Benina: pirmā Āfrikas valsts, kura no autoritārisma pārgāja uz demokrātiju

Šoreiz Diplomātiskajās pusdienās aplūkojam Rietumāfrikā esošo Beninas Republiku. Šo valsti apdzīvo 14,2 miljoni cilvēku un neatkarību no Francijas tā ieguva 1960. gadā.  Francūži iepriekš šo teritoriju kolonizēja 1894. gadā. Vēl līdz tam, kopš 17. gadsimta, tā bija pazīstama kā Dahomejas karaliste. Benina ir pazīstama ar daudzām lietām, gan vēsturē, gan mūsdienās. Viena no tām - Benina 1990. gadā kļuva par pirmo Āfrikas valsti, kura no autoritārisma pārgāja uz demokrātiju. Mūsdienās valstij gan ir savi izaicinājumi. Benina ir arī slavena ar kādu relatīvi īpatnēju lietu, uz kuru arī daudzas valstis tiecas. Beninas pilsētā Kotonū ir noslēgts nozīmīgais Kotonū nolīgums, kas ir vienošanās starp Eiropas Savienību, Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm. Nolīguma mērķis ir nabadzības mazināšana un starptautiskā tiesiskuma sekmēšana. Tas parakstīts 2000. gadā un apvieno 78 pasaules valstis. Kāpēc īpatnēju? Jo valstis sava publiskā tēla veidošanai pasaulē ļoti bieži tiecas, lai starptautiskas nozīmes dokumenti, procesi, politikas līgumi tiktu pieņemti un parakstīti tieši pie viņiem, viņu pilsētās un reģionos. Tas attiecīgi būtiski uzlabo valsts zīmolvedību. Iedomājieties, ka kādu dienu būs, Rīgas līgums, kurš līdzīgi kā Romas, Māstrihtas vai Lisabonas līgums apzīmēs vietu, kur pieņemti lēmumu par un ar vēsturiskiem procesiem. Beninas konstitucionālā galvaspilsēta ir Portonovo, tomēr valdības institūcijas atrodas iedzīvotāju skaita ziņā apmēram trīs reizes lielākajā Kotonū pilsētām, kura vietējā valodā nozīmē "tā, kas atrodas pie Nāves upes".