Vārduleja

Šis raidījuma “Vārduleja” ieraksts veltīts valodai tulkojumā - procesam, kurā satiekas valodas, kultūras un domāšanas veidi. Pirmajā daļā ieskatāmies tulkošanā no tulkojumzinātnes skatpunkta - kā tulkotājs izvēlas starp uzticību oriģināltekstam un brīvību, kā valoda tulkojumā pārveidojas un kā tulkojums kļūst par jaunu tekstu citā kultūrā. Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar vienu no izcilākajām latviešu tulkotājām Māru Poļakovu - par tulkotāja darbu, izvēli un robežām, par to, vai tulkotājs ir redzams tekstā un kā valoda pāriet no vienas pasaules otrā. Raidījuma trešajā daļā analizējam anglismu "čelindžs" un iesakām, ar kādu vārdu to aizstāt. 

Šis raidījuma "Vārduleja" ieraksts veltīts dzejas valodai - viskoncentrētākajai, visbagātākajai un visintensīvākajai valodas formai. Pirmajā daļā pastāstām par dzejas valodu no lingvistiskās poētikas skatpunkta - kā vārds, konteksts un struktūra rada daudzslāņainas nozīmes un palīdz izteikt neizsakāmo, ilustrējot to ar piemēriem. Raidījuma otrajā daļā kopā ar Humanitāro zinātņu fakultātes studentēm Elīnu Skreiveri un Elīzu Mariju Rudzīti sarunājamies ar dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu. Par to, kāda ir valoda dzejā, kā top dzeja un kad valoda kļūst par dzeju. Par mūsdienu dzejnieku manifestiem un bohēmu, par tikko izdoto jauno dzejoļu krājumu "Nekas". Raidījuma trešajā daļā analizējam ierakstus, kuros latviešu "kvadrātkodu" dzirdam izrunājam svešā mēlē.

Raidījuma „Vārduleja” jaunākajā ierakstā pievēršamies būtiskai tēmai - valodas apguvei. Raidījuma pirmajā daļā īsi pastāstām, ko vispār nozīmē apgūt valodu, kādā secībā tas notiek un ar kādām grūtībām valodas apguves procesā var sastapties. Otrajā daļā mēs satiekamies ar latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēju, mācību grāmatu autori un cilvēku, kuram latviešu valodas mācīšana ārzemniekiem ir gan darbs, gan vaļasprieks, - Ivetu Grīnbergu. Iveta ir ļoti mīlēta latviešu valodas skolotāja ar patiesi lielu pieredzi latviešu kā svešvalodas mācīšanā, un sarunas gaitā viņa dalās pieredzē, kas, viņasprāt, ir sekmīgas valodas apguves pamatā, kādām īpašībām jāpiemīt labam valodas skolotājam un kā valodas apguvi padarīt interesantu un aizraujošu. Raidījuma trešajā daļā stāstām par digitālajā vidē bieži sastopamu anglismu „strīms”.

Raidījuma „Vārduleja” ierakstā „Valoda un antropoloģija” pievēršamies diviem nesaraujami saistītiem elementiem - valodai un cilvēkam jeb valodniecībai un antropoloģijai. Raidījuma pirmajā daļā īsi pastāstām par lingvistisko antropoloģiju - ko tā pēta, kas to pēta un kur šo saistību starp valodu un cilvēku vislabāk varam ieraudzīt. Otrajā daļā mēs, valodnieces, satiekamies ar antropoloģi, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docenti, arī Latviešu valodas institūta pētnieci Annu Elizabeti Griķi, kura Latvijā, šķiet, vislabāk pārzina valodniecības un antropoloģijas pierobežu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo ir daudz pētījusi pierobežas tradīcijas un lingvistisko ainavu. Jautājam par antropologa darbu un metodēm, par valodu antropologu pētījumos, par tautas dievbijības valodu, kam veltīta viņas disertācija un topošā monogrāfija, par kādu tikai pierobežā piekoptu tradīciju un arī par uzrakstiem kapsētās, kas arī bijuši viņas izpētes lokā. Raidījuma trešo daļu mums palīdzējusi sagatavot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Veronika Voroncova, un viņa stāsta par pazaudētu līdzskani „m” īstenības izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas darbības vārdā „esmu”.  

