Ekonomikas podkāsts

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pirmā ceturkšņa rezultāti nav optimistiski – kompānijas zaudējumi pieauguši gandrīz divarpus reizes un pārsniedza 70 miljonus eiro. Kompānija šobrīd strādā sarežģītā finanšu situācijā un jau tagad ir skaidrs, ka būs nepieciešama papildu finanšu injekcija no valsts.

Pirms mēneša vairāki simti taksometru vadītāju protestēja pret kopbraukšanas platformas „Bolt” īstenoto politiku. Protestētāji aicināja atbildīgās ministrijas un iestādes ierobežot platformas „Bolt” monopolu. Viņu ieskatā, šī platforma neveicina godīgu konkurenci un varot iznīcināt vietējos uzņēmumus. Vai nozare ir sadzirdēta un kas mainījies? 

Bankas pierobežas reģionos bieži vērtē kredītrisku kā augstāku, tādēļ aizdevumu saņemšana var būt apgrūtināta. "Altum", uzņemoties daļu riska, palīdz padarīt finansējumu pieejamāku. Drīzumā, lai veicinātu uzņēmumu kreditēšanu tieši Latvijas Austrumu pierobežas novados, "Altum" piedāvās bezprocentu aizdevumus, proti, paņemot konkrētu summu, tikpat daudz būs jāatdod, bez kādas papildu maksas. Šādus aizdevumus būs iespējams saņemt Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas, Balvu un Alūksnes novadu teritorijās. Kāda šobrīd ir uzņēmējdarbības vide Latgales pierobežā un cik būtiska ir aizņēmumu iespēja? Nelielajā Ludzas mazpilsētā jau deviņus gadus darbojas picērija „Astotais rajons”. Te skan mierīga fona mūzika, turpat pie letes, apmeklētāju acu priekšā, tiek gatavotas picas. Interjers veidots tumšos, siltos toņos ar mākslas un fotogrāfiju akcentiem, radot mājīgu un radošu atmosfēru. Biznesa ideja par picēriju pirms deviņiem gadiem bija iespēja trim jauniem cilvēkiem, brāļiem Ērikam un Elmāram Malakiem un nu jau Elmāra sievai Agnesei Malakai no Rīgas atgriezties atpakaļ uz savu dzimto pusi, radot pašiem sev darbavietas. „Riskēt vajag un viss kārtībā! Bet tas nenobiedēja, ka citi saka, ko jūs tik mazā vietā, ka nesanāks? Nebiedēja tas, mēs kaut kā pārliecināti bijām, ka mums būs viss kārtībā.” Vajag riskēt un cerēt uz labāko, saka Elmārs. Tā Ludzā iegādājušies nelielu vienstāvu ēku un ar "Altum" finansiālu atbalstu, kas jau labu laiku kā atdots, uzsāka darboties. Savukārt Balvos pirms gada drosmīgi savu biznesu ir uzsākuši jaunieši Aleta Boldāne un Miks Mičs, kas atgriezušies no Nīderlandes. Aleta un Miks ražo šokolādes dražejas. Viņu darbībā ar šokolādi viss attīstījies ļoti strauji, pagājušā gada pavasarī dibināts individuālais komersants IK „LaVersa”, vasarā ar savu produkciju piedalījušies pirmajos tirdziņos. Saņēmuši vietējās pašvaldības grantu, lai attīstītu savu ieceri. Taču bija nepieciešams arī aizņēmums.

Kara darbība Tuvajos Austrumos jau ietekmē degvielas cenas un vairo bažas par tālāku enerģijas un pārtikas sadārdzinājumu. Tas īpaši smagi var skart cilvēkus ar zemiem ienākumiem, kuri pēdējos gados jau piedzīvojuši vairākas krīzes: pandēmiju, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izraisīto cenu kāpumu un augsto inflāciju. Ministrijās jau gatavo iespējamos atbalsta scenāriji, taču skaidrs ir viens: atšķirībā no Covid laika plaši un visiem paredzēti pabalsti netiek solīti. Ja palīdzība būs vajadzīga, tai jābūt īslaicīgai, mērķētai un finansētai no esošā budžeta. Pie kādiem nosacījumiem valsts atbalstu varētu iedarbināt?

Pagājušajā gadā Latvijā ievesto tomātu vērtība sasniegusi rekordu – vairāk nekā 48 miljoni eiro. Vietējie audzētāji saka – imports būtiski ietekmē tirgu un cenas. Šogad tomātu cenas ir pieaugušas, reaģējot uz resursu izmaksu kāpumu. Tikmēr vietējo tomātu audzēšanas platības gājušas mazumā. Tomātu cenas šopavasar ir augstākas, nekā pērn. Iedzīvotājus tas uztrauc. Centrālās statistikas dati rāda – vidējā tomātu cena par kilogramu šī gada martā bija 3,53 eiro, gadu iepriekš – 3,18. Cenas aug, ko ietekmē izmaksu kāpums. Cēsu zemnieku saimniecība „Kliģeni” pirmo tomātu ražu sāka vākt pagājušajā nedēļā. Saimniecības siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško-Reķe saka, ka izmaksas ir kāpušas. Pagaidām vēl neesot iespējams pateikt, par cik produkcija sadārdzināsies. Audzētāji saka – salīdzinoši lētākais imports ietekmē tirgu.

Foreļu audzētavas attīstītāji šopavasar tomēr neizvietos eksperimentālo zivju sprostu Rīgas līcī. Plāni mainīti, jo uzņēmumam izsniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) programmā uzdots veikt padziļinātus pētījumus arī pirms pilotprojekta. Uzņēmums gan kopumā no plāniem par zivju audzēšanu tieši atvērta tipa sprostos nav atteicies un īstenos prasīto novērtējumu.  Tikmēr piekrastes iedzīvotāji arvien pauž satraukumu par šo plānu ietekmi uz jūras ekoloģiju. Arī Valsts vides dienests IVN procesā uzdevis izvērtēt alternatīvus foreļu audzēšanas risinājumus. Valsts vides dienests februāra nogalē apstiprinājis ietekmes uz vidi novērtējuma jeb IVN programmu foreļu audzēšanas iecerei Rīgas līcī Rojas un Mērsraga pusē. Uzņēmums "Riga Bay Aquaculture" plāno zivis audzēt atvērtā tipa sprostos, kas dara bažīgus vides ekspertus un arī piekrastes iedzīvotājus. Izvēlētā tehnoloģija var radīt kaitējumu jūras ekoloģijai, jo barības vielas un zivju atkritumi nonāk jūrā un veicina eitrofikāciju. Tas ir process, kas izraisa pārmērīgu aļģu augšanu, jūras vides degradēšanos un aizaugšanu. 

Ciemojamies pie Mitrēvicu ģimenes Mārupē. Tētis Dāvids vairāku gadu laikā radījis īpašu platformu "Uniqornia". Ar meitas Šarlotes un mākslīgā intelekta palīdzību tajā top unikāli vienradžu tēli, ko pēc tam var izmantot produktu apdrukā. Tā ģimene vāc līdzekļus divu jaunāko bērnu terapijas vajadzībām, vienlaikus izglītojot sabiedrību un laužot stereotipus par cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem. "Šis ir vissvarīgākais ieraksts manā dzīvē," tā savos socmediju kontos savu unikālo projektu "Uniqornia" pirms neilga laika pieteica Dāvids Mitrēvics.  Pats nācis no mākslinieku ģimenes un vides, viņš, izrādās, ir arī ļoti tehnisks cilvēks, kas spēj savas neparastās ieceres tapšanā apvienot mākslīgo intelektu, elektronikas un programmēšanas sniegtās iespējas ar gluži vienkāršu radošu pieeju. Tas nav mākslas radīšanas projekts, Dāvids gan uzsver.  Kas tad īsti ir "Uniqornia"? Īpaša spēļu istaba, kurā rotaļa pārvēršas darbā, kas nes arī galarezultātu. Katru reizi citu stāstu par kādu neparastu vienradzi, kas katru reizi ir pilnīgi neatkārtojams un ar to īpašs. Tik neatkārtojams un īpašs kā cilvēki, kuriem raksturīga dažādība, atšķirīgas vajadzības un īpašs jūtīgums. Vienradžu vizualizācijas iespējams arī iegādāties uzdrukātas uz dažādiem priekšmetiem, bet gūtā peļņa paredzēta abu jaunāko ģimenes bērnu terapijai. Projekts, kas vispirms domās un darbos lolots vairākus gadus, nu ir gatavs, tāpēc Mitrēvici par to stāsta.  Kā sarunā atzīt Dāvida sieva Līga, tā no viņu puses bijusi milzu atļaušanās, jo viņi nekad nav bijuši sevišķi aktīvi socmediju vidē un nekad nav kāri publiskojuši ne sevi, ne bērnus. Tomēr jaunās ieceres labā lēmuši būt drosmīgi, vairāk atklājot par savu ideju. Tā nu tas ir stāsts arī par viņiem. Sarunā piedalās vecāki – Līga un Dāvids Mitrēvici un viņu vecākā meita Karlīna, kas šobrīd studē režiju.

