Spēlēt teātri Austrālijā latviski: tiekamies ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiem

Viņu mājas ir Sidnejas Latviešu biedrības nams Strathfieldā, bet pirmā iestudētā luga bija Mārtiņa Zīverta drāma “Tīreļpurvs” 1951. gada 6. janvārī. Sidnejas Latviešu teātris turpina aktīvi strādāt un ieradies Latvijā ar viesizrādēm.  Mēnesi, no 19. jūlijā līdz 18. augustam, dažādās Latvijas pilsētās ar Jāņa Čečiņa teatrāli muzikālu uzvedumu “Kabare de Rīga” viesosies Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas. Uzvedums stāsta par Latvijas simtgades pirmo divu gadu desmitu izklaidēm Rīgā, par pamatu ņemot Romas viesnīcas viesmīļa A.Bāra atmiņu grāmatu par patiesiem notikumiem Rīgā no 1920. līdz 1940.gadam Atmiņas papildinātas ar aprakstiem no preses, grāmatām, personīgiem nostāstiem. Ko nozīmē latviešu teātrim pastāvēt ārpus Latvijas, piemēram, Austrālijā? Kāda ir Sidnejas Latviešu teātra skatuves dzīve - repertuāra izvēle, aktieru darbs, tradīcijas un mūsdienu izaicinājumi. Kā ieinteresēt latviešus, kuri Austrālijā dzīvo jau trešajā paaudzē, spēlēt teātri? Saruna ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Jānis Čečiņš, Linda Ozere, Pēteris Saulītis un Ojārs Greste. Jānis Čečiņš, Sidnejas latviešu teātra direktors, "Kabare de Rīga" dziesmuspēles autors darbojies Sidnejas latviešu teātrī vairāk nekā 50 gadus kā aktieris, dekorators un režisors. Pēc profesijas bijis vides aizsardzības menadžeris Austrālijas lielākajā piena produktu firmā, tagad pensionējies. Vadījis Latviešu Jaunatnes Apvienību Austrālijā, Sidnejas Latviešu jaunatnes teātra ansambli, 3x3 un 2014. gadā Austrālijas Latviešu 55. kultūras dienas. Ir Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis un Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras daļas vadītājs. Linda Ozere darbojusies Sidnejas Latviešu jaunatnes teātra ansamblī un tagad Sidnejas latviešu teātrī ap 50 gadus. Pēc profesijas skolotāja, strādā Sidnejas Universitātē, palīdzot studentiem ar akadēmisko rakstīšanu un angļu valodu. Māca latviski nerunājošiem pieaugušajiem latviešu valodu. Ir doktorantūras kandidāte un pēta identitāti un valodu Austrālijas latviešu trešajā paaudzē. Pēteris Saulītis darbojas Austrālijas Latviešu teātrī Melburnā kopš 1975.gada, kad, 16 gadu vecumā tēloja Egonu lomu izrādē “Vilkābelēs”. Ojārs Greste, dzimis Latvijā, uzaudzis Austrālijā. Par teātri sācis interesēties 3x3 nometnē 1991. gadā Latvijā. Pēc tam piedalījies citās 3x3 teātra ievirzēs nometnēs Austrālijā. Sidnejas Latviešu teātri sācis piedalīties pirms 20 gadiem. Pirmā loma bija bez runāšanas, kā viens no bara lugā “Pilna Māras istabiņa”. Apguvis būvinženieriju, bet šobrīd strādā kā datorprogrammētājs un arī kā pasniedzējs universitātē Sidnejā – māca celtniekus, kā izmantot datorus celtniecībā. Ojārs sevi sauc par “pilna laika latvieti”, jo dzied Sidnejas latviešu vīru korī un jauktā korī, ir Sidnejas Latviešu biedrības tīmekļa vietnes administrators, organizē latviešu mākslinieku izstādes, raksta latviešu laikrakstam “Latvietis” (laikraksts.com), fotografē un filmē latviešu sabiedrības pasākumus, ir viens no Pasaules Latviešu mākslas centra (PLMC) Cēsīs Austrālijas pārstāvjiem un bieži uzņem viesus no Latvijas savā mājā Austrālijā. Raidījuma izskaņā sazināmies ar Jolantu Dukuri, kura stāsta par Vidzemes un ārvalstu latviešu jauniešu nometni “Olimpiskais kvants”, kas norisinās Valmierā. Nometnes mērķis ir saglabāt un stiprināt diasporas jauniešu saikni ar Latviju un Valmieru un veicināt nacionālās identitātes stiprināšanu caur kopēju mīlestību pret sportu, latviešu valodu, Latvijas dabu un kultūru.