Diasporas latviešu loma dziesmu svētku tradīcijās vēsturē

Sākam Dziesmu svētkiem veltīto trīs raidījumu ciklu. Šoreiz raidījumā palūkojamies šīs unikālās tradīcijas vēsturē pasaulē. Kā latvieši dziedājuši un dejojuši pēc Otrā pasaules kara daudzajās mītnes zemēs? Kā rīkoti lielie kopā nākšanas svētki? Par to visu stāsta Latvijas Nacionālā arhīva veidotā izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, sniedz ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Raidījuma viesi Par to raidījumā stāsta Latvijas Valsts arhīva speciālisti Baiba Vanaga un Guntis Švītiņš.   Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) administrācijas ēkas Rīgā, Šķūņu ielā 11, logos skatāma izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz LNA Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Otrā pasaules kara rezultātā nonākuši bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši rūpējās par kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, veidojot skolas, izdodot grāmatas, rīkojot pasākumus u.c. Tā 1946. gada jūnijā Fišbahā pie Nirnbergas notika pirmā latviešu dziesmu diena ārpus Latvijas, līdz 1948. gadam sarīkojot vairāk nekā 10 dziesmu dienas dažādās nometnēs un 1947. gadā Eslingenā pulcējoties uz pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem ārpus Latvijas.