Mūsu šodienas viešņa ir Monta Viļumsone – mākslīgā intelekta uzņēmēja ar patiesi daudzpusīgu pieredzi. Viņa ir apceļojusi vairāk kā 60 valstis, strādājusi par angļu valodas skolotāju, un vēl pavisam nesen viņas ikdiena bija cieši saistīta ar jogu un meditāciju. Šobrīd Monta attīsta savu mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu "Companon" un vada apmācības uzņēmumiem par mākslīgā intelekta iespējām. Pie Digitālo brokastu galda runājam par to, kādi ir lielākie izaicinājumi, veidojot mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu laikā, kad pasaule mainās ik sekundi, un kā pārvarēt bailes un drosmīgi spert pirmo soļus tehnoloģiju pasaulē. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Nu jau vairākus gadus Rīgas panorāmā viens no pamanāmākajiem vaibstiem ir "Zunda Towers" debesskrāpji, par kuru apdzīvotību bieži uzdoti jautājumi. Tie līdz šim piederējuši miljardierim Jurijam Šefleram, bet pagājušajā nedēļā notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā un arī torņus gaida jauni plāni. Tāpat jautājumus raisa nesen piemērotais tiesiskās aizsardzības process pazīstamajam alkohola ražotājam "Amber Latvijas balzams, kas arī pieder Šefleram. Kādas ir izmaiņas miljardiera īpašumos un kā mainījušies „Zunda Towers” plāni', skaidro Sandra Dieziņa. Miljardieris Jurijs Šeflers plašāk pazīstams kā alkoholisko dzērienu rūpnieks, tāpat viņam pieder nekustamie īpašumi Vestienas apkārtnē pie Gaiziņa un Rīgā. Viens no tiem atrodas tepat, Pārdaugavā, blakus Zunda kanālam ar panorāmu uz Vecrīgu un plašāku apkārtni. Vēl nesen abu Zunda torņu augšējos stāvos tika tirgoti dzīvokļi, kuru vērtība pārsniedza miljonus, taču biroju telpas līdz šim nav piepildītas. Sociālajos tīklos izskanējusi informācija, ka viens no miljardiera Šeflera īpašumiem Pārdaugavā esot pārdots arābiem, bet vēl cits ir pārdošanas procesā. Vai tas atbilst patiesībai? Sarunā ar Latvijas Radio skaidro „Towers Cnstruction Manegement” izpilddirektors Aigars Gerhards.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju „RIX Technologies” un rosina nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem „Latvijas mobilais telefons”, „Tet” un „Latvijas valsts meži”. Šo priekšlikumu ministrija virzīs skatīšanai Ministru kabinetā. Šādas izmaiņas tiek piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem".  Ministrija skaidro, ka līgums ar līdzšinējo vēlēšanu platformas izstrādātāju izbeigts, jo uzņēmums līdz šim brīdim nebija izpildījis savas saistības. Plašāk skaidro VARAM vadītājs Raimonds Čudars.  

“Rīgā iespējams panākt zemākas siltumenerģijas cenas, novēršot tirgus un regulējuma nepilnības.” Ar šādu secinājumu klajā nākusi Valsts kontrole savā jaunākajā revīzijā par siltumapgādes sistēmu. Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš Latvijas Radio skaidroja, ka izveidotā tirgus un regulējuma sistēma nav sakārtota, tostarp, neesot elastīgs iepirkuma modelis. Savukārt uzņēmuma “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš nepiekrīt, ka ir slikta pārvaldība un norādīja, ka tirgus sakārtošana aizvien turpinās un esot bijusi iespēja pārmaksāt krietni vairāk.

Raidījumā Pievienotā vērtība dodamies izbraucienā ar autonomu pašbraucošu auto pa Rīgas ielām un aprunājamies ar uzņēmuma "Bliq" dibinātāju, kurš būvē šādus auto Eiropā un cenšas panākt, lai tie likumīgi un droši drīkstētu būt ielās. 

Ciemojamies pie uzņēmējas Velgas Kopces Ogres novada Tīnūžu pagastā. Velga ir uzņēmīgs un mērķtiecīgs cilvēks un darbojas vairākās nozarēs. Kopā ar vīru viņa strādā savā uzkopšanas biznesā, izveidojusi nelielu viesu namu un pirms diviem gadiem – arī nelielu ceptuvi un konditoreju "Ugly cake" jeb tulkojumā "neglītās kūkas", kas ir arī sociālais uzņēmums.

Pirms trim gadiem noslēdzās Eiropas Savienības finansēts projekts, kurā izlietoja vairāk nekā 15 miljonus eiro, lai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi savu nākamo profesiju varētu apgūt uzņēmumos. Vēl pirms tam līdzīgs projekts noritēja sadarbībā ar Vāciju, cenšoties pārņemt tās pieredzi duālajā izglītībā vai darba vidē balstītās mācībās. Tagad uzsākta sadarbība ar Šveici, plānojot pārņemt tās pieredzi šāda veida profesionālajā izglītībā. Kāpēc projekts seko projektam, bet sistēmiskas pārmaiņas profesionālajā izglītībā izpaliek? Darba vidē balstītā izglītība nozīmē, ka topošais speciālists lielu daļu mācību laika pavada nevis skolā, bet uzņēmumā, praktiski mācoties veikt to, kas jāprot apgūstamajā profesijā. Turpina Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors Ingus Zitmanis: „Šis ir viens no labākajiem veidiem, iespējams, un efektīvākajiem veidiem, kā sagatavot nozarei atbilstošu speciālistus. Mums nemitīgi ir pārmetumi par to, ka mūsu izglītības sistēma, kas ir skolā, balstīta izglītības ieguves sistēma nespēj vienmēr un savlaicīgi reaģēt uz darba tirgus dinamiku un prasībām. Šveices projekta īstenošana esot atbilde uz šiem pārmetumiem. Saldus tehnikuma direktore, Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Iveta Bērziņa uzskata, ka šāda apmācību sistēma kopumā ir izdevīga: ja audzēkņu apmācībai var izmantot iekārtas, kas ir uzņēmumā, skolām tās nav jāiegādājas. Arī jaunieši tieši darba vidē vislabāk saprot, ko nozīmē attiecīgā profesija un vai viņš tiešām vēlas tajā strādāt. Tāpēc, viņasprāt, darba vidē balstīta izglītība sistēmā bija jāievieš jau sen. Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko piekrīt, ka profesionālajā izglītībā ir ļoti svarīgi, lai ir gan darba vidē balstītas mācības, gan arī prakse. Taču darba vidē balstīto mācību ieviešana bijusi klupšanas akmens.

Iemācīties radīt drošas un skaistas mēbeles bērniem ir tikai viena daļa no „ETTE TETE” stāsta. Par to, kā nebaidīties no sava uzņēmuma un tā augšanas, saruna Monopolā ar Lindu Riekstiņu-Šnori un Krišjāni Šnori. Raidījumā skan: Glen Hansard – Falling Slowly San Farmin – Sonsick Tool – Pneuma

Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” saņems valstij lūgto 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu. Pēc ilgām diskusijām, koalīcijas domstarpībām un teju pat valdības krišanu, Saeimas vairākums šodien piekrita aizdevuma piešķiršanai. Lai arī premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” no rīta paziņoja, ka koalīcija vienojusies turpināt darbu, vienprātības starp partneriem joprojām nav. Tikmēr Saeimā opozīcija veltīja kritiku valdībai par aizdevuma piešķiršanu. 

Eiropas Centrālā banka jau piecus gadus izstrādā jaunu eiro banknošu dizainu. Tieši šomēnes jauno banknošu izstrādē tiks sasniegts viens no pēdējiem posmiem, pēc kura savs viedoklis būs jāizsaka Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jaunais banknošu dizains aizstās šobrīd uz naudas attēlotos tiltus un dažādus arhitektūras stilus, kas ir rotājuši banknotes jau kopš 2002. gada.  Pēc tam, kad pērn jūlijā Eiropas Centrālā banka sāka publisku nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu, šomēnes tiks sasniegts viens no jauno banknošu izstrādes pēdējiem posmiem. Proti, dizaineru un ekspertu žūrija izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus un sniegs savu viedokli par divām konkurējošām vīzijām. Bankas Padome pēc apspriešanās ar ekspertiem un sabiedrību izvēlējās divas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas - "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". Stāsta Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda. „Mūsu jaunajās banknotēs būs attēloti vai nu seši neparasti cilvēki, kas pārstāv radošumu, zināšanas un prasmes, kas kopā ar mūsu kopīgajām kultūras aktivitātēm ir veidojušas mūsu kopīgo Eiropas kultūru. Vai arī skaisti putni un gleznainas upes, kas mums atgādina, ka rūpes par dabas daudzveidību ir būtiskas dzīvības uzturēšanai. Pēc labāko banknošu izvēles mēs jums jautāsim, kam priekšroku dodat jūs. Jo galu galā šī ir jūsu nauda.” Pirmā no banknošu tēmām – „Eiropas kultūra”, paredz 10 eiro banknotes priekšpusē attēlot, piemēram, vācu komponistu Ludvigu van Bēthovenu, kura mūzika kļuvusi par Eiropas Savienības himnu. Bet, piemēram, uz 20 eiro banknotes būtu attēlota poļu-franču fiziķe un Nobela prēmijas laureāte Marija Kirī. Otra tēma – „Upes un putni”, pievēršas dabai un institūcijām. Katrā banknotē attēlota Eiropas ainava ar putns līdzās kādai no Eiropas Savienības iestādēm. Uz banknotēm mēs varētu ieraudzīt, piemēram, stārķi un dzenīti. Savukārt, kas attiecas uz ēkām, uz 20 eiro banknotes būtu paredzēts attēlot Eiropas Centrālo banku, uz 50 eiro banknotes – Eiropas Savienības Tiesu, bet uz 100 eiro banknotes – Eiropas Revīzijas palātu. Skaidras naudas dizaina pārveidošana kādam varbūt varētu šķist dīvaina prioritāte, ņemot vērā, ka arvien populārāki kļūst bezskaidras naudas maksājumi.Taču Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms uzsver, ka skaidrai naudai joprojām ir liela nozīme, neskatoties uz to, ka tās loma mazinās ikdienas norēķinos. „Skaidrās naudas kā tādas un eiro lietojamība joprojām, es teiktu, ir milzīga un tas ir atkarīgs, par kuru valsti mēs runājam. Latvijā pašlaik katrs piektais maksājums tiek veikts ( skaidrā naudā). Bet cilvēkiem jebkurā gadījumā šī nauda ir pieejama arī citiem mērķiem – uzkrājošiem vai kādiem citiem. Plus – kritiskie finanšu pakalpojumi, kur skaidra nauda ir nozīmīgs maksājumu līdzeklis pie kādiem pārrāvumiem, līdz ar to skaidrai naudai ir un būs nozīme.” Kā norāda Blūms, Latvijā visbiežāk lietotās ir 20 un 50 eiro banknotes.  Pēc tam, kad dizaineru un ekspertu žūrija šomēnes izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus, vienā no pēdējiem posmiem vārds atkal tiks dots Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Proti, pēc konkursa noslēguma sabiedrība tiks aicināta izteikt viedokli par izvēlētajiem dizaina risinājumiem. Sagaidāms, ka lēmumu par galīgo trešās eiro banknošu sērijas dizaina risinājumu ECB Padome pieņems līdz šī gada beigām. Savukārt jaunās banknotes nonāktu apgrozībā dažus gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas, kad būtu noslēdzies ražošanas process.

