lēmusi, ka imigranti, kas iekļuvuši valsts teritorijā pa jūru, nav tūdaļ masveidā deportējami, bet viņu gadījumi izskatāmi individuāli. Visticamāk šis jūnija beigās pieņemtais tiesas spriedums arī bijis pamats sociālajos tīklos izplatītajai informācijai, ka „Spānija ir vaļā”, kas izraisījis migrantu plūdus Seutā. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pēc pagājušajā nedēļā aizvadītās premjera Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) tikšanās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt, kā NVO saņem līdzekļus no valsts. Būtu nepieciešama revīzija - bet kurš to veiks un kā to nodrošināt? Krustpunktā analizē Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle Sabīne Sīle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Emocijas ap to, ko dara un kādu naudu saņem nevalstiskās organizācijas, Latvijā nerimst jau vairākas nedēļas. Tikšanās, kas notika Ministru Kabinetā, premjeram tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, arī izrādījās ne pārāk veiksmīga. Finanšu ministrijas sagatavoto atskaiti Kulberga kungs nodēvēja par sūdu un mēsliem. Jāatzīst, tā tiešām neatbildēja uz virkni jautājumu, liekot arī mums atgriezties pie temata, lai saprastu, kādas vispār ir Latvijā nevalstiskās organizācijas, kāpēc tās saņem valsts finansējumu un kā zināt, ir šis finansējums tiešām piešķirts pamatoti vai nē?

Vairāk nekā 40 miljoni eiro – tik lieli šogad plānoti Saeimas izdevumi. Pēdējo desmit gadu laikā parlamenta budžets būtiski audzis, un laikā, kad visā valsts pārvaldē meklē iespējas taupīt, arī pašā Saeimā atzīst, ka ir tēriņi un funkcijas, ko varētu pārskatīt. Tomēr Saeima ir finansiāli patstāvīga un vienīgā valsts iestāde, kuru nerevidē Valsts kontrole. Par iespēju kārtību mainīt diskutēts jau gadiem, taču politiska atbalsta līdz šim nav bijis. Tikmēr vairākās citās Eiropas valstīs parlamenta tēriņus pārbauda arī valsts augstākā revīzijas iestāde. Latvijas Radio uzrunātie eksperti uzskata, ka arī Saeimai būtu rūpīgāk jāpārskata savu tēriņu lietderība un daudz saprotamāk jāparāda sabiedrībai, kam nauda tiek izlietota. Ārēja kontrole, viņuprāt, ļautu parlamenta tēriņus vērtēt pēc līdzīgas mērauklas kā citās valsts institūcijās un varētu vairot arī sabiedrības uzticību. Vai Valsts kontrolei beidzot būtu jārevidē Saeima?

Pedagogi cerējuši, ka šī vasara būs mierīga, lai gan bijusi nojauta par pēkšņajām izmaiņām nozarē priekšvēlēšanu dēļ un arī tāpēc, ka notikusi valdības maiņa. Tā pēkšņi virzītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmaiņas Latvijas Radio komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Tā esot bijusi ledusauksta ūdens šalts jau ne pārāk siltajā vasarā. Runa esot par izmaiņām devītklasnieku zināšanu vērtēšanā, skolu finansēšanā un par skolēnu skaitu izglītības iestādēs. No nākamā gada skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču, vai tā notiks – droši varēsim būt tad, kad šī nauda būs kontā – pauda Vanaga.

Latvijas-Baltkrievijas pierobežā pirmo reizi atklāts migrantu izrakts tunelis. Tas noticis pusnaktī netālu no Silenes. Paralēli šim atklājumam no šodienas austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”. Mērķis – ierobežot nelegālo migrāciju. Par to ir paziņojusi valdība.  Migrantu izraktais tunelis atrasts Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 10 metru attālumā no žoga. Caur šo eju Latvijas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi šķērsoja 15 migranti. Tā šodien informē Valsts robežsardze. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no „Nacionālās apvienības” devis uzdevumu noskaidrot, vai gar Latvijas robežu var noskenēt zemi. Kopumā šogad no Baltkrievijas pieķerti vairāk nekā 9,5 tūkstoši migrantu. Bet kopš 2021. gada, kad plūsma sākās, Latvijā nelegāli mēģinājuši tikt jau ap 50 tūkstošiem cilvēku. Lai nelegālo migrāciju ierobežotu, no šodienas līdz mēneša beigām austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”, par ko atbildīgs ir Krīzes vadības centrs.

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību.  Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu.  Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro.  Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

Pagājušajā gadā kādu no pamatskolas centralizētajiem eksāmeniem nenokārtoja 459 devītklasnieki, kuri līdz ar to palika bez pamatizglītības apliecības. Šogad pēc atkārtotām mācībām 9. klasē vai kādā arodskolā, apgūstot vienlaikus profesiju un daļu 9. klases vielas, pamatskolu izdevies absolvēt mazāk nekā pusei no viņiem. Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns atzīst, ka nav laba risinājuma, ko darīt ar šādiem jauniešiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc radusies ideja atcelt nokārtošanas latiņu pamatskolas centralizētajiem eksāmeniem, lai visi, kam ir sekmīgas gada atzīmes tikt pie apliecības par pamatskolas beigšanu.  „Daļēji, bet mērķis ir maksimāli nodrošināt skolēnu, jebkādu skolēnu, jauniešu, īpaši nepilngadīgo jauniešu, atrašanos izglītības sistēmā, lai viņi nepaliek uz ielas. Tātad lai nenotiek tāda situācija, ka būtībā tev pēc 9. klases tie vārti tiek aizvērti, tev absolūti krītas motivācija.” Tā Kalvāns atbild, kad jautāju, vai atvieglot 9. klases pabeigšanu nolemts tāpēc, ka aptrūcies ideju, ko darīt ar tiem, kuri šobrīd spēkā esošās prasības nevar izpildīt. Kalvāns pieļauj, ka valsts līmenī ilgāku laiku pievērtas acis uz to, ka ir jaunieši, kuri nespēj nokārtot pamatskolas eksāmenus prasītajā līmenī. Ja ideju par atvieglotu 9. klases pabeigšanu atbalstīs valdība, eksāmeni būs jākārto, tikai apliecības ieguvei to rezultāts nebūs svarīgs. Vēl nesen vienīgais risinājums pamatskolas eksāmenos caurkritušajiem bija mācīties otrreiz 9. klasē. Pērn ieviesa izlīdzināto gadu, kura ietvaros jaunietis, kurš izkritis kādā no eksāmeniem, var apgūt vienkāršu profesiju, vienlaikus aizpildot pamatskolas zināšanu robus. Taču pērn šo iespēju izvēlējās tikai 22 jaunieši. Šogad līdz ar eksāmenu nokārtošanas latiņas celšanu līdz 15 procentiem, tajos izkrita ap 800 devītklasnieku. Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav apkopojusi datus, cik no šā gada eksāmenu neveiksminiekiem izvēlējušies izlīdzināto gadu tehnikumos. Taču Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma karjeras izglītības vadītājs Artūrs Homins Latvijas Radio stāsta, ka šogad pēc izlīdzinātā gada programmas ir daudz lielāks pieprasījums nekā pērn.

"Valdība šobrīd ļoti jaudīgi runā, taču ar darbiem ir, kā ir. Premjers Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” pamet dažādus tematus un visi tos košļā." Tā intervijā Latvijas Radio valdības rīcību vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs. Viņš norāda, ka atbildība tajā jāuzņemas medijiem, komentētājiem un opozīcijai, kas vasarā ir atslābusi. "Stāsts par NVO [nevalstisko organizācju] finansējumu ir interesants, bet tas varbūt 10% veido no tā, ko vajadzētu darīt. Viņiem pat nav jāiespringst, jo viņiem ļoti daudz lielus jautājumus neuzdod. Tomēr es teiktu, ka ir pagājuši divarpus mēneši, tas vairs nav maz. Pieņemts rīcības plāns, ko arī, es domāju, ka par maz publiski ir ķidājuši. Pieņēma vienu papīru - 52 punktu deklarāciju. Tad pieņēma otru papīru - rīcības plānu ar 185 punktiem. No tiem uztaisīja 61 [punktu], tad sāka stāstīt, ka trīs no 61 un šodien būs vēl cik no viena. Bet, ja paskatāmies visas iepriekšējās valdības, kuras varam kritizēt, saturs ir tajā pašā stilistikā. Un tur nevar jaudīgi virzīties, ja tev darbības rezultāts ir izstrādāt informatīvo ziņojumu. Tur nav - cilvēkiem paliks labāk tā un tā, un tā. Tur būs - mēs sagatavosim projektu, izstrādāsim ziņojumu, pat nepasakot, kas tur būs labāks, jo mēs varam uztaisīt, citējot premjeru, vēl vienu sūdīgu ziņojumu," komentē Jānis Domburs.

Mazie komersanti ir satraukti par papildu izmaksām, kas var rasties līdz ar jauno Iepakojuma regulu, kas stāsies spēkā šonedēļ. Tā var nozīmēt, ka par katru vienību ir jāmaksā vēl atsevišķs nodoklis. Skaidrojam, ko paredz regula un vai ir pamats ražotāju bažām? Jaunā iepakojuma regula stāsies spēkā trešdien, 12. augustā. Mazie uzņēmēji pauž satraukumu, ka regulas prasību dēļ nāksies pārtraukt preču piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viens no ražotājiem sociālajos tīklos raksta: "Lai nosūtītu klientam preci uz ES dalībvalsti, ir jāreģistrējas tajā valstī un jāsamaksā par reģistrāciju līdz 100 eiro un, iespējams, jāmaksā atsevišķs nodoklis par katru iepakojumu vai pat abonēšanas maksa." Interneta veikals „Ingredienti” ziņo, ka no 12. augusta jaunās regulas dēļ būs spiests pārtraukt piegādes. Vēl kāds cits uzņēmējs vēsta, ka jau saņēmis no Amazon ziņu, ka visa viņa informācija tiks izņemta no šīs vietnes, ja viņš nebūs priekšlaicīgi reģistrējies un ieguvis attiecīgo numuru. Ekonomikas ministrijā šo jautājumu nekomentēja un ieteica vērsties Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere saka: „Nav pamata satraukumam par to, kas vēl nav spēkā”. Eiropas Komisija vadlīnijas vēl neesot izstrādātas.

