Ekonomikas podkāsts

Kā iespējams rast risinājumu, kurā tiktu ņemtas vērā gan tautsaimniecības un investīciju piesaistes, gan valsts drošības intereses termiņuzturēšanās atļauju jautājumā? Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Armands Krauze, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Andris Sprūds, premjerministra padomnieks Didzis Dejus un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.  

Krievija šogad ir pārdevusi nozīmīgu daudzumu zelta no savām rezervēm. Galvenais iemesls, kāpēc Krievija pārdod zeltu, ir nepieciešamība samazināt pieaugošo valsts budžeta deficītu. Taču tas nebūt neliecina, ka Krievija atrodas uz finanšu krīzes sliekšņa, uzskata ekonomisti.

Lauksaimniekiem septembrī varētu būt pieejama aizdevumu programma kredītsaistību refinansēšanai. Par atbalsta vajadzību vienojusies Lauksaimniecības konsultatīvā padome, jo kredītu nomaksu lauksaimniekiem arvien apgrūtina laika apstākļu, ģeopolitisko konfliktu un tirgus svārstību radītās problēmas. Plānots, ka atbalsta pretendentu kredītsaistībām ir jābūt vismaz 100 tūkstošiem un ne vairāk kā 1,5 miljonu eiro apmērā. Projekts vēl tiek saskaņots, bet daļa lauksaimnieku norāda, ka šādu iespēju tomēr būtu jānodrošina arī mazākām saimniecībām un kooperatīviem.  Zemkopības ministrija gan atzīst, ka patlaban tai nav datu par to, cik liels ir kredītsaistību grūtībās nonākušo saimniecību skaits un kāds ir to lielums. Tādēļ konsultatīvajā padomē lemts arī mēneša laikā pēc programmas darbības uzsākšanas izvērtēt lauksaimnieku atsaucību un pieejamo finansējumu, lai lemtu par iespējamu saņēmēju loka paplašināšanu.

No 413 000 Latvijas senioriem, kas ir vecumā no 65 līdz 74 gadiem, ceturtā daļa pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina strādāt. Katru gadu strādājošo pensionāru skaits palielinās. Piemēram, 2011. gadā darba gaitas turpināja nepilni 10 % senioru, šogad tie ir jau 26 %. Skaidrojam, vai seniori strādā, jo pensijas ir mazas vai citu iemeslu dēļ? Un kā pensionārus kā darbiniekus vērtē darba devēji?

Pēdējā laikā Krievija ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas ostām, tādējādi apgrūtinot Ukrainas iespējas eksportēt graudus pa Melno jūru. Lai nodrošinātu agrārās produkcijas eksportu, Ukraina vēlas izmantot alternatīvus sauszemes maršrutus, tostarp dzelzceļa koridoru caur Moldovu. Pagājušajā mēnesī Krievija spēki veica 67 gaisa uzbrukumus Ukrainas jūras ostu infrastruktūrai. Tāpat, kā liecina Ukrainas Attīstības, infrastruktūras un transporta ministrijas informācija, desmitiem Krievijas triecienu bija vērsti pret tirdzniecības kuģiem, kas atradās ostās un Ukrainas kuģniecības koridorā Melnajā jūrā. Krievijas uzbrukumu intensitāte faktiski bloķēja Ukrainas iespējas eksportēt lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru, un kopš jūlija beigām Ukrainas Odesas reģiona ostās vairs neienāk jauni kuģi. Uz šī fona Ukraina šomēnes pazeminājusi 2026.–2027.gada graudu eksporta prognozes no 43 miljoniem līdz vismaz 40 miljoniem tonnu. Samazinājums iezīmē Krievijas uzbrukumu ekonomisko ietekmi uz Ukrainu, kas vairāk nekā 90 % savas graudu ražas eksportē caur ostām. Ņemot vērā radušos situāciju, Ukrainas varasiestādes aktīvi meklē alternatīvus graudu eksporta ceļus.

Kartupeļi Latvijā pērn auga 7600 ha, šogad platības samazinājušās līdz 7200 ha. Pērn kartupeļu ražu nelabvēlīgi ietekmēja lietainā vasara, šogad raža varētu būt labāka, bet tas būs skaidri zināms tikai pēc kartupeļu novākšanas. Cenas kartupeļiem šogad ir zemākas – agrie kartupeļi vēl maksāja eiro kilogramā, bet lielākos apjomos tos iepērk par 16 santīmiem kilogramā. Tas, protams, ir izdevīgi pircējiem, bet neapmierina kartupeļu audzētājus.

Jau vairāk nekā mēnesi Eiropas Savienībā ir spēkā trīs eiro muitas nodoklis, veicot internetā zemas vērtības sūtījumus no trešajām pasaules valstīm. Turklāt šo nodokli piemēro katrai preču pozīcijai. Mērķis – radīt vienlīdzīgāku konkurenci. Cik daudz naudas no šī nodokļa ir iekasēts Latvijā un vai jaunā kārtība ir kā ietekmējusi pieprasījumu sūtījumiem no Ķīnas, Lielbritānijas, ASV un citām trešajām pasaules valstīm?  Interneta veikalā vai e-komercijas platformā, piemēram, „Temu”, „AliExpress” vai „Shein”, pasūtu kreklu un flomāsteru komplektu. Klāt pie preču vērtības man ir jāsamaksā vēl sešu eiro muitas nodoklis jeb trīs eiro par katru preču grupu. Tāda kārtība Eiropas Savienībā ir kopš jūlija, un tā attiecas uz visām precēm līdz 150 eiro vērtībā, kas pasūtītas no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Jūlijā no jaunā nodokļa iekasēti vairāk par pieciem miljoniem eiro, bet no tā valsts budžetā nonācis aptuveni miljons eiro. To Latvijas Radio noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā. Pārējie miljoni eiro papildinājuši Eiropas Savienības budžetu. Kāpēc tā?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) iepirkumā meklē Latvijas valsts tēla stratēģijas izstrādātāju. 50 000 eiro vērtais darbs kalpos kā vadlīnijas mūsu valsts reklamēšanai starptautiskā vidē, lai piesaistītu investīcijas un tūristus. Uzņēmēji norāda, ka līdzīgi dokumenti tiek radīti cits pēc cita, taču to jēdzīgums ir apšaubāms, tāpēc cer, ka šajā reizē stratēģija tiešām radīs praktisku vērtību. 

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" Šveicē izveidotais uzņēmums vēl gaida iestāžu apstiprinājumu savas darbības sākšanai. Kompānija saka – tas izveidots, lai veicinātu eksporta pakalpojumus. Tikmēr aviodarbinieku arodbiedrībai ir paudusi bažas par to, ka, nodarbinot pilotus citā valstī, pēc līgumu pārslēgšanas darbinieku sociālās garantijas var pasliktināties. Kāpēc "airBaltic" veidoja savu meitasuzņēmumu Šveicē, un kādas bažas redz arodbiedrība un eksperti? 

Rīgas Zooloģiskā dārza pievienošana pašvaldības uzņēmumam „Rīgas meži” pāris mēnešu laikā izdevusies pietiekamā kvalitātē, bet labumu tā dos nākotnē, kad uzlabos infrastruktūru un papildinās dzīvnieku kolekciju. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Viņa teica, ka Zooloģiskais dārzs kā pašvaldības mazākais uzņēmums ilgstoši ir cīnījies ar naudas trūkumu.

Šonedēļ Iecavā oficiāli atklās jauno „Balticovo” īres māju darbiniekiem. Tās izveidē uzņēmums no pašu nopelnītās naudas ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro. Jaunā ēka ļaus risināt problēmu ar mājokļiem, kas rada izaicinājumus ne vienam vien darba devējam.

Latvijā kreditēšanā vērojama izaugsme un tas notiek par spīti finanšu tirgus procentu likmju kāpumam. Pirmajā pusgadā uzņēmējiem izsniegts par 14 % vairāk kredītu un īpaši kredītus ņēmuši mazie un vidējie uzņēmumi. Latvijas Bankas dati rāda - mājsaimniecību kredītu apmērs jūnija beigās bija par 10,6% lielāks nekā pērn jūnija beigās. Turklāt straujš pieaugums bijis mājokļu kreditēšanā. Vēl straujāks kāpums bijis uzņēmumiem izsniegtajos kredītos. Kāpums vērojams tieši ilgtermiņa kredītu izsniegšanā.