Raidījuma “Vārduleja” otrajā sezonā mums pievienojas jauna vadītāja Vija Požarnova, kuras zinātniskajām interesēm un pieredzei arī veltīts šis raidījums. Savukārt kļūdas atrast un aprakstīt mums palīdzējušas Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas studentes Undīne un Grieta. Raidījuma pirmajā daļā pievēršamies jogai un valodai: kāda valoda ir jogas pamatā, vai joga pati runā un kā jogā runā. Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci un jogas pasniedzēju Viju Požarnovu par viņas pieredzi ar valodu, jogu un dzīvi Indijā. Jautājam, vai un kā joga ietekmē valodu, domāšanu, dzīvesveidu, kultūru un pat tautu atšķirības Raidījuma trešajā daļā Undīne un Grieta aplūko nevēlamu aizguvumu “bišku”/“bišķi” un iesaka, ar ko to aizstāt. Mūzika: Sati Ethnica "Jay Ambe"

Raidījums „Vārduleja” 2026. gadu sāk ar malēniskajām izloksnēm, ko runā Vidzemes ziemeļu daļā un kas tiek uzskatītas par daļu no augšzemnieku dialekta, taču veido kompaktu un atšķirīgu latviešu valodas areālu. Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par galvenajām šo izlokšņu iezīmēm, par to, kā saukt šīs izloksnes un kā tagad pieņemts dēvēt šo apvidu – par Malienu vai Malēniju. Pēc tam klausāmies dziesmu malēniešu mēlē, ko īpaši šim raidījumam ierakstījusi un mums atsūtījusi malēniete Ilze Briediņa. Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci, profesori, akadēmiķi, arī malēnieti Daci Marku, kura nule laidusi klajā grāmatu par malēniskajām izloksnēm – “Izloksnes Latvijas–Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene”. Lūdzam pastāstīt par viņas atrastajām malēniešu izlokšņu deviņām pazīmēm, kas tās atšķir no citām latgaliskajām izloksnēm, iztaujājam, kādi ir malēnieši, un klausāmies, kā runā malēniski. Raidījuma trešo daļu mums palīdzējusi sagatavot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 1. kursa studente Terēze Ance, kura pastāstīs par vietniekvārda “mēs” neparastu locījuma formu, ko nevajadzētu lietot literārajā valodā. Mūzika: "Dziediet, meitas, vakarā". Dzied Ilze Briediņa.  

Šonedēļ raidījumā „Vārduleja” pievēršamies kādai smalkai latviešu valodas iezīmei – zilbes intonācijai, kas veido mūsu valodas īpašo skanējumu. Raidījuma pirmajā daļā stāstām, kas ir zilbes intonācija, kā tā veidojas, kādas ir latviešu valodas pamatintonācijas un kā tās palīdz atšķirt vārdu nozīmes. Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieku, vadošo pētnieku un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Edmundu Trumpu. Vaicājam, vai zilbes intonācijas pastāv visās valodās, cik precīzi mēs spējam tās noteikt un kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj izmērīt un ieraudzīt balss kustības skaņu līknēs un grafikos. Raidījuma trešajā daļā skaidrojam, ar kādu zilbes intonāciju vajadzētu izrunāt vārdu „zāle” un kā zilbes intonācija maina vārda nozīmi. Vada: Anete Ozola, Sanda Rapa.