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs. Vēl ir augusts, bet, ienākot lielveikalā, pirmais, ko redzam, ir plaukti ar skolas somām un kancelejas precēm - tātad 1. septembris tuvojas. Jaunais mācību gads varētu nākt arī ar jaunām pārmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nesen ir paziņojusi par plānotām būtiskām izmaiņām izglītības standartā. Skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā; 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai līdz šim jau tā ir zemas - tikai 15%, bet šogad arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši, galvenokārt matemātikā. Kāpēc tieši matemātikā tik daudz skolēnu kļūst nesekmīgi un kā prasību atvieglošanu mainīs izglītības kvalitāti Latvijā? Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši Aleksandru Vorobjovu. Viņam ir pedagoģiskā pieredze 17 gadu garumā, Aleksandrs šobrīd ir matemātikas skolotājs, bet pirms tam bijis arī skolas direktors. Sociālajos tīklos viņš aktīvi vērtē dažādus izglītības procesus un priecājas par katru savu skolēnu, kurš saka: "Skolotāj, paldies jums, es beidzot sāku saprast to šausmīgo matemātiku un fiziku." Aleksandra savulaik ir bijis arī žurnālists un tikai tad kļuva par skolotāju.

Šobrīd iepirkumos vairs nedarbojas zaļais princips un arī nacionālās kvalitātes shēmas prasības. Tas nozīmē, ka iepirkumos var pieaugt importa īpatsvars. Par to ir norūpējušies pārtikas ražotāji un pārstrādes uzņēmumi. Ko maina izmaiņas līdzšinējā kārtībā un ko plāno darīt atbildīgā Zemkopības ministrija?

No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.  

Ir pagājušas 70 dienas, kopš strādā premjera Andra Kulberga no “Apvienotā saraksta” valdība, ko Saeima apstiprināja maija beigās. Sākot darbu, tā solīja turpināt iesākto valsts drošības un izglītības jomā, kā arī īstenot stingrāku migrācijas politiku. Premjers uzskata, ka valdība jau esot atradusi savu darba ritmu, arī darba devēji tās līdzšinējo veikumu kopumā vērtē pozitīvi, bet eksperti norāda – ar lēmumu pieņemšanu vien nepietiek, svarīgākais ir to īstenošana. Tikmēr Saeimai jau drīzumā nāksies lemt arī par pirmo šīs valdības ministra demisijas pieprasījumu.

Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Raivi Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Ņikita Andrejevs un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.  

Valdības izveidotā Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai ir izveidojusi ceturto administratīvā sloga mazināšanas groza piedāvājumu, un tajā būs 25 priekšlikumi, kā mazināt birokrātiju veselības un citās jomās. Tāpat valdībai divu nedēļu laikā plānots iesniegt informatīvo ziņojumu ar citām idejām, piemēram, ja lieliem projektiem jāatsavina mazi zemes gabali, šo procesu iespējams būtiski paātrināt. Par to šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Jānis Endziņš.

Migrācijas krīze Spānijai piederošajā Seutas anklāvā Āfrikas ziemeļos. Masu protesti Pakistānas kontrolētajā Kašmiras daļā. Donalds Tramps paziņojis, ka panākta vienošanās par teroristu grupējuma "Hamās" pilnīgu atbruņošanos Gazas joslā. Izraēla bažīga par šādu paziņojumu. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Pakistānas Kašmiras asiņainā vasara Drīz būs apritējuši divi mēneši, kopš Pakistānas kontrolēto Kašmiras daļu satricina masu protesti ar vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un valdības spēkiem. Pašreizējo notikumu vēsturiskās saknes sniedzas 80 gadus senā pagātnē, kad beidza pastāvēt Britu Indijas koloniālie valdījumi, un to vietā radās divas neatkarīgas valstis – Indija un Pakistāna. To robežas noteica pirmām kārtām reliģiskā piederība, Indijā dominējot hinduismam, savukārt Pakistānā – islāmam. Autonomā Džammu un Kašmiras radžas valsts toreizējās Britu Indijas ziemeļos bija reliģiski jaukta teritorija, kuras valdītājs mēģināja izveidot neatkarīgu valsti. Šis projekts neguva vietējo iedzīvotāju atsaucību, sākās sacelšanās, notika Pakistānas un Indijas spēku intervence, un šīs karadarbības rezultātā Džammu un Kašmira izrādījās sadalīta starp Indiju un Pakistānu. ANO rezolūcija nosaka, ka būtu rīkojams referendums par teritorijas nākotni, taču līdz šim tāds nav sarīkots un diezin vai arī notiks. Pašreizējie nemieri aptver daļu no Pakistānas kontrolētās Kašmiras – tā dēvēto Brīvo Džammu un Kašmiru, autonomu teritoriju kādreizējās radžas valsts dienvidrietumos; faktiski – šauru robežjoslu starp Indijas kontrolēto daļu un Pakistānas pamatteritoriju. Jau praktiski kopš šīs administratīvās vienības izveides pagājušā gadsimta vidū teritorijas iedzīvotāji nav bijuši mierā ar to, kā šo tālo valsts nomali pārvalda centrālā vara Islamabadā. Pašreizējo domstarpību galvenais cēlonis ir autonomijas likumdevēju sapulces ievēlēšanas kārtība. Divpadsmit no 45 deputātu vietām tajā rezervētas deputātiem, kurus ievēl nevis vietējie iedzīvotāji, bet Džammu un Kašmiras bēgļi, kuri pametuši Indijas kontrolēto daļu un apmetušies dažādās Pakistānas vietās. 2023. gadā dibinātā sabiedriskā kustība Džammu-Kašmiras Apvienotā sabiedriskā rīcības komiteja pieprasa šo sistēmu likvidēt kā manipulatīvu un vēlētāju gribu kropļojošu. 5. jūnijā komiteja tika pasludināta par teroristisku organizāciju, kuru atbalsta Indija, un aizliegta. Vairāki tās līderi arestēti, par citu uzrādīšanu izsludināta paliela naudas prēmija. Pāris dienas vēlāk tiesa atzina bēgļu kvotu sistēmu par atbilstošu Pakistānas konstitūcijai un, attiecīgi, saglabājamu jūlijā paredzētajās vēlēšanās. Autonomijā sākās masu protesti, kas drīz vien pārauga sadursmēs ar policijas spēkiem, kuru rezultātā, kā lēš, šobrīd dzīvību zaudējuši vismaz četrdesmit cilvēki. Notiek streiki, tiek bloķētas transporta maģistrāles, kas ietekmē teritorijas ekonomisko un sociālo dzīvi. Vēlēšanas tika sadalītas trīs posmos, no kuriem divi – 27. jūlijā un 2. augustā – jau notikuši, trešais plānots 10. augustā. Sekojot sabiedriskās rīcības komitejas aicinājumam, daudzi vēlētāji boikotē vēlēšanas, attiecīgi ievēlēto mandātu leģitimitāte var būt apšaubāma. Migranti atkal nāk! Jūlija beigās Spānijai piederošajā Ziemeļāfrikas pilsētā Seutā izveidojās viena no lielākajām migrācijas krīzēm Eiropas Savienībā pēdējo gadu laikā. Dažās dienās robežu no Marokas šķērsoja desmitiem tūkstošu cilvēku, lielākoties jauni marokāņi, kuri centās nokļūt Eiropas Savienības teritorijā. Migranti robežu šķērsoja pa sauszemi, pārvarot robežas infrastruktūru, vai peldus gar piekrastes aizsargbarjerām. Spānijas iestādes ziņo, ka šobrīd lielākā daļa šo cilvēku jau ir atgriezušies Marokā, tomēr vairāki tūkstoši joprojām uzturas Seutā, radot nopietnu slogu pilsētas uzņemšanas un sociālās palīdzības sistēmām. Seuta kopā ar Melilju ir Spānijai piederošās teritorijas Ziemeļāfrikā, kur atrodas vienīgā Eiropas Savienības sauszemes robeža ar kādu Āfrikas valsti. Spānija ieguva šos atbalsta punktus otrpus Vidusjūrai 16. gadsimtā, taču Maroka, kopš no Francijas un Spānijas dubutprotektorāta 1956. gadā kļuva par neatkarīgu valsti, uzskata to par savu suverēno teritoriju. Nu jau gadiem Seuta un Melilja ir viens no galvenajiem nelegālās migrācijas maršrutiem uz Eiropu. Pēdējā masveida robežas šķērsošana notika 2021. gada maijā, pēc tam, kad Maroka atviegloja robežkontroli. Šī Marokas puses rīcība sakrita ar diplomātisko strīdu ar Spāniju, kad pēdējā atļāva iebraukt Rietumsahāras neatkarības kustības „Polisario Fronte” līderim Brahimam Gali, lai ārstētos pret Covid-19. Rietumsahāra arī ir bijušais Spānijas koloniālais valdījums, kura lielāko daļu šobrīd kontrolē Maroka, taču teritorijas starptautiskais statuss paliek nedefinēts. Šoreiz masveida cilvēku kustību, pēc Spānijas amatpersonu un mediju vēstītā, veicināja sociālajos tīklos izplatīta maldinoša informācija, ka robeža ir atvērta un migrantiem būs viegli iegūt uzturēšanās tiesības Spānijā. Varasiestādes uzsver, ka šīs ziņas neatbilst patiesībai. Izskanējuši pieņēmumi, ka robežkontroles vājināšanos no Marokas puses arī šoreiz ietekmējis saspīlējums abu valstu attiecībās. Krīzes laikā vairāki cilvēki gājuši bojā, cenšoties sasniegt Seutu pa jūru vai šķērsojot robežbarjeras. Spānija pastiprinājusi drošības pasākumus un sadarbojas ar Maroku, lai novērstu jaunus masveida robežas šķērsošanas mēģinājumus. Vienlaikus Eiropas Savienībā atsākusies diskusija par ārējo robežu aizsardzību, migrācijas politiku un dalībvalstu savstarpējo solidaritāti. Izskanējuši pat aicinājumi ierobežot Šengenas vīzu sistēmas darbību Spānijā. Paredzams, ka tuvākajā laikā jautājums par situāciju Seutā būs viens no svarīgākajiem migrācijas politikas tematiem gan Spānijā, gan citur Eiropas Savienībā. Tramps turpina nest mieru pasaulei Jūlija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka panākta principiāla vienošanās par palestīniešu grupējuma „Hamās” pakāpenisku atbruņošanos Gazas joslā. Pēc Trampa teiktā, vienošanās paredz „Hamās” smagā bruņojuma nodošanu un militārās infrastruktūras likvidēšanu, kam sekotu pakāpeniska Izraēlas karaspēka izvešana no Gazas, starptautiski uzraudzīta drošības mehānisma izveide un teritorijas atjaunošanas darbi. Vienlaikus abas konfliktā iesaistītās puses uzsvērušas, ka vairāki būtiski jautājumi vēl nav atrisināti, tādēļ vienošanās īstenošana pagaidām nav garantēta. „Hamās” amatpersonas apstiprinājušas gatavību apspriest pakāpenisku atbruņošanos, tomēr norādījušas, ka tas būs iespējams tikai tad, ja Izraēla pilnībā ievēros pamiera nosacījumus, pārtrauks militārās operācijas un sāks karaspēka atvilkšanu. Savukārt Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka Izraēla neatkāpsies no mērķa pilnībā likvidēt „Hamās” militārās spējas un iznīcināt tās pazemes tuneļu infrastruktūru, uzsverot, ka drošības garantijas ir priekšnoteikums jebkādas turpmākas politiskās vienošanās īstenošanai Gazā. Vairākas Tuvo Austrumu valstis, tai skaitā Ēģipte, Katara un Turcija, paudušas cerību, ka vienošanās varētu pavērt ceļu ilgstošākam mieram un Gazas atjaunošanai. Vienlaikus starptautiskie novērotāji uzsver, ka vienošanās panākumi būs atkarīgi no abu pušu spējas ievērot uzņemtās saistības un pārtraukt karadarbību. Situācija pašā Gazas joslā joprojām saglabājas ļoti sarežģīta. Neraugoties uz diplomātiskajiem centieniem, Izraēla turpina triecienus par Gazas teritoriju, un palestīniešu amatpersonas ziņo par jauniem bojāgājušajiem un ievainotajiem. Liela daļa Gazas iedzīvotāju joprojām ir pārvietoti, humānās palīdzības piegādes ir nepietiekamas, joprojām pastāv pārtikas, ūdens un medicīnisko resursu trūkums. Tādēļ, lai gan Trampa paziņojums radījis cerības uz konflikta noregulējumu, reālā situācija Gazā pagaidām liecina, ka ceļš līdz stabilam mieram vēl nebūt nav tik taisns un saulains, kādu to savos izteikumos zīmē Baltā nama saimnieks. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību? Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.  

