Baltijas poētiskais kino novembrī dosies uz Somiju

Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva un Somijas Nacionālo audiovizuālo institūta sadarbībā tapusi Baltijas poētiskā dokumentālā kino programma, kas novembra mēnesī tiks izrādīta Helsinkos. Kas no Latvijas dokumentālā kino klasikas interesē somu kino cienītājus? Kā Somijā tiek popularizēti arhīvu fondi un kā pārtulkot pagājušā gadsimta 60.gados tapušās filmas šodienas skatītājam, to raidījumā Augstāk par zemi vaicājam filmu izlases veidotājai, kinozinātniecei Zanei Balčus. Viņa arī dosies uz Helsinkiem, lai pirms plānotajiem seansiem skatītājiem ieskicētu filmu tapšanas kontekstu. Taču pati raidījuma tapšanas ideja pieder Mairai Dobelei. Daļa klausītāju Mairu Dobeli droši vien jau ir iepazinuši kā rakstnieci, daļa varbūt atceras kā Latvijas Radio balsi - ar Somiju saistīto ziņu autori. Taču arī pēc sadarbības ar Latvijas Radio pārtraukšanas, Mairai vienmēr bijis svarīgi kaut vai ar sociālo tīklu starpniecību, somus informēt par Latvijas vērtībām un otrādi. Arī sazinoties ZOOMā, Maira Dobele jau pirmajā teikumā steidz vēstīt par Somijas jaunumiem: šodien – tas ir oktobra sākumā – esot pirmā diena pēc ilgāka laika, kad Somijā atcelta prasība strādāt attālināti, lai gan daļa uzņēmumu brīvprātīgi izvēlējušies attālināto darbu turpināt līdz gada beigām. Raidījuma turpinājumā saruna par filmu programmu, kuras izrādīšana Somijā notiks Latvijas valsts dibināšanas mēnesī, un kas notiks ar Latvijas Ārlietu ministrijas Simtgades publiskās diplomātijas programmas finansiālu atbalstu. Taču filma, kura demonstrēšanai tika sagatavota īpaši šai programmai – Ulda Brauna dokumentālā filma “PSRS 1966”, tā ir nesen atrasta filmas “235 miljoni” garākā versija, savu pirmizrādi Somijā piedzīvoja jau septembrī, Kokolanas kinofestivālā. Pagājušā gadsimta vidus dokumentālais kino nav gluži tas, uz kuru skatītāji lauztin lauztos, bet seanss bijis apmeklēts, un, iespējams, tam ir arī sakars ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu Somijā. Latviešu kino, radošu cilvēku ieinteresētības dēļ, izdevās iespraukties Kokolanas kino festivālā. Taču pieminētā Ulža Brauna filma tika gatavota novembrī Helsinkos gaidāmajai Baltijas kino programmai, un visas šīs programmas tapšana aizsākās jau pirms gada. Latvijas vēstniecība Somijā piedāvāja Somijas Nacionālā audiovizuālā institūta kuratoriem ideju par Rīgas poētiskā dokumentālā kino seansu iekļaušanu sinematēkas programmā. Tas pamudināja organizatorus uzrunāt arī Igaunijas, Lietuvas pārstāvjus, veidot visu trīs Baltijas valstu kino programmu. Politiskajā kartē Baltija šobrīd tiek uztverta kā vienots reģions, bet kā tas ir kino, jo īpaši – runājot par vēsturi? Jautāju programmas veidotājai, kinozinātniecei Zanei Balčus, vai šo kinovēsturnieku radīto terminu - “poētiskais dokumentālais kino” – tik viegli var attiecināt arī uz Igaunijas, Lietuvas kino? Paredzētajā programmā kopumā plānoti trīs Latvijas kino seansi. Ceturtais ir Baltijas valstu kopīgais seanss, kurā tiks rādīta 2018. gadā tapusī Kristīnes Briedes un Audrus Stonis režisētā filmu “Laika tilti”, kas mudina Baltijas poētisko dokumentālo kino ieraudzīt kā vienotu procesu. Gandrīz visas pārējās no Zanes Balčus izvēlētajām filmām tapušas pagājušā gadsimta sešdesmitajos. ir neapstrīdama klasika, kā Herca Franka “Vecāks par 10 minūtēm”, ir Aivara Freimaņa “Kuldīgas freskas” , “Krasts” un “Lomi”. Ir arī retāk izrādītas filmas, kā Gvido Skultes un Henriha Pilipsona filma ar Gunāra Pieša scenāriju. Pienācis laiks arī atklāt, kāpēc filma “PSRS 1966” šai raidījumā jau vairākkārt nosaukta par vēl nekur neizrādītu atradumu. Kad Uldis Brauns 2017. gada janvārī aizgāja mūžībā, tā bija viņa ģimenes iniciatīva, ka režisora glabātie filmu ruļļi nododami Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā. Radio arhīvā glabājas Māras Rozenberga gatavots sižets, kurā arhīva vadītāja Dace Bušante stāsta, kā 2018. gada sākumā devušies uz režisora vasaras māju Kuldīgā, kur atraduši labi zināmās filmas “235 miljoni” līdz šim nerādītu, garāku versiju, uz kuras bundžas režisors bija uzrakstījis nosaukumu “PSRS 1966”. Filmas nosaukums ir parafrāze par Vladimira Majakovska poēmu „150 000 000”, kas atsaucas uz Majakovska laika iedzīvotāju skaitu Padomju Savienībā. Jānis Ķirpītis tikās ar filmas līdzrežisori Laimu Žurginu, tapušās intervijas fragmentus paredzēts demonstrēt pirms filmas seansa Helsinkos, režisores stāstītais ļauj labāk saprast grandiozo ieceri. Latvijas Ārlietu ministrijas Simtgades publiskās diplomātijas programmas piešķirtais finansējums ļāvis Valsts kinofotofono dokumentu arhīva filmas subtitrēt, filmai “PSRS 1966” nomazgāt pelējumu. Taču gatavojot šo raidījumu, ar patiku konstatēju, ka visas šai raidījumā skaniski citētās filmas iespējams noskatīties Nacionālā Kino centra vietnē “filmas.lv”.