Vārti

(00:00) Šodien runāsim par mazo ieradumu lielo spēku un diasporas vecāku izdomu. Priecājamies, ka “Vārtos” atkal dzirdēsim bērnu balsis. (01:02) 4-gadīgā Laima un 9-gadīgā Maija no Sandjego (ASV) izstāsta, ar ko viņas sarunājas kādā valodā un kā viņām ir vieglāk. Savukārt meiteņu mamma Sintija Valdeza pastāsta, kas viņai šķiet visgrūtākais un kas palīdz uzturēt latviešu valodu jauktā ģimenē tālu prom no Latvijas. Liela nozīme ir ģimenes ikdienā integrētajiem rituāliem, īpaši vienam no tiem: dienasgrāmatai latviski. (27:32) Inga veic eksperimentu ar Signi un pārbauda, cik veikli viņai izdodas pārslēgties no vienas valodas uz citu. Izrādās, ka tas ir īsts prāta mežģis. Runājam par “apspiešanas hipotēzi” (inhibition hypothesis) un to, kas notiek mūsu daudzvalodīgajos prātos, kad visas valodas ir aktīvas, bet ātrumā jāizvēlas īstā. Kā veiktos jums? -Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

(00:00) Nesen pa Facebook klejoja ieraksts par pusaudzi, kurš esot jautājis “Kam gan man tā latviešu valoda?!” Ikvienam, kas dzīvo citā valstī, dažkārt skaļi vai klusībā ir jāatbild uz jautājumu: kāpēc mācīties latviešu valodu? Par to runājam šajā sērijā. (01:20) Sērijas viešņai Sanitai Martenai jautājam: kas slēpjas zem jēdziena “valodas prestižs”? Kā tas veidojas un kā ietekmē vēlmi apgūt kādu valodu? Vai latviešu valoda ir prestiža? Un kādus viļņus varam iešūpināt ne tikai savā ģimenē, bet arī mītnes zemē, lai celtu valodas vērtību mūsu bērnu un jauniešu acīs? (38:10) Signes pārsteigums Ingai ir – konkurss! Inga min, kāda ir šī vārda nozīme zviedru valodā un uzzina, kas ir “viltus draugi”. Runājam par to, kā atšķiras diasporas bērnu izpratne par to, kas ir konkurss,  un kādi formāti drīzāk mudina viņus piedalīties Latvijas notikumos.     ---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music

(00:00) Jaunajā sezonā turpināsim sarunas ar diasporas ģimenēm un daudzvalodības ekspertiem. Jaunajā rubrikā "Atklājums" katras sērijas beigās vadītājas Inga un Signe viena otru pārsteigs ar kādu atklājumu saistībā daudzvalodību vai latviešu valodu diasporā.(02:36) Par daudzveidīgu latviskuma pieredzi sarunājamies ar Ilzi Gehi no Norvēģijas. Viņas mājās visbiežāk dzird norvēģu valodu. Bērni savulaik devuši priekšroku futbolam, nevis latviešu skolas apmeklējumam. Taču vai piederība Latvijai mērāma tikai ar valodas prasmēm? (27:20) Ingas atklājums – īsts pārsteigums Signei! – izrādās Velta Rūķe-Draviņa, baltu valodniece un Stokholmas Universitātes profesore. Viņa jau 1960. gadu sākumā pētīja agrīno daudzvalodību un atspēkoja mītu, ka tā kaitētu bērnu attīstībai. Inga lasa fragmentus no viņas darbiem, ieklausāmies zinātnieces balss ierakstā. Signe uzsver: Velta Rūķe-Draviņa devusi lielu ieguldījumu, veicinot attieksmes maiņu gan pret latviešu, gan citām minoritāšu valodām Zviedrijas sabiedrībā.---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music

