Finansiālā solidaritāte jeb kā īstenot taisnīgāku nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā

Nevienlīdzība ir korupcijas, vardarbības un sabiedrības neapmierinātības avots. Pētījumi liecina, ka pastāv tieša sakarība starp ienākumu sadales nevienlīdzības pakāpi un slepkavību skaitu. Ņemot vērā to, ka pēdējās desmitgadēs ienākumu atšķirība lielākajā daļā pasaules ekonomiku pieaug, ir vērts atcerēties, ka Eiropas valstu sabiedrības ir vienas no vienlīdzīgākajām pasaulē. Par to liecina Džini indekss, ar kuru mēra ienākumu vienlīdzību dažādās valstīs. Jo augstāks ir Džini indekss, jo lielāka nevienlīdzība sabiedrībā. 2022. gadā Eiropas Savienībā (ES) vidējais rādītājs bija 29,6. Salīdzinājumam, ASV šis rādītājs tajā pašā gadā bija 41,3, bet Ķīnā 2021. gadā - 35,7. ES lielākās ienākumu atšķirības reģistrēja Bulgārijā (38,4), Lietuvā (36,2) un Latvijā (34,3). Labāka situācija bija Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Beļģijā, kuru Džini koeficients bija zemāks par 25,0. Kāpēc ES klājas labāk nekā citām pasaules lielvarām? Galvenokārt, pateicoties labklājības valstīm. Labklājības valstis visā blokā samazina nevienlīdzību par 42%, sniedzot tādus pakalpojumus kā izglītība, veselības aprūpe, pensijas un bezdarbnieku pabalstus. Tāpēc, lai mūsu sociālie modeļi izdzīvotu arī nākotnē, ir ļoti svarīgi finansēt šo labklājības valsti. Taču laikā, kad ES vienlaikus risina vairākas krīzes, dalībvalstis cīnās, lai, tā teikt, savilktu galus. Tāpēc rodas jautājums: kur ņems naudu? Atbilde var būt tikai šāda: no tiem, kam ir nauda! Finansiālā solidaritāte jau sen ir bijusi sabiedrisko debašu temats, taču joprojām nav rasts skaidrs risinājums. Kāpēc tas tā ir? Īstenošanas iespēju trūkuma dēļ? Politiskās gribas trūkuma dēļ? Starptautiskās koordinācijas trūkuma dēļ? Par to runājam Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” veidotā raidieraksta „Ko Eiropa var sniegt?” sērijā.