Slimnīcas neiebilst pret kārtējām reformām, jo tām bijušas pakļautas nepārtraukti kopš šā gadsimta sākuma, taču pašreizējā reformā jautājums ir, kā tā ietekmēs pacientus un medicīnas personālu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš atzina, ka medicīnas personāla trūkst, un katastrofāli zemā līmenī slimnīcās ir māsu skaits. Slimnīcas piedāvājušas, ka varētu paplašināt speciālistu loku, kas tiesīgs sniegt neatliekamo palīdzību, taču nozares vadība to neesot akceptējusi. -- Pirms nedēļas valdība apstiprināja slimnīcu reformas dalījumu trīs līmeņos. Izmaiņas stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra, bet pilnībā jauno slimnīcu dalījuma modeli ieviesīs līdz 2029. gadam. Veselības ministrija uzskata, ka slimnīcām pietiks laika sagatvoties. Un arī valdības vadītājs uzsver, ka reforma ir nepieciešama. Tās nozīmi vakar, 4. augustā,  Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji skaidroja arī Pašvaldību savienībā. 

Saņemt pamatskolas pabeigšanas apliecību vajadzētu ļaut arī tiem 9. klašu absolventiem, kuri nav nokārtojuši centralizētos eksāmenus, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības. Ministre attiecīgas izmaiņas sola virzīt izskatīšanai valdībā. Kopš ieviesti centralizētie eksāmeni arī 9. klasēs, katru gadu ap 800 skolēnu šajos eksāmenos izkrīt. Piemēram, šogad, kad jau bija jāiegūst vismaz 15 procenti punktu no maksimālās punktu summas, matemātikas eksāmenu nenokārtoja 750 jaunieši, bet latviešu valodas – 150. Līdz šim eksāmenos caurkritušie pamatizglītības dokumentu nesaņem. Jāmācās otru reizi 9. klasē vai jādodas uz arodskolu, kur līdz ar profesijas apguvi vēl jāmēģina iemācīties to, kas nav zināms no 9. klases vielas. Taču Indriksone uzskata, ka pamatizglītības apliecība jāizsniedz visiem, kuri ieguvuši sekmīgas gada atzīmes visos mācību priekšmetos, pat, ja eksāmenus nav izdevies nokārtot. Pedagogu attieksme pret šadu rosinājumu nav viennozīmīga.

Vakar, 3. augustā, sasauktā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju īpašnieku sapulce tā arī nenotika. Nebija kvoruma. Nākamā tiek organizēta augusta vidū. Faktiski tas ir viss, ko mēs šobrīd zinām. Kompānijas jaunā stratēģija esot izstrādāta, bet tā tiek turēta noslēpumā, un lidsabiedrības padome to vēl nemaz nav apstiprinājusi. Krustpunktā runājām martā par to, ka vasarā būs jāpieņem viens vai otrs lēmums. Vasara tuvojas noslēgumam. Gan no premjera biroja, gan Satiksmes vai Finanšu ministrijas atbildīgie nav gatavi pagaidām nākt un skaidrot tālākos notikumus. Vienīgais, ko var saprast no publiski izskanējušā, joprojām tiek izmisīgi meklēti naudas devēji. Esam šoreiz lūguši trīs no dalībniekiem, kas piedalījās mūsu iepriekšējā raidījumā, atnākt uz Krustpunktā vēlreiz, lai dalītos ar savu redzējumu no malas. Situāciju analizē "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins, ekonomists Aivars Strakšas un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Ir kāda labi zināma latviešu dziesma par četriem baltiem krekliem. Taču patiesībā tā ir par sirdsapziņām. Iespējams, arī šis stāsts nav tikai par deputātu transporta un mājokļa kompensācijām, bet gan par taisnīgumu, solidaritāti un to, kādu piemēru politiķi rāda laikā, kad no teju visām nozarēm un sabiedrības prasa taupīt. Turpinot Latvijas Radio ierakstu sēriju par Saeimas tēriņiem, šoreiz uz deputātu transporta un mājokļa kompensācijām raugāmies ar iedzīvotāju acīm. Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimai transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro. Kamēr daudzi cilvēki par ceļu uz darbu un dzīvošanu citā pilsētā maksā paši, portālā "ManaBalss.lv" atkal vāc parakstus par deputātu kompensāciju atcelšanu. Tikmēr eksperti uzsver, ka, lai arī atteikšanās no kompensācijām valsts budžetā būtisku ietaupījumu nedotu, šī diskusija ir par ko vairāk – par taisnīguma sajūtu, sabiedrības uzticēšanos un to, vai politiķi paši ir šobrīd gatavi rādīt priekšzīmi un "savilkt arī savas jostas". 

Mēnesi pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās procentu likmes piemērošanas plašākam pārtikas preču grozam ir vērojams, ka tirgotāji cenas patiešām ir samazinājuši. Taču nav nekāda iemesla domāt, ka pārtika kļūs lētāka arī turpmāk. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. "Pārtikas produktu cenas produktiem, kas ir Latvijas veikalu plauktos, pamatā diktē notikumi pasaules pārtikas cenu tirgū. Un ja pasaulē pārtikai cena kāpj, tā kāps arī pie mums, neskatoties ne uz kādiem PVN. Mūsu problēma ir, ka Latvijā ļoti liela iedzīvotāju daļa ēd nevis to, ko viņi vēlas, bet to, ko viņi var atļauties. Ļoti daudz vairāk nez vai pērk un ēd, bet cilvēkam paliek nauda makā un viņš nopērk citu pārtikas produktu, varbūt, ka arī kādu vajadzīgu, veselīgu un garšīgu, vai viņš iedod bērnam naudu ekskursijai. Tā nauda vienalga paliek Latvijas ekonomikā," norāda Gulbe. -- Par pirmo mēnesi, kopš ir ieviesta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme olām, svaigai putnu gaļai, pienam un maizei, 4. augustā informēs arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Slēgto robežpārejas punktu "Pāternieki" varētu apturēt pavisam. To ierosinājusi Iekšlietu ministrija. Tas nepieciešams, lai garantētu valsts neaizskaramību un novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, kā arī optimizētu Valsts robežsardzes rīcībā esošos resursus krīzes apstākļos. Ministrija norāda, ka nelegālās migrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs un augsts un tas prasa dienestu resursus. -- Jau ceturto dienu Latvijas-Baltkrievijas robeža ir slēgta. Robežkontroles punktā “Pāternieki” ir iestrēgušas vairākas kravas automašīnas, kam pēc dokumentiem jāšķērso tieši šis robežpunkts. Rindā stāv ap divdesmit kravas auto vadītāju. Kad robežu varētu atvērt, joprojām nav zināms. Vien šodien šoferiem ir iespēja pārformēt dokumentus, lai izmantotu alternatīvos robežkontroles punktus – caur Lietuvu vai Krieviju. Plašāk stāsta Anna Luīze Ruskule.  

Vai viena sēde maksā 18 tūkstošus eiro? Jeb kā premjers Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta ar sociālajos medijos salasītiem maldiem un puspatiesībām sacēla nedēļām ilgu ažiotāžu par nevalstisko organizāciju finansējumu? Par to "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Evita Puriņa.

