Dizains kā sistēmdomāšana — dizaina studiju pieredze ASV

Aizsākoties jaunajam gadam, pakāpeniski atsākas arī mācības skolās un universitātēs, tādēļ šoreiz raidījums "Kāpēc dizains?" pievēršas dizaina studiju procesam un fokusējas uz mācību pieredzi ārvalstīs. Raidījumā ciemojas Krišjānis Mazurs, kurš otro gadu studē Stenfordas Universitātes "Design Impact" maģistra programmā. Paralēli Krišjānis augstskolā darbojas arī kā pasniedzējs un mentorē interesentus no Latvijas, kuri meklē iespējas realizēt sapni par studijām ārvalstīs. Krišjānis dalās gan ar pieredzi, piesakoties studijām ASV, gan ar to, kādas atšķirības un līdzības saredz studiju procesā Latvijā un citviet pasaulē. Savu profesionālo karjeru tu sāki Ņujorkā – varbūt vari izstāstīt vairāk par šo savu dzīves posmu? Cik svarīgi jaunam profesionālim ir interesēties par iespējām strādāt, gūt praktiskas un akadēmiskas iemaņas arī ārpus Latvijas? Pēc bakalaura studiju beigšanas man bija tas gods saņemt Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju, ar kuras palīdzību es gadu strādāju zīmolu stratēģijā Ņujorkā, vienā no viņu labām aģentūrām. Tā noteikti bija unikāla pieredze, un es domāju, ka lielā mērā viss, ko es darīju pēc tam bija kaut kādā ziņā sasaistāms ar to. Es lasīju pētījumu, kas norādīja uz to, ka bilingvāliem, multilingvāliem cilvēkiem ir raksturīgs tas, ka atkarībā no tā, kādā valodā viņi komunicē ar cilvēkiem, mainās arī viņu uzskati: vai tie būtu politiskie uzskati vai morālie uzskati. Par to domājot, es sapratu, ka arī man tā dzīvošana, mācīšanās, strādāšana šeit ir ne tikai iespēja redzēt citas lietas un runāt citā valodā, bet kaut kādā ziņā arī būt citam cilvēkam. Tagad es arī esmu dzīvojis pietiekami ilgi Amerikā un ikdienā izjūtu tādu zināmu duālismu – man ir gan tā eiropiešu vai latviešu perspektīva, gan vietējā perspektīva. Kas studēt gribošam cilvēkam Latvijā ir jāpaveic, lai kļūtu par studentu vienā no pasaules “top” universitātēm, kādas investīcijas ir nepieciešamas, un ar kādām grūtībām ir jārēķinās, ja tu vēlies realizēt šo plānu? Tur ir noteikti vairākas lietas. Pirmā: ir jābūt kaut kādam naivumam par to, ka tas vispār ir iespējams. Man nekad ne vidusskolā, ne bakalaura studijās nebija īpaši labas atzīmes, un noteikti es nekad dzīvē nebūtu iedomājies, ka mani kāds varētu uzņemt Stenfordas universitātē, bet kaut kādā mistiskā veidā tas tā notika, un es domāju, ka tādam zināmam delīrijam par savām spējām ir jābūt, lai tas vispār varētu būt iespējams. Otrā lieta: ir jābūt gatavam būt pacietīgam. Tas laiks, kas ir nepieciešams no brīža, kad tu izdomā, ka, hei,  varbūt es varētu mācīties kaut kur ārzemēs, līdz brīdim, kad tas praktiski notiek, ir jāpaiet diezgan ilgam laikam, minimums Amerikas kontekstā ir kāds gads. Un trešais faktors: ir jābūt mierīgam, jo šajā procesā nākas saskarties ar visādiem sistēmiskiem un finansiāliem izaicinājumiem. Es domāju, ka viens no lielākajiem ieguvumiem, atrodoties šeit, ir tas, ka tu redzi, ka tie cilvēki, kas ir superzvaigznes un strādājuši kopā ar Stīvu Džobsu un citiem, dienas beigās arī ir tikai cilvēki, un, pārsteidzošā kārtā, viņi ir pilnīgi normāli cilvēki. Un mēs kā latvieši noteikti neesam par viņiem nekādā ziņā sliktāki. Patiesībā man liekas, ka dēļ Latvijas stiprās tēlotājmākslas tradīcijas Latvijā ir ļoti daudzi profesionāli neiedomājami spējīgi cilvēki. Iespējams, ka vairumā gadījumu viņus no domas vai praktiskas iespējas dzīvot, strādāt, mācīties kaut kur citur attur nespēja kontekstualizēt to, cik patiesībā viņi ir labi arī pasaules kontekstā. Cilvēkiem, kas vēlas mācīties Amerikā, ir jāsaskaras ar to, ka mācības globāli un it īpaši pēc Latvijas standartiem ir ļoti dārgas. Interesanti, ka tās atbalsta iespējas, kas Latvijā pastāv, nav valsts sponsorētas: Fulbraita stipendija ir Amerikas valdības stipendija, vēl ir kādas privātas atbalsta iespējas un stipendijas. Un arī studiju kredīti, ko Latvijas valsts šobrīd piedāvā, manuprāt, ir ļoti labi, ja cilvēks vēlas mācīties Latvijā vai varbūt Eiropā, bet mācībām Amerikā tās iespējas ir stipri limitētas. Arī manā gadījumā, ņemot maksimālo šobrīd pieejamo studiju kredītu, tas nosedz tikai nelielu daļu no skolas izmaksām. Labā ziņa ir tāda, ka, nokļūstot skolā, ir dažādi veidi kā risināt šo finansiālo jautājumu. Ir iespēja strādāt skolā, ko izmantoju arī es.