Ģimenē katram sava valoda! Kā nepazust “tulkojumā”?

Vai iespējams, ka valodu ģimenē ir par daudz? Ko darīt, ja vecākiem katram ir sava dzimtā valoda (varbūt pat vairākas!), un neviena no tām nav sabiedrības dominējošā valoda?  Raidījumā runājam par to, vai šādās lingvistiski jauktās ģimenēs bērniem ir iespējams apgūt un uzturēt latviešu valodu. Kāpēc to ir vērts darīt, dzīvojot ārpus vecāku izcelsmes valsts? Spriedīsim par to, kā veidojas šādu bērnu un jauniešu identitāte un piederības sajūta vairākām kultūrām un valodām. Izrādās, liela nozīme ir arī attieksmei, kādu diasporas bērni un jaunieši jūt pret savu valodu Latvijā un citu latviešu vidē. Raidījuma pirmajā daļā sarunājamies ar latviešu valodas skolotāju Maiju un viņas 19 gadus veco meitu Evelīnu no Stokholmas. Evelīna neslēpj – kad viņa bija maza, vismaz vienā ziņā vecākiem vajadzēja rīkoties citādi! Mūsu sērijas eksperts ir Frederiks Bisingers (Frederik Bissinger), Stokholmas universitātes baltu katedras pasniedzējs. Viņa interešu lokā ir valodas politika lietuviešu imigrantu ģimenēs Zviedrijā. Frederiks raidījumā stāsta arī par savu ģimeni, kurā nesen piedzimusi meita. Angļu valodas vietā tagad ģimenē aizvien vairāk skan abu vecāku dzimtās valodas. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: lvdiasporasgimenes.lv.