Īsā laikā divi Valsts policijas darbinieki paši kļuvuši par aizturētajiem. Alkohola reibumā izdarīti smagi noziegumi. Cilvēka piekaušana līdz nāvei un dzērumā vadīta auto avārija. Apstāķļu sakritībai vai ilgstošas disciplīnas problēmas Valsts policijas rindās? Pēdējā nedēļā aktualizējies arī jautājums par robežu starp humoru un rasismu. Plašu ievērību guvusi epizode no Sabiles svētkiem, kur ielu karnevālā daži cilvēki parodēja tumšādainus preču piegādes kurjerus. Tikmēr kāda Rīgas domes deputāte izplatīja video, kurā attēlota vardarbība pret citas ādas krāsas cilvēkiem.  Turpinās "airBaltic" lidojums caur tumšiem neziņas mākoņiem. Valdība piecas stundas lēma par uzņēmuma finanšu situāciju un nākotni, taču neskaidrība par uzņēmuma likteni tikai palielinās.  Tūkstošiem mūziķa Pitbull cienītāju šonedēļ piedzīvoja pamatīgu vilšanos. Koncerts Mežaparkā pēdējā brīdī tika atcelts, kā iemeslu minot skatuves tehniskās problēmas. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica.      

Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk arī vēlēšanu procesos – no dezinformācijas un dziļviltojumiem līdz individuāli pielāgotām ietekmes kampaņām. Vai mākslīgais intelekts spēs ietekmēt mūsu izvēles arvien nemanāmāk un kā stiprināt sabiedrības noturību laikā, kad ietekmēšana kļūst arvien precīzāka un personiskāka? Gaidot Saeimas vēlēšanas, par šīm tēmām saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu. Kādi ir galvenie riski, ar kuriem mēs varētu saskarties pirmsvēlēšanu periodā un vēlēšanu laikā? Jānis Sārts: Manuprāt, ir diezgan daudz jārunā par to, kādi ir tie riski un kādiem riskiem mēs gatavojamies. Šeit ir tie klasiskie riski, bet mēs redzam, tātad pirmais ir, kā militāri teiktu, kinētiskais risks – ka kaut kas notiek vēlēšanu laikā. Vai tas ir drons, par to arī tagad tiek runāts, jeb kaut kāds lielāks incidents, kas „sašūmē” sabiedrību. Tā ir viena lieta, kas ir iespējama, – tātad hibrīduzbrukums. Otra lieta, kas ir iespējama, ir mēģinājums, teiksim, kiberuzbrukumu veidā uzbrukt šīm [vēlēšanu] sistēmām. Atkal – vai tas ir veiksmīgs vai neveiksmīgs, bet var radīt priekšstatu, ka ir veiksmīgs. Trešais ir dažādas informatīvas kampaņas. Mēs zinām, diezgan plaši izplatīti ir bijuši dažādi robotizētie tīkli, algoritma nolaupīšana – Rumānijas gadījums. Visbeidzot pēdējais – tas ir, kur mākslīgo intelektu jau izmanto. Vai tie ir dziļviltojumi, vai tā ir datu indēšana priekš lielajiem valodas modeļiem, kas sāk dot pilnīgi savādākas atbildes par, piemēram, politiku, nekā dabiski viņi būtu atbildējuši. Un visas šīs lietas ir tās, ar ko mēs varam saskarties priekšvēlēšanu vai vēlēšanu mirklī.

Raidījumā Kurp griezies, pasaule? saruna par iespējamām Krievijas režīma akcijām pret NATO teritoriju - pret Baltijas valstīm un Poliju. Runājam par to, kas jau tiek apspriests kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, bet pēdējos mēnešos būtiski atkal aktualizējies mediju vidē. Analizē politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Sandis Šrāders. Par iespējamām Krievijas akcijām pret NATO pēdējā laikā tiek runāts tajā kontekstā, ka Krievijai pavisam militāri neklājas spoži, triecieni pa Krievijas iekšieni kļūst arvien pamanāmāki, frontē nekādu spožu panākumu nav. Putinam ir tāda īpašība, ka viņš mēdz laikā, kad viņam diez ko neiet "uz viena spēles galdiņa", pārcelt spēli uz nākamo. Savā laikā, kad Ukrainā pirmās kara fāzes situācija bija it kā iesprūdusi, Putins aktīvi iesaistījās Sīrijā pilsoņu karā, kas nešķita tajā brīdī ļoti loģiski, bet Krievija tur sevi militāri un ģeopolitiski sāka apliecināt.  Cik nopietni vērtējama kāda konvencionāla iebrukuma iespēja? Sandis Šrāders: Militārie plānotāji saskata Krieviju kā draudu no 1994. gada, kad tika izvesta Krievijas armija. Būtībā visu laiku, kamēr Krievijas armija ir mums blakus, tā ir militārs drauds, jo vienmēr pastāv iespēja, ka tā varētu tikt pielietota. Par pašreizējiem notikumiem. Ir pilnīgi skaidrs, kā stratēģiskā situācijā Ukrainas un Krievijas attiecībās ir mainījusies, jo Ukraina spējusi kara laikā attīstīt industriju, kas ļauj tai izdarīt to ar pašu mājās saražotajiem ieročiem, ko vienmēr Ukraina ir lūgusi no Eiropas, no Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir pilnīgi skaidrs, ka piektais [kara] gads un laiks, kas ir pavadīts Krievijai tā saucamajā speciālajā militārajā operācijā, liek Krievijā ļoti daudziem militāristiem un politiķiem, un plānotājiem, stratēģiju un filozofiem uzdot jautājumu - uz kuru pusi virzās Krievija? Vai tā joprojām ir speciālā militārā operācija, kuras mērķis bija dažu dienu laikā sagrābt Ukrainu? Skaidrs, ka tas ir pilna mēroga karš, kā tas tiek uztverts Ukrainā un arī Eiropā, un citās valstīs. Krievijā, ja tas ir karš, tad tas noteikti ir pret NATO, demokrātijām un visām lietām, kas Krievijai un Krievijas sabiedrībai vienmēr nav bijušas pieņemamas.  Lai Krievija mainītu kaut ko šī kara laikā, kura dinamika pamazām, bet pakāpeniski pāriet Krievijai nelabvēlīgā situācijā, ir jādestabilizē. Viena iespēja ir horizontālā destabilizācija. Attiecībās pret Ukrainu Krievija vienmēr ir izmantojusi vairāk ieroču, vairāk pārkāpusi noteikumus, gājusi vairāk likumpārkāpumos un teroristiskos aktos pret Ukrainu savā karadarbībā nekā Ukraina. Lai destabilizētu vai mainītu kara gaitu, protams, ir pieļaujama, un daudzi analītiķi un arī izlūkdienesti ir teikuši, ka Krievija varētu veikt hibrīdoperāciju - īsu, limitētu karu pret kādu no NATO dalībvalstīm, kādu Baltijas valsti vai Poliju, kas varētu pārbaudīt NATO vienotību. Ja NATO nav vienots, tad skaidrs, ka mēs kā bloks esam ievainojami un Krievija savas militārās spējas var pārvirzīt uz kādu citu mērķi, sakot, ka Ukraina patiesībā ir izdevusies operācija, ka Krievija sasniegusi [mērķus], lai arī tā nav. Eiropas valstīm, protams, ir jāraugās uz papildu riskiem, uz ko jau norādījuši arī Polijas līderi, uz ko norādījuši Latvijas izlūkdienesti, arī britu un amerikāņu izlūkdienesti. Bet ziņas, protams, nav tādas, kādas bija pirms 2022. gada februāra, kad indikācijas bija neapstrīdamas. Un mēs redzam, ka tas noveda pie pilna mēroga kara pret Ukrainu.

“Savilkt jostas”, pārskatīt valsts izdevumus un atteikties no liekā – šādi aicinājumi pēdējā laikā izskan arvien biežāk. Politiķi rosina vērtēt nevalstisko organizāciju finansējumu, vētīt valsts apmaksātus zinātniskos pētījumus, mazināt birokrātiju un pārskatīt citus valsts izdevumus. Bet vai laikā, kad taupīt tiek aicinātas teju visas nozares, par saviem tēriņiem vairāk nebūtu jādomā arī mūsu likumdevējam – Saeimai? Ierakstu sērijā Latvijas Radio pievērsīs uzmanību parlamenta izdevumiem. Šajā reizē analizējam 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijas. Nepilnu četru gadu laikā tajās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro. Saeimas frakcijas uzsver, ka kompensācijas ir nepieciešamas, lai deputāti no visas Latvijas varētu pilnvērtīgi pārstāvēt savus vēlētājus, taču atzīst, ka sistēmu varētu pilnveidot. Savukārt eksperti uzskata, ka laikā, kad valstī tiek meklētas iespējas taupīt, politiķiem būtu jārāda priekšzīme un jāizvērtē arī pašu tēriņi.  Minimālā alga Latvijā šogad ir 780 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir mazākā starp Baltijas valstīm un otra zemākā visā Eiropas Savienībā. Vidējā bruto darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1831 eiro, arī tā ir starp zemākajām Eiropas Savienībā. Savukārt Saeimas deputāta mēnešalga šogad ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir aptuveni 5,6 reizes lielāka par minimālo algu un 2,4 reizes lielāka par vidējo algu valstī. Liela daļa cilvēku Latvijā ik dienu mēro desmitiem vai pat simtiem kilometru uz darbu vai īrē mājokli citā pilsētā. Šos izdevumus viņi lielākoties sedz paši, jo darba devējiem to apmaksāt likums neuzliek par pienākumu. Savukārt deputātiem noteiktos gadījumos transporta un mājokļa izdevumus kompensē no valsts budžeta. To gan paredz īpašs regulējums. Kompensācijas savulaik ieviestas, lai deputāti no attālākiem Latvijas reģioniem varētu strādāt parlamentā līdzvērtīgi tiem, kuri dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē. Tās paredzētas, lai segtu izdevumus, kas rodas, pildot deputāta pienākumus, un to maksimālais apmērs ir atkarīgs no deklarētās dzīvesvietas – jo tālāk no Rīgas deputāts dzīvo, jo lielāku summu viņš var saņemt. Cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem? Analizējot Saeimas publiski pieejamos datus par 14. Saeimas deputātu kompensācijām no 2022. gada novembra līdz 2026. gada maijam, redzams, ka transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta kopumā izmaksāti vairāk nekā viens miljons eiro (1 062 895,86 eiro). No šīs summas aptuveni 635 tūkstoši eiro izmaksāti mājokļa izdevumu segšanai, bet 428 tūkstoši eiro – transporta. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem sasaukumiem kopējais kompensāciju apmērs būtiski nav mainījies – 13. Saeimā tas bija nedaudz mazāks par vienu miljonu eiro, bet 12. Saeimā sasniedza aptuveni 1,2 miljonus eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti. No tiem transporta izdevumus kompensēja vidēji 43 deputātiem, bet mājokļa izdevumus – 28 deputātiem. Vienam deputātam vidēji mēnesī izmaksāti 512 eiro – aptuveni 306 eiro mājokļa un 206 eiro transporta izdevumu segšanai. Kopumā deputātu kompensāciju izmantošanas paradumi būtiski atšķiras. Kamēr aptuveni puse tās neizmanto, citi transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta saņēmuši vairākus desmitus tūkstošus eiro. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā – vairāk nekā 40 tūkstošus eiro (40 420,62 eiro) – 14. Saeimā saņēmusi Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības. Otrajā vietā ir Ramona Petraviča no “Latvija Pirmajā vietā”, saņemot aptuveni 37 tūkstošus eiro (37 099,07 eiro), un tad seko Līga Kļaviņa (36 469,77 eiro) no Zaļo un Zemnieku savienības ar 36 tūkstošiem eiro. Ceturtajā vietā ierindojas pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne, kompensācijās saņemot ap 36 tūkstošiem eiro (36 330,48 eiro), bet piektajā vietā “Jaunās Vienotības” deputāts Jānis Skrastiņš, saņemot aptuveni 35 tūkstošus eiro (34 603,22 eiro).

Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda senatoru Lindsiju Greiemu.„Prusaku Tautas partijas” jauda Indijā. Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā. Aktualitātes analizē Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas insitūtas vecākais pētnieks un RTU Aizsardzības tehnoloģiju centra direktors, un Paula Markusa, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktore. Lindsijam Greiemam aizejot Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda Lindsiju Greiemu, senatoru, vienu no ietekmīgākajiem un ārpolitikas procesos ieinteresētākajiem ASV likumdevēja pārstāvjiem un, cita starpā, pārliecinātu prezidenta Donalda Trampa sabiedroto. Greiems šķīrās no dzīves pēkšņi 11. jūlijā, 71 gada vecumā, kā tiek vēstīts, no aortas plīsuma, ko izraisījusi hroniska sirds un asinsvadu aterosklerotiskā kaite. Pagātnē gan Krievijas, gan Irānas propagandas rupori devuši mājienu, ka viņu valsts attiecīgie dienesti varētu mēģināt Greiemu novākt, taču, saskaņā ar varas iestāžu pausto, senatora aiziešanai ir dabiski iemesli. Lindsijs Greiems absolvējis Dienvidkarolīnas Universitāti ar jurista diplomu un septiņus gadus dienējis ASV Gaisa spēku juridiskajā dienestā, tai skaitā kā Gaisa spēku galvenais prokurors Eiropā, sasniedzot pulkveža dienesta pakāpi. Saistība ar bruņotajiem spēkiem nepārprotami noteikusi arī senatora pastāvīgo interesi par militārās stratēģijas un drošības jautājumiem. 1994. gadā Greiems tika pirmoreiz ievēlēts ASV Kongresā, kur izpelnījās ievērību kā viens no toreizējā prezidenta Bila Klintona impīčmenta procesa virzītājiem. Kopš 2002. gada Lindsijs Greiems bija Senāta loceklis. Viņš bija plaši pazīstams kā aktīvs bruņošanās budžetu un amerikāņu globālās militārās klātbūtnes aizstāvis, pārliecināts NATO alianses piekritējs. Viņš bija arī viens no tiem tālredzīgajiem Rietumu politiķiem, kurš atdzimstošā Kremļa impēriskuma draudus saskatīja jau kopš Krievijas agresijas pret Gruziju 2008. gadā un uzstāja, ka Putina režīms ir jāapvalda no spēka pozīcijām. Izraēlā, Ukrainā, arī Baltijas valstīs Lindsiju Greiemu piemin kā šo valstu uzticamu draugu un atbalstītāju. Vērienīgākās atvadu ceremonijas vakar notika Vašingtonā – atvadīšanās Kapitolija ēkā un bēru dievkalpojums Vašingtonas Nacionālajā katedrālē. Katedrālē atvadu runu teica arī prezidents Tramps, nodēvēdams Greiemu par „leģendu” un „Senāta gigantu”. 2016. gada vēlēšanu kampaņas laikā Trampam nācās uzklausīt no aizgājēja daudz netīkama, taču vēlāk abi kļuva par ciešiem sabiedrotajiem. Atvadu ceremonijā Kapitolijā Senāta vairākuma frakcijas vadītājs Džons Tūns pauda, ka aizgājējs pret savu likumdevēja darbu izturējies tik nopietni kā neviens, taču bijis arī nepārspējams, radot ap sevi jautrības un atbrīvotības gaisotni. Atvadīties no Lindsija Greiema ieradušies, starp citiem, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Zelenskis vakar ticies ar Trampu Baltā nama Ovālajā kabinetā, un pēc šīs tikšanās vēlreiz izskanēja informācija par iespējamu pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot”raķešu ražošanas licences piešķiršanu Ukrainai. Ar prusakiem nav joki Indijas politisko veidojumu „Prusaku Tautas partija” raksturo kā politiskās satīras kustību. Tā radās šī gada maijā, kad Indijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Surja Kants nievājoši izteicās par jauniem ļaudīm, kuri aktīvi pauž viedokli sociālajos tīklos un medijos, kā arī iesniedz attiecīgus pieprasījumus varas iestādēm. Kants pierakstīja šai jauno ļaužu kopībai sociālu parazītismu un salīdzināja viņus ar prusakiem. Neuzmanīgā frāze izraisīja plašu rezonansi, un šādā noskaņojumā tapa publiskās komunikācijas stratēģa Abidžīta Dipkes iniciatīva – soctīklu politiskā kustība „Prusaku Tautas partija”. Nosaukums nepārprotami kariķē premjerministra Nerendras Modi vadītā spēka – Indijas Tautas partijas nosaukumu. Jau mēnesi vēlāk „prusaki” parādīja konservatīvajai varai savu politisko jaudu. Par iemeslu kļuva maija sākumā notikušā centralizētā medicīnas studiju iestājpārbaudījuma rezultātu anulēšana. Šis iestājpārbaudījums ir vispieprasītākais Indijā, un rezultātu atcelšana atstāja neziņā miljoniem reflektantu. Kā tiek ziņots, 12 jaunieši psiholoģiskās spriedzes dēļ izdarījuši pašnāvību. Jūnija sākumā, „prusaku” kustības aicināti, Deli ielās izgāja pirmie protestētāji. Sākumā premjerministra Modi valdība nepievērsa tiem uzmanību, taču pulcēšanās nerima, līdz jūlijā sasniedza jau desmitus tūkstošu dalībnieku. Galvenās prasības bija izglītības ministra Dharmendras Pradhana demisija, nozīmīgas izglītības sistēmas reformas un kompensācijas tiem, kuriem nodarījis kaitējumu lēmums par pārbaudījuma rezultātu atcelšanu. Protestiem pieslēdzās vairākas studentu organizācijas un opozīcijas partijas. Kritiskais lūzuma punkts iestājās 20. jūlijā, kad policija galvaspilsētā Ņūdeli neļāva protestētāju gājienam pietuvoties parlamentam, laižot darbā nūjas un asaru gāzi. Protestētāji par atbildi apmētāja policistus ar akmeņiem. Vairāki desmiti protestētāju tika ievainoti, varas iestādes ziņo par cietušajiem arī policijas pusē. Policistu brutalitāte izraisīja pretēju efektu, un protesti tikai vērsās plašumā, aptverot arī citas pilsētas. Acīmredzot varas virsotnē saprata, ka ar „prusakiem” nav joki, un nolēma upurēt vienu no premjerministra uzticamajiem līdzgaitniekiem, izglītības ministru Pradhanu – 25. jūlijā viņš paziņoja par savu demisiju. Šis ir pirmais tāds gadījums divpadsmit gadus ilgajā premjerministra Modi un viņa partijas varas periodā. Diemžēl no vairākām Indijas pavalstīm pienāk ziņas, ka varasiestādes, par spīti agrāk solītajam, arestējušas vairākus desmitus protestu dalībnieku. Kustība piedraudējusi, ka var atkal aicināt jaunatni ielās. Sagatavoja Eduards Liniņš. Vasara kā nelaime Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā, un šomēnes tādi jau masveidā plosās vairākos Francijas un Spānijas reģionos. Francijā visvairāk cietis dienvidrietumos esošais Žirondas departaments, kur uguns pietuvojusies tā centram, Francijas devītajai lielākajai pilsētai Bordo. Uguns strauji izplatījusies, postot mežus un laukus Francijas slavenajā vīna reģionā, un mazāk nekā četrās dienās izdedzinājusi vairāk nekā 420 kvadrātkilometrus, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Parīzes teritoriju. Savukārt Spānijā skarti centrālie un austrumu reģioni, tai skaitā Spānijas galvaspilsētas Madrides apkaime. Spāņu iestādes ziņo, ka atsevišķi mežu ugunsgrēki reģionos ārpus Madrides kopumā ir izpostījuši aptuveni 770 kvadrātkilometrus. Dažos reģionos fiksēta arī ugunsvētru veidošanās, kas ir ekstremāla parādība, kad ugunsgrēka radītais karstums izraisa spēcīgas gaisa plūsmas, kas uztur un pastiprina degšanu. Šādos apstākļos ugunsgrēki var kļūt ievērojami grūtāk kontrolējami, radot papildu apdraudējumu gan glābšanas dienestiem, gan apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ugunsgrēku rezultātā ir pieaugušas bažas par gaisa kvalitāti blakusesošajos Spānijas un Francijas reģionos. Abas valstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli un evakuējušas vairāk nekā 330 000 cilvēku; vairākos reģionos slēgti autoceļi un pārtraukta satiksme. Ugunsgrēku dzēšanā iesaistīti tūkstošiem ugunsdzēsēju, militārpersonu un brīvprātīgo. Francija un Spānija lūgušas palīdzību citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, aktivizējot bloka civilās aizsardzības mehānismu. Šī mehānisma ietvaros uz skartajiem reģioniem nosūtītas specializētās ugunsdzēsības lidmašīnas un citu tehnika. Meteorologi norāda, ka ugunsgrēku izplatību veicina ilgstošais karstuma vilnis un sausums, kas pēdējos gados Eiropā vasarās novērojams arvien biežāk. Šī vasara tiek raksturota kā šai ziņā ekstrēma – jūnijs bijis karstākais novērojumu vēsturē. Tiek prognozēts, ka līdzīgi karsta būs arī atlikusī vasaras daļa. Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs jau prognozējis, ka šīs vasaras klimatiskie apstākļi negatīvi ietekmēs graudaugu ražas apjomu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.  

