"Drama queen" ir ukrainietes Sofijas Meļņikovas ļoti personisks stāsts

"Dirty Deal Teatro" tapušais ukrainietes Sofijas Meļņikovas un režisora Valtera Sīļa iestudējums "Drama queen" ir ļoti personisks stāsts. Par Ukrainu un karu, taču patiesībā tas ir mīlas stāsts, kurā vilktas paralēles starp spriedzi un netaisnības sajūtu, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, un izmisumu, ko rada emocionāli vardarbīgas attiecības ar vistuvāko cilvēku. "Drama queen" ir patiesa pieredze, un daudzējādā ziņā tā atšķiras no mediju izveidotajiem priekšstatiem par ukraiņu bēgļu dzīvi. Izrāde „Drama queen” tiek spēlēta ukraiņu valodā ar latviešu subtitriem, jo tās dramaturģiskā materiāla autore, režisore un arī vienīgā aktrise ir ukrainiete Sofija Meļņikova, izrādes otrs režisors ir Valters Sīlis. Izrādes “Drama queen” noskaņa: Kristīnes Rezvoh radītā scenogrāfija ir minimālistiska. Divi lieli ekrāni, uz kuriem parādās telefonā rakstīto īsziņu teksts. Izrādes fragmentā raidījuma sākumā Sofija Meļņikova stāstīja, ka, tieši telefona ekrāns bijusi pasaule, kurā viņa patvērusies, piedzīvojot Krievijas iebrukumu Ukrainā,  pirmos bumbu sprādzienus Harkivā. Kad uz ārpasauli vairs nevar paļauties, un ārā iet nav droši, viņa bēgusi saziņā cilvēkiem, kurus mīl, un uz kuriem var paļauties. Seko stāsts par bumbu patvertnē pavadīto laiku, dienas un naktis kopā ar svešiem, kurās laika skaitīšana pavisam sajukusi. Nervi neizturējuši, un Sofija ar evakuācijas vilcienu devusies garā ceļā pie radiem uz Rīgu. Rīgā viņa dzīvo kopš maija. Sofija, es par jums jau visu zinu, jūsu izrādē ir daudz no jūsu dzīvesstāsta. Taču es nezinu priekšvēsturi - kā jūs iepazināties ar Dirty Deal teatro, ar Valteru Sīli? Sofija Meļņikova: Mēs ar ar Kristīni Rezvoh iepazināmies  maijā, un viņa mani iepazīstināja ar Annu (Anna Sīle ir "Dirty Deal Teatro" vadītāja). Anna man piedāvāja radīt izrādi bērniem, un es visu vasaru strādāju pie šīs izrādes teksta. Augustā es atnesu lugu bērnu izrādei, un teicu, ka man tā kā būtu arī kaut kas uzrakstīts pieaugušajiem. Vēlāk izrādījās, ka Annu Sīli interesē tieši pieaugušajiem domātais materiāls, un iepazīstināja mani ar Valteru Sīli kā šīs izrādes otru režisoru. Sofija Meļņikova ir dzimusi Krematorskā, Doneckas apgabalā. Tad viņa pārcēlās uz Harkivu, kur Teātra universitātē izstudēja par dramatiskā teātra režisori. Brīdī, kas Ukrainā sākās karadarbība, viņa iestudēja kameroperu, izrādes sākumā ir neliels video, kurā dziedātāju skaistās balsis liekas tik ļoti no citas pasaules, nekā sekojošais stāsts. “Drama queen” man likās interesanta izrāde tieši tāpēc, ka kopš pavasara mediji mērķtiecīgi ir radījuši ukraiņu bēgļa stāstu. Sofijas Meļņikovas stāsts daļēji sakrīt ar ziņās skatīto – šoks, netaisnības apziņa, nepadošanās,  Sofija spridzina balsi mikrofonā, atdarinot krītošu bumbu troksni. Taču katram bēglim ir savs dzīvesstāsts, pagātne, un tas ir kas krietni  plašāks par kara pieredzi. Sofijas Meļņikovas stāstā izrādē  “Drama queen” izsekojamas paralēles starp karu un emocionāli vardarbīgām attiecībām ar par viņu vecāku puisi – abās ir kas netaisnīgs, personību graujošs, no kā gribas tikt prom. Paradoksāli, bet tieši karš arī izrādās tas apstāklis, kura dēļ viņa šīs attiecības beidzot atstāj.