«Daugavpils. Stereotipi» - par latviešu valodas apguvi un motivācijām

Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" 3. epizodē piedalās filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima. Maija ir daugavpiliete un viena no pirmajām latviešu valodas pasniedzējām pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa šobrīd palīdz latviešu valodas apguvē pieaugušajiem un dalās pieredzē, kā šos iedzīvotājus atbalstīt. Profesore latviešu valodas apguvi Daugavpilī salīdzina ar citu pasaules valstu pieredzi.  "Situācija ir globāla. Motivācijas pamatā ir dzenulis. Ja cilvēkam vajag valodu darbam, viņš iemācās ļoti ātri," viņa sacīja sarunā ar LSM.lv.  Raidierakstā tiek aprakstīti intervējamās novērojumi par iedzīvotāju attieksmi pret valodas mācīšanos, dažādajām motivācijām, iemesliem, kā pēdējā gada laika mainījies pieprasījums pēc valodas apguves atbalsta mehānismiem. Viņa norāda, ka "mēs kā pedagogi redzam, ka mums ir sākotnēji jānomierina šie cilvēki, jāizveido pozitīvs mikroklimats un tad jāsāk mācīt". Profesore arī pauž viedokli par to, vai vecums ietekmē spēju apgūt valodu, kādas ir iespējas lietot valodu atšķirīgi runājošā vidē, kā arī to, cik būtiska ir valodas nesēju jeb cilvēku, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, attieksme. "Es neesmu pamanījusi, ka Daugavpils izglītojamajiem būtu noraidoša attieksme. Tas , kas visus vieno, – viņiem ir lielas bailes, ziņa par jaunām prasībām," saka Maija Burima un norāda, ka apmācāmos viņa nesteidzina, bet strādā ar iekšējām sajūtām un pārliecību. Raidieraksta viese atzīst, ka "ir vēl tādi palikuši, kuri nevēlas mācīties. Nāk kā baltas lapas. Viņi nav motivēti un gatavojušies."   Burima raksturo valsts valodas prasmes: "Mūsdienās, manuprāt, ir jānošķir divas lietas. Latviešu valodas zināšanas un latviešu valodas lietojums. Un, ja mēs raugāmies uz jautājumu par latviešu valodas lietojumu, tad es gribu teikt, ka latviešu valodas zināšanas ir kļuvušas daudz plašākas. Cilvēki labi zina latviešu valodu, jo īpaši vidējā, jaunākā paaudze, skolēni. Mēs šobrīd runājam par tendencēm, par niansēm, bet kopumā tādas lielas, sāpīgas problēmas par to, ka nezina latviešu valodu, nav. Cita lieta ir attieksme pret latviešu valodu, vai vēl jo vairāk, es nosauktu – latviešu valodas lietojums dažādās vidēs, dažādās pilsētās. Vai ir pietiekams daudzums cilvēku, lai valodas lietojums no pasīva varētu kļūt aktīvs. Un, ja mēs paraugāmies uz Daugavpils iedzīvotāju etnisko sastāvu, protams, mēs saprotam, ka tā ir problēma jau pēc būtības." Par idejām, kā popularizēt valsts valodas lietošanu, vairāk klausies raidierakstā "LSMnīca. Daugavpils stereotipi" ar Maiju Burimu.