Jau pavisam drīz – 6. maijā – sāksies pieteikšanās Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotais skolēnu nodarbinātības vasaras programmai. Ik pavasari dzirdam, ka šīs vakances aizpildās zibenīgi. Kas būs piedāvājumā šogad, un cik to būs? Vai tas ir tikai veids, kā jēdzīgi pavadīt brīvlaiku un kaut ko nopelnīt, vai varbūt arī darbs vasarā var kalpot kā papildu izpētes iespēja jauna cilvēka nākotnes karjeras izvēlēm. Par to saruna Ģimenes studijā, kurā piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Sandra Dimitroviča, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra karjeras konsultante Līga Damberga, kā arī klausāmies Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītājas Daces Stivriņas teikto.

Latvijai būs grūtības izpildīt klimata mērķus transporta jomā, bet atbalsts elektroauto iegādei nav pietiekoši sekmējis pāreju uz videi draudzīgu transportu. Kā to mainīt? Par to saruna studijā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Kristapu Zaļo, Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu un Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jānis Bekeru un Auto asociācija biedrības valdes locekli Krišu Lipšānu.  

Spānijas premjers Pedro Sančess šonedēļ ieradies vizītē Ķīnā. Viņa trīs dienas ilgā viesošanās šajā valstī notiek laikā, kad saspīlētās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm piespiedušas Eiropu daudz aktīvāk meklēt jaunus tirdzniecības partnerus un stiprināt attiecības ar jau esošajiem partneriem. Eiropa arī vēlas izveidot godīgākas tirdzniecības attiecības ar Pekinu, un Sančess cenšas pozicionēt Spāniju kā tiltu starp Eiropas Savienību un Ķīnu.

Šis nedēļas nogalē uzņēmums „Ecolines” pārtrauc komercreisus Latvijā. Vissāpīgāk šis lēmums skars Ziemeļlatgali, kur tiek likvidēti trīs komercreisi, kas savieno Balvu novadu un galvaspilsētu. Uzrunātie iedzīvotāji ir sašutuši par tādu lēmumu, jo uzskata – valsts dotēto reisu grafiks nav pietiekami pārdomāts un autobusi nav piemēroti ilgiem pārbraucieniem. „Ecolines” autobuss, kas no Rīgas izbrauc astoņos no rīta, Balvu autoostā iebrauc plkst. 11.40. Darba dienā pasažieru nav daudz. Uzrunātie pēc pieņemtā lēmuma par komercreisu atcelšanu ir sašutuši. Balvēniete Justīne atzīst, valsts dotēto autotransporta uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi neesot pietiekami kvalitatīvi: „Esmu tādā ļoti lielā šokā, jo šis autobuss ir ļoti ērts. Es neko neteiktu par Talsu autotransporta autobusiem, ja viņi būtu ērti. Es uzskatu, ka šādus autobusus tādos garajos reisos nedrīkst laist. Vienreiz tikai ar to Talsu braucu un, kad tu izkāp ārā, tu pat paiet nevari, tu esi stīvs, tajā cietajā sēdeklī nosēdējis. Es tagad diezgan bieži braucu uz Rīgu un atpakaļ.”  Arī autobusu kursēšanas grafiks no Latgales uz Rīgu, viņasprāt, nav pārdomāts, jo uz Rīgu autobusi kursē ar pusstundas starplaiku: „Vairāk un vairāk atņem tiem lauciniekiem, jau tā ir maz iespēju. Un reisi nav sakārtoti. Viens pēc otra iet,” viņa stāsta. Autobusu satiksme no Balviem uz Rīgu ir gana intensīva, taču pārsvarā reisus veic valsts dotētais autotransporta uzņēmums. Ceļā uz un no galvaspilsētas pasažieri autobusā pavada gandrīz 8 stundas. Lauki izmirst, Žīguros slēgta skola, palikuši pārsvarā pensionāri, atzīst kāda pasažiere. „Mēs jau nevienam neesam vajadzīgi. Es dzīvoju Rīgā, vecāki Žīguros. Katru otro mēnesi braucu. Tas otrais autobuss, tas nav braucams. Ar to var braukt vienu, ne jau četras stundas. Uz tualeti nemaz nestājas, kā brauca, tā brauc piecas, sešas stundas esmu ceļā. Jāsprādzējas, sprādzes nestrādā, sēdēt nav iespējams, atbalstu rokām un kājām arī nav.” Astrīda, kura uz Rīgu dodas darba gaitās ir parēķinājusi, ka pēc komercreisu slēgšanas, ceļa izdevumi viņai ievērojami pieaugs. „Man skaitās senioru biļete. Man ir ļoti liels ietaupījums braucot ar „Ecolines”, jo Talsu autobusos ir ļoti augstas cenas. Un ja man 10 reizes mēnesī ir jābrauc uz Rīgu, tad parēķiniet cik tas ir naudas ziņā! Arī Rīgā tās algas, slimnīcā strādājot, nav debesīs sakāpušas, un praktiski gandrīz trešdaļa algas jāatdod tikai ceļam.” Neskatoties uz komercreisu slēgšanu, iedzīvotājiem tāpat saglabājas iespēja šajos pašos laikos izvēlēties dotēto reisu un nokļūt Rīgā, uzsver Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks. „Ir viens "bet". Šie komercautobusi ir augstāka servisa līmeņa. Šeit būtu Satiksmes ministrijai, Autotransporta direkcijai un Sabiedriskā transporta padomei šie jautājumi kā aktuāli jāizskata. Ja cilvēks dzīvo laukos, tas nenozīmē, ka viņam var sniegt zemāka līmeņa un servisa pakalpojumu.” Komercreisu autobusi ir ērti, taču cerība, ka tagad valsts dotētie pārvadātāji sapirks jaunus komfortablus autobusus ir maza. To atzīst Latgales plānošanas reģiona Attīstības, plānošanas un sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja vietniece Iveta Dubrovska. „Šeit mēs īpaši pārvadātājus ietekmēt nevaram, jo pirms daudziem gadiem, kad Autotransporta direkcija sludināja iepirkumus uz šiem dotētajiem reisiem, tika noteikti kvalitātes kritēriji autobusiem un līdz ar to pārvadātāji ir iegādājušies autobusus, atbilstoši tiem kvalitātes kritērijiem. Un šobrīd prasīt kaut ko vairāk no pārvadātājiem pirkt augstākas kvalitātes autobusus, tas nav iespējams. Tas nav saskaņā ar iepirkumu un iepirkuma nolikumu.” Autotransporta direkcija skaidro – reģionālā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls turpināšot darboties bez izmaiņām un piedāvās līdzšinējos „Ecolines” reisus aizpildīt kādam citam pārvadātājam. Savukārt „Ecolines” turpinās nodrošināt starptautiskos pārvadājumus, un gadījumā, ja situācija mainīsies, izskatīs iespēju atgriezties vietējā tirgū.