Politiķi atkal atgriezušies pie diskusijas par valsts finansētiem zinātniskiem pētījumiem un vairāku lietderība valsts ekonomikai tiek apšaubīta, īpaši humanitārajās jomās. Kur ir robeža starp akadēmisko brīvību pētāmo jautājumu izvēlē un politiķu norādēm – kas ir un kas nav lietderīgs pētījums? Vai paši zinātnieki pietiekami sabiedrībai skaidro sava darbu rezultātus un vai visiem pētījumiem ir jāsniedz praktisks pielietojums mūsu ikdienā?  Diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.  

Valsts finansējumam pieteicās laikus, taču to saņēma tikai jūlijā: tas ir ikgadējs stāsts par pašmāju sporta federācijām. Latvijā ir 91 oficiāli atzīta sporta veidu federācija, 78 no tām pieteicās šogad saņemt valsts naudu. No pieteikuma līdz naudas saņemšanai gan pagāja vismaz pusgads, dažas federācijas šo finansējumu nav saņēmušas joprojām.  Kopumā no valsts maka šogad sportam tērēs nedaudz vairāk nekā 52 miljonus eiro, lauvas tiesu jeb 30,5 miljonus, sporta skolu pedagogu algām. 23.martā Izglītības un zinātnes ministrija oficiāli informēja, ka sadalīta sporta federācijām paredzētā valsts budžeta nauda, kopumā 5,02 miljoni. Savos kontos federācijas pirmos eiro saņēma vien maija beigās vai jūnija ievadā, dažas nav saņēmušas joprojām, tā Latvijas Radio pauda Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Tas nozīmē, ka jātērē iekrājumi vai kādam jāpaliek parādā. Valsts naudas piešķiršana sporta federācijām ir piņķerīgs un birokrātiski smags process. Piemēram, šogad 50 federācijām naudu piešķīra ministrija, bet 28 - Latvijas Sporta federāciju padome. Tas ir t.s.”kritēriju finansējums”, vēl 11 komandu sporta veidu federācijas saņem atsevišķu naudu no valsts, ļoti bieži organizācijām finansējumu piešķir arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, Latvijas Volejbola federācijai šogad jāsagatavo un uz Eiropas čempionāta finālturnīru jāaizved divas izlases - dāmu un kungu. Ja pagājušā gada izskaņā pēc atkārtota pieprasījum valdība organizācijai nebūtu piešķīrusi vajadzīgo naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nebūtu ne gatavošanās nometņu, ne pārbaudes spēļu, varbūt arī ne komandu treneru korpusa. Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Aivars Platonovs situāciju dēvē par absurdu. Viņš stāsta, ka Latvijas Volejbola federācijas gada budžets ir ap 2,5 miljoniem, līdz 40% no tā veido valsts nauda.

Turpmāk būs stingrāka potenciālo darbinieku pārbaude par pers onu derīgumu dienestam. To sarunā ar Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Runājot par traģisko notikumu Priekules svētkos, viņš teica, ka nav pieļaujams, ka darbinieks pat no darba brīvajā laikā būtu tik stiprā alkohola reibumā, turklāt publiskā vietā. Prevencijas nolūkos varētu ieviest ikrīta alkohola testus. Dombrava pieļāva, ka Dienvidkurzmes iecirknī sāktā dienesta pārbaude var beigties ar tā vadības nomaiņu.  -- Aizvadīto dienu un nedēļu laikā Iekšlietu ministrijas atbildības jomā notikumi seko cits citam. Sabiedrību satricinājusi slepkavība Priekulē, kas liek uzdod jautājumus par policijas darbu reģionos. Diskusijas raisījuši arī policijas reidi Rīgā, kuros pārbaudīti dokumenti cilvēkiem, acīmredzot vadoties tikai pēc ādas krāsas. Tikmēr citviet Eiropā pieaug bažas par Krievijas organizētām provokācijām pret ukraiņiem.

Atcelti divu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko koncepciju konkursu rezultāti. Kā tas ietekmēs sagatavošanos svētkiem? Aktuāls ir arī jautājums, vai Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būtu jārīko vienam organizatoram nevis divām dažādām ministrijām, kā tas bijis līdz šim?  Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotni saruna Krustpunktā. Diskutē Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, diriģents Māris Sirmais, pasākumu producents Edžus Arums un horeogrāfs Agris Daņiļēvičs. Šobrīd esam tieši pusceļā, sagaidot XXVIII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus. Mainās gadsimti, varas un paaudzes, bet Dziesmu svētku tradīcija ir nemainīga, un tai, tāpat kā Latvijai, mēs vēlam saules mūžu. Bet nemainīgi jau kopš pašiem pirmsākumiem ir arī strīdi un viedokļu atšķirības, kādiem šiem svētkiem ir jābūt. Reizi piecos gados sarīkot ko tik īpašu nav viegls uzdevums. Gatavošanās jau aktīvi notiek, un nesen uzzinājām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir atcēlis divu Dziesmu un deju svētku koncertu māksliniecisko koncepciju konkursu rezultātus. Par pamatotu birojs atzina otrajā vietā palikušās ideju komandas iebildumu, ka piešķirtie vērtējumi nav pamatoti - žūrijas komisijas locekļi vērtēšanas lapās norādījuši vienīgi punktu skaitu bez plašāka pamatojuma. Tagad dots laiks šo nepilnību izlabot. Kā tas ietekmēs svētku sagatavošanu un vai šaurajā profesionāļu vidē ir iespējams nodrošināt godīgu ideju konkurenci, jo skaidrs, ka diriģentu un horeogrāfu saimē visi visus pazīst. Izskan arī rosinājums lielos un jauniešu svētkus turpmāk organizēt vienai komandai.  

Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi fundamentālo un lietišķo pētījumu sarakstā aizņem vien ceturto daļu, tomēr tieši tie izpelnījušies Saeimas deputātu uzmanību. Kad politiķu interese par zinātni ir laba un vajadzīga, bet, kad tā ceļ sarkanos brīdinājuma karogus? Par to plašāka saruna Krustpunktā ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.  

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Vai valdībai savu retoriku un solījumus izdosies pārvērst praktiskos, pieņemtos lēmumos - tas ir nākamo mēnešu jautājums. To intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa. Rīcības plānā ir 150 jautājumi un atlikušas 60 dienas, kas nozīmē, ka dienā būtu jāpieņem vismaz trīs lēmumi, kuriem jābūt skaidriem, nokomunicētiem un pieņemtiem. Kā pauda politoloģe - pēc tā, kā tas šobrīd virzās sēdēs, neizskatās, ka izdosies pieņemt visus lēmumus. Kontekstā ar Nacionālo apvienību, kas no opozīcijas ienākusi valdībā, politoloģe Liepiņa min, ka Latvijā šobrīd ir vērojama radikalizācija, kur šim ciklam cauri ir izgājusi Austrija un Polija. "Aktīva un spēcīga antiimigrācijas retorika, retprika pret nevalstiskām organizācijām. Kopumā tā ir nevēlamu sabiedrības grupu, indivīdu, organizāciju pasludināšana, diezgan klasiska totalitāro režīmu taktika, kuru mēs zinām, labi atceramies no Latvijas vēstures, ko, cerams, esam Latvijas visi apguvuši. Nevēlamās grupas ir politiskie pretinieki, cilvēki ar lielākiem ienākumiem, zemnieki, kuriem pārāk daudz zemes, citu seksuālo orientāciju cilvēki, čigāni, kaut kādā brīdī Latvijā ebreji pasludināti par nevēlamām personu grupām. Kas arī vēsturē parāda, ka daudz jau nevajag, lai izraisītu klajāku naida izpausmju vilni. Tas mani satrauc. Šādai retorikai pieaugot, man liekas, ir ļoti liela atbildība dažādām iesaistītām amatpersonām saprast, ka viens ir priekšvēlēšanu diskusija, bet pilnīgi kaut kas cits ir šādā veidā demokrātiskā sabiedrībā mēģināt virzīties faktiski autoritārisma virzienā, kur mēs pasakām nevēlamās grupas un savā veidā tieši vai netieši uzkūdām kādus veikt iespējams naida un vardarbības aktus," analizē Liepiņa.