Jau mēnesi spēkā ir jaunas prasības medus un džema marķējumam, paredzot skaidrākas norādes par medus izcelsmi un lielāku augļu saturu džemos. Tomēr veikalos vēl kādu laiku būs pieejami arī produkti ar iepriekšējo marķējumu, jo līdz šim saražotos krājumus atļauts iztirgot. Biškopības biedrībā gan norāda uz ilgo pārejas posmu, kuru ražotāji varēja izmantot laicīgāk. Savukārt vietējie tradicionālā ievārījuma ražotāji pozitīvi vērtē stingrākas prasības džemu ražotājiem, kas var uzlabot konkurenci.

Ērtāk, bet krietni dārgāk – Latvijā koka peronu izbūve ne tikai kavējas, bet beigās kļūs, iespējams, pat par aptuveni 70% dārgāka. To Latvijas Radio noskaidroja uzņēmumā „Latvijas Dzelzceļš”, kas līdz pagājušā gada beigām koka platformas plānoja izbūvēt 16 pieturās. Vairumā to sanāca izdarīt, bet kopumā projekts kavēsies vismaz par pusotru gadu. Turklāt atbildīgā Satiksmes ministrija, izskatās, nejūt nekādu vajadzību tajā iejaukties. Kāpēc šo pagaidu peronu izbūve kavējas un to izmaksas ir par daudziem simtiem tūkstošu eiro lielāka, nekā paredzēja vēl pagājušā gadā?

Vai darbnespēja varētu būt arī daļēja, nevis tikai simprocentīga? Piemēram, ja pamazām atveseļojoties, pacients atgūst savas darbspējas par 10, 20 vai vairāk procentiem, varbūt šādā apmērā arī varētu strādāt slimošanas laikā? Par to diskusiju sabiedrībā vēlētos rosināt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure. Pašreizējais regulējums Latvijā neparedz daļējas darbnespējas noteikšanu, taču tāda pastāv atsevišķās Eiropas valstīs.  Latvijā kā darbinieki mēs esam vai nu simtprocentīgi darbspējīgi vai simprocentīgi darbnespējīgi. Citas iespējas nav – darbnespējas laikā, kad saņem slimības pabalstu, nedrīkst būt ienākumi, proti, strādāt nedrīkst. Un tieši par ilgstošākām slimošanām, uzklausot slimnieku, arī onkoloģijas pacientu, stāstus, aizdomājusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure. Viņasprāt, esošā darbnespējas kārtība nav pilnvērtīga.

Viņš tic, ka mazām lietām ir liela vērtība – piemēram, rīta kafijas tasei, kas dod garšu visai dienai. Monopolā saruna ar kafijas grauzdētavas "Tiny Giant" līdzīpašnieku Edgaru Dzirkali. Kafija jau sen vairs nav tikai uzmundrinošs dzēriens. Vienam tā ir rīta rutīna, citam – iemesls uz brīdi apstāties, bet vēl kādam – labs attaisnojums satikt sen neredzētu draugu. Mazā kafijas tasīte ir kļuvusi par vietu, kur dzimst idejas, notiek sarunas un tiek pieņemti lēmumi. Kur slēpjas kafijas spēks? Vai ap vienu tasi patiešām var izveidot veselu dzīvi? Kāds ir tavs rīta kafijas rituāls? Edgars Dzirkalis: Mans rīta kafijas rituāls ir ļoti vienkāršs. Man patīk tā saucamā "dubļu kafija". Esmu no rītiem ļoti slinks, un parasti steidzos. Uzvāru ūdeni, paņemu krūzīti, ieberu kafiju, apleju ar karstu ūdeni, nedaudz pagaidu un baudu kafiju. Tas var likties ļoti jocīgi, ņemot vērā nozari, kurā es esmu. Man liekas, ka tavā nozarē šādus vārdus skaļi teikt ir gandrīz noziegums. Edgars Dzirkalis: Mums ļoti daudz klientu nāk, un es parasti jautāju: kā jūs mājās pagatavojat kafiju? Jautāju ar domu, lai saprastu, ko ieteikt, kā samalt. Cilvēki parasti ir nosarkuši, nokaunas un saka - es vienkārši ieberu un apleju. Saku – tas ir arī, kā es dzeru. Īstenībā tas ir vispopulārākais kafijas baudīšanas veids mājās. Bet kāpēc, tavuprāt, vispār ir šis fenomens par kafiju? Protams, rīta dzēriens iedod mums enerģiju. Bet mēs bieži vien sakām – satiekamies uz kafiju! Ko kafija izdara ar sarunu, ar mūsu ikdienu? Edgars Dzirkalis: Es domāju, ka tas ir vienkārši lielisks veids, kā kaut kur satikties un baudīt. Raidījumā skan: Artūrs Skutelis un Tvērumi – "Vienkārši" Artūrs Skutelis un Tvērumi – "Tā ir mīlestība" Foo Fighters – "The Pretender Foo Fighters - Learn to Fly"

Ogu eksports pieaug – pēdējos gados upeņu eksports sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju. Arī saldētu melleņu realizācija ārvalstu tirgos palielinās. Tomēr daļa audzētāju saka – vispirms jānodrošina vietējais tirgus un tikai tad var sākt domāt par eksportu. Kādas ogas eksportējam visvairāk, kur audzētāji redz potenciālu un kas traucē attīstību? Saldētu upeņu eksporta kopvērtība pērn pārsniedza 860 tūkstošus eiro un tas ir vēsturiski lielākais rādītājs. Lielākās eksporta valstis – Nīderlande, Austrija, Vācija un Itālija. Andris Krogzems, kurš saimnieko Viļķenes pagastā un audzē upenes bioloģiski ap 80 hektāru platībā, saka – šai kultūrai ir liels potenciāls. Lielākā daļa izaudzētā tiek realizēta ārvalstīs, vietējā tirgū paliek pavisam maza daļa. Faktiski pārstrādes uzņēmumi iepērk mazāk par vienu procentu no izaudzētā. Galvenokārt upenes domātas pārstrādei. Taču pēdējo gadu klimatiskie apstākļi atstāj ietekmi arī uz šā gada ražu un ietekmēs eksporta apjomu. Arī citviet laikapstākļi šai kultūrai radījuši lielas problēmas. Viens nav karotājs – ap 40 ogu audzētāji apvienojušies kooperatīvā „Bio Berries Latvia”, kas dod lielākas iespējas eksportā. „Krogzeme” gadā arī izaudzē ap pusmiljonu upeņu stādu, kas visi tiek iedēstīti tepat, Latvijā. Lai apvienotu augļkopjus un nodrošinātu lielāku tirgus spēku, izveidots lauksaimnieku kooperatīvs „Vidzemes BIO āboli un ogas”. Tā valdes priekšsēdētāja, bioloģiskās saimniecības „Dabas gardumi” saimniece Ieva Spriža domā, ka vispirms vietējais tirgus jānodrošina ar pašmāju ogām un augļiem un tikai tad var sākt domāt par eksportu.

Gada sākumā Rīgā tūristu bija mazāk, bet gada laikā – pat par 100 tūkstošiem vairāk viesu nekā pērn. Tādas prognozes ir Rīgas pašvaldībai, kas šogad tūrisma nodevā cer iekasēt par nepilniem 250 tūkstošiem eiro vairāk. Tiesa, viesnīcnieku un restorānu asociācijā uzskata, ka ne viss ir tik rožaini. Savukārt no tūrisma aģentiem un operatoriem izskan pat skarba kritika.

Lieljaudas akumulatoru sistēmas jeb BESS Latvijā kļūst par vienu no nozīmīgajiem valsts enerģētikas elementiem. Pēc Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu baterijas nodrošina tīkla stabilitāti, bet līdz ar saules un vēja enerģijas attīstību tās ļauj uzkrāt saražoto elektroenerģiju un izmantot to brīžos, kad pieprasījums ir lielāks. Lai gan Latvijā šobrīd uzstādīto uzkrātuvju jauda ir ap 200 megavatiem, enerģētikas stratēģija paredz to būtisku pieaugumu nākamajās desmitgadēs.  Lieljaudas akumulatoru sistēmas, uzkrātuves, BESS jeb vienkārši „baterijas” Baltijas valstīm un Latvijai ir relatīvi jauna tehnoloģija. Tomēr divu gadu laikā kopš Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu, kā arī līdz ar saules un vēja enerģijas ražošanas attīstību uzkrātuves kļuvušas par Latvijas enerģētikas stratēģijas nozīmīgu daļu. Pirmie lieljaudas bateriju projekti sāka darboties vēl 2024. gada beigās, bet šobrīd Latvijā esošo uzkrātuvju kopējā jauda ir ap 200 mW. Tā ir tikai sākuma stadija, uzsver Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle. Enerģētikas stratēģija paredz, ka līdz 2050. gadam kopējai uzkrātuvju jaudai vajadzētu sasniegtu 1500 mW.

