Divas izstādes: Sandras Strēles un Rasas Jansones darbi

Divas izstādes. Mākslinieces Sandras Strēles personālizstādi “Nenotikušās izstādes. Brikšņi” veido gada laikā tapušu divdesmit piecu monumentālu lielformāta gleznojumu cikls. Tā skatāma Rīgas mākslas telpā. Rasas Jansones “Izlīguma izstāde” ar scenogrāfiskiem objektiem, kolāžām un lielformāta gleznām apdzīvo Bauskas muzeja telpas, risinot mātes – vecmāmiņas – Dievmātes Marijas tēmu. Zinu, ka abas mākslinieces ir savstarpēji pazīstamas, sadarbojas – Rasa Jansone rakstījusi ievadvārdus Sandras Strēles personālizstādei, Sandra tikko atgriezusies no iepriekšējā nedēļas nogalē Bauskā notikušās Rasas Jansones izstādes atklāšanas. Abas šīs izstādes vizuāli ir ļoti atšķirīgas … Rasa Jansone raksta Sandras Strēles personālizstādes ievadvārdos: “Nosacīti Sandru varētu ievietot Latvijas glezniecības visdrošākajā, tradīcijām bagātākā un skatītāju mīlētākā žanra – ainavas glezniecības – lauciņā. Uz to vedina pats izstādes nosaukums, kurā ietverts tipiskākais Latvijas ainavas raksturlielums – brikšņi – sīku, smalku krūmāju un kritalu pelēcīgais pinums, ko savā glezniecībā ir risinājuši tādi ainavas žanra interpreti kā Andris Eglītis un Dace Lielā. Tomēr Sandra risina ainavu pa savam, iekļaujot tajā ne tikai rotaļīgi dekoratīvus elementus, piemēram, sēnes, kas spēj augt gan baseina ūdenī, gan uz blokmāju jumtiem, bet arī nodemonstrējot spēju pašpietiekami dekoratīvu, acij tīkamu glezniecību, ievietot lielākā, intelektuāli izsvērtā sistēmā.” Ieejot Rīgas Mākslas telpā, pirmkārt, jāsaka, ka telpa ir ļoti piemērota lielizmēra darbu izstādīšanai. Daži no darbiem piesaista skatienu ar pietuvināta objekta konkrētību, un tad ir tādi, kurus Rasa Jansone dēvē par ainavām: sarežģīti savīti,  daudzplākšņainas realitātes nospiedumi. Būtiska “Nenotikušās izstādes. Brikšņi” daļa ir arī Sandras Strēles katrai gleznai sarakstītais pastāstiņš, kas izlasāms izstādes bukletā – tādas kā kaudzēs sabērtas vizualitāti rosinošas frāzes, tādas kā sapņu atlūzas. Piemēram, “Kad es vēl gleznoju, man bija darbnīca meža vidū. Tas bija pirms izstādes. Pie sienām bija izlikti veci darbi.  Un uz grīdas mētājās baseinu maketi. Brikšņos zāle un sēnes aug nekontrolēti. Kas nācu gleznot. Es katru dienu tās izravēju. Lai telpa neaizaugtu.” Pamatīgas pūles, apdzīvojot Bauskas muzeja trīs zāles, pielikusi arī Rasa Jansone pati savā “Izlīguma izstādē’. Kolāžās, arī eļļas gleznojumu ciklā Rasa Jansone stilizē mākslas vēsturē rodamās gleznas ar dievmātes Marijas attēlu. Atdarina kompozīciju, pozas, gaismu,  izmanto atribūtiku. Taču šajos darbos vienmēr ir kāda nepareizība, visbiežāk saistīta ar mūsdienām. Divas izstādes. Rasas Jansones “Izlīguma izstāde” Bauskas muzejā līdz 9. aprīlim. Sandras Strēles “Nenotikušās izstādes. Brikšņi” Rīgas mākslas telpā līdz 19. martam.