Valsts svētku mēnesī raidījumā „Vārduleja” pievēršamies svarīgām un lielām tēmām – šoreiz runājam par valsts valodu. Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par jēdzienu „valsts valoda” un to, kas ar to saistās, – par to, kā mūsu valoda ieguva valsts valodas statusu, ko šis fakts mums nozīmē un kā mums pret to jāizturas. Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieku, uzņēmēju, bijušo Latvijas Republikas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu – valstsvīru, kurš izprot valodas un tās pētniecības nozīmi valstī. Par viņa ceļu no pirmajiem vārdiem lībiskajā dialektā līdz augsta līmeņa valodniecības studijām un valodu tehnoloģiju pētījumiem. Par to, kā latviešu valoda mainās un kas ir šo pārmaiņu galvenie dzinējspēki, par to, kurā dialektā viņš jūtas kā mājās un par valodu un valstu robežām. Trešajā daļā pastāstām – kā labāk un latviskāk teikt: „piecus gadus atpakaļ" vai „pirms pieciem gadiem".  

„Vārdulejas” otrās sezonas ceturtais raidījums veltīts valodu tehnoloģijām. Raidījuma pirmajā daļā pārrunājam, kas, mūsuprāt, ir valodu tehnoloģijas un kur tās izmantojam. Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci Ilzi Auziņu, skaidrojam, kā top un attīstās valodu tehnoloģijas, kā tās var izmantot gan pētnieki, gan ikviens cilvēks. Trešajā daļā pastāstām par kādu nevēlamu kalku „pa lielam". Vada: Anete Ozola, Sanda Rapa.

„Vārdulejas” otrās sezonas trešajā raidījumā turpinām pētīt Latvijas izloksnes. Šoreiz pievēršamies augšzemnieku dialekta Nautrēnu izloksnei, kurā dzimusi un augusi un kuru daudz pētījusi un aprakstījusi LU HZF Latviešu valodas institūta vadošā pētniece akadēmiķe Anna Stafecka. Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par augšzemnieku dialekta raksturīgākajām pazīmēm, par Nautrēniem un Annas Stafeckas konstatētajām Nautrēnu izloksnes īpatnībām. Otrajā daļā sarunājamies ar mūsu viesi Annu Stafecku, iztaujājam viņu par Nautrēnu izloksni, tās leksiku un morfoloģiju, kā arī par nautrēniešu raksturu, devumu valodas attīstībā un par sabiedrības attieksmi pret augšzemnieku dialektu. Raidījuma trešajā daļā pastāstām par vārdu, kāds būtu jālieto, ja runājam par zvanīšanu pa telefonu. Mūzika: Dabasu Durovys "Pusnakts Triadis"

Šīs sezonas otrajā raidījumā turpinām sarunu ciklu par valodu satikšanos. Šoreiz pievēršamies divām valodām, ko šķir Baltijas jūra: latviešu un zviedru. Pastāstām, kādas atšķirības starp tām ir novērojuši gan latviešu valodnieki, kas dzīvojuši un strādājuši Zviedrijā, gan paši zviedri. Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar Zviedrijas astronomu Daini Draviņu un apbrīnojam viņa spēju sadzirdēt dažādu pasaules valodu nianses, skaidri un pareizi runāt latviešu valodā un prasmi lasīt debesu karti.

Ar raidījuma „Vārduleja” otro sezonu aizsākam jaunu ciklu, ko simboliski varētu nosaukt „Valoda un tautas gars”, jo tajā ieklausīsimies, kā latviski runā un ko par latviešu valodu domā cilvēki, kas iemācījušies runāt mūsu valodā, kā arī centīsimies izzināt, kā svešvalodas ietekmējušas mūsu vārdu krājumu un kāds ir citu valodu raksturs un gars. Šajā raidījumā esam pievērsušās franču valodai un sarunājamies ar tulkotāju Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau), kurš franciski iztulkojis mūsu Rūdolfa Blaumaņa „Nāves ēnā” un nesen Latvijā izdevis savu grāmatu „Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums”, kurā ar pievēršanos detaļām, ar faktiem un valodas ritmu ir panācis to, ko dažs nespēj, pat visas pasaules metaforas un epitetus izmantodams. Raidījuma trešajā daļā turpinām analizēt dažādas valodas kļūdas – šoreiz par gadījumiem, kad vārdus „pulkstenis” vai „pulksten” lietojam nepareizi. Mūzika: Barbara «Göttingen» (1964)