Iemācīt un saglabāt latviešu valodu diasporā ir maratons, nevis sprints. Tas prasa gan konsekvenci un pacietību, gan arī zināšanas un izdomu. Šajā īpašajā VĀRTI sērijā raidieraksta vadītājas ir apkopojušas 12 ieteikumus no iepriekšējo sēriju sarunām ar diasporas ģimenēm un daudzvalodības ekspertiem. Lai izdodas atrast to atslēgu, ar kuru atslēgt valodas vārtus jūsu ģimenē! ---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Vai un kā digitālie mediji noder, lai stiprinātu latviešu valodas prasmes diasporā? Vai "multenes" un cits saturs latviski var palīdzēt iemācīt latviešu valodu? Kā vecākiem gudri un jēgpilni izmantot esošo mediju piedāvājumu latviski? Vārtu 12. sērijā sarunājamies ar Aiju Zeltiņu-Kalniņu no Losandželosas. Aija ir skolotāja Losandželosas Latviešu skolā un divu dēlu mamma. Viņa mērķtiecīgi izmanto digitālo mediju piedāvājumu latviski gan ikdienā, gan darbā ar skolas bērniem. ---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Apgūstot svešvalodas, mēs labi saprotam, ka nepietiek tikai “runāt”. Kaut nedaudz jāzina gan valodas gramatika, vārdi un skaņas, gan tas, kā šīs skaņas atveido rakstiski. Jāapgūst valodai specifiski veidi, kā tajā izsaka dažādas nozīmes. Jāiemācās saprast to, kas teikts pārnestā nozīmē - vai varbūt vispār netiek pateikts vai uzrakstīts, bet izriet no kultūras konteksta. Dzimtajā valodā šīs un daudzas citas prasmes, kuras kopā apzīmē ar terminu tekstpratība, parasti apgūst un izkopj skolā. Ko varam iesākt diasporas apstākļos, kad bērni un jaunieši ik dienu skolojas mītnes zemes valodā? Vai mājās jāmāca latviešu burti? Vai lasīt jāmācās no jauna - latviešu valodā? Vai varbūt to visu iemācīs diasporas nedēļas nogales skolā?Par to runājam ar pētnieci Solvitu Berru no ASV. Dzirdam arī sarunu ar Emīlu no Vācijas, raidieraksta veidotājas Ingas Sindi astoņgadīgo dēlu.---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Diaspora, diagnoze, daudzvalodība – vai un kā to iespējams savienot? Kā daudzvalodība ietekmē bērnus ar īpašām vajadzībām? Vai tā ir risks vai vērtīgs resurss? Kāds atbalsts ģimenēm ir nepieciešams no speciālistiem un no sabiedrības? Sērijas pirmajā daļā sarunājamies ar Daci no Oslo. Viņas ģimenē skan četras valodas, un tās visas apgūst arī Daces dēls Hanss, kuram ir cerebrālā trieka. Otrajā daļā runājam ar Olso Universitātes pētnieci Francisku Kēderi (Franziska Köder) par daudzvalodību un UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms). Sekojiet raidierakstam “Vārti” Facebook un Instagram – tur dalīsimies ar noderīgām saitēm par daudzvalodību autisma, disleksijas un Dauna sindroma gadījumā.---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Kad ģimenē ir pusaudzis, vecāki nereti attopas pie aizslēgtām durvīm tiešā un pārnestā nozīmē. Ja dzīvojam ārpus Latvijas, kurā pusē durvīm paliks latviešu valoda? Un ko mēs, vecāki, tur varam iesākt? “Vārtu” studijā atgriežas Olga Cara, Londonas universitātes koledžas (UCL) asociētā profesore izglītības socioloģijā. Sērijas pirmajā daļā - saruna ar divām pusaudžu mammām Zani Zaļkalni un Lieni Leimani-Bartlett no Stokholmas. Viņas dalās pieredzē arī par savu pusaudzību, kas pavadīta ārpus Latvijas.Aicinām klausītājus komentēt un dalīties savā pieredzē, audzinot pusaudžus! Jūsu pieredze noteikti noderēs arī citiem. ---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Mēdz teikt, ka, lai izaudzinātu bērnu, vajadzīgs vesels ciems. Vai, lai izaudzinātu diasporas bērnu par latvieti vai iemācītu valodu, vajadzīgs latviešu ciems? Un ko darīt, ja ciema nav? Par to sarunājamies ar divām latvietēm no Kuritibas Brazīlijā - Iritu Ivanovu un Inesi Ēvaldu. Kuritiba ir tālu ir no Latvijas, un latviešu skoliņas vai kopienas tur nav. Jautājām Iritai un Inesei, kas palīdz, kā trūkst un kā tas ir, kad no viena cilvēka atkarīga ne tikai valodas apgūšana, bet vēl vairāk - arī priekšstats par Latviju, tās tradīcijām un kultūru?---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Priekšā lasīšana ļoti uzlabo bērnu vārdu krājumu, tekstpratību un veicina pozitīvu attieksmi pret lasīšanu arī pašiem.Bet kā ir ar lasīšanu latviski diasporā? Vai vecāki var lasīt jebko vai ir vajadzīga pielāgota literatūra? Kā tikt pie grāmatām vietās, kas no Latvijas ir ļoti tālu? Un arī - kā mācīt lasīt latviski bērniem, kam dominē mītnes zemes valodas prasmes? Pirmajā daļā runājam ar Ievu Inci no Valensijas Spānijā. Ieva organizē latviešu grāmatu lasīšanu tiešsaistē Valensijas latviešu bērniem un jauniešiem un vada turienes skoliņu. Otrajā daļā runājam ar Ivetu Leitasi, kura māca bērnus Kanberā, Austrālijā, un ir Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Izglītības nodaļas vadītāja.---Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai lvdiasporasgimenes.lv.

Sērijas viešņa ir valodniece, autore un lektore Linda Apse. Sarunājamies par to, kā valoda(s) veido mūsu domāšanu un priekšstatu par pasauli? Kāda ietekme vairāku valodu izmantošanai ikdienā ir uz personību un kas izpētīts par šāda smadzeņu treniņa ietekmi uz veselību? Kā vecāki var rotaļīgi un dabiski palīdzēt bērniem “uzsūkt” latviešu valodu? Savukārt pirmajā daļā par viņu dzīvi trīs valodās sarunājamies ar Agni Sauku no Latviešu biedrības Beļģijā un viņa 13-gadīgo meitu Martu. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music. Informācija par ziedojumiem raidieraksta turpināšanai lvdiasporasgimenes.lv

Vai iespējams, ka valodu ģimenē ir par daudz? Ko darīt, ja vecākiem katram ir sava dzimtā valoda (varbūt pat vairākas!), un neviena no tām nav sabiedrības dominējošā valoda?  Raidījumā runājam par to, vai šādās lingvistiski jauktās ģimenēs bērniem ir iespējams apgūt un uzturēt latviešu valodu. Kāpēc to ir vērts darīt, dzīvojot ārpus vecāku izcelsmes valsts? Spriedīsim par to, kā veidojas šādu bērnu un jauniešu identitāte un piederības sajūta vairākām kultūrām un valodām. Izrādās, liela nozīme ir arī attieksmei, kādu diasporas bērni un jaunieši jūt pret savu valodu Latvijā un citu latviešu vidē. Raidījuma pirmajā daļā sarunājamies ar latviešu valodas skolotāju Maiju un viņas 19 gadus veco meitu Evelīnu no Stokholmas. Evelīna neslēpj – kad viņa bija maza, vismaz vienā ziņā vecākiem vajadzēja rīkoties citādi! Mūsu sērijas eksperts ir Frederiks Bisingers (Frederik Bissinger), Stokholmas universitātes baltu katedras pasniedzējs. Viņa interešu lokā ir valodas politika lietuviešu imigrantu ģimenēs Zviedrijā. Frederiks raidījumā stāsta arī par savu ģimeni, kurā nesen piedzimusi meita. Angļu valodas vietā tagad ģimenē aizvien vairāk skan abu vecāku dzimtās valodas. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: lvdiasporasgimenes.lv.