Inovācijas – tas nav tikai par strādāšanu labāk. Tas bieži vien ir faktors, kas palīdz uzņēmumam izdzīvot. It īpaši laikā, kad pasaulē viena krīze nomaina otru, pārmaiņas ir ātrākas nekā brīžiem šķiet spējam tikt līdzi un par Latvijas uzņēmumiem bieži vien to vien dzirdam, ka mūsu uzņēmumu spēja radīt ko jaunu un ieviest inovācijas klibo un atpaliek. “Vērtējot, cik inovatīvi ir Latvijas uzņēmumi, uz statistiku vien paļauties nevajadzētu,” – tā asociācijas “Latvijas Koks” sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu organizētajā konferencē par bioekonomiku un inovācijām uzsver AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. “Latvijā ir mazliet vairāk par 30 % inovatīvu uzņēmumu. Katrs trešais kaut ko dara, un visi pārējie neko nedara. Jā, tas tā ir. Es aizeju pie zobārsta, un normālas urbšanas iekārtas ir katrā trešajā, pat divas trešdaļas min urbjmašīnu ar pedāli. Mīļie cilvēki, nav jau tiem uzņēmumiem motivācijas statistikas pārvaldē dot datus." Arī mēs paši reizēm pārāk šauri skatāmies uz to, kas īsti ir inovācija, pieredzē dalās Gundars Skudriņš no Vides risinājumu institūta.  “Esmu redzējis, ka bieži vien inovāciju tankos atnāk jauneklis, kurš grib audzēt ķiplokus. Un tajā brīdī žūrijā sakapātu ķiploku audzējam nav izskaidrojuma, tāpēc principiāli viņš tur un viņš var iet mājās, bet ķiploku audzēšana var uztaisīt miljonu biznesu, eksportējot produktus un tamlīdzīgi.” Kā tad domāt par inovācijām, lai nepalaistu garām iespēju sākt vai audzēt biznesu līdz miljonu apgrozījumam? Viens no risinājumiem ir domāt citos mērogos – ne vienmēr gaidīt uz apjomīgām, galvu reibinošām izmaiņām, konferencē iesaka inovāciju stratēģijas uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone. “Inovācija ir process, jo izgudrojums tas ir notikums. Mēs kaut ko izgudrojumam, bet, ja tas netiek ieviests, pieņemsim, abos tīklos reāli izgudroja kaut kādus, manuprāt, 30 gadus pirms mēs sākām izmantot inovāciju. Tā bija tikai tajā brīdī, kurā tas kļūst par procesu, kurā kāds to izmanto un kurā tas uzlabo arī mūsu dzīvi. Ja mēs gribētu pie tādām pavisam formulām, paiet, skatoties uz, teiksim, mums kā uzņēmumiem, organizācijām vai iestādēm, tad tā pavisam īsi mums ir produkta inovācijas. Kas ir tas, ko mēs visbiežāk saprotam jaunas lietas, ko mēs ražojam jaunas lietas, ko mēs darām un mums. Bet tas, kas visbiežāk maina mūsu ikdienu, tās ir procesa inovācijas.” Inovāciju atslēga Latvijā ir cilvēki, vai ne? Skudriņš uzskata, ka līdz galam īsti nē.  “Latvijas valstij saka, ka tie ir cilvēki. Nē, tas nav cilvēks. Cilvēki ir Polijā, Vācijā, Francijā – visur ir cilvēki. Mums ir jāskatās un tiešām objektīvi jānovērtē, kas ir tas mūsu competitive advantage, un tie nav cilvēki. Mums ir forši cilvēki, bet arī Polijā ir forši cilvēki. Vācijā ir Polijas cilvēki – visur ir forši cilvēki. Un vēl Ķīnā viņu ir daudz vairāk. Tā ka es gribētu teikt – ir jāpasaka un tad jāskatās uz to, uz ko tad mēs izvēlēsimies likt. Viņa atbilde par to, kas ir Latvijas konkurētspējas priekšrocība – daba un tīra vide.

Latvijā patēriņa cenas gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar pērnā gada martu - pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz cenām bija transportam, galvenokārt degvielai, kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem. Analizē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Akcīzes un PVN samazinājums dīzeļdegvielai un benzīnam Polijā ļauj šīs valsts uzņēmējiem stiprināt konkurenci salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tas daļēji ir glābiņš arī vietējiem zemniekiem, kas varēs pavasara lauku darbus veikt ar lētākiem resursiem, nekā, piemēram, Latvijā. Tiesa, gan Polija, gan Spānija jau saņēmušas Eiropas Komisijas brīdinājumu par iespējamiem pārkāpumiem, samazinot PVN degvielai. Degvielas akcīzes nodokļa samazinājums Polijā stājās spēkā pagājušajā nedēļā. Tas būs spēkā līdz 30. jūnijam. Arī PVN likme samazināta no 23 % līdz 8 %. Dīzeļdegvielas cenas Polijā aprīļa pirmajā nedēļā bija par aptuveni 30 centiem zemākas, nekā Latvijā un Lietuvā, bet salīdzinājumā ar Vāciju – par 50 centiem zemākas – liecina Latvijas Radio novērojumi. Tas nozīmē, ka Polijas lauksaimnieki sējas darbus varēs veikt, izmantojot lētākus resursus. Kā to vērtē nozare un ekonomisti?

Sapnis par savu kafejnīcu laikam ir katram šefpavāram, tikai ne katram izdodas to īstenot. Šefpavāre ar 20 gadu stāžu Svetlana Riškova stāsta, ka meklējusi telpas Rīgā, bet īre bija par dārgu. Tad vienā brīdī viss salicies – gan atrastas piemērotas telpas Ropažu novada Upesciemā, kas neprasīja lielu remontu, gan bija iespēja uzrakstīt LEADER projektu un tikt pie finansējuma. Kafejnīca “Re Maize” atvērta pagājušā gada 8. augustā un līdz šim apgrozījums bijis nedaudz virs 70 000 eiro. “Gribējās šeit izveidot ne tikai ceptuvi un kulināriju, bet arī tādu satikšanās vietu vietējiem. Kā jūs redzat, ienākot šai zālē, mēs uzreiz iekļūstam manā virtuvē.” Kafejnīcā “Re Maize” blakus vitrīnām atrodas arī elektriskās krāsnis, kur cep gan maizi, gan bulciņas. Kafejnīcas atvēršanas dienā iedzīvotāji pat stāvējuši rindā. Lai īstenotu ieceri, Svetlana uzrakstīja projektus gan LEADER, gan ALTUM programmai. Darbiniekus uzņēmēja meklē ne tikai ar pavāra vai konditora specialitāti, piemēram, Vilnis bija celtnieks. Svetlanai svarīga ir uzņēmuma ilgtspēja un tas saistīts ne tikai ar atkritumu šķirošanu, bet arī ar otrreizēju resursu pārstrādi. Svetlana Riškova stāsta, ka, atverot kafejnīcu ārpus Rīgas, jārēķinās ar dažādiem papildus apstākļiem. Piemēram, var iepazīt vietējos iedzīvotājus, bet sestdienu rītos jācep kruasāni, jo pēc tiem ierodas kāda franču ģimene. Mazam uzņēmējam arī jāapgūst daudz zināšanu. Bet uz kafejnīcas sienas zīmējumus veidojušas Svetlanas meitas. Vidū redzama pati Svetlana ar koši rudiem matiem.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar ekonomisti Līvu Zorgenfreiju par ASV un Irānas kara ietekmi uz pasaules ekonomiku, kara sekām un Latvijas enerģētisko neatkarību. "Trampa karš Irānā pārvērtis šo karu par Trampa karu pret pasaules ekonomiku." Tāds virsraksts bija titulrakstam pagājušajā nedēļā vācu nedēļas žurnālā "Der Spiegel". Tur rakstīts: "Nav vispār skaidrs, kur tas viss novedīs. Skaidrs šķiet tikai viens: ar savu neparedzamo ārpolitiku Donalds Tramps par ķīlniekiem ir paņēmis pasaules ekonomiku, kas tikko bija daļēji pārvarējusi viņa ieviestos sodīšanas tarifus. Šī fatālā atkarība no viena cilvēka lēmumiem saglabāsies pat tad, ja atradīs izeju no viņa paša izraisītās Irānas katastrofas." Vai mums draud pasaules ekonomikas krīze un kas ir šis Trampa karš pret pasaules ekonomiku? Vērtē ekonomiste Līva Zorgenfreija. Vai jūs piekristu "Der Spiegel" apgalvojumam, ka vienu ģeopolitisku kara situāciju, militāru operāciju Tramps ir pārvērtis par karu pret pasaules ekonomiku? Līva Zorgenfreija: Lielā mērā var piekrist šim apgalvojumam. Kāpēc? Tieši tā reģiona dēļ un tā, cik ļoti šis reģions ir ietekmīgs visā pasaules ekonomikā. Tie ir galvenie iemesli. Galvenais pudeles kakls pasaules ekonomikā, kas šobrīd ir apdraudēts, ir Hormuza jūras šaurums. Caur šo jūras šaurumu virzās aptuveni piektdaļa pasaules naftas, aptuveni piektdaļa pasaules gāzes un ne tikai tas vien. Ir vēl virkne citu izejvielu, citu sektoru, kas ir ietekmēti tādēļ, ka tur šobrīd faktiski satiksme ir apstājusies.  Ja paskatāmies uz to, kā tas ir ietekmējis pasaules cenas, redzam, ka ir kāpušas naftas cenas, ir kāpušas gāzes cenas, kā aug mēslojuma izmaksas, un tas var būt būtisks risks nākotnē pārtikas pieejamībai vairāk nabadzīgajās pasaules valstīs. Mūsu reģionā pārtikas cenām tie var būt lieli izaicinājumi. Tāpēc to ietekmi novērtēt par zemu nevajadzētu. Mēs tiešām uztraucamies no ekonomikas perspektīvas par to, kur tas var aizvest.  Ir pilnīgi pareizi, ka "Der Spiegel" apgalvoja, ka nav skaidri kara mērķi. Līdz ar to nav skaidrs, cik ilgi šis vilksies. Pēdējie jaunumi, kas ir likuši tirgiem ļoti pozitīvi reaģēt, ir par to, ka Tramps 2-3 nedēļu laikā taisās šo karu izbeigt. Bet esam dzirdējuši arī citāda veida paziņojumus, ka Tramps tūliņ sakopo spēkus un, iespējams, būs kādas sauszemes operācijas. Ārkārtīgi liela neskaidrība, un tas nekādā veidā nenāk par labu pasaules ekonomikai. "Der Spiegel" šajā publikācijā, kurā analizē pasaules ekonomikas situāciju Irānas kara kontekstā, raksta, ka visi - gan tirgi, gan politiķi - ar aizturētu elpu gaida katru Donalda Trampa paziņojumu sociālajos tīklos. Mēs redzam, kā jūs sakāt, ka tirgi uz to reaģē. Kas ir tas Trampa paziņojuma, nezinu, "tauriņa spārnu efekts", kurš atsaucas pilnīgi citās pasaules vietās? Līva Zorgenfreija: Viņš viens būtībā ir sācis šo karu un iepriekšējie viņa tāda veida gājieni lielā mērā ir bijuši tādi, ko viņš pats var arī izbeigt. Varam paskatīties, kā pasaules tirgi reaģēja uz iepriekšējiem Trampa lielajiem paziņojumiem, piemēram, par tarifiem. Milzu tarifu uzlikšana bija liels šoks pasaules ekonomikai, liels šoks pasaules tirgiem, tie ļoti strauji nogāzās, bet tajā pašā laikā arī bija kā brīdinājuma signāls prezidentam Trampam. Viņš diezgan ātri - gan tāpēc, ka nogāzās akciju tirgi, gan tāpēc, ka arī obligāciju tirgos varēja redzēt šo stresu, viņš diezgan ātri atkāpās pats no sava lēmuma un situāciju faktiski nolīdzināja. Lai pagājušajā gadā ir bijuši lieli satricinājumi ekonomikai - Trampa tarifu paziņojumi, neskaidrība par to, kas notiks ar tirdzniecības plūsmām akciju tirgos, mēs faktiski redzējām strauju kritumu, bet pēc tam ļoti strauju atkopšanos un jaunus rekordus, jaunus maksimumus.  Šobrīd izskatās, ka tirgi gaida kaut ko līdzīgu zināmā mērā. Bet, protams, ir fundamentāli atšķirīga situācija. Iepriekš tā bija problēma, ko varēja ar pildspalvas parakstu faktiski izlabot. Šajā gadījumā tas ir karš. Pat ja ASV prezidents izlemj, ka viņš ir sasniedzis savus mērķus, lai arī kādi tie būtu, tas nenozīmē, ka šis karš beigsies. Un tas nenozīmē, ka Hormuza šaurums būs tikpat tirdzniecībai pieejams, kāds tas ir bijis iepriekš. -- Līva Zorgenfreija ir "Swedbank" galvenā ekonomiste. Pirms tam strādājusi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā Beļģijā, Rotšildu investīciju bankā. Kopš 2013. gada bijusi arī Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas darbiniece. 2010. gadā viņas darba pienākumos ietilpa Latvijas un eirozonas ekonomikas analīze, Latvijas izaugsmes prognožu veidošana, kā arī Latvijas pārstāvība Eiropas Centrālās bankas Ekonomikas prognožu darba grupā.  Līva Zorgenfreija ir ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskajā politikā Varvikas universitātē Lielbritānijā, savukārt maģistra grādu ekonomikā un publiskajā politikā - Francijā, Sciences Po institūtā.