Raidījuma „Vārduleja” 17. ieraksts veltīts valodai un mākslīgajam intelektam. Tā pirmā daļa veidota kā eksperiments: tas, ko stāstām, radīts ar mākslīgā intelekta rīkiem, kam uzdevām radīt tekstu par trim tēmām: par to, kas ir mākslīgais intelekts, par mākslīgo intelektu un valodu un par mākslīgo intelektu un latviešu valodu. Otrajā daļā sarunājamies ar tehnoloģiju ekspertu Igoru Uhaņu, kurš labāk, precīzāk un tēlaināk nekā mākslīgais intelekts prot pastāstīt, kas ir mākslīgais intelekts un kā tas var tapt gudrāks, kā valoda to ietekmē un kā tas ietekmē valodu. Raidījuma trešo daļu veltām apstākļa vārdam “daudz”, kam dažreiz piesaista nepareizu locījumu.  

Raidījuma "Vārduleja" sešpadsmitais ieraksts veltīts valodai kino un kino valodai. Pirmajā daļā pastāstām, kā valoda ieskanas kino, ar ko tā īpaša un kā tā mijiedarbojas ar klusumu un citām skaņām. Otrajā daļā viesojamies pie izcilā kinorežisora Jāņa Streiča Paliepī Lietuvā, kur klausāmies aizraujošā kino valodas vēstures stāstā un kino valodas elementu raksturojumā, kas izskaistinās un pamatojas ar viņa paša pieredzēto un atklāto. Uzzinām to, kā izstāstīt vienu nakti dažās kino sekundēs, kā nofilmēt dzīves patiesību un kā uzdrošināties un glābt valsti. Raidījuma trešajā daļā analizējam kādu biežu valodas kļūdu: nepareizi darinātu vārdu ar nozīmi 'pašreiz, pašlaik'.  

Raidījuma „Vārduleja” piecpadsmitais ieraksts veltīts valodai teātrī, kur valoda ir galvenais rīks un izteiksmes līdzeklis un kur valodu pārvaldīt tā, lai citi noticētu un ieraudzītu, spēj tikai retais. Raidījuma pirmajā daļā mazliet ielūkojamies skatuves runai veltītajos pētījumos un tajos rodamajās atziņās un mēģinām skaidrot, kas ir teātra valoda un ko ar valodu cenšas panākt aktieris, un kā valoda teātrī kļūst sajūtama, ne tikai sadzirdama. Otrajā daļā sarunājamies ar mūsu viesi aktieri Gundaru Āboliņu, kurš stāsta par to, cik daudz uz skatuves izrunātu vārdu uztver klausītāja auss, vai drīkst pārrakstīt Blaumani un vai var nospēlēt mīlas ainu, lipinot pelmeņus. Raidījuma trešajā daļā runājam par kļūdu kāda vārda locījumā – vārda „rudens" ģenitīvu.

"Vārdulejas" raidījums "Valoda un Dievs" mēģina ielūkoties tajā laukā, kur satiekas valoda un reliģija, valoda un nesasniedzamā dievišķā vara. Tajā stāstām par to, kas raksturo reliģisko valodu, kāpēc tā skan atšķirīgi un ko ar to var un vēlas panākt. Raidījuma otrajā daļā tiekamies ar Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas prāvestu Guntaru Skutelu, kuram vaicājam, kā varam sarunāties ar Dievu un kā Dievs sarunājas ar mums, kā jāsarunājas mums, lai nepārkāptu Dieva likumus, un vai tiešām vārds bija pirmais pasaules radīšanas brīdī. Raidījuma trešajā daļā analizējam viegli pamanāmu, tomēr šur tur vēl dzirdētu valodas kļūdu – prievārda "dēļ" novietošanu pirms saistāmā vārda.