No 12. augusta stāsies spēkā jauna regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Tā paredz par iepakojumu uzskatīt arī tējas maisiņus un skropstu tušu birstītes. Regula arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz iepakojuma apjomu un kaitīgajām vielām to sastāvā. Tāpat tā nosaka jaunas prasības iepakojuma pārstrādāšanai un atkārtotai lietošanai. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumā secināts, ka 22 % iepakojumu nav norāžu par materiāla veidu, bet katrā desmitajā gadījumu iepakojuma tilpums ir pārlieku liels. Jaunā Iepakojuma regula aizstās pašlaik spēkā esošo direktīvu un tajā klāt nāk jaunas lietas, kas ietekmēs visus iepakojuma aprites posmus – no ražotāja un tirgotāja līdz pat patērētājam, stāsta Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere. „Pirmkārt, par tā saucamajām bažas izraisošajām vielām. Tātad – smagie metāli un vēl vairākas vielas, kuras nevar būt vairs iepakojumos. Bet tā nav milzīgi liela problēma, jo lielākoties jau šobrīd tiek izmantoti iepakojumi, kur nav šādas vielas vai [tās ir] ļoti ierobežotā daudzumā, tik, cik atļauts.” Tāpat stāsies spēkā jauns vielu un priekšmetu saraksts, kas ietilpst iepakojumu definīcijas jomā. Liela daļa jau esot zināma un noteikta valdības noteikumos, bet daļa būs jauni:

Gaileņu sezona ir atklāta. Tirgos jau ir pieejamas pirmās meža veltes un piedāvājums arvien pieaug. Sēņotāji saka – šogad gaileņu nav tik daudz kā pērn. Arī cenas pakāpeniski samazinās. Gaileņu uzpircēji sezonu sola uzsākt nākamnedēļ.

Vēlēšanu gadi bieži mēdz būt izaicinoši valsts budžetam, bet šoreiz vismaz varai tuvāk esošās partijas ar naudietilpīgiem solījumiem īpaši nebārstās. Tiesa, jau samazinātais PVN pamatproduktiem attiecas gan uz šā gada, gan nākamo budžetu. Šogad līdzās nepieciešamajiem ieguldījumiem aizsardzībā, papildus slogu ekonomikai un ikvienam iedzīvotājam uzlika karadarbība Irānā ar sekojošo degvielas cenu lēcienu. Kas notiek mūsu ekonomikā un ko nevajadzētu piemirst par spīti vēlēšanu kaislībām, par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Bankas ekonomistu, Monetārās politikās pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.  

Sabiedrībā pastāv mīts, ka eksports ir piemērots tikai lielajiem uzņēmumiem un ražotnēm. Bet mūsdienu digitālajā pasaulē globālo tirgu var iekarot pat mājas pagrabā vai radošā darbnīcā dzimis hobijs. Par eksporta iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas keramiķe un zīmola "MUHAMORS"/ "Amanita Pottery" radītāja Dace Pavliņa, Latvijas Mobilā telefona Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis un uzņēmuma "MAD AND SPRING" pārstāve Madara Spriņģe. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču un pakalpojumu eksports veido būtiskāko Latvijas saimnieciskās darbības daļu - 65 procenti no IKP.  Bet šo lielo apjomu nodrošina vien seši procenti Latvijas uzņēmumu. Kā kvantitatīvi palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu?

Latvijā tūkstošiem privātmāju joprojām nav nodotas ekspluatācijā. Lai gan šādās ēkās dzīvot nedrīkst, realitātē daļā no tām cilvēki dzīvo gadiem. Nereti būvniecības process iestrēdzis dokumentos, pārbūvēs un nesakārtotos projektos. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka no 2020. līdz 2025. gadam akceptēja teju 15 tūkstošus jaunu privātmāju būvniecības lietu, bet ekspluatācijā no tām nodota vien aptuveni trešdaļa. Kāpēc mājas gadiem paliek būvdarbu stadijā, un cik dārgi var izmaksāt dokumentu sakārtošana?

Lai Latvija arī turpmākos divus gados varētu būt pilnvērtīga Eiropas kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts, no valsts budžeta nepieciešami 12 miljoni eiro. Kaut tēriņi izklausās lieli, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī pētniecības un industrijas pārstāvji uzsver, ka atdeve no šī ieguldījuma ir liela, tāpēc finansējums dalībai kosmosa aģentūrā jāatrod.  Eiropas Kosmosa aģentūrā Latvija iekļāvusies jau pirms sešiem gadiem. Kaut iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”, atvadoties no amata, palepojās ar savu ieguldījumu kosmosa attīstībā, daudzgadu budžeta plānā turpmākajiem gadiem nav ietverts finansējums dalībai kosmosa aģentūrā. Informatīvajā ziņojumā par Latvijas kosmosa nozares attīstību, ko Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā, norādīts uz nepieciešamību dalībai vajadzīgos miljonus tomēr rast. Ministrija piedāvā šim mērķim novirzīt aptuveni 9 miljonus eiro no vairākām Eiropas struktūrfondu programmām, kā arī valsts finansējuma zinātnei. Taču vēl trīs miljoni eiro jārod no citiem avotiem.

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur gada ievadā nedaudz samazinājies jaunu auto tirgus. Kādas ir tirgus tendences, kādi iemesli kritumam un kādas prognozes gada otrajai daļai? Eiropas autoražotāju asociācija, kas apvieno faktiski visus mūsu pasaules daļā strādājošos autoražotājus, nesen publicēja datus par jaunu auto tirgu Eiropā, kas liecina, ka Latvija ir viena no deviņām valstīm Eiropā, kur samazinājies jaunu auto tirgus. Samazinājums ir pāris procentpunktu apmērā, un viņu dati ir par posmu no janvāra līdz maijam, savukārt Latvijas Auto asociācijas dati par visu pirmo pusgadu rāda, ka tirgus saglabājies aptuveni pagājušā gada līmenī. Līzinga pakalpojumu sniedzēji gan norāda, ka praksē redzams mazāks finansēšanas pieteikumu skaits. Stāsta Swedbankas auto līzinga vadītājs Sergejs Romaņuks.

Eiropas Savienība (ES) vēlas vienlīdzīgākas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, kuras eksports uz bloku daudzkārt pārsniedz ES eksportu uz Ķīnu. Brisele joprojām ir atvērta dialogam ar Pekinu, lai izvairītos no jauna tirdzniecības kara. Tomēr ES dalībvalstu vidū ir atbalsts Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas vēlmei ieņemt stingrāku nostāju attiecībā pret Ķīnu. Ķīna ir viens no nozīmīgākajiem ES tirdzniecības partneriem. 2025. gadā ES uz Ķīnu eksportēja preces gandrīz 200 miljardu eiro vērtībā. Tikmēr Ķīna blokam pārdeva savus ražojumus 559 miljardu eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka ES tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sasniedza aptuveni 360 miljardus eiro. Jau gadiem ES tirgu pārpludina lēti Ķīnas produkti, piemēram, akumulatori, elektroautomobiļi un saules paneļi, kuru ražošanai Ķīnas valdība piešķir dāsnas subsīdijas. Šogad aprīlī gandrīz katra desmitā ES pārdotā jaunā automašīna bija ražota Ķīnā. Tikmēr Ķīna liek dažādus šķēršļus ES ražojumu nonākšanai savā tirgū. Šajā situācijā bloka ražotāji pamatoti sūdzas par nevienlīdzīgu konkurenci ar Ķīnas uzņēmumiem. Lai mēģinātu samazināt tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, EK ir ierosinājusi stiprināt ES tirdzniecības aizsardzības pasākumus, piemēram, dot priekšroku vietējiem uzņēmumiem publiskajos iepirkumos un izslēgt no stratēģiskajiem telekomunikāciju tīkliem tādus Ķīnas tehnoloģiju milžus kā „Huawei“. Ķīna uz to reaģēja, piedraudot veikt atbildes pasākumus. Lai censtos mazināt saspīlējumu, šonedēļ Briselē tikās ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs un Ķīnas tirdzniecības ministrs Vans Veņtao. ES un Ķīna vienojās palaist Tirdzniecības un investīciju konsultāciju mehānismu, kura ietvaros notiks konsultācijas par tirdzniecības un investīciju līdzsvarošanu, eksporta kontroli, intelektuālā īpašuma tiesībām un Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu. Šefčovičs cer, ka Briseles un Pekinas dialogs nesīs „taustāmus rezultātus” līdz viņa vizītei Ķīnā oktobrī. Ķīna ir paziņojusi, ka būtu gatava palielināt preču importu no ES, taču tādā gadījumā Pekina vēlas, lai bloks atvieglotu eksporta kontroli augsto tehnoloģiju produktiem.

