Bolīvija – ne tikai etniski, bet arī "ekonomiski" daudzveidīga valsts

Bolīvija – valsts, no kuras mēs ieguvām Latvijā tik populāros kartupeļus un kurā vairs nav Makdonaldu, jo bolīviešiem vienkārši nepatīk ātrās ēdināšanas koncepts. Par Bolīviju runājam tāpēc, ka šajā nedēļā tur bija plānotas valsts prezidenta, viceprezidenta un parlamenta vēlēšanas. Un tās Covid-19 dēļ ir pārceltas un tagad tām jānotiek kādā brīdī starp šī gada 6. jūniju un 7. septembri. Atšķirībā no Dienvidkorejas, kur vēlēšanas, kā mēs runājām pirms pāris nedēļām, nav atceltas vai pārceltas. Bet ne jau tikai par vēlēšanām un kā Bolīvija līdz tām nonākusi mēs vēlējāmies pastāstīt, bet kopumā par valsti, kura ir daudzveidīga ne tikai etniski, bet arī “ekonomiski”. Bolīvija tiešām ir etniski daudzveidīga, un nebūt nav ekonomiski spēcīga. Valstī ir vairāk nekā 11,5 miljoni iedzīvotāji, no kuriem aptuveni piektā daļa ir Amerikas pirmiedzīvotāju rases un gandrīz 70 procenti ir metisi. Šī tiešām ir relatīvi nabadzīga valsts. Tās ekonomikas izmērs ir 35 miljardi eiro un IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) ir apmēram 7000-8000 eiro jeb aptuveni ceturtā daļa no Latvijas rādītāja. Vienlaicīgi tā ir ar dažādiem dabas resursiem, piemēram, dabasgāzi, sudrabu, cinku un zeltu bagāta valsts. Arī liela arī sojas eksportētāja. Un, starp citu, Bolīvija ir arī trešais pasaulē lielākais kokaīna ražotājs aiz Kolumbijas un Peru. Šos ienākumus gan laikam oficiālajā statistikā neiekļauj. Taču valsts ekonomiskā situācija ir ļoti cieši saistīta gan Bolīvijas politisko dzīvi, gan gaidāmajām vēlēšanām. Un politisko situāciju lūdzām komentēt arī savulaik Bolīvijas kaimiņvalstī Brazīlijā ilgus gadus dzīvojušajam ekonomikas doktoram Jānim Bērziņam, kurš vada Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas paspārnē izveidoto Drošības un stratēģiskās pētniecības centru. Jānis Bērziņš ieskicēja nedaudz plašāku kopainu un jau pieminēja arī gaidāmo cīņu par prezidenta krēslu. Un, atklāti sakot, nevis gaidāmo cīņu, bet jau gandrīz gadu notiekošo cīņu, kas ir pilnībā izmainījusi politisko situāciju Bolīvijā. Patiesībā prezidenta vēlēšanas Bolīvijā notika jau pagājušā gada 20. oktobrī. Līdzšinējam prezidentam Evo Moralesam tika prognozēta pārliecinoša uzvara, jo viņa vadībā viena no Latīņamerikas nabadzīgākajām valstīm tiešām bija uzrādījusi atzīstamu ekonomisko un sociālo uzplaukumu. Nabadzība tika samazināta par 60% un IKP uz vienu cilvēku pieauga aptuveni divreiz straujāk, nekā pārējā Latīņamerikā. Un Moraless uzvarēja ar 47% balsu, apsteidzot savu sīvāko konkurentu Karlosu Mesu, kurš, starp citu, savulaik bijis arī pagaidu prezidents. Viņš saņēma 36,5% balsu. Un vēl kāds interesants aspekts par Bolīviju. Proti, Bolīvija ir viena no lielākajām kokas eksportētājām pasaulē un, kā zināms, no kokas iegūst arī jau minēto kokaīnu. Savulaik kokas lapu ekstrakts bija pamatā arī tādam visiem labi zināmam dzērienam kā “Coca-Cola”. Tāpēc joprojām brīdi pa brīdim izskan jautājums, vai “Coca-Cola” dzērienos joprojām nevarētu būt kokaīns? Galu galā, šī dzēriena recepte it kā skaitoties viens no vispamatīgāk glabātajiem cilvēces noslēpumiem. Taču tiek apgalvots, ka kopš šī dzēriena izgudrošanas 1886. gadā līdz pat 1929. gadam kolā tiešām bija neliela daļa kokaīna. Taču tam laikam tas nebūt nebija pārsteidzoši, jo tika uzskatīts, ka kokaīnu saturošas zāles, pulveri un toniki palīdz ārstēt galvassāpes, nogurumu, caureju, astmu un impotenci. “Coca-Cola Company” turpināja importēt kokas lapas no Peru un Bolīvijas līdz pat 80. gadu beigām. Taču pirms astoņiem gadiem, 2012. gada vasarā, “Coca-Cola” kļuva arī par politisku simbolu, jo Bolīvijas ārlietu ministrs Deivids Čokehuanka paziņoja, ka 2012. gada 21.decembrī “Coca-Colai” ir jāpamet valsts. Līdzīgi kā Makdonaldam. Ministrs norādīja, ka pēc 26 tūkstošiem gadu planētas beidzot būs sastājušās tā, lai pieliktu punktu kapitālismam un sāktos komunitārisms. Taču tajā brīdī “Coca-Cola” paziņoja, ka nav ar pliku roku ņemama un pierādīja kapitālismu visā savā spožumā, paziņojot, ka uzņēmums Bolīvijā ir darbojies kopš 1941.gada, atbalstot izglītības un citas iniciatīvas, kas rada pozitīvu sociālu ietekmi uz vietējām kopienām. Līdzīgi kā Bolīvijas ekonomika, arī “Coca-Cola” stabili augot un… plāni investīcijām joprojām ir spēkā. Pavisam drīz sekoja ārlietu ministrijas paziņojums, ka ministra teksti ir izrauti no konteksta un “Coca-Cola”, protams, valstī var palikt.