Izmaiņas uzkrātā pensiju kapitāla izņemšanā: izdevīgi valstij, ne cilvēkiem

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ļautu elastīgāk veikt izmaiņas ar uzkrāto kapitālu un ļautu pašiem dalībniekiem izvēlēties piemērotāko brīdi uzkrātā kapitāla izmaksai - tā uzskata Labklājības ministrija, kas rosinājusi veikt šādus grozījumus. Tomēr pensiju plānu pārvaldnieki domā, ka tas būtu izdevīgi valstij, nevis pašiem pensiju krājējiem. Iebildumus šim plānam ceļ arī Latvijas Finanšu nozares asociācija. Pašlaik papildu pensijas kapitāls tiek veidots, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu tirgos. Tomēr dažādi globāli satricinājumi, piemēram, Covid pandēmija un ASV nesen ieviestie tarifu pieaugumi mēdz izraisīt pēkšņas finanšu tirgus svārstības un uzkrātā pensiju kapitāla vērtība var samazināties, negatīvi ietekmējot saņemamās pensijas apmēru. Tagad redzams, ka, piemēram, „Swedbank” sabalansētais plāns „Stabilitāte” pirmo ceturksni pabeidza ar 0,09 % samazinājumu, savukārt plāns „Dinamika”, kura ieguldījumu politika paredz ieguldīt līdz 50 % akcijās un pārējo obligācijās, piedzīvoja 2,5 % samazinājumu. Banka gan aicina saglabāt mieru un pieturēties pie izvēlētās ieguldījumu stratēģijas. Likuma grozījumu mērķis ir samazināt risku zaudēt daļu uzkrātā kapitāla finanšu tirgus svārstību dēļ. Pieņemot šādas izmaiņas, tie iedzīvotāji, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma varētu pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Tieši pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos. Pašlaik, pieprasot vecuma pensiju, otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu var saņemt divos veidos - pievienot vecuma pensijai vai iegādāties dzīvības apdrošināšanas jeb mūža pensijas polisi. Labklājības ministrijā saka, ka pārliekot savus uzkrājumus uz pensiju 1. līmeni, kapitāls netiks samazināts un varot vienīgi pieaugt. Turklāt šī būšot brīvprātīga izvēle. Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure spriež, ka šim piedāvājumam varētu atsaukties tieši finanšu nepratīgākie iedzīvotāji un tas ir risks.