Iespējas uzturēt dziedāšanas un dejošanas tradīcijas diasporā

Dziesmu svētku noslēguma dienā saruna par vajadzību un spēju uzturēt šos svētkus diasporā. Kā tas nākas, ka uz Latvijas dziesmu svētku laiku kolektīvi ir lieli, pārējā laikā dalībnieki jāmeklē teju vai ar uguni?  Vai tradīcija ir spējīga izdzīvot un vai mums vispār tā jāuztur? Vai arī pēc simts gadiem latviešu dziesmas un dejas skanēs daudzos pasaules kontinentos, saruna ar diriģentes Lilija Zobens ģimeni. "Emocijas, ko izjūt dziesmu svētkos, ir tas, kas cilvēkus velk atpakaļ, nevis ekonomika un izglītības jautājumi, bet – es te piederu, un citur pasaulē neesmu atradis savu vietu. Tas neattiecas uz visiem," uzskata Lilija Zobens un stāsta, ka jau pēc 2013. gada svētkiem dažiem viņas vadītā kora dziedātājiem emocionālais pacēlums bijis tik liels, ka viņi izvēlējušies atgriezties Latvijā. "Svarīgi, ja dziedam tautasdziesmu, es uzreiz jūtu, ka esmu daļa no milzīgas garas ķēdes, tad nāk manas meitas, kas to turpina. Tā ir tautasdziesmas maģija, ka tu to dziedi kopā ar saviem senčiem un saviem pēctečiem."