Raidījuma “Vārduleja” trīspadsmitais raidījums veltīts latviešu rakstu valodai. Pirmajā daļā stāstām par to, kad un kā ir attīstījusies latviešu rakstu valoda. Skaidrojam, kas ir nozīmīgākie rakstu valodas pieminekļi un kas ietekmējis to, kādu rakstu valodu lietojam mūsdienās. Raidījuma otrajā daļā pie mums viesojas latviešu rakstu valodas pētnieks Pēteris Vanags. Runājam par pirmajām latviešu valodas liecībām, pirmajiem tekstiem rokrakstā un iespiestām grāmatām. Skaidrojam, cik daudz mums par valodu stāsta šīs liecības, kas ir šo tekstu autori un lasītāji. Trešajā daļā stāstām par to, kā ir pareizi – “lenta” vai “lente”?

Raidījuma “Vārduleja” divpadsmitais raidījums veltīts valodai repā. Pirmajā daļā stāstām par to, kas raksturīgs repa valodai, – cik daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu tur var saklausīt un kas jāatceras, lai teksts kopā ar mūziku veidotu vienotu skanējumu. Raidījuma otrajā daļā pie mums viesojas reperis, literatūrzinātnieks un arī literatūras mīļotājs Arturs Skutelis. Runājam par tekstu radīšanu, latviešu valodas dzīvīgumu repā un par to, kā vienā dziesmā var satikties gan metaforas, gan vulgārismi. Trešajā daļā stāstām par kādu ļoti aktuālu latviešu valodas kļūdu – nepareizu pamazināmo formu veidošanu: šoreiz par vārdu “kartiņa”.  

Raidījuma „Vārduleja” vienpadsmitais ieraksts veltīts valodai sportā – stāstām par to, kas sporta sacensību komentārus un aprakstus padara īpašus, atšķirīgus no citiem tekstiem, analizējam sportā lietoto vārdu izvēli un teikumu veidošanu un atceramies, kā savulaik latviskoti sporta termini. Otrajā daļā intervējam brīnišķīgu sporta žurnālistu un televīzijas komentētāju Anatoliju Kreipānu. Jautājam, kā kļūt par sporta žurnālistu, kā top sacensību komentāri no sagatavošanās līdz komentētāja būdiņai un uzvarai vai zaudējumam, kādas cīņas komentātājiem jāizcīna valodas laukā un kuri var būt paraugi un skolotāji šajā jomā. Trešajā daļā atgādinām par biežu valodas kļūdu: saikļu “ka” un “kad” jaukšanu saliktā pakārtotā teikumā. Mūzika: Ēnu Kabinets - Pirmā diena skeletonā  

Raidījuma "Vārduleja" pirmajā daļā stāstām par dažām lībiskā dialekta Kurzemes izlokšņu jeb tāmnieku izlokšņu iezīmēm.   Otrajā daļā pie mums viesojas aktieris, režisors, muzikants, augļkopis un ugālnieks Gatis Gāga. Runājam par valodu Ziemeļkurzemē, to, kādi ir kurzemnieki un kā kurzemnieki viens otru dzird un redz.    Trešajā daļā stāstām par kādu valodā bieži dzirdamu runas īpatnību – vairāku skaņu saplūšanu skaitļa vārdos, piemēram, trīsdesmit, četrdesmit un piecdesmit.  

Raidījuma “Vārduleja” pirmajā daļā aplūkojam kodu maiņu un jaukšanu – procesu, kurā viens runātājs maina saziņas valodu, stāstām, kā tas notiek, kas to ietekmē un kā to pēta. Otrajā daļā pie mums viesojas valodnieks, tulks, tulkotājs un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs. Viņam vaicājam par kodu maiņu , kā tā izpaužas, vai to var vērtēt arī pozitīvi un kā to pamanīt. Trešajā daļā pārveidojam teikumus, kuros dzirdama kodu maiņa - pārmaiņus tiek runāts angļu un latviešu valodā.

