Dziedātprieks, dziedātmācīšana un Jāņu svinēšana. Saruna ar Igetu Ozoliņu

Mūzikas pedagoģe, topošā etnomuzikoloģe un brīvās gribas ansambļa “Stiprās sievas” vadītāja Igeta Ozoliņa, ir cilvēks ap kuru virmo enerģija. Igeta sadzied, iegriež, rosina, pārliecina. Tikšanās iemesls ir kāda jauna ierosme: Igeta Ozoliņa sadarbībā ar “Austras biedrību” rīko pirmo attālināto tradicionālās dziedāšanas konkursu “Te man tika, te dziedāju”. Konkurss nav beidzies, savu dziesmu, nofilmētu ar mobilo tālruni vai kādā citā veidā, iesūtīt varat vēl līdz Pēterdienai, 29. jūnijam. Lai popularizētu konkursu, iekustinātu citus, youtube vietnē publicēti vairāki video, kuros Jāņu, ganu, saules dziesmas iedziedājuši žūrijas locekļi, Igetas audzēkņi, arī viņa pati. Šai video Igeta Ozoliņa dzied šo pašu Vidzemes ganu sasaukšanos, un filmēta brīvā dabā, tā skan pat vēl skaņāk nekā Radio studijas tīši atbalsis slāpējošajās sienās. Kā turpmāk varētu attīstīties pirmā attālinātā tradicionālās dziedāšanas konkursa “Te man tika, te dziedāju” ideja, šobrīd grūti prognozēt. Patreizējā atsaucība liecina, ka dalībnieki lielākoties ir folkloras kopu dalībnieki, pie kam folkloras kustībā jau atpazīstami, jau slaveni dziedātāji. Un varbūt tas ir būtiski, reizēm kopas dziedātājiem ļaut uzstāties kā solistiem, likt, kaut vai publicējot jūtūbē šos nelielos video, iegaumēt viņu vārdus. Taču šī ierosme var nest negaidītus augļus arī kādā gluži citā virzienā. Sociālajos tīklos jau uzspurgušas diskusijas – kā šķirt dziedāšanas sacensības dalībniekus no tiem, kas uzskatāmi par teicējiem? Jebkurš, tradīcijas nesējs var būt teicējs, un nepareiza robežšķirtne vecuma grupās. Taču dzīvi padzīvojušajiem ir kāda priekšrocība, un tā arī būtu jānovērtē. Zaiga Lazdiņa šobrīd ir gados vecākā konkursa “Te dziedāju, te man tika” dalībniece. Melodija daudziem būs atpazīstama, taču man ļoti interesants likās Zaigas stāsts, par to, kā šī dziesma dzīvojusi viņas saimē. Zaigas filmētajā video ievads pirms dziesmas ir pat garāks par pašu dziesmu. Vai tā maz ir tautas dziesma? Pašsaprotamais, “ja reiz to dzied tautā, tad tai vajadzētu būt tautas dziesmai” pavisam nesen atkal kļuva par diskusiju objektu sociālajos tīklos. Facebook’ā pat tika izveidota īpaša diskusiju grupa “Spēka dziesmas. Risinājumi”, kurā kopdziedamajām, tautā populārajām, taču, lai arī folklorā balstītajām, taču šai laikos radītajām dziesmām sarunās tiek meklēta, noskaidrota autorība. Sekojot diskusijās, cik reizēm sūri, meklējot pa pieredzējušāko folkloras kustības dalībnieku atmiņu apcirkņiem tiek šūta kopā, piemēram, “Ilgas Reiznieces “Es apsedzu sav’galdiņu” vēlāk klāt pielikto pantu autorība, jautāju – cik pamatota ir ticība, ka noskaidrot dziesmas izcelsmi būs pa spēkam skolas vecuma dziedātājam? Igeta Ozoliņa iesaka uzmeklēt Latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu garamantas.lv. Strīdos pretim, ka tur nevar kā google meklētājā, dziesmu noskaidrot, ierakstot pirmās rindiņas. Igeta Ozoliņa iesaka citu recepti, ja nevar noskaidrot dziesmas izcelsmi, jāmācās tās dziesmas, kurām tā jau ir aprakstīta. Igeta Ozoliņa mūzikā ir izmēģinājusi daudz: dziedājusi bekvokālu, un arī pati piedalījusies atlases konkursos Eirovīzijas dziesmu konkursā. Mācījusi ritma izjūtu caur dziesmu klausīšanos un dziedāšanu deju grupas “Dzirnas” dejotājiem. Arī “Stipro sievu”, “Stipro vīru” dziedāto dziesmu aranžijas ir kas gluži pretējs tradicionālās dziedāšanas principiem. Kad jautāju Igetai Ozoliņai par viņas šī brīža interesi – kas tomēr pamudinājis izzināt tautas dziesmas saknes un apgūt etnomuzikoloģiju Latvijas Mūzikas akadēmijā, sarunā negaidīti nonākam līdz Jāņu svinēšanai. Un psihodrāmai, ne tikai kā dziesmas, dziedāšanas, bet savas cilvēciskās būtības pamatu izzināšanai. Jāņi, ganu dziesmas, saules dziesmas, ir pirmā attālinātā tradicionālās dziedāšanas konkursa “Te dziedāju, te man tika” tēma. Igeta Ozoliņa neizslēdz, ka citu gadu konkurss varētu notikt, piemēram, Ziemassvētku laikā, un tad arī dziesmas būtu meditatīvākas, iespējams, ar mūzikas instrumentiem. Kas tad tiks uzvarētājam? Žūrijas ieteikumi, stundu gara ieraksta sesija profesionālā studijā, iespējams – viņa balss nokļūšana Latviešu folkloras krātuves krājumā, tiek domāts arī par lielāku kopkoncertu. Konkursā “Te dziedāju, te man tika” piedalīties var vēl līdz Pēterdienai, 29. jūnijam, ar idejas autori Igetu Ozoliņu sarunājās Anda Buševica, par skaņu raidījumā gādāja Valdis Raitums. Lūk, piedalīties mudina arī viena no konkursa žūrijas loceklēm.