Itai lobuok – smuords

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit smarža. Itai lobuok – smuords, smuordoj. Lideja Leikuma pīsauc vysaidus pīmārus: „Smuords ir otkon tik lobs myusu vuords. Kas par smuordu rūzem, kas par smuordu lilejom! Suoks vysur pyupūli zīdēt, tik dabuozt daguna vajag tyvuok, kas par smuordu! Īt pruotā mamys muosa Moņa – pavasarī, ka suoc īvys zīdēt, tod jei stuov pogolmā, soka: „Nu, tai smuord, ka i ustobā nasagrib īt.” Atguoja pavasars ar sovu smuordu. Pavasara smuords uorā. Ari tei poša parfimereja ar vysu sovu boguoteibu – vysaidu smuordu pīpierkts, i tys jau ir ar nūzeimi, nu vysaidi – vīna buteleite ar taidu, ūtra ar taidu, treša ar taidu smuordu.”