Raidījuma “Vārduleja” astotais ieraksts veltīts latviešu valodas izpētei – tās vēsturei, būtībai un liktenim Latvijā. Pirmajā daļā aplūkojam latviešu valodniecības pamatnozares un vēsturi un mazliet pasūrojamies par tās bēdīgo likteni mūsdienās. Otrajā daļā pie mums viesojas Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, kuram vaicājam par humanitāro zinātņu nozīmi un par to, ko var darīt valodnieki, studenti un pats augstskolas rektors, lai tās attīstītu un nostiprinātu. Un ko var darīt valdība, lai tās neiznīktu. Trešajā daļā, atsaucoties uz raidījumā vairākkārt izskanējušo faktu par finansējuma trūkumu zinātnei, analizējam kļūdas, kas rodas, darbības vārdam “trūkt” piesaistot nepareizu locījumu.

Raidījuma “Vārduleja” septītais ieraksts veltīts latviešu valodas dialektiem. Pirmajā daļā stāstām, kas ir dialekti, kā tie veidojušies un kādi dialekti joprojām dzirdami latviešu valodā. Otrā daļa ir neparastāka nekā citkārt. Šoreiz studijā dzirdami nevis aicinātie viesi, bet virtuāli viesi no pagājušā gadsimta izlokšņu ierakstiem: Jānis Endzelīns, Zlēku izloksnes runātāja un Baltinavas izloksnes teicēja. Laura Paula Jansone stāsta par vidus dialektu, Anete Ozola runā par lībisko dialektu, Sanda Rapa iepazīstina ar augšzemnieku dialektu. Minam galvenās dialektu iezīmes un raksturojam to daudzveidību. Trešajā daļā analizējam kļūdas noliegumā: kur runātājs darbības vārdam pievieno nominatīvu, nevis ģenitīvu, kas ierasts un noteikts par pareizu baltu valodās. Šoreiz tās skanēs ne tikai Saeimas stenogrammās, bet arī vienā dziesmā. Mūzika: Latvijas Radio koris un Suitu sievas – “Suitu lūgsna”

Raidījuma „Vārduleja” sestais raidījums veltīts valodai Latvijas dzelzceļa līnijās. Jautājumi par valodu dzelzceļā pēdējos gados aktualizēti vairākkārt, jo “Rail Baltica” projektēšanas un būvniecības laikā paredzēts ieviest virkni pārmaiņu, taču pirmie staciju un pieturas punktu nosaukumi tika doti jau 19. gadsimtā, kad tika uzsākta dzelzceļa būvniecība Latvijas teritorijā. Raidījuma pirmajā daļā stāstām par staciju nosaukumiem, minam interesantus piemērus, kas aktualizēti pēdējo gadu laikā. Otrajā daļā sarunājamies ar dzelzceļa vēstures pētnieku Tomu Altbergu, skaidrojam, kā valoda un dzelzceļš ir saistīti, kādas ir dzelzceļa staciju un pieturas punktu došanas tradīcijas Latvijā, runājam par interesantiem vēsturiskiem faktiem un piemēriem. Trešajā daļā analizējam valodas kļūdas – kalkus “priekš projekta”, “nodot eksāmenu”, “kurss ir nosprausts”.

Raidījuma "Vārduleja" piektais raidījums veltīts bērnu valodai. Tā ir interesanta, smieklīga un arī sarežģīta valodas sistēma, ko ir piedzīvojis ikkatrs no mums. Raidījuma pirmajā daļā īsi iepazīstinām ar bērnu valodu – ar ko tā atšķiras no pieaugušo valodas, ko tajā var pētīt un ko tā liecina par mūsu prātu un valodu. Otrajā daļā sarunājāmies ar visīstākajiem bērnu valodas ekspertiem, četriem bērniem – Lizeti, Megiju, Gustavu un Kārli. Un trešajā daļā analizējam valodas kalkus – kļūdainus, tiešus aizguvumus no citām valodām.

