Ellija Forsele un Janis Rozentāls. Skatījums uz māksliniekiem no somu puses

Nez, ko par to Janis teiktu? Divi mākslinieki, kuriem katram sava mātes valoda, un trešā - savstarpējām sarunām, sastopas Rīgā, Grosvaldu namā. Somu dziedātāja Ellija Forsele apbur latviešu gleznotāju Jani Rozentālu, kļūst par viņa sievu, modeli un bērnu māti, kas Rīgā iekārto dzīvokli Alberta ielā, uzņem viesus un šeit veido 20. gadsimta sākuma kultūras vidi. Alberta ielas jūgendstila nams 20. gadsimta 90. gadu nogalē apbur somu mākslas un kultūras vēsturnieci Sāru Vaherjoki- Honkalu, kura Rīgā meklē ēkas ar motīviem savam mākslas vēstures maģistra darbam. Kādā kāpņu telpā viņa pēta gleznojumus, uzkāpj līdz durvīm ar norādi “Janis Rozentāls”. Protams, mums zināms, ka tur tagad atrodas Rozentāla un Blaumaņa muzejs, bet Sāru Vaherjoki-Honkalu fascinē tas, ka šeit saimniekoja somiete –  dziedātāja Ellija Forsele-Rozentāle, kas apprecējās ar latviešu mākslinieku. Sāra pēta pieejamos dokumentus un Ellijas vēstules, uzraksta grāmatu "Ellija. Gleznotāja mūza", kurā ir arī iedomātas Ellijas dienasgrāmatas lappuses. Jani Rozentālu un Rūdolfu Blaumani esam pieraduši skatīt no sava – latviešu kultūras skatupunkta, Sāra Vaherjoki-Honkalu mums rāda, kā tos pašus notikumus, vietas un cilvēkus redz somu sieviete Ellija, kurai divu mākslinieku savienībā nākas savas radošās ambīcijas nolikt malā. Sāras Vaherjoki-Honkalu grāmatu "Ellija. Gleznotāja mūza" no somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola, izdevuši "Latvijas mediji", Radio mazajā lasītavā par to stāsta projekta vadītāja Jūlija Dibovska. Raidījumu atbalsta: