brūces

atceros tik labās lietas neatgādini man dienas kurās darīju tev pāri tu man biji ļoti dārga jauna kleita, jauna dzīve izbeigusies mūsu mīla mana slimība to šķīra dziedi, dejo, esi brīva no diviem poliem izvēlēties ceļos krist, bet neatzīties savā kaitē, savā likstā gredzens vairs nav jāvelk pirkstā tu mani darīji krietnu tu mani darīji cēlu un es no sirds zvēru ka nekritīšu zemu bet ja kādreiz kļūs man slikti lūdzu, lūdzu, neesi pikta tu jau zini manu vainu traucējumu bipolāro gaitu no vienas aizas otrā aizā prāts mēdz mani uzraut gaisā un tur ir skaisti, tur ir jauki bet tie visi ir'a maldi skaldi, valdi, bet ar sirdi uzklausi, ja mani dzirdi brūces dzija diezgan ilgi taču tagad rētas silda rētas silda rētas silda rētas silda rētas silda