Aizvadītais gads: fragmenti no sarunām, kas saistās Krieviju un tās karu pret Ukrainu

Raidījumā, kas skan 2023. gada pirmajā dienā, kā jau ierasts gadumijā, atskatāmies uz aizvadīto gadu, uz tajā izskanējušajiem raidījumiem. Šoreiz raidījumā daži zīmīgākie fragmenti no aizvadītā gada raidījumiem, šoreiz tie visi vairāk vai mazāk saistās ar agresora valsti Krieviju un tās noziedzīgo karu pret Ukrainu. Viens no pamanāmākajiem notikumiem Latvijā, kas izrietēja no Krievijas agresijas, bija ar Sarkanās armijas darbību saistīto pieminekļu demontāža, pirmām kārtām, tā sauktā pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem nojaukšana Pārdaugavā. Uz sarunu par šī okupācijas simbola tapšanas vēsturi un lomu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aicināju Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku vēsturnieku Mārtiņu, Mintauru. Nereti izskan viedokļi, ka pašreizējā Krievijas agresija turpinās un, jācer, noslēdz totalitārās Padomju Savienības sabrukuma procesu. 24. augustā mūs sasniedza ziņa, ka mūžībā devies cilvēks, ar kura vārdu nesaraujami saistīts šī procesa aizsākums pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, proti, pēdējais Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs. Uz sarunu par viņa vēsturisko lomu aicināju vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošo pētnieci Dainu Bleieri. Pavasara pusē Rīgā viesojās amerikāņu žurnāliste un Džordžtaunas universitātes pasniedzēja - Padomju Savienības un Krievijas eksperte Džila Dohertija. Mūsu sarunā taujāju arī pēc viņas viedokļa par to, kas turpmāk varētu notikt ar agresora valsti Krieviju. Krievijas sabiedrības raksturs kā Kremļa agresijas cēlonis bija arī viena no tēmām sarunā ar ukraiņu aktrisi un sabiedrisko darbinieci Rimma Zjubina, kad viņa šovasar viesojās Rīgā, Ģertrūdes ielas teātrī. Vilkām paralēles starp šodienas Krieviju un hitlerisko Vāciju.