Vai plānojat doties pensijā priekšlaicīgi? Par iespējamiem zaudējumiem un nosacījumiem, kā arī VSAA automātisko pensiju pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem, kas stājās spēkā 1. aprīlī, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete.

Raidījums Stiprie stāsti dodas uz Balvu novada Lazdukalna pagastu pie Ilzes un Olafa Liepiņiem. Pārbūvējot bijušo veikalu, viņi 2024. gada nogalē, mežu un silu ielokā, izveidoja viesu namu "Gariesili". Saimnieku paveiktais augstu novērtēts arī Latvijas mērogā - viņi ieguva trešo vietu Latvijas lauku foruma konkursā "Dižprojekts", kurā piedalījās 24 dalībnieki no visas Latvijas. Konkursa mērķis ir popularizēt unikālas un reģionu teritorijām un iedzīvotājiem nozīmīgas idejas, kas īstenotas ar LEADER finansējumu. Mājā, kur kādreiz atradās veikals, bet tagad izviedots viesu nams "Gariesili", dzīvoja un strādāja Ilzes Liepiņas vecvecāki. Ilzei liela daļa bērnības pagājusi "Gariesilos" pie vecvecākiem. Viesu atpūtai tagad te uzstādīts kubls un tvaika mucas. Ēkas otrajā stāvā iekārtotas guļvietas, bet bijušajā veikalā tagad ir liela, mūsdienu prasībām atbilstoša virtuve. Saimnieki parāda arī pašu projektēto nelielo saimniecības ēku, kur tiek mazgāta, žāvēta un gludināta veļa. Ilze ir mācījusies komercdarbību un uzņēmumu vadību, bet pati bijusi gan mājražotāja, gan masiere. Bet viņas vīrs Olafs Liepiņš dzimis Aizkraukles novadā, Vecbebros. Olafam jau 15 gadus ir savs būvniecības uzņēmums "Biokan". Ilze un Olafs iepazinās Rīgā, bet, gaidot dēlu, pārcēlās uz dzīvi Latgalē.

Nolūkā mazināt birokrātiju Latvijas Radio rīcībā nonācis kāda uzņēmēja ierosinājums samazināt darba algas atskaites, kas jāiesniedz vairakkārt un apgrūtinot darbu. Valsts ieņēmumu dienestā saka – šīs atskaites ir divi atšķirīgi pārskati un tos nevar apvienot. Vai šo kā problēmu saskata arī darba devējus pārstāvošās organizācijas, vai to var mainīt un kā to vērtē Birokrātijas atmešanas darba grupā? Par ieceri mazināt atskaišu iesniegšanu valsts iestādēs tiek diskutēts jau ilgstoši. Arī Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupas jeb Birokrātijas atmešanas grupas (BAG) viens no mērķiem ir mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldē. Viens no ierosinājumiem – samazināt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamo atskaišu daudzumu. "Uzņēmumam katru mēnesi ir jāiesniedz darba algas atskaites, un katru reizi visi darbinieku dati ir jāievada no jauna, lai gan darbinieki tiek reģistrēti EDS un tātad sistēmā jau ir. Turklāt reizi gadā ir jāiesniedz vēl viena atskaite par fiziskām personām izmaksātajām summām, kur atkal ir jānorāda aprēķinātās algas. Tas viss katru reizi ir jāraksta no jauna, kaut arī VID šī informācija jau ir. Tas paņem daudz laika, ko citādi varētu izmantot biznesa attīstīšanai." Šādu ierisinājumu mums atsūtījis kāds uzņēmējs, daloties ar savu pieredzi par nejēdzīgo birokrātiju. Valsts ieņēmumu dienesta Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece skaidro, ka darba devēja ziņojums un paziņojums par fiziskai personai izmaksātām summām nav viens un tas pats.

ASV un Izraēlas karam pret Irānu ir globālas sekas. Visā pasaulē izjūt naftas un dabasgāzes cenu straujo lēcienu, ko ir radījusi Irānas īstenotā Hormuza jūras šauruma blokāde. Nopietni apdraudētas ir arī minerālmēslu piegādes no Persijas līča valstīm, kas atsauksies uz pārtikas cenām. Taču līdz šim maz uzmanības ir pievērsts tam, ka caur Hormuzu pārējai pasaulei tiek piegādāts arī liels daudzums hēlija, ko izmanto medicīnā un augsto tehnoloģiju ražošanā. 

Kāpēc mantiniekam, kurš saņēmis notāra izsniegtu mantojuma apliecību un ieradies bankā saņemt mantoto naudu, vēl jāmaksā bankai par dokumentu pārbaudi, un kāpēc atšķiras banku pieeja šīs maksas iekasēšanā? Vai arī bankas piedalās birokrātijas veicināšanā? Latvijas Radio klausītāja Andra nesen kā vienīgā sava tēva mantiniece ieradās pēc mantotās naudas divās no Latvijas komercbankām. Cik naudas katrai no bankām mantiniecei jāizmaksā, to noskaidroja notārs un tas bija norādīts mantojuma apliecībā. „Šajā gadījumā man tie bija divi konti divās dažādās bankās. Viens bija SEB bankā, kur man ļoti ātri viss notika - paņēma gan par pakalpojumu samaksu, ko ieturēja no šī konta, un man vienkārši nākamajā dienā ieskaitīja naudu.” SEB banka tātad par šo pakalpojumu no mantotās naudas iekasēja 30 eiro. Savukārt „SWEDBANKA” prasīja 12 eiro par mantojuma apliecības pārbaudi un atteicās šo summu paņemt no mantotās naudas.

Kad datu tik daudz un tik dažādi, ar parastu “Microsoft Excel” vairs nepietiek. Latviešu jaunuzņēmums radījis “Ajelix” mākslīgā intelekta rīku datu apstrādei. Ar ko tas īpašs? Kā Latvijā dzīvojot var radīt globālu pakalpojumu? Piesēžam pie Digitālo brokastu galda ar līdzdibinātāju Agnesi Jaunošāni. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Aviācijas nozare atkal piedzīvo grūtības, šoreiz saistībā ar notiekošo Tuvajos Austrumos. Kā šie notikumi ietekmē lidostas "Rīga" darbību un attīstības plānus? Krustpunktā izvaicājam RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Darba vide ir mainīga. Mūsdienās panākumus nodrošina spēja elastīgi pielāgoties pārmaiņām. Kā to izdarīt, cik grūti vai viegli tas ir un kā pieaugušam cilvēkam atsākt mācīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, automātisko vārtu servisa un apkopes speciālists uzņēmumā "Sajos un Portress" Jānis Emīls Ozols, kurš izmantojis profesionālās tālākizglītības programmu "Elektromontieris", lai veiksmīgāk darbotos izvēlētajā jomā, un sertificēta psiholoģe klīniskās un veselības psiholoģijas jomā Marta Rubīna. Ierakstā uzklausām cilvēku domas Lietuvas pierobežā par to, cik droši jūtas darba tirgū un kā vērtē iespēju mācīties vai pārkvalificēties. "Mūsdienās darba tirgus tik strauji mainās, ka pieaugušo izglītība jau kļūst par normu. Cilvēki saprot, ka bez mācīšanās vairs nevar strādāt esošajā darbā. Tāpat arī ir iespēja pārkvalificēties un iegūt pilnīgi jaunu profesiju. Pēc statistikas datiem, pēc sabiedriskās domas aptaujas redzam, ka vismaz 90% cilvēku savas dzīves laikā maina darbavietu. Iemesli, protams, ir dažādi - strauji ienāk tehnoloģijas, cilvēkiem ir nepieciešams mācīties ik dienu," atzīst Elīna Purmale-Baumane. Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā projektā Individuālie mācību konti ir izveidota prasmju pārvaldības platforma "Stars" stars.gov.lv, kurā redzam, ka jau vairāk nekā 55000 ir izveidojuši savus individuālos mācību kontus un vairāk nekā 56000 jau ir pieteikušies dažādām mācībām. Vairāk nekā 30000 ir pabeiguši dažādas izglītības programmas.  "Prasmju pārvaldības platformā var atrast tik tiešām ļoti dažādas gan digitālo prasmju programmas, gan profesionālo prasmju paaugstināšanai, gan arī pārkvalifikācijai, dažādas programmas, kas dod jaunu profesiju. Kopumā prasmju pārvaldības platformā "Stars" ir pieejamas 216 izglītības programmas," norāda Elīna Purmale-Baumane. Ļoti motivēti mācīties ir cilvēki ar augstāko izglītību. Elīna Purmale-Baumane atgādina par nepieciešamību izveidot savu kontu, lai pieteiktos mācībām. Ja cilvēkam nav prasmju to izdarīt vai arī nav autentifikācijas rīku, var vērsties savā pašvaldībā pie pieaugušo izglītības koordinatora.  