Saeima varētu spert soli tuvāk tam, lai sabiedriskajos medijos krievu valodu turpmāk drīkstētu izmantot tikai ārkārtējās situācijās vai propagandas atspēkošanai. Par attiecīgajiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem deputāti ārkārtas sēdē šodien lems pagaidām otrajā lasījumā. Grozījumu autori, kas ir koalīcijas deputāti, norāda, ka izmaiņu mērķis ir stiprināt latviešu valodu un izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Raidījuma temats ir Krievijas maigā vara, tās pašreizējās izpausmes un kā uz to reaģēt. Vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Marts Eduards Ivaskis.  Eduards Liniņš: Šis gads gandrīz vai izskatās pēc tāda pavērsiena gada. Mēs atceramies sabiedrības noskaņojumu kara sākumā, pirmajos mēnešos, kad ļoti konsekventi tika rautas saites ar Krieviju, pārtraukti sakari ar zinātniskajām un kultūras institūcijām, kur tādi vēl bija. Tika lauzti kontrakti ar krievu operdziedātājiem, māksliniekiem. Tagad vērojam zināmu svārsta kustību pretējā virzienā. Tāda spilgta bezdelīga vai varbūt pat jāsaka - maitu lija bija daļēji izdevies mēģinājums atkal atvērt Krievijas paviljonu Venēcijas biennālē. Marts Eduards Ivaskis: Runājot par sportu un kultūru, man šķiet, ka vērtīgi ir saprast, ka ne vienmēr šie lēmumi, kas ir šajā gadījumā Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums un no tās izrietošie federāciju lēmumi, kā arī Venēcijas biennāles valdes lēmums, atspoguļo vispārējo sabiedrības un arī pat dažreiz valstu nostāju attiecīgajā jautājumā.  Par Starptautisko olimpisko komiteju. Jāsaka, ka tā ir vienmēr ir bijusi aktīva cīņa jau kopš paša 2022. gada. Vispār Krievijas iekļaušana aizliegto valstu sarakstā. Tas beigu beigās ir lobijs šīm federācijām. Olimpiskais sports ir bizness arī, un Krievija ir aktīvi sevi lobējusi un iefiltrējusi dažādās sporta federācijās jau kopš 2006. vai 2005. gada, varbūt pat ātrāk. Mēs tam izlauzāmies cauri 2022. gadā. Tur bija inerce un virziens. Četri gadi bija vajadzīgi [Krievijai], lai izlauztos tam cauri. Bet vēl ne galīgi. Par karogu un himnu vēl nav pieņemts lēmums. Un par to mēs turpināsim cīnīties. Man liekas, ka Krievijai vēl aizvien ir sava nosacītā vara un spēja vilkt sviras dažādās valstīs, kuras ir daļa no šīm federācijām, it īpaši globālajos dienvidos, kur vēl aizvien Krievijai ir nozīmīga loma. Austrumos ar Ķīnas atbalstu, viņiem ir diezgan liela partnerība ar daudzām citām valstīm, kuras ir pretstatā mūsu mērķim.  Par kultūru. Kā tu jau minēji, tā vairāk jau bija kā tāda maitu lija. Krievijas ekspozīcija nebija publiski atvērta Venēcijas biennālē, viņi rādīja uz ekrāniem. Beigās arī Eiropas Savienība atvilka finansējumu, bija protesti un arī boikoti. Ja godīgi, arī Itālijas valdība nebija apmierināta ar šo rezultātu un vispār šo lēmumu. Noteikti sabiedrībā ir lielāks nogurums tagad, nekā tāds bija 2022. gadā. Noteikti Krievija ir atradusi jaunus veidus, kā manevrēt, bet cīņa nekādā veidā nav beigusies un tā turpinās. Katru reizi, kad Krievijai kaut kas izdodas, mēs izvērtējam, mēs sakām: jā, šeit mums nesanāca mūsu vēlamais mērķis, ejam tālāk. Viena izgāšanās nenozīmē, ka viss ir sabrucis. 

Latvijas politiskā elite nav ieinteresēta neatkarīgā un kvalitatīvā sabiedriskajā medijā. Tai nav priekšstata, ka demokrātijas kvalitāte ir cieši saistīta ar mediju kvalitāti un ka šādi mediji ir spējīgi kritizēt varu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš norādīja, ka vara Latvijā šobrīd seko seniem boļševiku priekšstatiem, ka kritika ir elites apdraudējums un tā steidzīgi jāsargā. Tādēļ pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas skar kopīgas nācijas veidošanu. Sabiedriskajiem medijiem izklaides laikmetā ir ļoti būtiska nozīme, kas iekļauj sevī priekšstatu par to, ka mazākumtautības ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa. -- Saeima otrajā lasījumā šodien, 23. jūlijā, lems par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Tas paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis obligāts pienākums.

Tiesības vēlēt ir vienas no svarīgākajām pilsoņa tiesībām demokrātiskā valstī. Taču cilvēkiem ar invaliditāti šo tiesību izmantošana ne vienmēr ir tik vienkārša. Ierasties vēlēšanu iecirknī, saņemt vēlēšanu zīmes, aiziet līdz balsošanas kabīnei, izvēlēties sev tīkamāko partiju sarakstu, izdarīt atzīmes un aploksni iemest vēlēšanu urnā – vairākumam tie ir daži pavisam vienkārši soļi. Taču, ja vēlēšanu zīmi neredzi, var nākties lūgt kāda palīdzību un līdz ar to viņam atklāt savu izvēli. Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas 72 dienas, un pašlaik daudz domājam par to, kā tās pasargāt no gaisa telpas apdraudējumiem, hibrīduzbrukumiem un tehniskām ķibelēm. Taču vai esam pietiekami padomājuši arī par cilvēkiem, kuriem grūtības var sagādāt pati balsošana? Skaidrojam, cik pieejamas vēlēšanas ir cilvēkiem ar invaliditāti. -- Centrālā vēlēšanu komisija neievāc datus par to, cik vēlēšanās piedalās cilvēki ar invaliditāti, un, visticamāk, to nedarīs arī oktobrī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās. Komisija gan pieļauj, ka šādu vēlētāju īpatsvars varētu būt mazāks par vienu procentu. Atsevišķi tiek uzskaitīta balsošana vēlētāju atrašanās vietā. To līdz šim nevienās vēlēšanās nav izmantojuši vairāk par 0,7 procentiem balsotāju.

Latvijas politiskā elite nav ieinteresēta neatkarīgā un kvalitatīvā sabiedriskajā medijā. Tai nav priekšstata, ka demokrātijas kvalitāte ir cieši saistīta ar mediju kvalitāti un ka šādi mediji ir spējīgi kritizēt varu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš norādīja, ka vara Latvijā šobrīd seko seniem boļševiku priekšstatiem, ka kritika ir elites apdraudējums un tā steidzīgi jāsargā. Tādēļ pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas skar kopīgas nācijas veidošanu. Sabiedriskajiem medijiem izklaides laikmetā ir ļoti būtiska nozīme, kas iekļauj sevī priekšstatu par to, ka mazākumtautības ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa. -- Saeima otrajā lasījumā šodien, 23. jūlijā, lems par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Tas paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis obligāts pienākums.

Ap 50 miljoniem eiro gadā no valsts budžeta vajadzēs, lai izveidotu Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu. Tādu ieceri šodien ir atbalstījusi Saeimas atbildīgā komisija, bet šobrīd gan nav skaidrs, kur šādu naudu ņemt. Fondā līdzekļi būtu paredzēti Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībām, bet šodien izskanēja arī piedāvājumi to paplašināt ar Vidzemes pierobežas pašvaldībām.