1. jūlijā pamata pārtikas produktiem ievieš samazināto 12 % PVN likmi. To piemēro četrām pamatproduktu grupām jeb tiem produktiem, ko iedzīvotāji iegādājas visbiežāk – visa veida maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Kā šīs likmes samazināšana ietekmēs valsts budžetu, ražotājus un pircējus? Skaidrojam ierakstā.

Zaudēt laiku vai zaudēt naudu – tā ir viena no dilemmām „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecības procesā, kas šobrīd stāv valdības priekšā. Piedāvātais dizains ir pārāk dārgs, bet pārprojektēšana, lai ietaupītu naudu, liek zaudēt laiku. Tāpat ir skaidrs, ka visu naudu dzelzceļa līnijas pabeigšanai no Eiropas Savienības fondiem neizdosies iegūt. Līdz ar to kopuzņēmuma „RB Rail” vadība uzskata, ka Baltijas valstu valdības jau tagad varētu pieņemt lēmumu par vismaz daļēju papildfinansējuma piešķiršanu, jo tāds tik un tā būs vajadzīgs. Ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projekts no dažādiem avotiem ir saņēmis aptuveni piecus miljardus eiro. Bet pašreizējās aplēses liecina, ka pirmās kārtas pabeigšanai būtu nepieciešami 15 miljardi eiro. Līdz ar to, šobrīd Baltijas valstīm trūkst ap 10 miljardiem eiro. Turklāt ar šo problēmu satopas ne tikai Latvija. Arī Lietuvai un Igaunijai nav naudas visas pirmās kārtas pabeigšanai. Lielāko daļu no trūkstošajiem 10 miljardiem eiro Baltijas valstis cer saņemt no nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Taču neoficiālās sarunās izskan arī bažas, ka daudz ietaupīt varētu arī nesanākt, jo inflācijas dēļ pat pārprojektētais risinājums nebūs lētāks par šobrīd piedāvāto, bet laiks tiks zaudēts. Iespējams, tādēļ Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs no Apvienotā Saraksta pēc jūnija vidū Briselē notikušās tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, sacīja, ka Baltijas valstīm nevajadzētu par katru cenu mēģināt uzbūvēt „Rail Batlica” līdz 2030. gadam. Viņaprāt, jebkāda termiņa nospraušana dzelzceļa līnijas pabeigšanai rada papildu stresu un var sadārdzināt izmaksas.

Nekustamais īpašums Igaunijā maksā par 80 %, bet Lietuvā – par 40 % vairāk nekā Latvijā. Taču tuvāko gadu laikā mūsu valstī saglabāsies nekustamo īpašumu cenu pieauguma potenciāls, liecina ekspertu prognozes. Eksperti savās prognozēs balstās uz jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuri liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī mājokļi Latvijā sadārdzinājās par apmēram 11 procentiem salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Savukārt nekustamā īpašuma tirgotāji skeptiski vērtē cenu pieauguma iespējas tuvākajā nākotnē.

Pērn attīstība Rīgā un tās apkārtnē bijusi straujāka par citiem reģioniem, un to nosaka ekonomikas struktūra, jo galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Runa ir par informācijas tehnoloģijām, finanšu un biznesa pakalpojumiem. Tā šorīt Latvijas Radio atzina Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Šīs nozares attīstoties īpaši strauji un tas ar lielu atrāvienu esot Latvijas lielākais eksports.

Trešdaļa Latvijā ražotā piena, aptuveni puse vistas gaļas, mazāk nekā puse vietējo miltu, bet sīpoli – nedaudz vairāk par 50 % – tāds ir vietējo produktu īpatsvars atsevišķos lielākajos veikalu tīklos. Ražotāji ceļ trauksmi, bet tirgotāji oponē – vietējie nevarot vairāk saražot un situāciju ietekmē arī sezonalitāte. Skaidrojam, kādi ir iemesli zemajam vietējo produktu īpatsvaram veikalos un kā to skaidro tirgotāji un ražotāji. "Rimi” veikalos Latvijas izcelsmes svaigās pārtikas ir 70 %, taču atsevišķās kategorijās aina ir atšķirīga. Piemēram, siera, sviesta, margarīna un biezpiena sieriņu kategorijās pašlaik ir nedaudz vairāk par pusi vietējo preču, bet piena kategorijā – tikai trešdaļa. Situāciju raksturo „Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone. „Redzam, ka ir jākooperējas. Esmu dzirdējusi arī no piensaimnieku pārstāvjiem, ka viņi to saprot. Jautājums ir tikai darīšanā. Tajā pašā laikā arī UHT vai augstā temperatūrā ai piens beidzot kādam Baltijā, tieši Latvijā jāsāk ražot, lai varētu nodrošināt, jo kādreiz tas tika ražots [Latvijā].” Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks gan nepiekrīt mazumtirgotāja argumentiem. Viņš saka – tas ir attieksmes jautājums: „Tā visa retorika, ka ir jākooperējas jeb vēl kaut kas jādara, ir mazliet populistiska, jo pēc būtības viss ir atkarīgs no tā, kāda ir mazumtirgotāja attieksme pret vietējo ražotāju. Nav noslēpums, ko Konkurences padome jau ir konstatējusi ilgstoši, ka tieši importētam pienam uzcenojums tiek piemērots zemāks nekā vietējam. Šādā veidā rīkojoties jau ir skaidrs, ka tā bumba jeb akmens, kas tiek velts piena pārstrādātāju pusē neiztur nekādu kritiku. Pašā sākumā ir tas, vai vēlme strādāt ar Latvijas uzņēmumiem.” Mazumtirgotāja „Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule saka – vietējo produktu īpatsvaru ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, sezonalitāte, īpaši dārzeņu segmentā, kur vietējā piedāvājuma apjoms ārpus ražas sezonas ir ierobežotāks. Otrkārt, piegāžu nepārtrauktība un apjomi – lai nodrošinātu stabilu produktu pieejamību visā veikalu tīklā, nepieciešamas konsekventas un pietiekamas piegādes. Treškārt, cenu konkurētspēja, kas ir būtisks faktors klientu izvēlē – mūsu uzdevums ir līdzsvarot atbalstu vietējiem ražotājiem ar iespējami zemām cenām klientiem. Ražotāji cer uz PVN samazināšanu, kas varētu ieviest korekcijas tirgū.

Ģeopolitiskā spriedze un karš Tuvajos Austrumos turpina mest ēnu pār pasaules ekonomiku. Latvijas Banka jaunākajās Latvijas un eirozonas ekonomikas prognozēs secina, ka ekonomikas izaugsme eirozonā un Latvijā būs lēnāka, bet inflācija – nedaudz augstāka nekā iepriekš gaidīts. Vienlaikus centrālā banka uzsver, ka situācija nav salīdzināma ar 2022. gada enerģētikas krīzi, taču nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta.  Lai gan pēdējos mēnešos būtiski pieaugušas naftas cenas, dabasgāzes cenas joprojām ir vairākas reizes zemākas nekā 2022. gadā. Arī pārtikas cenu kāpums vairs nav tik straujš, tāpēc pašlaik nav pamata gaidīt tik lielu inflācijas lēcienu, kāds piedzīvots pirms četriem gadiem. Tā vērtē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Pēc viņa teiktā, lielākais izaicinājums šobrīd ir augstā ģeopolitiskā nenoteiktība. Tās dēļ arī Eiropas Centrālā banka lēmumus par procentu likmēm pieņem katrā sēdē atsevišķi, izvērtējot jaunākos ekonomikas datus un situācijas attīstību. Latvijas Banka prognozē, ka eirozonā inflācija tuvākajā laikā īslaicīgi pieaugs, bet vēlāk pakāpeniski atgriezīsies pie 2 % mērķa. Vienlaikus ekonomikas izaugsme būs lēnāka, nekā prognozēts iepriekš. Augstākās energoresursu cenas pagaidām vēl nav izraisījušas plašu cenu un algu kāpumu, jo uzņēmumi daļu izmaksu pieauguma sedz paši, nevis pilnībā pārceļ uz patērētājiem. Tomēr Mārtiņš Kazāks brīdina, ka riski joprojām ir augsti.