Līdz ar siltā laika atnākšanu, Vecrīgā klaudz āmuri, būvējot āra terases. Tomēr daudziem atliek vien noslaucīt ziemas putekļus, jo šoziem kafejnīcām, bāriem un restorāniem vairs nebija jādemontē terases. Tāpat atļaujas terašu izmantošanai vairs nav sezonālas un tās var saņemt uz termiņu līdz vienam gadam. Tiesa, saglabājot terasi uz ziemas laiku, uzņēmējiem ir par to jārūpējas, regulāri to kopjot un tīrot sniegu – bet to, diemžēl ne visi dara. 

Šoreiz raidījuma (ne)Diplomātiskās pusdienas maltīte ir īpaši smaga — "ēdienkartē" Ķīnas ekonomika. Valsts, no kuras nāk gandrīz viss, ko nopērkam, un valsts, kuras problēmas agrāk vai vēlāk nonāk arī pie mums. Ķīna jau otro gadu pēc kārtas nosvinēja 5% ekonomikas izaugsmi un saka, ka viss iet pēc plāna. Bet ekonomisti, kas skatās aiz šī skaitļa, redz ko pavisam citu. Piemēram, neatkarīgā firma „Rhodium Group” lēš, ka faktiskā izaugsme bijusi tuvāk 2,5–3%, un ceļ trauksmi par Ķīnas nopietnajām problēmām saistībā ar deflāciju. Tieši deflācija ir šī stāsta galvenais vārds. Ja inflācija nozīmē, ka cenas pieaug, tad deflācija – pretējo. Cenas Ķīnā krīt – rūpniecības cenas ir turpinājušas krist jau 41. mēnesi pēc kārtas, kamēr patēriņa cenas 2025. gadā vidēji bija tikai 0,2% augstākas (kas praksē ir nulle). Lai arī tas izklausās labi mums – kurš tad nevēlētos lētākas preces –, bet ilgstoša deflācija ir ļoti bīstama, jo tā kļūst par neizbēgamu ciklu. Ja cenas šodien ir zemākas nekā vakar, bet rīt tās būs vēl zemākas nekā šodien, tu nesāc pirkt vairāk. Tu gaidi, kad cenas paliks mazākas un mazākas. Un šī gaidīšana ir ar nopietnām sekām: uzņēmumi neredz pieprasījumu, tāpēc neinvestē; algas neaug; cilvēki tērē vēl mazāk; cenas krītas vēl zemāk. Īsumā – tas ir bīstami. Ķīnas stāstā šīs spirāles saknes meklējamas nekustamo īpašuma sektorā. Ķīniešu ģimenēm māja nav tikai pajumte, bet galvenais uzkrājumu un ieguldījumu veids. Tādējādi, nekustamo īpašumu tirgus ir cieši saistīts ar vispārējo patērētāju un iedzīvotāju labklājību. Tomēr kopš 2021. gada nekustamā īpašuma cenas kritušās par vairāk nekā 20%, un „Barclays” banka aprēķinājusi, ka zaudētā mājsaimniecību bagātība ir 18 triljoni dolāru – vairāk nekā viss zaudētais 2008. gadā hipotēku krīzē.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ēnu ekonomiku un tās apkarošanas plānu. Valsts kontroles kritika un secinājumi, ka plānā nav ambīciju un ar lielgabalu tiek šauts pa zvirbuļiem, sacēla pamatīgu emociju vētru gada sākumā. Tagad, kad emociju putekļi nosēdušies, lūkojam saprast, ko un kā šajā plānā varbūt vajag mainīt. Diskusijā “Ko un kā mainīt valsts pieejā ēnu ekonomikas ierobežošanai?” Valsts kontrole nāca klajā ar lietderības revīzijas ziņojumu par šo tēmu un secinājumi nebija glaimojoši.  Plāni tiek izstrādāti plānu pēc, tāpēc, ka iepriekšējais ir beidzies un lielākoties tie īsti neko neparedz sasniegt, turklāt mērķi nav jēdzīgi izmērāmi, prioritātes apšaubāmas, vērtē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.  Par laimi, šis nav ziņu raidījums, līdz ar to var atļauties teikt visai tieši, ar viedokli un attieksmi – izskatās, ka kritiku Finanšu ministrija ignorē joprojām, par jaunām lietām gatavi padomāt vien pie nākamā plāna izstrādes un turpināt tādā pašā garā kā līdz šim, jo Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ticis pie vārda, lielākoties atkārto, ka kolēģi ministrijā strādā labi, visiem paldies, plāns ir labs, tikai Saeima nepareizi balso.  Teju zem katra Valsts kontroles vārda parakstās un atbildi parādā Finanšu ministrijai nepaliek Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Apakškomisijas ikdiena paiet darbā ar visām tām nozarēm, kuras plānā ignorētas, savukārt, tā kā tās nav plānā, tad tās ignorē arī valdība.  Šai kritikai pievienojas arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Viņaprāt, dažkārt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi beigu beigās apkaro pašu ekonomiku, jo ir vērsti uz sodīšanu, papildu regulāciju, papildu atsaitēm, sertifikātiem. Bet gadījumos, kad šos labi iecerētos pasākumus bez sodīšanas pātagas pavada arī kādi motivējoši “burkāni”, labumi ir vai nu novēloti vai vispār pazūd procesā.  Ir jābeidz izlikties, ka plāns strādā, tā būtu daudz veselīgāka pieeja – tiešs ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Teorētiskā, pētnieciskā, aprakstošā daļa ēnu ekonomikas apkarošanas plānam tiešām ir laba, tam pievienojas vadošais ēnu ekonomikas pētnieks Latvijā Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Arnis Sauka. Viņaprāt, bez tādas vispārīgas kritikas, ka vajag pārskatīt un darīt labāk, ko Valsts kontrole veltījusi Finanšu ministrijai kā plāna autoriem, daudz vērtīgāki būtu bijuši konkrēti ieteikumi, padomi, rīcības, kas diemžēl izpaliek. Tāpat, pētnieks secina, ka, ja Finanšu ministrijai liek apkarot ēnu ekonomiku, tad likumsakarīgi sanāk kontrolējoši un represīvi. 

Jaunākie dati rāda, ka šobrīd tikai nepilna puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) uzskata, ka valstī pastāv sieviešu un vīriešu vienlīdzība atalgojumā. Pie tam vīrieši bija optimistiskāki, atbildot uz šo jautājumu. Kā ir patiesībā? Raidījumā Kā lābāk dzīvot analizē "Novatore" pārstāve Dagnija Lejiņa, "Citadele" grupas personāla daļas vadītāja Anta Praņēviča, Latvijas Bankas pārstāve ekonomiste Krista Kalnbērziņa un Latvijas Darba devēju kofederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Jau ceturto tiek veikts pētījums par situāciju Latvijā un Baltijā saistībā ar dzimumu līdztiesību.  "No vienas puses, varētu teikt, ka situācija ir normāla, respektīvi, 68% - divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju domā, ka Latvijā pastāv dzimumu līdztiesība. Protams, varam uzdot jautājumu, vai divas trešdaļas ir daudz vai tas ir maz?" norāda Dagnija Lejiņa. "Problēma sākas tajā brīdī, kad mēs pajautājam atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Tur redzam, ka sievietes "glāzi redz pustukšu", kamēr vīrieša glāzi redz "puspilnu"." "Sajūta, kas cilvēkiem pašiem ir, tā noteikti ir ļoti būtiska un ļoti svarīga. Ja uzdodam jautājumu ne tikai par sajūtām, bet arī faktiski, vai pēdējo divu gadu laikā esat saskārušies ar nevienlīdzību, tad situācija ir vēl dramatiskāka. Mēs redzam datos, ka 37% sievietes saka, ka viņas saskārušās ar nevienlīdzību. Tas ir daudz," turpina Dagnija Lejiņa. "Vīrieši divreiz mazāk. Arī vīriešiem ir situācijas gan saistībā ar mājas pienākumu sadali, gan situāciju darba tirgū, profesiju izvēli varbūt mazāk, bet atalgojums noteikti ir lielā tēma, lielā plaisa, kuru mēs redzam arī faktiski. Tur sievietes saka, jā, pastāv nevienlīdzība, kamēr vīrieši saka - nē, tā nav tik liela."