Visi bērni, kas aug ar vairākām valodām, tās dažādos veidos kombinē, miksē, aizņemas vārdus un izteicienus. VĀRTU 4.sērijā ar Rēzeknes Tehnololoģiju akadēmijas profesori Sanitu Martenu skaidrojam, vai tas ir kas slikts, kā vecākiem reaģēt, vai un kā bērnus labot? Savukārt kādās situācijās no tā atturēties? Kas ir valodas jauda un kāpēc ģimenes “valodu politika” nav jautājums par valodu vien? Savukārt pirmajā daļā dzirdam Lieni un viņas dēlu Patriku no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Liene aktīvi darbojas Latviešu Kopienā Emirātos. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music. Ziedo biedrībai raidieraksta turpināšanai: lvdiasporasgimenes.lv.

Vai tad, ja agrīnajā vecumā nav izdevies panākt aktīvu latviešu valodas izmantošanu, "jāmet plinti krūmos"? Vai tomēr ir vērts pašam turpināt runāt latviski?  Par to sarunājamies ar Viļņas Universitātes asociēto profesori Ingu Hilbigu (Inga Hilbig). Ģimenes sarunā piedalās Dace un viņas dēls Daniels no Brisbanes Austrālijā. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music. Ziedo biedrībai "Latviešu valoda diasporas ģimenēs" raidieraksta turpināšanai: lvdiasporasgimenes.lv.

Bērni ir kā sūkļi? Un cik ilgi? VĀRTI 2.sērijā ar Londonas Universitātes koledžas asociēto profesori Olgu Caru runāsim, kādas valodas prasmes bērni iegūst agrīnajā vecumā un kāda nozīme ir šim laikam, lai viņi arī turpmāk dzīvē runātu latviski un darītu to labprāt. Sērijas pirmajā daļā sarunājamies ar Inesi Getsadzi un viņas meitu Sofiu no Gruzijas. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: ⁠https://lvdiasporasgimenes.lv/

Kas ir mantotā jeb etniskā mantojuma valoda? To VĀRTU 1.sērijā skaidrojam sarunā ar Signi Rirdanci (Stokholmas Universitāte). Runājam par to, kāpēc ir svarīgi izprast, kā valoda tiek apgūta ārpus tās dabiskās vides un kas raksturīgs diasporas latviešu runai. Savukārt par savas ģimenes pieredzi stāsta Ieva Pūpola un viņas bērni Lote un Alfs, kas uzauga Austrijā un skolā mācījās angļu valodā. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde". Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/

Kopējais Latvijas diasporas lielums 2023. gadā bija vismaz 420 tūkstoši cilvēku. Latviešu izcelsmes bērni dzīvo visos kontinentos. Daļa no viņiem mājās sarunājas latviski, daļa – arī citās valodās. Daļai ir iespēja apmeklēt latviešu skolas vai kultūras biedrības, citiem – nē. Bērnudārzs un skola ir angliski, vāciski, zviedriski, franciski…, pulciņi un citas brīvā laika aktivitātes tāpat. Bērnu ikdienā neizbēgami dominē mācību un vides valoda. Kā citas valodas vidē nostiprināt latviešu valodas pamatus? Kā saglabāt to aktīvu skolas vecumā, kad pieaug mācību valodas izmantošana? Kā reaģēt dažādās situācijās un pārvarēt grūtības, kas saistītas ar vairāku valodu vienlaicīgu apguvi? Šie jautājumi nodarbina daudzus vecākus pasaulē, kuru bērni aug ar divām, trim un dažkārt pat četrām valodām. Mēs tos skaidrosim sarunās ar speciālistiem no Latvijas un ārvalstīm. Tāpat katrā sērijā uzklausīsim kādas diasporas ģimenes pieredzi. Raidierakstu veido biedrība Latviešu valoda diasporas ģimenēs. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde" un Amerikas Latviešu apvienība. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta trupināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/