Etniskās kultūras centra “Suiti” izdotās grāmatas audio formātā pieejamas arī internetā

Stāsts par etniskās kultūras centra “Suiti” izdotajām grāmatām. Jaunākā sērijas “Suitu novada mantojums” grāmata “Suit stāst”, kā arī pagājušajā gadā izdotie jūrkalnieša Jāņa Priedoliņa stāsti, ierunāti audio formātā un pieejami internetā. Kad sniegs un pandēmija traucē ceļot fiziski, atliek ceļot internetā. Etniskās kultūras centra “Suiti” mājas lapa suiti.lv. var aplūkot gan līdzšinējos centra izdevumus, gan - uzzināt par jaunumiem, plānotajām meistarklasēm, gan - un tas sevišķi iepriecina, sērijas “Suitu novada mantojums” jaunākais izdevums - grāmata “Suit stāst”, kā arī pagājušajā gadā izdotie jūrkalnieša Jāņa Priedoliņa stāsti, ierunāti audio formātā un arī pieejami internetā. Pavisam nesen, 18. decembrī, biedrība Etniskās kultūras centrs “Suiti” nosvinēja savu 20. dzimšanas dienu. Biedrības pirmās vadītājas bija arī grāmatas “Suit stāst” sakarā piesaucamās suitu dižsievas – Lidija Jansone un Ilga Leimane, savukārt mana sarunbiedre Dace Martinova biedrību vada kopš 2009. gada. Šajā raidījumā ar Daci Martinovu runājam par etniskās kultūras centra “Suiti” radītajiem izdevumiem. Šobrīd top izdevums cimdu rakstiem, taču jau iepriekš sērijā  “Suitu novada mantojums” iznākusi grāmata “Suit’ drān’s”. “Mēs, suiti paši, vairāk apjautām savas vērtības, pateicoties Janīnai Kursītei, kura daudzkārt veda pie mums studentus, lai rādītu, cik unikāls ir mūsu mantojums. Tad pamazām uzdrošinājāmies veikt lokālus pētījumus. 2012. gadā kopā ar kolēģi Kristīni Vasiļevsku īstenojām lauku pētījumu, apzinājām suitos saglabājušos tautas tērpus un citas tekstilijas, kādas cilvēki vēl glabā savās mājās. Veikt lauku pētījumus nav nemaz tik vienkārši. Tas, ka es esmu vietējiem pazīstama, bija zināma priekšrocība.”, Dace Martinova pastāsta laikrakstam “Kurzemnieks”. Arī šobrīd, sarunājoties zoomā, manai sarunbiedrei fonā virtuāli ir Alsungā jau vēlāk, pēc pirmās “Suitu drānu” grāmatas iznākšanas, izveidotā suitu mantojuma krātuve. Kā suiti aug, kā mainās vietējā sabiedrība, var izsekot arī 2019. gadā biedrības izdotajā Dzintara Lejas fotoalbumā “Suitu zemes ļaudis”, ko Dace Martinova mīļi dēvē par suitu “ģimenes albumu”. Bet manu uzmanību, etniskās kultūras centra “Suiti” mājas lapā pāršķirstot biedrības izdevumus, piesaista “Suitu stila grāmata”. Internets neļauj saprast izdevuma izmērus, tā, izrādās, ir salīdzinoši neliela brošūra, toties vērienīgs ir projekts, kura ietvaros tā tapusi. Iemesls, kāpēc izveidojās suitu atšķirīgā kultūrtelpa meklējams 17. gadsimtā, kad Johans Ulrihs fon Šverins Viļņā apprecējās ar katoļu muižnieku meitu Barbaru Konarsku, un pēc laulības nosacījumiem pārgāja katoļticībā.