2026. gadā uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds valstij sasniedzis jau 590 miljonus eiro. 2025. gadā valsts bērnu uzturēšanai vecāku vietā izmaksāja 56 miljonus eiro, taču no parādniekiem izdevās atgūt vien 17 milj. eiro. Kopumā uzturlīdzekļu parādnieku skaits sasniedz aptuveni 42 000, un katru desmito bērnu Latvijā viņa vecāka vietā uztur no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem. Cik efektīvi tiek īstenota uzturlīdzekļu parādu atgūšana un kādi risinājumi būtu nepieciešami situācijas uzlabošanai? Ģimenes studijā diskutē Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors Gatis Litvins, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas juriskonsulte Sintija Lavska un zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš.

No 1. jūlija par precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju sūtījumos, kuru vērtība ir līdz 150 eiro. Vai lēto sīkpaku ēra tuvojas beigām? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Venipak Latvija" izpilddirektore Sanita Bērziņa, Patentu valdes pārstāve Ella Niedra un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. Pirmās izmaiņas sīkpaku izmaksās būs jau no jūnija, bet no 1. novembra būs vēl papildus maksa par paciņas apstrādi. Tā divus eiro liela apstrādes maksa par katru sūtījuma preču pozīciju.

Uzņēmēji, ekonomisti un kopumā interesenti noteikti vēlēsies uzzināt aktuālo informāciju par Latvijas ēnu ekonomikas rādītājiem. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieki ikgadējā konferencē šodien, 15. jūnijā, prezentēs 2025. gada datus. Kāda ir situācija, skaidro profesors un Vidzemes augstskolas padomes vadītājs Arnis Sauka. Kopš 2022. gada ēnu ekonomikas rādītāji Latvijā ir krituši no vairāk nekā ceturtdaļas no iekšzemes kopprodukta 2022. gadā līdz apmēram piektdaļai 2024. gadā. Kāda situācija bija pērn – tendence turpinājās, izmaiņu nebija vai ēnu ekonomikas rādītāji pieauga? Arnis Sauka: Šogad mēs, kā parasti katru gadu, par precīzākiem datiem runāsim un tos skaidrosim ikgadējā ekonomikas konferencē, kas šodien mazliet vēlāk arī notiks. Bet tā galvenā tendence ir tāda, ka būtiskas izmaiņas Latvijā ēnu ekonomikā nav un nav arī tā, ka ēnu ekonomika mazinātos. Mēs esam apmēram turpat, kur bijām. Igaunijā un Lietuvā atšķirības ir gan mazliet lielākas. Igaunijā ēnu ekonomika pieaug. Tomēr Lietuvā kaut kur mazinās. Bet tas, ko es arī pagājušajā gadā teicu, un tas, ko mēs aizvien vairāk vērojam, ka mēs vairāk nevaram redzēt tādas būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm. Tā saucamā konverģence turpinās, un mēs +/- esam turpat, bet jebkurā gadījumā [ēnu ekonomikas rādītāji visās trīs Baltijas valstīs ir] ap tiem 20%. Tas latviešu vārds „normāli” šeit nederēs, jo 20%, manuprāt, nav normāli. Kādi ir iemesli, kāpēc ir tāda situācija? Iemesli, protams, ir plaši jāskatās, bet viena no lietām, kas ir pilnīgi skaidri redzama, ja mēs skatāmies uz komponentēm, no kā tā ēnu ekonomika sastāv, mēs tur arī neredzam būtiskas izmaiņas. Ir vairākas labas tendences, piemēram, mazinās aplokšņu algas – no 20,7% līdz 19,6%, kas jau ir laba ziņa. Nedaudz mazinās vispārējais kukuļdošanas līmenis, aug apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kopš 2010. gada, kad mēs sākām mērīt ēnu ekonomiku un veidot indeksu, 2025. gadā uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu sasniedza vēl nebijušus rezultātus – 5 ballu skalā 3,67. Tātad gandrīz 4. Nav slikti. Bet kopumā mums ir jāskatās arī plašāk. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekas, visticamāk, jau ir parādījušās iepriekšējo gadu rādītājos. Tāpēc mēs 2025. gadā tās vairāk neredzam. Mēs neredzam vēl arī Irānas naftas krīzes ietekmi, ko mēs, visticamāk, vēl redzēsim. Otra lieta: mums ir bijušas un joprojām arī pastāv dažādas iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai. Pēc dinamikas mēs redzam, ka iepriekšējās iniciatīvas, ko veica ēnu ekonomikas mazināšanai, sevi ir izsmēlušas. Bez citu iniciatīvu veidošanas diez vai mēs varam sagaidīt, ka ēnu ekonomika turpinās mazināties.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Dzintara Ausmaņa Kuldīgā. Viņam vienlīdz svarīgas ir divas lietas - kopā ar brāli Mārtiņu izveidotais uzņēmumums "M mēbeles", kur top virtuves iekārtas un citas korpusa mēbeles, un sports. Dzintars piedalās pasaules amatieru sacensībās riteņbraukšanā un vērtē, ka biznesā un sportā ir daudz kopīga - disciplīna un tas, ka neko nedrīkst pamest pusratā.

Lai nopelnītu naudu, ir jāiet pret straumi – saka uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Skaistumkopšanas jaunumus joprojām vispirms izmēģina pati, bet no politikas tagad turas tālāk. Par tēvu, Smiļģi un teātra leģendām bērnībā, par lekcijām universitātē miličiem un operas festivālu rīkošanu Vācijā. Arī par izvēlēm ģimenē – saruna ar Ievu Plaudi Rēlingeri Laikmeta krustpunktā. „Vecāki man 18 gadu vecumā pateica: „Mēs, protams, tev palīdzēsim spert pirmo soli, bet ne vairāk, kaut vai tu pēc tam grāvmalā vaļātos.” Jā, dzīvē visu esmu sasniegusi saviem spēkiem. Vienmēr man absolūti svarīga bijusi mana brīvība, tiesības darīt to, ko pašai gribas.” Šos vārdus ir teikusi mūsu raidījuma viese Ieva Plaude-Rēlingere. Viņa ir uzņēmēja, jau gadu desmitiem saistīta ar skaistumkopšanas jomu. Biznesā piedzīvojusi gan ierindošanu Latvijas miljonāru sarakstā, gan bankrota procedūras un tiesu lietas. Viņa ir kāpusi un kritusi, un tad atkal kāpusi pa savas dzīves un Latvijas jaunāko laiku laikmeta kāpnēm. Citāts ir izvēlēts no Mārtiņa Ķibilda raksta 1996. gadā laikrakstā „Diena”, kas tolaik bija pirmais plašākais apraksts presē par to, kas 90. gados ir Ieva Plaude. Publikācijas nosaukums „Postfeministe Ieva” un tajā par viņu izsakās Raimonds Pauls, Alvis Hermanis, Maija Tabaka un daudzi citi. Vērtējumi ir tikpat atšķirīgi kā sabiedrības priekšstati par to, kas ir Ieva Plaude.  Raimonds Pauls saka: „Viņa ir cilvēks, kurš iedomājas, ka var iet pāri līķiem, lai dabūtu savu. Nāk prātā salīdzinājums ar vienu zivi – haizivs to sauc.” Alvis Hermanis pirms 30 gadiem atkal saka šādi: „Ja kāds man no sākuma teātrī ir palīdzējis, tad tā ir tikai Ieva.”  Un vēl šajā rakstā var uzzināt, ka bērnībā reiz viņu mazu meiteni pieskatījis leģendārais teātra režisors Eduards Smiļģis. Viņš sešgadīgo Ievu modinājis ar vārdiem – „Celies, celies! Tavā vecumā Mocarts jau orķestri diriģēja.”  Ievas dzīvē bijis arī kāds nopietns pārbaudījums, daudz smagāks par biznesa zaudēšanu. Ievas Plaudes-Rēlingeres piedzīvotais un pieredzētais ir Latvijas laikmeta stāsta vērts. Raidījumā daudz runāsim par to, kā jums ir klājies agrāk. Bet kas ir Ieva Plaude-Rēlingere šodien – kas jums liek smaidīt šodien un kas iedrošina? Kāda ir jūsu ikdiena tagad? Ieva Plaude-Rēlingere: Tas apraksts, ko jūs nolasījāt, mani līdz asarām aizkustināja, jo es noteikti ikdienā nedomāju par pagātni. Manuprāt, lai cilvēks būtu jauns, un es gribu būt priecīga jebkurā vecumā, tad ir svarīgi, ka ir šodiena, ir svarīgi, ka ir plāni uz priekšu. Ir svarīgi dzīvot. Es diezgan apzināti esmu ilgus gadus izvairījusies vispār pieskarties pagātnei, jo kuru tā interesē, izņemot mani. Es esmu arī diezgan skeptiska par to, ka cilvēki raksta savas biogrāfijas vai pagātnes grāmatas. Tanī brīdī, kad es nomiršu, tad jau kāds varēs kaut ko uzrakstīt. Bet šodien es esmu vēl pilna enerģijas. Es katru dienu strādāju – tieši tāpat kā pirms gadiem četrdesmit un man ir daudz jaunu, jauku plānu. Tas arī aizņem manu šodienu. Esmu lasījis, ka jums mājās esot pat kastēs salikti dažādi materiāli, arī par tēvu. Tolaik jūs teicāt, ka vēl nav laiks pienācis, ka nav vēlme to visu pārskatīt, pārlūkot. Kā ir tagad? Ieva Plaude-Rēlingere: Kas attiecas uz manu tēvu, tur es savu pienākumu esmu izpildījusi. Faktiski tas vilkās daudz ilgāk, nekā man kādreiz likās. Uzrunājot Paulu Bankovski, kurš jau bija sācis interesēties par manu tēvu. Mākslinieks, scenogrāfs Arnolds Plaudis. Ieva Plaude-Rēlingere: Pauls Bankovskis gribēja rakstīt mana tēva biogrāfiju. Man tas bija liels pagodinājums un arī ārkārtīgi interesants gads, kad es kopā ar Paulu strādāju un varbūt arī ieraudzīju dažas sava tēva biogrāfijas detaļas, kuras es nezināju.  Kad Pauls jau aizgāja no mums, tas arī bija traģiski. Es emocionāli, man liekas, biju ļoti iesaistīta, un Paula nāve faktiski arī uz mani atstāja tādu lielu iespaidu. Bet pēc tam man palīgā nāca Vija Kilbloka. Un pateicoties "Zvaigznei", mēs izdevām grāmatu "Peldētājs". Vijai ir humora izjūta, viņa teica, ka tagad, kad sākas peldēšanas sezona, varētu to grāmatu atkal pareklamēt. Bet manam tēvam tieši dzīve aprāvās baseinā peldēšanas treniņu vidū. Un diez vai tā būtu labākā reklāma.  Es vēlos teikt, ka šī grāmata, protams, ir Paula Bankovska versija par manu tēvu. Ne es, ne arī Pauls, mēs jau nezinām, ko viņš pa īstam domāja. Man mājās ir izstāžu zāle, kuru arī, lai cik interesanti nebūtu, uztaisīja pats Arnolds Plaudis. Arī viņam bija lieliska humora izjūta. Viņš teica, ka… Bija 2008. gada krīze, visi sāka taupīt naudu, nevarēja neko izdot, un mans tēvs pierunāja manu asistenti paņemt pietiekami lielus finanšu līdzekļus tiem laikiem, man liekas, tie bija kādi 40000 eiro, un viņš uzbūvēja pats savu izstāžu zāli. Es ticu liktenim un ticu kaut kādām sakritībām, jo tieši tajā brīdī, kad tā izstāžu zāle bija gatava, viņš pats bija pielicis visus darbus pie sienām un vajadzēja tikai grīdlīstes pabeigt. Un tajā dienā viņš arī aizpeldēja baseinā. Mēs jūsu tēvu šodien raidījumā vēl pieminēsim. Bet par jūsu pašu ikdienu... Es jūs sagaidīju šodien pie radio durvīm – smaidīga, dzirkstoša, bet ar diviem kruķiem, jāsaka kā ir. Ieva Plaude-Rēlingere: Liktenis vienmēr man māca ko jaunu un man gadījās nokļūt traumu slimnīcā. Un tas viss bija ļoti pozitīvi un pat ne pārāk ilgi vilkās, bet man tagad ir četras vai pat sešas nedēļas jāstaigā ar kruķiem. Es sapratu, ka man ir atkal dots jauns pārbaudījums – mācīties pazemību, jo ar manu tādu diezgan dumpiniecisko raksturu man ir ārkārtīgi grūti visu laiku palūgt kādam, lai iedod man ūdeni, lai iedod man kafiju, lai atver man durvis, jo katrā rokā ir pa kruķim. Un dažas dienas es smejos, dažas raudu, nu tagad jau esmu pieradusi. Jau ir trešā nedēļa. Jūsu mūža darbs ir skaistumkopšanas joma, skaistumkopšanas bizness. Tagad tiek runāts, ka mākslīgā intelekta laikā daudzas jomas pazudīs, bet šķiet, ka skaistumkopšana būs mūžīgi. Ssabiedrība noveco, ļaudis gribēs izskatīties arvien jaunāki, un šobrīd skaistumkopšana ļauj 70 gadu vecumā izskatīties par 20-30 gadiem jaunākam. Skaistumkopšanas biznesam ir nākotne? Ieva Plaude-Rēlingere: Jūs atkal mani sasmīdinājāt. Skaistumkopšanas biznesā pats pamats ir atcerēties, ka, sevi kopjot, tas neizmaina tavu vecumu. Ir vienmēr ļoti skaidri jāsaprot, cik tev ir gadu, jo labam izskatam tieši ar mēģinājumu izlikties citā vecuma grupā nekad nav izdevies un tas vienmēr izgāžas ar lielu blīkšķi.  Man pašai ir pieci principi, kā rokā ir pieci pirksti, lai es pati varu atcerēties un neaizmirst, kas ir jādara, lai cilvēks būtu skaists. Un tai svarīguma secībā pirmās ir domas. Šis pavisam nopietni. Es neesmu redzējusi ļaunu cilvēku, kas būtu skaists. Domas, tava dvēsele, tava arī mūžam ilgā cīņa pašam ar sevi. Otrais ir fitness, kustība. Vienalga kā, bet vajag kustēties. Tamdēļ arī mana šī epopeja ar kruķiem, lai es varētu vēl nākamos 30 gadus tikpat aktīvi kustēties, jo es, mežā ejot, pēkšņi pamanīju, ka man ir drusku kustību ierobežojumi. Laikam jau dēļ vecuma, bet to skaļi nepatīk teikt. Trešais ir ēdiens. Ir tomēr ārkārtīgi svarīgi, ko mēs apēdam, lai cik banāli tas neizklausītos. Es neesmu arī nekāda augstas kulinārijas īpaša cienītāja. Man liekas, jo ēdiens ir pieticīgāks un vienkāršāks, bet dabiskāks - ir skaidrs, ko tu apēd, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tad ir higiēna. Varbūt šis princips bija svarīgāks pirms 20 gadiem. Tagad cilvēki it kā mazgājas, lai mēs varētu viens otru cienīt, braucot pārpildītā tramvajā vai trolejbusā. Un tikai piektais ir skaistumkopšana. Tas, ko mēs saprotam ar šo vārdu, kur ir friziera pakalpojumi, kosmētikas pakalpojumi, nagu kopšanas pakalpojumi. Tad vēl kādi 20 modernie termini, kuros man liekas īsti arī speciālisti vairs nespēj orientēties. Kur visā šajā uzskaitījumā ir botokss un hialurons? Ieva Plaude-Rēlingere: Tas ir tikai pie piektā. Tu vari špricēt botoksu, cik tu gribi, bet tu jau nevari izskatīties 20 gadus jaunāks. Tā kā es tiešām esmu nozarē dažnedažādās lomās un situācijās jau 30 gadus, tad arī man liekas, es ar tādu vieglu ironiju skatos, un faktiski es pati arī ikdienā lietoju septiņus produktus. Tas ir pilnīgi pietiekami un vairāk nevajag. Jūs arī visus produktus un visas jaunākās inovatīvās metodes, kā saka, pati uz savas ādas pārbaudāt? Ieva Plaude-Rēlingere:  Atzīšos, jā, bet tikai līdz kaklam. Ar savu seju es esmu ārkārtīgi piesardzīga. Es lietoju tikai to, ko es labi pazīstu. Interesanti ir tas, ka sejas āda tiešām cilvēkam atjaunojas katras 28 dienas. Un cilvēki bieži netic, ka rutīna, ikdienas sevis kopšana ir daudz svarīgāka nekā krēma cena, kuru tu lieto. Bet jā, es pārbaudu uz sevi visu, ko vien var. Vienīgais, ko es neesmu pārbaudījusi, ir botokss un filleri, jo tur man bailes. Bija stāsti, ka filleri pārvietojās pa seju. Es vienreiz iešpricēju ceļgalā. Jā, es mēģinu pārbaudīt visu, ko vien var man. Man liekas, ka tu nevari stāstīt citiem, ja tu pats neesi pārbaudījis un nezini.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vētīja trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā, kā vienu no problēmām izgaismoja to, ka daudz ārvalstnieku iebrauc studiju nolūkos, bet viņu uzraudzība nav pietiekama. Kamēr daļa sabiedrības un arī politikas veidotāju lielu trešo valstu pilsoņu un arī studentu skaitu uztver kā drošības draudu, Latvijas valsts un pašas augstskolas turpina ieguldīt naudu studentu piesaistei no šīm valstīm.  Runājot par ārvalstnieku studijām Latvijas augstskolās, bieži uzsver to ekonomisko pienesumu, kas, pēc domnīcas "LaSER" aprēķiniem, esot pat 385 miljoni eiro. Taču studentu piesaiste nozīmē arī tēriņus. Piemēram, Daugavpils universitāte kādai Ķīnas aģentūrai maksājusi 1000 eiro par katru piesaistīto studentu, kas ir pat trešdaļa no gada studiju maksas. Latvijas Universitāte pērn kopumā šādām aģentūrām maksājusi vairāk nekā 13000 eiro, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte - vairāk nekā 15000 eiro, bet Rīgas Tehniskā universitāte šādai sadarbībai atvēlējusi pat vairāk nekā 360000 eiro.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kas mainīsies publiskajos iepirkumos, kā arī pētām, kas notiek ar nekustamo īpašumu tirgū laikā, kad notikusi arī daļēja atgriešanās strādāt birojos.  Darbinieki atkal atgriežas birojos un pieprasījums pēc darba telpām pieaug. To saka nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji. Tajā pašā laikā vērojama  vēl cita tendence – koplietošanas biroju modelis sevi daļēji ir izsmēlis. Par izmaiņām biroju telpu pieprasījumā, prognozēm un to, kā ģeopolitika ietekmē arī biroju telpu tirgu, stāsta Sandra Dieziņa. -- Jau šonedēļ spēkā stājas izmaiņas publisko iepirkumu likumā. Par tām esam jau runājuši raidījumā un visticamāk, runāsim vēl un vēl, jo tie būtiski dažos aspektos maina to, kā strādāt gan tiem, kas lietas pērk, gan tiem, kas piedalās iepirkumos un ir “pārdevēju” pozīcijā. Viena no izmaiņām pašos pamatos – likuma mērķī, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vadītāja Monta Drebniece seminārā par plānotajām izmaiņām.

