"Atslēgas". Sarunas ar raidījuma un izdevuma tapšanā iesaistītajiem

Vizuāli skaistais un fotogrāfijām bagātīgi ilustrētais izdevums “Atslēgas” tapis, pielāgojot lasīšanai Mārtiņa Ķibilda rakstītos aizkadra tekstus vērienīgajam, “VFS Films” un Latvijas Televīzijas radītajam raidījumu ciklam “Atslēgas”. Grāmatas tapšanas iniciatori ir Mārtiņa Ķibilda ģimene, ieceres mērķis bijis ne tikai saglabāt izcilas personības piemiņu, bet padarīt viņa veikumu ilglaicīgāku un pielietojamāku. Grāmata “Atslēgas” tulkota arī angļu un krievu valodās, papildināta ar “Skolotāja burtnīcu”. Džinglu, ar ko iesākām šo raidījumu, atpazīs daudzi. “VFS Films” un Latvijas televīzijas 2018. gadā radītais raidījumu cikls “Atslēgas” nekur nav pazudis: visas “Atslēgu” sērijas joprojām noskatāmas “VFS Films” studijas mājas lapā, tās bieži atkārtojumā rāda Latvijas Televīzijā, skolotāji izmanto vēstures stundās. Tagad pieejama arī grāmata. Nesen iznākušais, vizuāli skaistais,  un  fotogrāfijām bagātīgi ilustrētais izdevums “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi” tapis Mārtiņa Ķibilda rakstītos raidījuma aizkadra tekstus pielāgojot grāmatas formātam. Raidījumā Augstāk par zemi vēlreiz, nu jau ar četru gadu distanci laikā, mēģināsim saprast, kur īsti slēpās Mārtiņa Ķibilda un “VFS Films” kopīgi veidoto raidījumu pievilcība. Vispirms tās bija “Adreses’, kas aicināja diksutēt par arhitektūru, tad sekoja Latvijas simtgadei veltītais vēstures stāstu raidījums “Atslēgas”. Šķiet, ar pārliecību var teikt, ka šie abi bija raidījumi, kurus pamanīja. Saruna ar raidījuma un arī grāmatas tapšanā iesaistītajiem. Un pirmais no uzrunātajiem – vēsturnieks, kurš bija arī kā konsultants iesaistīts raidījuma “Atslēgas” tapšanā – Gustavs Strenga. Raidījumam “Atslēgas”  tapušo  50 Latvijas valsts vēstures tēmu vidū ir epizode par Latvijas valsts robežu nospraušanu, kas kutina skatītāju iztēli – iedomājieties, ja arī Roņu sala, Palanga vai kādreizējā Abrene joprojām būtu mūsu? Ir epizodes, kas sasaucas ar  sadzīvisko un cilvēkpieredzi, piemēram, par RAF ražotajiem mikroautobusiem “Latvija”. Par ideoloģiskajām cīņām ap kapu pieminekļiem Meža kapos. Mākslas dienu grandiozo popularitāti padomjlaika norieta jausmās. Grāmatas iecere, kā Mārtiņa Ķibilda veikuma turpinājums, tapusi viņam reiz tuvo cilvēku lokā - projekta autori ir Mārtiņa Ķibilda ģimene, izdevums tapis ar mecenātu atbalstu. Projekta mērogi ir vērienīgi, un tie krietni pārsniedz grāmatas iznākšanu. Izveidota īpaša interneta mājas lapa atslegas.tv. Tajā raidījuma “Atslēgas” sērijas skatāmas arī angļu un krievu valodās. Tulkotie aizkadra teksti kalpoja par pamatu grāmatas “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”iznākšanai  arī angļu un krievu valodās.  Grāmatas lappusēs ir kvadrātkodi, kas ļauj ātri nonākt pie attiecīgās “Atslēgu’ sērijas, un tā papildināta ar “Skolotāja burtnīcu”, kas raidījuma tēmas palīdz saskaņot ar skolu mācību programmu. Taču projekta īstenotājiem – Ilzei Grasei Ķibildei – tas nozīmēja iesaistīties darbā, kurā tobrīd viņai trūka iestaigātas pieredzes. Grāmatas redaktori Lilitu Vaingārdneri viņa bija atradusi pēc paziņu ieteikuma. Iepazīstot Lilitas Vaingārdneres veidotās līdzšinējās grāmatas, nojaušu, ka viņas pienākumi neaprobežojās ar teksta rediģēšanu. Viņai piemīt spēja ieraudzīt grāmatu kopumā.  Pārliekot raidījumu tekstus drukātā teksta vienotā plaknē, Lilita Veingārdnere pati esot bijusi pārsteigta, cik pašsaprotami “Atslēgu” atsevišķās epizodes pārtapušas vienotā stāstā. Tekstā varēja izsekot arī, kā viena un tā pati tēma vai atslēgvārds atkārtojas dažādos Latvijas vēstures posmos. Kā, piemēram, Lāčplēsis. Vēl viena priekšrocība, kas grāmatu atšķir no runātā teksta – šos stāstus iespējams pārlasīt vairākkārt. Lilita Vaingārdnere novērtē Mārtiņa Ķibilda prasmi vēstures jukas pārvērst labi strukturētā stāstā. Pat ja kāda stāsta sadaļai viņa nepiekrīt, aizklīst kādas apakštēmas sīkākā izpētē, stāsta struktūra to pieļauj, un ir viegli atgriezties pie galvenās tēmas.  Sarunā iesaistās arī Uģis Olte, režisors un raidījuma “Atslēgas” līdzveidotājs. Lilita Vaingārdnere ir arī grāmatas “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi” fotogrāfiju redaktore. Es pāradresēju viņai Uģa Oltes izteikto minējumu – vai grāmatā varētu būt tās bildes, kas tapa ar Mārtiņa Ķibilda fotoaparātu raidījuma laikā? Izrādās, ka ne. Ilze Grase-Ķibilde esot nodevusi viņai izskatīšanai datorā glabātās fotogrāfijas, taču notikumu ilustrēšanai tās neesot bijušas derīgas. Redaktore izsaka minējumu, ka Mārtiņš fotoaparātu drīzāk izmantojis izpētei. Un to var redzēt, kad, piemēram, raidījuma vadītājs, neskatoties atrod vajadzīgo pieminekli Meža kapos, kas liek domāt, ka viņš šo vietu pirms tam iepazinis pamatīgi. Lilita Vaingārdnere saka, ka fotogrāfijas lielākoties nāk no Latvijas Nacionālā arhīva krājumiem, tuvāk mūsdienām līdzējuši arī fotogrāfa Ilmāra Znotiņa padomi.