Ciešanu nozīme | Palmu Svētdiena 10.4.2022 | Raimonds Mežiņš | Sprediķi

Video versija: https://youtu.be/TNL1IBwxGcc **Kristus ciešanu nozīme mūsu ciešanās** 10.04.2022. Saldus M. Lutera, Jaunauce Jes. 53:2-10; Fil. 2:5-11 Mt. 26:36-75 *Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: "Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu." Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties. Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā." Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi." Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja." Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts." Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega. Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams. Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: "Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās. Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt." Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām. Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: "Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstait." Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: "Esi sveicināts, rabi," - un skūpstīja Viņu. Bet Jēzus tam sacīja: "Draugs, kāpēc tu esi šeit?" Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika Tam rokas un To saņēma. Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi. Tad Jēzus saka tam: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu? Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt." Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: "Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums sēdēju Templī mācīdams, un jūs Mani neesat aiztikuši. Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos." Tad visi mācekļi atstāja Viņu un bēga. Bet tie Jēzu saņēma un aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies. Bet Pēteris Viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pilij un, tur iegājis, apsēdās pie sulaiņiem noskatīties, kā viss beigsies. Bet augstie priesteri, vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltus liecību pret Jēzu, lai To varētu nokaut, un tomēr neatrada, jebšu uzstājās daudz viltus liecinieku; beidzot divi nāca priekšā un sacīja: "Viņš ir teicis: Es varu noplēst Dieva Templi un to atkal trijās dienās uzcelt." Un augstais priesteris piecēlās un sacīja uz Viņu: "Vai Tu neatbildi nekā uz to, ko tie liecina pret Tevi?" Bet Jēzus cieta klusu. Un augstais priesteris sacīja Tam: "Pie dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?" Jēzus tam saka: "Tu to teici. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem." Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: "Viņš ir Dievu zaimojis. Kam mums vēl liecinieku vajag? Redzi, tagad jūs paši Viņa Dieva zaimošanu dzirdējāt. Kā jums šķiet?" Bet tie atbildēja: "Viņš ir nāvi pelnījis." Tad tie Viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm; bet citi Viņu pļaukāja un sacīja: "Pravieto mums, Kristu, kurš Tevi sita?" Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un pie viņa pienāca kalpone un sacīja: "Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti." Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: "Es nesaprotu, ko tu runā." Un, kad viņš bija izgājis vārtu priekšā, kāda cita, ieraudzījusi viņu, saka tiem, kas tur bija: "Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti." Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja pie Pētera un sacīja uz to: "Patiesi, arī tu esi viens no tiem, jo tava valoda jau nodod tevi." Tad viņš sāka lādēties un dievoties: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un tūdaļ gailis dziedāja. Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: "Pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.