Ukrainā jauna ministru kabineta veidošana ir nonākusi līdz protestiem un armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska nomaiņai. Savukārt Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā nu jau skar ne tikai militāros un enerģētikas objektus, bet arī tirdzniecības vietnes "Wildberries" noliktavas. Lielbritānija tikmēr tikusi pie sava nākamā premjera - leiborista Endija Bērnema, kurš Dauningstrītā ieradies, pamatīgi izsvēpējot stārmera veidoto kabinetu. Bet Ungārijā "buldozera lomu" uzņēmies jaunais valsts premjers Pēters Maģars, kurš dažādos valsts līmeņos un struktūrās mēģina izsvēpēt Viktora Orbana laikmeta paliekas. Šos tematus apspriežam kopā ar Martu Eduardu Ivaski no Latvijas Ārpolitikas institūta un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktoru Ģirtu Kasparānu. Zelenskis nevar, kā ienāk prātā Kad aizpagājušās nedēļas beigās parādījās informācija par līdzšinējās Ukrainas valdības atkāpšanos un jauna kabineta veidošanu, sākotnēji nekas neliecināja, ka process varētu draudēt ar krīzi. 16. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja valdību ar līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna „Naftogaz” vadītāju Serhiju Korecki priekšgalā. Taču saskaņā ar Ukrainas likumdošanu aizsardzības un ārlietu ministru kandidātus izvirza prezidents, un par viņiem Rada balso atsevišķi. Jau valdības apstiprināšanas laikā Kijivas ielās bija sākušies protesti, jo bija parādījusies informācija, ka amatam netiks atkārtoti izvirzīts populārais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Protestētāji izvirzīja arī prasību atcelt no amata līdzšinējo armijas pavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Pastāv viedoklis, ka Ukrainas pašreizējie panākumi kaujas robotu izmantošanā lielā mērā ir ministra Fedorova nopelns, savukārt ģenerālis Sirskis kā „vecās skolas” virsnieks drīzāk kavē šo attīstību. Nākamajās dienās protesti vērsās plašumā un aptvēra arī citas Ukrainas pilsētas. Vakar, 21. jūlijā, prezidents Zelenskis paziņoja, ka atceļ no amata ģenerāli Sirski, par jauno pavēlnieku ieceļot ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju. Savukārt bijušajam aizsardzības ministram Mihailo Fedorovam piedāvāts jaunizveidots tehnoloģiju un militāro inovāciju ministra portfelis. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts drošības spēku ģenerālmajors, kopš šī gada sākuma arī Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jevhenijs Hmara. Nedienas ar aizsardzības ministra izraudzīšanos aizkavējušas arī ārlietu resora vadītāja apstiprināšanu, un līdzšinējais ministrs Andrijs Sibiha, kuram, visdrīzāk, vajadzēja saglabāt amatu, pagaidām to ieņem pagaidu pienākumu izpildītāja statusā. Neskatoties uz diezgan juceklīgo situāciju, Augstākā Rada tomēr nolēmusi doties plānotajās brīvdienās līdz 18. augustam. Jaunumi ukraiņu lidrobotu „ēdienkartē” Pēdējās dienas papildinājušas Ukrainas lidrobotu triecienu „ēdienkarti” ar jaunu objektu kategoriju: nedēļas nogalē uzlidojums praktiski iznīcinājis divus tīmekļa tirdzniecības tīkla „Wildberries” noliktavu kompleksus – vienu Piemaskavā, otru Tambovas apgabalā. Iespējami zaudējumi pārsniedz divus miljardus dolāru, astoņi noliktavās strādājošie zaudējuši dzīvību, desmitiem ievainoti. „Wildberries” ir lielākais šāda veida komercijas tīkls Krievijā, kurā nodarbināti gandrīz piecdesmit tūkstoši strādājošo. Kompāniju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem radīja individuālā uzņēmēja Tatjana Kima, taču, kā tas mēdz notikt ar sekmīgiem uzņēmējdarbības projektiem Krievijā, pirms vairākiem gadiem viņai nācās „padalīties” ar varas aprindām pietuvinātiem ļaudīm. Pie tam par pīrāga daļu saplūcās tādi ietekmīgi ļaudis, kā Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs no vienas un Krievijas Prezidenta administrācijas vadītājs Antons Vaino un oligarhs Suleimans Kerimovs no otras puses. Notika pat apšaude ar kritušajiem Maskavas centrā, un, cik var spriest, procesā iejaucās pats Vladimirs Putins, izšķirot to par labu Vaino un Kerimova frakcijai. Ievērojot šīs saiknes ar varas struktūrām, nenākas brīnīties, ka „Wildberries” sortimentā plaši pārstāvēti arī karā lietojami izstrādājumi un materiāli: ķiveres, bruņu vestes, optiskais kabelis un plašs klāsts lidrobotu komponentu. Tādējādi Ukrainas lidrobotu „vizīte” bija, var teikt, tikai laika jautājums. Jāpiebilst, ka „Wildberries” loģistikas ķēdes un noliktavas plaši izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, un ir tādi, kuri šais uzbrukumos zaudējuši praktiski visus apgrozāmos līdzekļus. Dauningstrītas 10 jaunais iemītnieks Pirmdien, 20. jūlijā, darbu uzsāka jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems. Viņu Leiboristu partija 17. jūlijā izraudzījās par savu jauno līderi pēc tam, kad viņa priekšgājējs Kīrs Stārmers paziņoja par demisiju. Saskaņā ar britu politisko sistēmu šādā gadījumā valdošās partijas iekšējā balsojumā tiek izraudzīts jauns partijas un valdības vadītājs, un līdzšinējais Lielās Mančestras lordmērs Bērnems guva pārliecinošu savu partijas biedru atbalstu. Bērnems ieguvis mākslu maģistra grādu angļu valodas specialitātē Kembridžas universitātē, strādājis par žurnālistu, 31 gada vecumā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Neilgi pēc tam Bērnems ieņēma vairākus ministra amatus premjerministra Gordona Brauna valdībā laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Pēc aiziešanas no parlamenta 2017. gadā Bērnems tika ievēlēts Lielās Mančestras mēra amatā, kur ieguva atzinību par transporta reformu vadīšanu, reģionālās decentralizācijas atbalstīšanu un nozīmīgu vietējo politikas iniciatīvu īstenošanu. Tieši šajā amatā viņš nostiprināja savu reputāciju kā politiķis, kurš iestājas par lielāku varas nodošanu reģioniem un vietvarām, un izpelnījās pavārdu „Ziemeļu karalis”. Stājoties amatā, jaunais premjerministrs uzsvēris cenšanos veidot savu komandu, iekļaujot tajā dažādu partijas spārnu pārstāvjus. Tomēr, kā atzīmē izdevums „Politico”, no valdības pazuduši iepriekšējā premjera tuvākie līdzgaitnieki un kopumā tā kļuvusi mērenāk kreisa. Jaunais finanšu ministrs būs Džons Hīlijs, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs un demisionēja, kritizēdams finanšu sektoru par attīstības bremzēšanu. Aizsardzības ministra amatu, savukārt, ieņems līdzšinējais veselības ministrs Vess Strītings. Ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais enerģētikas un nulles emisiju lietu ministrs Eds Milibends, prominents un pieredzējis politiķis. Luīze Heiga, kas tiek raksturota kā viena no ciešākajām jaunā premjera sabiedrotajām, kļuvusi par pirmo sekretāri, respektīvi, premjera vietnieci, un Kabineta biroja vadītāju. Savā pirmajā premjera runā Bērnems uzsvēra decentralizācijas, rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu attīstības nozīmi, atspoguļojot prioritātes, kuras viņš iepriekš īstenoja kā mērs un pats nodēvējis par “mančestrismu”. Ārpolitikā Bērnems ir paudis vēlmi veidot ciešāku sadarbību un nostiprināt jau panākto progresu sarunās ar Eiropas Savienību. Premjerministrs atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas atbalstu NATO un palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pagaidām grūti spriest, kādas izvērtīsies jaunā Dauningstrītas iemītnieka attiecības ar Donaldu Trampu, kas lielā mērā noteiks arī attiecības starp Londonu un Vašingtonu. Diezin vai paredzama nozīmīga britu nostājas maiņa Persijas līča karadarbības vai imigrācijas jautājumā, kas varētu Baltā nama saimnieku īpaši iepriecināt, taču pirmā abu līderu telefonsaruna esot atstājusi pozitīvu iespaidu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. Pētera Maģara sprints un barjerskrējiens Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš Ungārijas premjerministra amatā stājās Pēters Maģars, taču valsts iekšpolitiskajā ainavā un ārpolitiskajā kursā notikušas krasas un sagaidāmas pārmaiņas. Vēlēšanas nesa partijai „Tisza” ne vien uzvaru, bet arī konstitucionālo vairākumu, un tas dod jaunajai valdībai diezgan labu atvēzienu, mēžot priekšgājēja, odiozā prokremliskā līdera Viktora Orbāna 16 varas gados piekrātos „Augeja staļļus”. Tūlītējas un pamanāmas pārmaiņas notika Ungārijas ārpolitikā. Pagājušajos pāris mēnešos jaunais Ungārijas līderis jau paguvis apmeklēt daudzas Eiropas galvaspilsētas. Briselē viņš panācis līdz šim iesaldēto vairāk nekā 16 miljardu eiro fondu saņemšanu, Varšavā atjaunojis labas attiecības ar nozīmīgāko reģionālo partneri Poliju, Kijivā vienojies, ka Budapešta vairs nebloķēs Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, pretim saņemot konkrētas apņemšanās Ukrainas Aizkarpatu reģionā mītošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanai. Taču, kā savā rakstā izdevumā „Internationale Politik Quarterly” pauž Centrāleiropas valstu politikas eksperte Žužanna Vēga, ja Petera Maģāra līdzšinējā starptautiskā darbība esot īsts sprints, tad viņa iekšpolitika drīzāk ir barjerskrējiens. Jaunajam valdības galvam nākas demontēt un reformēt varas mehānismus, kurus viņa priekšgājējs sabūvējis savas politiskās konjunktūras labā. Eiropas fondu atsaldēšana kļuvusi iespējama pirmām kārtām pateicoties gatavībai skaust partijas „Fidesz” laikā sazēlušo korupciju un necaurspīdīgumu to izlietojumā. Spilgta ir jaunās valdības rīcība, reformējot Ungārijas sabiedriskos raidītājus, kurus iepriekšējā vara bija pārvērtusi valdošās partijas propagandas mašīnā. Kopš jūlija sākuma sabiedriskās televīzijas ziņu kanālā M1 raidījumu vietā skatītājus sagaida tumšs ekrāns ar uzrakstu: „Sabiedriskie mediji nedrīkst melot. Lūdzam piedošanu, ka to tik ilgi darījām!” Seko informācija par notiekošo mediju reformēšanu un aicinājums gaidīt pārraižu atjaunošanos. Orbāns un partija „Fidesz” savas varas gados praktiski visur amatos savietojusi savējos, kuri daudzos gadījumos sagaidāmi sabotēs pārmaiņu procesus. Premjerministrs Maģars aicinājis daudzus iepriekšējā konjunktūras ielikteņus labprātīgi aiziet, sākot jau ar līdzšinējo Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Kad valsts galva atteicās to darīt, parlaments 13. jūlijā pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz, cita starpā, prezidenta pilnvaru izbeigšanu. 18. jūlijā prezidents Šujoks šos labojumus apstiprināja, tādējādi piekrizdams aiziet. Tagad Ungāriju gaida ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji nākuši klajā ar publisku vēstuli, aicinot partiju „Tisza” nominēt valsts galvas amatam izcilo šahisti, pašreizējo Pasaules šaha federācijas sieviešu reitinga līderi Judīti Polgāru. Tomēr viņa laipni atteicās no nominācijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Par to, ka Krievija, nespējot uzvarēt Ukrainu, grib atrast jaunus mērķus mūsu reģionā ir minējuši gan izlūkdienesti, gan izteikušās dažādu valstu amatpersonas. Pret Baltijas valstīm jau sen izvērsts hibrīdkarš, bet tas iegūst arvien jaunas izpausmes. Rumānijā ielidojis Krievijas drons, kas trāpīja pa dzīvojamo māju, lika domāt, vai Krievija netestē arvien jaunas robežas, cik tālu var iet, kamēr NATO valstis īsti nerīkojas. Kāda ir mūsu drošības situācija, cik gatavi esam dažādiem izaicinājumiem, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs.  

Vai Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus varētu rīkot viens organizators, nevis divas ministrijas? 21. jūlijā Saeimas atbildīgās komisijas sēdē Kultūras ministrija piedāvāja divus iespējamos variantus, kā varētu izveidot vienotu organizācijas modeli. Ministrija sola – izkoptās latviešu tradīcijas un svētku saturs paliks nemainīgs. Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir kultūras ministra pakļautībā, savukārt Skolu jaunatnes svētkus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Šāda dalīta atbildība rada problēmas – tā uzskata Kultūras ministrijā, piebilstot, ka katriem svētkiem tiek veidota jauna organizatoru komanda, bet viņu iegūtā pieredze netiek nodota nākamajiem rīkotājiem. Izmaiņas ir vajadzīgas arī tāpēc, ka pieaug prasības, kas attiecas, piemēram, uz drošību un kārtību.

Ungārijas OTP banka iegādāsies "Luminor" banku un ieies Baltijas tirgū – tiesa, tikai gadījumā, ja darījumu apstiprinās regulatori. Vērtējot darījumu, gan Igaunijas uzraugs, gan Eiropas Centrālā banka ņems vērā visus apstākļus, tostarp OTP bankas darbību citos tirgos – arī tāda veida tirgos, kuri Latvijai ir nepieņemami. Tas, ka OTP Group turpina darbību Krievijā pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radījis bažas publiskajā telpā. Potenciāla darījuma summa pašlaik netiek atklāta. Skaidrojam, kā tieši regulatori vērtēs darījumu, ko tas nozīmē Latvijas banku sektoram un ekonomikai, un vai darījumā ir arī kāds politiskais aspekts.

Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā. Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.   -- Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.