Uzņēmums “Madara Cosmetics” tika izveidots pirms 20 gadiem un turpina attīstīties – Mārupē uzbūvēta jauna rūpnīca, kurā strādā 200 darbinieki. Uzņēmums attīstībai piesaista valsts finansējumu gan no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), gan "Altum". Šogad uzņēmumā tiks īstenoti septiņi pētniecības projekti par vairāk nekā diviem miljoniem eiro. Viens no tiem – ražotnē tiks uzstādīta zīmuļveida produktu pildīšanas iekārta, kas ļaus veiksmīgām konkurēt ar citiem nozares uzņēmumiem Eiropā. “Madara Cosmetics” rūpnīcā pa plašiem stikla logiem kosmētikas ražošanas procesu var vērot arī apmeklētāji. “Madara Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte stāsta ka uzņēmumam ir sava laboratorija, kur, sadarbojoties ar Latvijas zinātniekiem un kompetences centriem, top unikāli kosmētikas produkti. Šogad “Madara Cosmetics” plāno tirgū ieviest vairāk nekā 30 jaunus produktus un to izstrādes grupas vadītāja Santa Mičule stāsta, ka uzņēmumā top produkti gan uz bērzu sulas, gan gaileņu ekstrakta bāzes. Santa Mičule stāsta, ka uzņēmumā turpinās arī jaunu zīmuļveida produktu izstrāde. Jaunā zīmuļveida produktu pildīšanas iekārta maksā 600 000 eiro un tā nopirkta, izmantojot finanšu institūcijas ALTUM programmu “Aizdevums ar kapitāla atlaidi inovatīvu produktu ražošanai”. Tas nozīmē, ka, projektu noslēdzot, uzņēmums saņems 30% atlaidi. Finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš vērtē, ka uzņēmums “Madara Cosmetics”, lai straujāk attīstītos, ļoti aktīvi izmanto gan LIAA, gan "Altum" finansējumu. “Madara Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte stāsta, ka 20% no saražotā paliek Latvijā, 80% tiek eksportēti. “Madara Cosmetics” akcijas tiek tirgotas biržā un 2025. gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga par 12% līdz 23,2 miljoniem. Šogad uzņēmums plāno sasniegt vismaz 10% apgrozījuma pieaugumu.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Aizkraukles novada Skrīveros pie Agneses Rūtiņas. Viņa jaun 11 gadus ir stjuarte, bet pirms pieciem gadiem kļuva arī par mājražotāju un izveidoja savu mazo uzņēmumu "Skriķu našķi". Saldumu gatavošanai Agnese pievērsās, kad piedzima meita. Agnese cep makarūnus, kūkas un citus konditorejas izstrādājumus un abi ar vīru Lauri darbu Rīgā apvieno dzīvi Skrīveros un divu bērnu –  meitas Beatrises un dēla Gregora –  audzināšanu. Agnese atklāj, ka uzsākt savu mazo biznesu iedrošināja arī uzvara kūku cepšanas konkursā "Rīga Food" izstādē. Šobrīd viņas gatavotie našķi top mājās, kur virtuvē atrodas gan liels dzesēšanas skapis jeb ledusskapis ar stikla durvīm un saldētava. Tā kā Agnese plāno ražošanu paplašināt, viņa meklē uzņēmumam jaunas, plašākas telpas.  

Ziedus Rīgā nopirkt nav problēma – ja vēlies tērēt mazāk naudas, dodies uz tirgu, ja vari atļauties ko dārgāku – ej uz kādu no daudzajiem ziedu saloniem. Ziedus piegādā arī kurjeri, bet pirms diviem gadiem Rīgas lidostā uzņēmums “Floway” uzstādīja pirmo viedo ziedu tirdzniecības automātu, kur, izmantojot bankas karti, ziedus var nopirkt visu diennakti. Tagad uzņēmumam Rīgā pieder jau 13 viedie ziedu automāti un investīcijās ieguldīti 300 000 eiro. Ar uzņēmuma “Floway” valdes priekšsēdētāju Kārli Ozoliņu tiekamies Rīgas centrā, netālu no stacijas pulksteņa, kur atrodas viens no 13 ziedu tirdzniecības automātiem. Viņš stāsta, ka sākumā bijusi ideja uzstādīt tikai vienu ziedu tirdzniecības automātu Rīgas lidostā, lai gūtu papildus ienākumus pamatdarbam. Pircēju interese izrādījās pietiekami liela un tagad Piņķos arī izveidota ziedu studija, kur strādā floristi. Speciāli pielāgotie tirdzniecības automāti ražoti Polijā. Uzņēmums “Floway” šobrīd ir viens no finālistiem Latvijas lauku foruma konkusā “Dižprojekts 2025”. Tajā piedalās uzņēmēji no visas Latvijas, kas realizējuši LEADER projektus. Pierīgas partnerības projektu vadītāja Zane Dresmane stāsta, ka 20 gadu laikā Mārupes un Olaines novados īstenoti vairāk nekā 100 LEADER projekti dažādās nozarēs. Uzņēmums “Floway” divu gadu laikā piesaistījis ALTUM finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai, īstenojis 2 Leader projektus un saņēmis SEB bankas grantu programmā “Atspēriens”. “Floway” ir ģimenes uzņēmums, tas atrodas Mārupes novada Piņķos un uzņēmuma vadītājs Kārlis Ozoliņš stāsta, ka galvenais dzinējspēks nav tikai vēlme nopelnīt. Tā kā Rīgā ik pa laikam aizveras gan kāds Michelin ceļvedī ietverts restorāns, gan ekskluzīvāks pārtikas veikals un ziedi ir prece, bez kā ikdienā var arī iztikt, Kārlim vaicāju, vai šādi notikumi nerada bažas par uzņēmējdarbības stabilitāti. Nākotnē uzņēmums “Floway” plāno uzlabot viedo ziedu kiosku pakalpojumu servisu un paplašināt savu biznesu ar viedo svaigās pārtikas tirdzniecības automātu pārdošanu un uzstādīšanu.

Ikdienas maksājumi un ieradumi, kas kļuvuši par rutīnu un paliek nepamanīti, var patukšot mūsu īstos un galvenokārt virtuālos maciņus krietni vairāk nekā to iedomājamies un vēlētos. Vai tas liecina par sliktu finanšu pratību, ka mēneša beigās bažīgi jāielūkojas bankas lietotne, lai pārbaudītu konta stāvokli? Kā uzlabot savu finanšu stāvokli? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro programmas "Neatkarīgais investors" partneris Valters Vestmanis, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un "Bigbank" aizdevumu administrēšanas un tiesvedības daļas vadītājs Ingus Silakrankers.  

Lielākā daļa pensiju plānu 10 – 15 gadu laikā piedzīvojusi pavisam nelielu ienesīguma pieaugumu, liecina "manapensija.lv" dati. Atdeve no ieguldījumiem ir zema un tāpēc jānodrošina iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu – tā uzskata iniciatīvas iesniedzēji portālā manabalss.lv. Par to jau savākti vairāk nekā 17 tūkstoši parakstu. Pensiju 2. līmeņa kopējā aktīvu vērtība pārsniedz 10 miljardus eiro. Ieguldījumu atdeve pēdējo 10 – 15 gadu laikā ir bijusi neliela. Piemēram, SEB konservatīvā plāna 60 + ienesīgums gadā 10 gadu laikā bijis vien 0,61 %, bet 15 gadu laikā – 1.16 %. Savukārt „Swedbank” pensiju ieguldījumu plāns „Stabilitāte” attiecīgi – 0,31 % un 1,25 % gadā. Jelgavnieks Ģirts Bumbērs uzskata, ka tieši banku lobijs ir spēcīgs un tāpēc šo naudu nevar izņemt: „Jāuzdod vienkāršs jautājums, kur dotajā brīdī un pēdējos 25 gadus visvairāk iegūst no 2. pensiju līmeņa. Kurš visvairāk vinnē? Protams, ka bankas. Cilvēki? Nē. Valsts? Nē. Protams, ka bankas.” Latvijas Radio aptaujāto iedzīvotāju viedokļi par to, vai būtu jāļauj izņemt 2. līmeņa uzkrājumus, atšķiras.  Bumbērs uzskata, ka jāļauj cilvēkiem izvēlēties, ko darīt ar šo uzkrājumu. Esot jāņem arī vērā tas, kāds ir iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. Bumbēra iniciatīva paredz arī otru iespēju: „Mana iniciatīva paredz arī otru opciju – kompromisa opciju – izņemt viņu daļējā apmērā.” Viņaprāt, ieguvumi būtu vairāki, tostarp invalīdiem. Bumbērs nedomā, ka šīs naudas ieplūšana ekonomikā strauji audzētu inflāciju, kā tas bijis Igaunijā. Konkrētu aprēķinu viņa rīcībā gan nav. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs ir citās domās.