Raidījuma „Vārduleja” ceturtais raidījums veltīts vieglajai valodai. Tā ir tēma, kas pēdējo gadu laikā sabiedrībā izraisījusi daudz diskusiju, tāpēc runāsim par tās aktualitāti Latvijā un pasaulē, nepieciešamību, grūtībām un principiem. Raidījuma pirmajā daļā cenšamies izstāstīt, kas ir vieglā valoda un kāpēc tā ir vajadzīga. Otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci un tulkotāju Velgu Polinsku, skaidrojam, kā tiek veidoti teksti vieglajā valodā, kur tos varam lasīt un dzirdēt, kā vieglo valodu lieto Latvijā un pasaulē. Trešajā daļā analizējam valodas kļūdas – kalkus un neveiklus, sarežģītus vārdus, frāzes un teikumus, stāstām, kā tos pateikt pareizi, vieglāk un saprotamāk.  

Raidījuma „Vārduleja” trešais raidījums veltīts valodas varai, kas plaši analizēta Latviešu valodas aģentūras izdotajā Nika Enfīlda grāmatā „Valoda pret realitāti: kāpēc valoda der juristiem, bet neder zinātniekiem”. Raidījuma pirmajā daļā ar dažiem valodas eksperimentu piemēriem cenšamies pierādīt, kā valoda ietekmē mūsu domāšanu un turpmāko vārdu izvēli. Otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci profesori Inu Druvieti, filozofu Māri Kūli un Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Evelīnu Zilgalvi un gūstam pilnīgu apstiprinājumu, ka valoda ir varena, taču tas, ko ar valodu varam izdarīt, gulstas uz mūsu pašu pleciem un zināšanām. Trešajā daļā analizējam kādas citas valodas varas uzspiestās kļūdas - aizrādām par kalkiem jeb nevēlamiem aizguvumiem „piekopt domāšanu”, „sastādīt trešdaļu”, „celt jautājumu”, „pieiet lietām”, „būt uz vienas lapas”. Mūzika: Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis -  "Tas šķēps". Raidījumu vada Sanda Rapa, Anete Ozola un Laura Paula Jansone.

Raidījuma „Vārduleja” otrais raidījums ir gandrīz filozofiska apcere par valodas būtību un iespējām. Prātojam, cik sena ir valoda, kur to varam saklausīt un ieraudzīt, kā vārdi izritinās no mūsu domām un runas orgāniem un ieplūst citu prātos, izraisot zibenīgu ķēdes reakciju un iedarbinot neskaitāmus prāta zobratiņus. Stāstām, cik vārdu mēs katrs zinām un cik vārdu ikdienā lietojam. Otrajā raidījuma daļā viesojas īsta vārdu meistare – dzejniece Inese Zandere, kura stāsta par viņas iecienītiem paņēmieniem vārdu darināšanā un dzejas valodas radīšanā, par valodas biogrāfiju un par saviem mīļākajiem vārdiem. Trešajā – valodas kļūdu daļā analizējam ļoti izplatītu valodas kļūdu: darbības vārdu ar -īt, -īties, -ināt, -ināties tagadnes formu nepareizu darināšanu. Šoreiz visi piemēri no Saeimas stenogrammu ierakstiem.

“Vārdulejas” pirmais raidījums ir oda latviešu valodai, kurā cenšamies izzināt tās savdabību – atrast vārdus, gramatiskās formas un izteiksmes, kas latviešu valodu padara plūstošu, skanīgu un daudzveidīgu. Ielūkojamies mūsu valsts valodas iespējās un cenšamies pierādīt, kāpēc tā ir jāsargā un jālolo, lai nāciju stiprinātu un noturētu. Šā īpašā raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar Valsts prezidentu (2019–2023), Valsts valodas dienas iedibinātāju Egilu Levitu, kurš apliecina, ka valoda ir nācijas robeža un ka laba valoda palīdz labāk aptvert realitāti. Un pastāsta, kādus vārdus aizliedza runāt viņa ģimenē. Trešajā daļā analizējam kļūdas latviešu valodai unikālajā vajadzības izteiksmē. Ieklausīsimies Saiemas stenogrammu un dziesmu tekstos un no kļūdām mācīsimies!