Pagājušajā nedēļā tika publiskots Latvijas Universitātes “Ekonomikas barometrs”, kura mērķis ir, analizējot ekonomiskās attīstības galvenos rādītājus, informēt sabiedrību par ekonomiskās attīstības tendencēm un sniegt rekomendācijas politikas veidotājiem. Valsts ekonomisko attīstību raksturo vairāki rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukts, darba tirgus un darbaspēka izmaksas, inflācija. Svarīgs attīstības rādītājs ir arī produktivitāte – vienkārši skaidrojot, tā ir spēja paveikt vairāk un labāk, patērējot mazāk resursu un radot produktus ar augstāku pievinoto vērtību. Latvijā produktivitātes līmenis ir zemāks nekā citās Eiropas valstīs. Kas būtu jādara, lai situācija uzlabotos?

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Maijas un Toma Zilbertiem Tukuma novada Matkules pagastā. Viņi pēc 10 Rīgā nodzīvotiem gadiem atgriezušies laukos, atjauno Maijas vecvecāku mājas un lauku sētā "Lejaskroķi" audzē 150 trušus, 130 vistas un 23 kazas, uzņem tūristus, piedalās Mājas kafejnīcu dienās un aktīvi iesaistās pagasta dzīvē. Ģimenē aug četri bērni. Maija Latvijas Universitātē studēja pedagoģiju, Toms - Rīgas Tehniskajā universitātē apguva elektrozinātni. Pēc atgriešanās laukos Toms vēl turpināja strādāt Rīgā, kur uzstādīja saules paneļus, bet saprata, ka lauku māja prasa saimnieka klātbūtni. Toms ir arī prasmīgs amatnieks. Savukārt Maija Matkulē vadīja vietējo amatierteātri, bet tagad strādā ar bērniem. "Lejaskroķi" trušu būri atrodas skaistā vietā, zem liela ozola zariem. Savulaik viņiem bija pat 700 truši, tagad bez mazuļiem ir 150. Bet kazu audzēšana bija Maijas sapnis. Savukārt pie Amulas upes saimnieki izveidojuši atpūtas vietu, kur uzņem viesus arī Mājas kafejnīcu dienās. Saimnieki iesaistījušies arī Latvijas Dabas fonda projektā „Dabisko pļavu produkts”. Šogad Maija Zilberta uzrakstījusi arī divus projektus, lai saimniecības attīstībai piesaistītu papildus finansējumu.

Augustā būs gads, kopš stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi – gan samazināts grādīgo dzērienu tirgošanas laiks, gan ierobežotas reklāmas. Kā tas ir mainījis iedzīvotāju paradumus, vai cilvēki alkoholu lieto mazāk un ko saka atbildīgās iestādes? Pēc OECD 2024. gada datiem Latvija ir otrajā vietā aiz Portugāles ar lielāko alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju - 11,7 litri. Alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi stājās spēkā pērn augustā pēc garām un plašām diskusijām. Gan tirgotāji, gan ražotāji tiem cēla iebildumus. Ko rāda dati, vai ir samazinājies patēriņam nodotā alkohola apjoms, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance. Kopumā pirmajos trijos mēnešos patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms sarucis par nepilniem 5 %. Runājot par alu, samazinājums bijis būtisks. Borance gan saka, ka alkohola patēriņa izmaiņas nevar vērtēt tikai ar darba laika ierobežojumiem, bet jāskatās plašāk. Veselības ministrijā stāsta, ka pagaidām vēl nav precīzu datu par ierobežojumu ietekmi uz patēriņu. Bet kopējais patēriņa kritums bija vērojams jau pērn, stāsta ministrijas atkarību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanita Lazdiņa. Lielveikalos novērots, ka jaunieši vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs gan pilnībā nepiekrīt iepriekš teiktajam un noraida apgalvojumus, ka tirdzniecības ierobežojumu dēļ cilvēki sākuši dzert mazāk. Veselības ministrijai līdz 31. oktobrim Saeimā jāiesniedz plašāks situācijas izvērtējums. Savukārt Rudenī plānots plašāks pētījums, kāda veida alkoholiskos dzērienus cilvēki izvēlas un tad arī varēs runāt detalizētāk par ierobežojumu ietekmi.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie uzņēmējiem Kaspara un Līgas Puriem Alūksnē. Viņi darbojas trīs dažādās jomās – tirgo apģērbus, izveidojuši "Veloostu" un vasarā iznomā tūristiem dažādus elektriskos braucamlīdzekļus Alūksnes ezera krastā, kā arī ražo automašīnu paklājus. Runājam par idejām, par kurām citi sākumā smējās.

