Dizaina aizsardzība. Kā izvairīties no dizaina darba kopēšanas, kā to ievērot pret citiem?

Dizaina aizsardzība – ko par to domā nozares profesionāļi un viņu tiesību aizstāvji? Kā izvairīties no dizaina darba kopēšanas un kā to ievērot pret citiem autoriem? Kas šobrīd ir aktuālākais dizaina nozaru pārstāvjiem, varēja uzzināt, apmeklējot kādu no 22 punktiem "Dizaina pastaigas" laikā. Uz to aicināja dizaina birojs H2E, kuri ir arī Starptautiskās dizaina organizācijas SEGD pārstāvji Latvijā.   Raidījumā - saruna ar H2E vadītāju Dagniju Balodi, zvērinātu advokāti Brigitu Tēraudu un Rīgas Krēslu fabrikas priekšsēdētāju, arhitektu un interjera dizaineru Aldi Circeni. Ilze Dobele devās uz Rīgas krēslu fabriku satikt tās vadītāju Aldi Circeni, lai runātu par krēslu kā ikonisku simbolu dizainā.VIņš  ir arī tirdzniecības zīmes RIGA ChAIR™ radītājs. Viņa darbs novērtēts vairākkārt, un īpaši jāizceļ saņemtā prestižā “Red Dot Design Award” balva produkta dizainā par paša dizainēto Bloom tabureti, bet rotaļu zirdziņš “Roo” novērtēts ar “iF Product Design Award 2013” balvu. “Man šķiet, ka krēslā var atrast visvairāk variācijas, atšķirībā no grāmatu plaukta. Krēslu autori saskata tajā vislielāko izaicinājumu,” stāsta Circenis, “katra mašīna ražotnē vienā maiņā spēj saražot ap 300 detaļu. Un izrādās, lielākai daļai krēslu var restaurēt ģenealoģisko koku - nonākt pie “ciltstēva .. Vairāk jārunā nevis par krēslu modeļiem, bet to autoriem, sākot jau ar modernistiem. Šveices Francijas arhitekts-dizainers Lekorbizjē ir gozējies uz svešiem lauriem. Tas, ko mēs gadiem zinām kā Lekorbizjē darbus, izrādās, ir Šarlotes Periānas darbi - tā ir arhitekte un dizainere, kas strādāja pie Lekorbizjē 30. gados.” Tāpēc rodas jautājums, kur slēpjas autorības un radošo risinājumu meklējumu gala rezultāts? Mūsdienās visi viens no otra ļoti ietekmējas, un tam piekrīt arī Aldis Circenis: “Sviestmaizi no rīta pagatavot ir sarežģītāk, nekā atrast informāciju par jebkuru jomu. Profesionāļiem visās profesijās informācijas aprite ir diezgan blīva. Ir grūti abstrahēties no idejām – kaut ko uztaisi un sāc pārbaudīt, vai kaut kur tas jau neeksistē.” Kā tiek regulētas un uzraudzītas autortiesības dizainā, atklāj advokātu biroja “Vilgerts” zvērināta advokāte Brigita Tērauda: „”Dizainers, radot savu darbu, automātiski iegūst arī aizsardzību. Latvijā autortiesību likums ir ļoti tradicionāls un varbūt brīžiem nepiemērots mūsdienu interneta videi. Tiesiskais regulējums ir ļoti vienkāršs – nedrīkst bez autora atļaujas darbu izmantot. Tālākais ir pierādīšanas jautājums – tiesās, visticamāk, nebūs ne dizaina, ne mākslas speciālisti, līdz ar to būs interpretācijas, pierādījumu un tiesību normu iztulkošanas jautājums.” Savu radošo veikumu var reģistrēt ar dizaina parauga patentu, piemēram, Latvijas Republikas Patentu valdē, kas ir vienkāršs un lēts process. Taču pašlaik visu sarežģī tas, ka Latvijā nav tādas dizaina policijas vai prokurora, kas meklē pārkāpumus – līdz ar to tas ir paša tiesību īpašnieka, dizainera vai darba devēja pienākums aizsargāt savu dizainu, sekojot un reaģējot uz pārkāpumiem. Autortiesību jomā tiesību strīdi bieži ir saistīti ar fotogrāfijas mākslu – arī fotogrāfija ir autora darbs, kas tiek aizsargāts. Tāpēc advokātu birojs “Vilgerts” savos apmācību video par autortiesību jautājumiem fotogrāfijā vēsta: “Fotogrāfijas, ko jūs redzat Instagram profilos, ir autortiesību objekts. Nereti šo fotogrāfiju izveidei autors ir investējis lielus naudas un laika resursus. Tajā pašā laikā mēs šīs fotogrāfijas mēdzam izvietot savos Instagram vai Pinterest “mūdbordos”, vai vienkārši izmantot kā fona attēlus darba prezentācijās. Izmantojot fotogrāfijas bez saskaņošanas, mēs pārkāpjam autoru autortiesības – iespējams, nezināšanas dēļ.” H2E vadītāja Dagnija Balode stāsta, ka tiesas strīdi un autortiesības fotomākslā viņiem ir ikdiena: “Mēs paši proaktīvi sekojam līdzi, kā tiek aizsargātas mūsu projektu fotogrāfiju autortiesības. Fotogrāfijās ir redzams mūsu autordarbs, bet izpratne par to Latvijā ir, manuprāt, diezgan vāja. Cilvēkiem bieži liekas, ka viss, kas ir internetā, ir izmantojams bez maksas un var lietot, kā vēlas, bet internets ir pārpildīts ar autortiesību objektiem, lietām un fotogrāfijām, un tam ir ļoti jāseko līdzi.” Aldis Circenis piekrīt, ka nozagšanas faktu ir ļoti grūti pierādīt: “Informācija par mums Latvijā nav tik plaši izplatīta. Kopē tos, kas ir slaveni. Kuru darbi ir slaveni un kurus uzskata par modes noteicējiem. Ja viņi nosaka modi, tad jebkurš pakaļdarinātājs uz tā rēķina varēs kaut ko nopelnīt. Neviens jau nezog viens pret vienu, pamatā to sauc par “ietekmēšanos.” Un vēl viņš atzīst, ka neviens sevi cienoši uzņēmums nenodarbosies ar intelektuālā darba zagšanu, tomēr arhitektūrā un dizainā profesionāļi mēdz viens no otra ietekmēties, līdzīgi notiek mūzikā un literatūrā.