* Tēzes: * Pūpolsvētdiena jeb palmu svētdiena, kad Jēzus, tuvodamies Jeruzalemei, saņem godu un slavu kā Izraēla Ķēniņš. Arī ciešanu laika otrā svētdiena, kad pieminām Kristus ciešanas. Uzruna būs par visām trim Rakstu vietām. * Jesaja par Kristu: nicināts, kam nebija svešas sāpes, norūdīts ciešanās. Vai mēs zinām kādu cilvēku sev līdzās, kurš atbilstu šādam raksturojumam? Dažus cilvēkus es pazīstu. Parasti viņi ir ļoti pazemīgi un ar viņiem ir tāds Dieva gaišums, viegli ar viņiem kopā būt. Ir arī cilvēki, kuri izgājuši cauri visam iepriekš minētajam un ir rūgtuma, naida un atriebības pilni. * Kā mēs reaģējam mirkļos, kad ciešam? Ciešanas var būt dažādas: tuvinieka vai paša slimība, tuvinieka nāve, kāda cilvēka attieksme, raksturs, kas rada ciešanas. Tās var būt atkarības, negadījumi, tā var būt vientulība, salauzta sirds utt. Vai mēs domājam par Jēzus ciešanām, kad paši ciešam? Vai mums ko nozīmē Kritus ciešanas? Viņš cieta mūsu dēļ. * Mūsu sāpes Kristus bija uzkrāvis Sev. Mūsu sods bija uzlikts Viņam. Mēs maldāmies kā avis, Viņam Tēvs uzkrāva visu smagumu, mūsu grēku nastu. Visā tajā Viņš neatdarīja muti un bija kā avs cirpēju priekšā. Viņš tika satriekts ar ciešanām mūsu dēļ. Jēzus sevi nodeva kā salīdzinājuma upuri par mūsu grēkiem. Cik ļoti to apzināmies? * Kā dzirdējām lasījumā filipiešiem, Kristus nepalika Dieva veidā, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa (cilvēka) veidu. Ne tikai parasta kalpa veidu, bet gāja šo ceļu paklausībā līdz krusta nāvei – kā noziedznieki, kas mirst pie krusta. Tātad Dievs – cilvēks – noziedznieks. Viņš labprātīgi pazemojās mūsu dēļ, atdevi Sevi par mums. * Kad mēs šo klausāmies, vai kaut kas mūsu sirdīs sakustas? Vai esam savā zemes dzīvē piedzīvojuši, ka kāds cilvēks tā nododas mūsu labā? Kā Rakstos teiks, mēs visi, pārsvarā, lūkojamies tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs deva un Jēzus piekrita mirt mūsu dēļ! Jēzus ciešanas un nāve mūsu dēļ. Ko tas mums dod? * 1) Mēs savās ciešanās neesam vieni. Nekad. Kristus ir cietis un Viņš zina, ko tas nozīmē. Viņš ir mums līdzās un mēs savās ciešanas varam salīdzināties ar Kristus ciešanām. Ir labi, ja mēs varam atrast kādu cilvēku, kurš līdzīgi ir cietis un tad mums ir sarunu biedrs ar kuru pārrunāt lietas. Bet arī ja tāda neatrodas, Kristus ir labs uzklausītājs un padomdevējs. * 2) Tikai caur Kristus ciešanām un nāvi mēs varam ieraudzīt, ka spēks ir vājumā. Proti, kad esam vāji, mums vajadzīgs Dievs. Kad nākam pie Dieva, Viņš mums dod Savu spēku. Viņa spēkā mēs esam stiprāki nekā savā spēkā. Tātad, kad esam vāji, tad esam spēcīgi, ja vien vēršamies pie Kristus! * Cilvēkus šodien uzrunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi, kad viņš ko saka. Kāpēc? Tāpēc, ka savā satriektībā un postā, kādā Ukraina atrodas kara dēļ, darbojas Dieva spēks. Tāpat ar ikvienu, kurš pārdzīvojis grūtības, ciešanas, sāpes, viņā ir vērts ieklausīties. Viņš kaut ko ir izdzīvojis, sapratis, kaut kam izgājis cauri. * Mēs nereti esam kā tie mācekļi Ģetzemanes dārzā. Kristus mūs aicina lūgties, bet mēs guļam. Kristus tiek apcietināts, mēs gribam Viņu aizstāvēt. Kristus tiek vests prom, bet mēs bēgam, varbūt pat Viņu aizliedzam. Mēs nereti darām visu tieši pretēji tam, kā vajadzētu. Mēs esam savtīgi un grēcīgi savā būtībā. Kristus tāpēc nāca, lai mums dotu iespēju mainīties, līdzināties Viņam. Un mēs to spējam Viņa spēkā, kas uzvarēja nāvi. * Noslēgumā citāts un dažas domas. * 1) Jēzus saka: “... jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā” Mt. 26:52. Tā ir Jēzus pasludinātā Dieva taisnība, kas darbojas. Tā attiecas uz visiem, arī vardarbīgajiem agresoriem no Krievijas puses. Tas dod pārliecību, ka Dievs taisni tiesās visus slepkavas; * 2) ciešanās saskatīt svētību var tikai Kristus ciešanu dēļ. Kristus ciešanas dāvā mūsu ciešanām jēgu un būtību, neatkarīgi kādas būtu mūsu ciešanas; * 3) mēs varam tikt uzskatīti par noziedzniekiem arī ja tādi neesam. Kristus tika pielīdzināts noziedzniekiem, lai gan nekā ļauna nebija darījis. Lai Kristus ciešanas palīdz mums izdzīvot mūsu ciešanas un būt pazemīgiem kāds Kristus bija! Āmen.