Džambatistas Baziles pasakas - 17. gadsimta barokālie laika kavēkļa labirinti

Pats autors šo grāmatu nav saucis par "Pentameronu", bet pēc analoģijas ar "Dekameronu" šis Džambatistas Baziles "Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem" ir iegājis pasaules literatūrā tieši ar šādu nosaukumu. Vai šīs pasakas radušās no mutvārdu stāstiem? Vai  Baziles fantāzijā? Un kā šie pasaku tēli, tipi un sižeti ceļojuši laikā un telpā?  Tie ir jautājumi, par kuriem diskutē pasaku pētnieki. "Pentameronā" piecās dienās sievietes ar dīvainiem vārdiem stāsta pasakas. "Pentameronam" ir mānīgs apakšvirsraksts, ka tie ir stāsti mazajiem. Barokālās asprātības, gan augstie, gan viszemākie valodas slāņi, reālas un izdomātas ģeogrāfiskas vietas, seksualitāte un incests – tas, protams, nemaz nav viss "Pentamerona" arsenāls. "Pentameronu" no senneapoliešu un itāļu valodas tulkojusi Dāce Meiere, skrupulozais redaktors Arturs Hansons šoreiz mazliet arī lasa par blusu; bet pasaku pētnieks Guntis Pakalns, kurš rakstījis zinātniskos komentārus, ieskicē pasaku "biogrāfijas" un brīnumainos ceļus pasaulē. Džambatisatas Baziles "Pentamerona" latviešu izdevuma smalko ietērpu veidojis mākslinieks Aleksejs Muraško, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Starp citu – klausītājiem ar ļoti smalkām ausīm iesakām klausīties tikai Baziles augstās valodas slāņus (ja tas vien būtu iespējams). Smalki ļaudis var klejot šajos tekstos kopā ar Hērakleitu un Zaratustru, jo autors ir izglītots cilvēks un galminieks. Visiem pārējiem dota iespēja klejot pa visiem 17. gadsimta barokālajiem laika kavēkļa labirintiem. Raidījumu atbalsta: