Izstāde "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs". Tiekamies ar Amerikas latviešu māksliniekiem

Jau deviņus gadus Cēsīs darbojas Pasaules latviešu mākslas centrs, kur šobrīd aplūkojama izstāde "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs". Izstādes atklāšanā tikāmies Amerikas latviešu māksliniekiem, kuri dalās pārdomās par centra nozīmi Latvijas kultūrtelpā un diasporas mākslinieku sajūtām, radot atstatumā no Latvijas. Divas izstāžu zāles bijušās Cēsu arodskolas telpās, teju 2000 mākslas darbu, kurus radījuši trimdas mākslinieki un arī ārzemēs dzīvojošā jaunā mākslinieku paaudze. Tas ir Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs, un tieši te vasaras vidū nokļuvis raidījums Globālais latvietis 21. gadsimts. Tā ir vieta, kur var skatīt, pētīt un izjust latviešu mākslu, kas tapusi un top ārpus Latvijas. Par mākslas centru, tā tapšanu un nepieciešamību pēc vietas, kas sniedz padziļinātu un visaptverošu ieskatu latviešu trimdas mākslas attīstībā stāsta no Amerikas uz Latviju pārcēlušies – centra vadītājs Kārlis Kanderovskis un viņa mammam – māksliniece un izstāžu kuratore Lelde Kalmīte. Pasaules latviešu mākslas centrs, kur jau deviņus gadus dzīvo trimdas un diasporas māksla, liek aizdomāties un rosina uz sarunām par mākslas nozīmi nošķirtībā no Latvijas. Izstādes "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs" ir aizgūts no Cēsu dziesminieka Valda Atāla dziesmas, kurš arī sveic atklāšanas reizē sanākušos. Izstāde ir pateicības žests Amerikas latviešu mākslas apvienībai, ko saīsināti sauc ALMA, bez tās atbalsta 2014.gadā nebūtu bijis iespējams atvērt galeriju Cēsīs. Jau iesākumā ALMA biedri ziedojuši katrs pa vienam mākslas darbam, veidojot Pasaules latviešu mākslas centra kolekciju, kas gadu gaitā ir paplašinājusies. Uzklausām Teksasā dzīvojošo Amerikas latviešu mākslas apvienības prezidenti Lindu Treiju. Sarunājamies ar māksliniekiem Ingu Strausu-Godejordu, Juri Cimbuli, Indru Avenu, Aiju Molleri, kā arī režisori Māru Pelēci, kura izstādē piedalās ar fotogrāfiju. Iespaidos par izstādi dalās cēsinieks tēlnieks Matiass Jansons.