Vai Latvijas uzņēmēji, kuri prot radīt augstvērtīgus produktus un pakalpojumus, prot tos arī aizsargāt? Monopolā saruna ar Latvijas Republikas Patentu valdes priekšsēdētāju Agri Batalauski. Vārdu brīvība mēdz lietot dažādi, tomēr gandrīz vienmēr tas nāk kopā ar vārdu atbildība.  Piemēram, Latvijas brīvība - tā ir mūsu, ikviena cilvēka atbildība, un tā ir mūsu vienošanās. Un šī mūsu vienošanās ietver šobrīd arī to, ka esam nolēmuši respektēt viens otra īpašumu. Tā tas ir pieņemts tajā pasaules daļā, kurai vēlamies piederēt. Jā, diezgan ilgu laiku nodzīvojām padomju okupācijas režīmā, kurā no vārdiem privāts īpašums, īpašuma tiesības un un tamlīdzīgiem teju nebija ne smakas, par intelektuālo īpašumu pat nerunājot. Un nav nekāds brīnums, ka, atgriežoties pie pašnoteikšanās un brīvības, mums arī privātā īpašuma respektēšanu ir nācies sadzīvot un to iemācīties no jauna. Atbildību, kas saistāma ar taustāmo, kustamo un nekustamo īpašumu, mēs diezgan ātri apguvām, bet ar intelektuālo īpašumu iet dažādi, kaut gan progress nenoliedzami kopš 90. gadiem ir. Kāpēc mums ir vērts rūpēties par savu intelektuālo īpašumu un vai tas var kļūt par Latvijas izaugsmes svarīgu sastāvdaļu? Raidījumā skan: Dons - "Kolekcionārs" MUUD - "Nomaina rīti" Detlef - "Četras sienas"

Rīgas lidosta starptautiskā konkursā par pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanu turpmākajos gados ir noteikusi uzvarētājus. Tie ir uzņēmumi no Šveices, Maltas un Turcijas, bet konkursa nosacījumos īpašs uzsvars likts uz vietējo ražotāju un zīmolu piesaisti, kā arī Latvijas tēla integrēšana telpu interjerā. Pērnais gads lidostai bijis veiksmīgs – peļņa augusi gandrīz par miljonu eiro. Starptautiskā konkursā par pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanu četrās piedāvājumu lotēs - beznodokļu tirdzniecības un ēdināšanas, mazumtirdzniecības, kā arī biznesa zāles pakalpojumu segmentā uzvarējuši ārvalstu uzņēmumi. Lidostas Rīga pārstāve Ilze Salna skaidro, ka tas gan nenozīmē, ka Rīgas lidostā – veikalos un ēdināšanā vairs neredzēsim Latvijas uzņēmumus. Pērnais gads lidostai Rīga bijis veiksmīgs - apgrozījums pieauga par 3,9%, sasniedzot 80,6 miljonus eiro, bet lidostas peļņa pieauga par 22,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro. Turpina lidostas Rīga pārstāve Ilze Salna. Lielākais tūrisma operators Baltijas valstīs ir uzņēmums “Novatours”, kas organizē čarterlidojumus uz 30 pasaules valstīm. Par šosezon populākajiem galamērķiem un sadarbību ar lidostu stāsta uzņēmuma pārdošanas vadītāja Liāna Pudule Indāne. Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes lockle Kitija Tigule stāsta, ka asociācija kopīgi ar lidostas pārstāvjiem strādā, lai lidmašīnas būtu pilnas gan ar vietējiem, gan ārvalstu tūristiem. Lidostā Rīga pērn par 7% pieaudzis arī aviācijas kravu daudzums, pārsniedzot 20 000 tonnu. 2025. gadā lidosta savā attīstībā investēja 20 miljonus eiro, turpinot tehnisko dienestu ēku pārbūvi, saules paneļu parka izbūvi un autostāvvietu paplašināšanu.

Barselonā viņus sauc par nelegālo naktsmītņu karaļiem. Peru izcelsmes grupējums, par kuru gadiem raksta vietējie spāņu mediji, īrē desmitiem dzīvokļu, sadala tos istabās un piedāvā tūristiem platformās „Booking.com” un „Airbnb”. Luiss Benvenutijs, Spānijas laikraksta „La Vanguardia” žurnālists: „Es ar šo grupējumu iepazinos, jo atradu upurus, atradu īpašniekus, kuri vēlējās atgūt savu dzīvokli.” Barselonas nelegālā tūristu mītņu biznesa darboņi pelna miljonus un nauda plūst arī uz Latviju. Adrians (vārds mainīts, anonīms), ilgstoši strādājis Barselonas tūrisma mītņu biznesā:  „Zinu, ka arī uz Latviju lielos daudzumos naudu pārskaitīja. Tā kā maksājums nāk no Spānijas, kas ir Eiropas valsts, nevis kaut kāds ofšors, Latvijas bankām, iespējams, jautājumi nerodas.” Kamēr spāņu likumsargiem vēl jāpierāda, ka naktsmītņu karaļi īsteno kriminālu shēmu, Latvijas varas iestādes neplāno rīkoties. Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs: „Tas būtu jāuzdod Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm.” Kā nauda no Barselonas nelegālo tūristu mītņu biznesa ieplūst Latvijas lielākajā komercbankā? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Pēc pieciem gadiem Latvija varētu būt viena no retajām pasaules valstīm, kur ražos zaļo aviācijas degvielu. Liepājas uzņēmums "NorSAF" ir parakstījis līgumu augsto tehnoloģiju piegādātājiem "KBR", tādejādi apstiprinot, ka iecere par zaļās avio degvielas rūpnīcu Liepājā sāk īstenoties. Tā ir ļoti nozīmīga un svarīga investīcija Latvijas tautsaimniecībā. Tā Latvijas Radio teica "NorSAF" vadītājs Jānis Kisiels.

Dronu incidentu dēļ viesnīcas, viesu mājas, kempingi un citi tūrisma objekti Latgalē piedzīvo būtisku rezervāciju kritumu. Latgales Tūrisma asociācija norāda uz kritisku situāciju, kas apdraud arī Latgales ekonomisko stabilitāti, uzņēmējdarbības vidi un reģiona turpmāku attīstību. Tādēļ reģiona tūrisma uzņēmumi aicina arī Latvijas valdību un valsts augstākās amatpersonas ar nodokļu sloga mazināšanu un mērķdotācijām atbalstīt nozari Latvijas pierobežā.  Pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā–  atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana – radījuši smagas sekas tūrisma nozarei. Latgales Tūrisma asociācija lēš, ka ārvalstu tūristu un tūroperatoru šobrīd atteikto rezervāciju skaits sasniedz 60% un arī vietējo tūristu rezervācijas, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, ir samazinājušās par 40%. Tāpat tiek atcelti arī korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas. Uzņēmumam ‘’Million star hotel’’ Balvu novadā ir divi namiņi pie Viļakas ezera, ap 6 kilometru attālumā no robežas un naktsmītnes saimniece Santa Šmite apstiprina, ka tūristi atsaka rezervācijas.

Pēdējos gados pārtikas nozarē bijuši daudzi izaicinājumi – pēc Covid pandēmijas sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā un strauji cēlās izejvielu un energoresursu cenas. 2024. gadā vairāki putnkopības uzņēmumi Latvijā - “Putnu fabrika Ķekava”, “Lielzeltiņi” un citi apvienojās, izveidojot akciju sabiedrību “Ķekava Foods”, kas ietilpst Lietuvas koncernā “Akola Group”. Tā kā pieprasījums pēc vistas gaļas Eiropā palielinās, vistas gaļas produktu ražotājs “Ķekava Foods” aicina arī citus lauksaimniekus audzēt putnus. Latvijā lielākā vistas gaļas produktu ražotāja AS “Ķekava Foods” apgrozījums 2024./2025. finanšu gadā palielinājās par 12 % un finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 7,3 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums gadā investē 4 līdz 6 miljonus eiro infrastruktūrā un ražošanā un uzņēmumā strādā ap 1100 darbinieku. Uzņēmuma valdes locekle un izpilddirektore Aiva Banga stāsta, ka pierasījums pēc putnu gaļas aug par 3 līdz 4% gadā, tas ir stabils un, piemēram, Lietuvā vistu audzēšanā piedalās arī lauksaimnieki. “Ķekava Foods” līdzīgu praksi gatavojas ieviest arī Latvijā. Gandrīz 99% putnu audzētāju Latvijā iestājušies Apvienotajā putnkopības nozares asociācijā un tās valdes locekle Anna Ērliha stāsta, ka arī citu lauksaimnieku iesaistīšanu putnu audzēšanā atbalsta. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka Latvijā veiksmīgi attīstās abi putnkopības virzieni – gan olu, gan putnu gaļas ražošana. Šobrīd Eiropā un arī Latvijā tiek iztrādāta stratēģija nākamajiem 10 gadiem un Latvijas lauksaimnieki apņēmušies 10 gados palielināt IKP par 2 procentpunktiem un sasniegt Somijas līmeni lauksaimniecībā jeb ieņēmumus 2200 eiro no hektāra. Putnkopības nozares asociācijas biedri gadā saražo vairāk nekā 40 000 tonnu putnu gaļas un vairāk nekā miljards olu. Putnkopji nesaņem subsīdijas, bet valsts budžetā nodokļos gadā samaksā gandrīz 20 miljonus eiro.