Šobrīd ir maz investīciju projektu Latvijā, kas raisītu tik karstas diskusijas, kā vēja enerģijas parki un to būvniecības vietas. Jo lielāks potenciālais vēja parks, jo karstākas diskusijas. Arī iebildumu ir vairāk, saka Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes locekle Inga Āboliņa. Iedzīvotāju pretestības vai citu iemeslu dēļ Latvijā vēja enerģiju saražojam mazāk nekā pie kaimiņiem, atgādina Jānis Ločmelis, „ELWIND” projekta nodaļas vadītājs. Varbūt saprātīgai un ātrākai atjaunīgās enerģijas attīstībai ir jāuzlabo veids, kā uzņēmēji runā ar vietējo sabiedrību vai varbūt jāmaina visa sistēma? Novērots, aktīvisti, kas iestājas pret vēja parku būvniecību, ir tie paši gan Vidzemē, gan Kurzemē. Bet nevar noliegt, ka arī aptauju dati rāda, ja cilvēkiem jautā par Latvijas enerģētisko neatkarību, atbalsts ir liels, neviens īsti negrib būt atkarīgs no draudzīgāka vai pavisam nedraudzīga kaimiņa. Arī atjaunīgo enerģiju atbalstām. Bet, ja vēja parku plāno būvēt tuvumā, tad attieksme kļūst daudz kritiskāka. Vai šo “ne manā pagalmā” attieksmi palīdz pārvarēt maksājumi par vēja parkiem tiem, kas dzīvo to tuvumā, un vietējai pašvaldībai?

Eiropas Savienībā vidēji 32% iedzīvotāju savu mājokli īrē, tā liecina Eurostat dati par 2024. gadu. Situācija dažādās Eiropas valstīs krasi atšķiras, piemēram, Vācijā mājokļus īrē gandrīz 53% iedzīvotāju, Latvijā – tikai 13%, bet pārējie 87% dzīvo sev vai tuviniekiem piederošos mājokļos. Tam ir vairāki iemesli – pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzi nekustamos īpašumus privatizēja un arī mājokļu cenas pie mums ir zemākas nekā vidēji Eiropā, tāpēc iedzīvotāji var atļauties mājokli arī nopirkt.  Pēdējā gada laikā 45% īrnieku Latvijā piedzīvojuši īres maksas pieaugumu, liecina bankas "Citadele" veiktā aptauja. Bankas mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa vērtē – tā kā "Euribor" likme bijusi nemainīga, cenas cēlušās, jo īres tirgū audzis pieprasījums. Visaktīvākais īres tirgus ir Rīgā, arī Valmierā, Cēsīs un Liepājā un pieprasītākie ir nelieli vienistabas dzīvokļi, kurus īrē galvenokārt jaunās ģimenes un studenti. Īres maksa nav mainījusies dārgākajiem dzīvokļiem, un nekustamā īpašuma kompānijas “Arco Real Estate” īres nodaļas vadītājs Edgars Dargis stāsta, ka uz citu Eiropas valstu fona pie mums īres cenas ir samērīgas. Īres cenas ietekmē arī atrašanās vieta. Piemēram, Rīgā viszemākās dzīvokļu īres cenas ir Bolderājā, visaugstākās – centrā un Skanstes rajonā. Dārgāka ir arī dzīvokļu īre jaunajos projektos. Edgars Dargis no “Arco Real Estate” stāsta, ka dzīvokļu īres cenas ir, sākot no 10 -12 līdz pat 36 eiro kvadrātmetrā. Privātmāju īrē ir gan mazāks pieprasījums, gan piedāvājums. Kā saka Artis Zeiļa, runājot par nekustamā īpašuma īri, vienmēr ir jautājums, ko darīt – mājokli īrēt vai pirkt un maksāt hipotekāro kredītu? Lai gan pēdējos gados Baltijas valstīs fiksēts straujākais īres cenu kāpums, Rīga joprojām īres ziņā ir viena no pieejamākajām Eiropas galvaspilsētām. Piemēram, studio tipa dzīvoklis Rīgā maksā 600, Viļņā 700, Tallinā – 800 eiro mēnesī.

Lai gan ir vēlēšanu gads un politiķiem gribas izpatikt vēlētājiem, valdībai patlaban nevajadzētu mēģināt regulēt degvielas cenas. Tā saka Latvijas Radio uzrunātie eksperti. Tuvo Austrumu kara dēļ novērojamais cenu lēciens nav tik dramatisks kā bija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, turklāt valdībai nevajadzētu radīt cilvēkiem ilūziju, ka tā vienmēr spēs atrisināt visas problēmas. Drīzāk šis brīdis jāizmanto, lai vēlreiz atgādinātu, ka nafta ir izzūdošs fosilais resurss, tādēļ jāpāriet uz citiem.

Tirgi parasti reaģē uz satricinājumiem energoresursu ieguves reģionos, un tā tas notika brīdī, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai. Bet, kad Irāna ne tikai draudēja, bet patiešām ir bloķēja piegādes ceļus, situācija kļuva pavisam satraucoša. Degvielas uzpildes stacijās reakcija bija tūlītēja, bet kas notiks, ja karadarbība Tuvajos Austrumos ieilgs par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa solītajam? Vai jāgatavojas kārtējai krīzei? Un vai tā būtu energokrīze vai cenu krīze? Par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Priede, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš.  

Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tā arī nav piepildījušās prognozes, ka zem sankciju spiediena nonākušās agresorvalsts ekonomika sabruks. Tomēr 2026. gadā Krievijas ekonomiskās perspektīvas neizskatās īpaši labvēlīgas. Lai gan šķietami runa nav par katastrofu, Krievijas ekonomika, kas kara laikā sadalījās divos nevienlīdzīgos segmentos, zaudē tempu.  Pēc tam, kad 2022. gadā Krievijas spēki iebruka Ukrainā, rietumvalstis piemēroja agresorvalstij plašas sankcijas, cerot, ka to radītais spiediens sagraus Krievijas ekonomiku. Lai gan šīs prognozes nepiepildījās, sankcijas tomēr nopietni iedragāja Krievijas ekonomikas pozīcijas, sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja Londonā strādājošais Eiropas politikas analīzes centra pētnieks Aleksandrs Koļandrs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēc sākotnējā sankciju satricinājuma Krievija spēja atgūties un, pateicoties ievērojamiem valsts budžeta ieguldījumiem, panāca ekonomikas izaugsmi 2023. un 2024. gadā. "Šāda stimulēšana patiešām veicināja izaugsmi – gan apstrādes rūpniecībā, gan patēriņā. Savukārt darbaspēka trūkums radīja ievērojamu reālo algu pieaugumu. Tomēr 2024. gadā tas viss noveda pie divciparu inflācijas un ekonomikas faktiskas sadalīšanās divos segmentos – militārajā, ko stimulē un atbalsta valsts, un pārējā ekonomikā. 2025. gadā sākās pretējs process, jo budžeta injekcijas un plašais stimulēšanas mehānisms darbojas aptuveni kā amfetamīns – vienu brīdi iespējams strādāt ļoti intensīvi, bet pēc tam tomēr nepieciešama atpūta. Tieši tas notika 2024. gadā. Straujā izaugsme 2023. un 2024. gadā noveda pie ekonomikas pārkaršanas," sacīja Koļandrs.  Lai cīnītos ar inflāciju, Krievijas varas iestādes īstenoja ekonomikas atdzesēšanas pasākumus, proti, centrālā banka pacēla procentu likmi līdz 21 % procentam. Tas un valsts budžeta stimulu izsīkums, pēc Koļandra teiktā, noveda pie darba samaksas pieauguma palēnināšanās un kreditēšanas stagnācijas, un pašlaik vērojama ražošanas apjomu samazināšanās nemilitārajā ekonomikas sektorā. Lai gan energoresursu eksports joprojām ir viens no galvenajiem Krievijas budžeta ieņēmumu avotiem, sankcijas un cenu svārstības samazināja šos ienākumus. 2022. gadā fosilo energoresursu nodokļi veidoja ap 40 % federālā budžeta ieņēmumu, bet 2025. gadā tie sarukuši līdz aptuveni 25 %. Lai segtu budžeta robu, no 1. janvāra tika paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 20 % uz 22 %. Papildus tam Krievijas valdība ieviesa akcīzes nodokli elektronikas precēm.

Raidījumā uzsvars uz obligācijām – aktuālais piedāvājums šobrīd tirgū ir no „Apollo grupas”. Par konkrēto piedāvājumu un kā vispār investoriem izvērtēt un iegādāties obligācijas saruna ar vienu no vadošajiem emisiju izplatītājiem Baltijā – „Signet Banku”. Aizvadītais gads Baltijas un Latvijas kapitāla tirgū bija izteikts obligāciju rekordgads ar labiem rezultātiem un rekordaugstām piesaistītās naudas summām uzņēmumu izaugsmei, un tendence turpinās. Šobrīd tirgū investoriem ir iespēja parakstīties uz Baltijas valstīs un Somijā strādājošās izklaides un ēdināšanas „Apollo grupas” piecu gadu obligācijām.  Ar „Apollo grupu” iepazīstina emisijas izplatītāja – „Signet Bankas” Investīciju pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare. Vienas obligācijas nominālvērtība 500 eiro, gada ienesīgums 7%. Tas varbūt nav pats saistošākais ienesīguma procents, bet jāatceras, ka bieži vien potenciālā peļņa iet roku rokā ar risku.  „Apollo grupas” obligāciju piedāvājums ir tēmēts tieši uz Baltijas tirgu, vietējiem iedzīvotājiem un investoriem. Janvare norāda, ka tas ir arī savā ziņā labs sākuma punkts tiem, kuri domā par ieguldījumiem, bet nav to sākuši, jo uzņēmums ir viegli saprotams, ikviens reāli redz, ko un kā tas dara. 

Risks, kas var novest pie satiksmes krīzes. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija ir satraukta par Tuvo Austrumu konflikta dēļ radīto degvielas cenu pieaugumu. Ja valsts nerīkosies maksimāli ātri, pārvadātājiem varot nākties pārtraukt pasažieru apkalpošanu. Asociācijā norāda, ka viņiem jau tā šogad trūkst 15 miljonu eiro, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, bet krasais degvielas sadārdzinājums, viņuprāt, radīs vēl lielāku deficītu. Vai Satiksmes ministrija ir gatava rīkoties?