1717. gadā dibināta Londonas un Vestminsteras brīvmūrniecības līga

1717. gada 24. jūnijā, Jāņu dienā, Londonas krodziņa „Zoss un cepamrestes” pulcējās vairāki desmiti vīru, kuri nodibināja, kā viņi paši to nosauca – Londonas un Vestminsteras brīvmūrniecības līgu. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kas bija šis notikums pirms 300 gadiem un kas bijusi brīvmūrniecība šajos 300 gados, saruna ar medicīnas zinātņu doktoru, brīvmūrniecības vēstures pārzinātāju Valdi Pīrāgu. Notikums, no kura mūs šķir 300 gadi, gan nav brīvmūrniecības pats sākums. Tāpēc sarunas ievadā stāsts par tā dēvēto brīvmūrniecības mitoloģiju, par priekšstatiem, kurus paši brīvmūrnieki izvērš, ka šī kustība ir senāka, radusies gadsimtus, pat gadu tūkstošus pirms minētā datuma. Tomēr oficiālais sakums brīvmūrniecībai ir Jāņa Kristītāja diena 1717. gadā. Ar 18. gadsimtu sāk runāt par tā dēvēto spekulatīvo brīvmūrniecību, ļaudīm, kas saglabāja savās darbībās brīvmūrniecības simboliku – ar mūrnieku un akmeņkaļu darbiem saistītus elementus. Pirms tam, ja runā par brīvmūrniecību, tā ir viena no cunftēm, amatnieku brālība, taču īpaša, pirmkārt, ar to, ka šīs brīvmūrnieku vienības bija mobilas, kas nebija raksturīgi tā laika sabiedrībai. Viņu amats paredzēja pārvietošanas.