Izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" trīs darbu tapšanas stāsti

Novembra sākumā Rīgas mākslas telpā būs skatāma izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas", ko veidojis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs  sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāli. Raidījumā trīs izstādes darbu tapšanas stāsts. Filozofs Haralds Matulis pievērsies glezniecībai, turpinot pirms gada aizsākto sajūtu ceļojumu uz Ukrainas pilsētiņu Černivciem. Māksliniece Linda Boļšakova, sadarbībā ar biologiem, mācās no augu izdzīvošanas īpatnībām. Māksliniece izzinājusi sevišķi retu augu sugu – Alpu kreimuli, kas Latvijā līdz pagājušā gadsimta vidum bija sastopama tikai un vienīgi uz Daugavas Staburaga klints. Māksliniece Līga Spunde stāsta par savu pandēmijas pieredzi, tverot vārdu "ekoloģija" plašākā – cilvēka labbūtības kontekstā:  raksta digitālā detoksa dienasgrāmatu, un, no mākslinieces līdz šim praktizētās digitālās mākslas migrē uz sietspiedes tehniku un japāņu ziedu kārtošanas mākslas ikebanas apceri. Vairāki no izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" darbi tapuši ilgākā laika posmā, evolucionējot un pilnveidojoties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra agrāk īstenotās projekta sadaļās. Izstādes darbi ir īpaši ar vēlmi pētīt zinātnē, sabiedrībā notiekošo, veidot dialogu ar izstādes skatītāju. Izstādes ideju ieskicē tās kuratore Ieva Astahovska. Izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas" Rīgas mākslas telpā tiek pieteikta kā daļa no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenotā projekta "Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā", kas pievēršas pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes un vides jautājumu prizmu. Vēl viena projekta daļa bija pirms gada notikusī māksliniecisko pētījumu publiskā programma "Pārmaiņu ekosistēmas" pilsētvidē. Arī filozofiju studējušais rakstnieks, publicists, kurš šai izstādē debitē kā mākslinieks, Haralds Matulis pagājušā gada rudenī piedalījās ceļojumu un pieredžu ciklā "Pārmaiņu ekosistēmas".  Māksliniece Līga Spunde izstādei Rīgas mākslas telpā radījusi sietspiedes darbu sēriju "Maijpuķīšu pušķis nogurušai meitenei". Izstādes katalogam, un arī kā šī darba paskaidrojums, tapa  kopā ar Klāvu Melli rakstītā autores digitālā detoksa dienasgrāmata. Izstādē Rīgas mākslas telpā būs skatāms Lindas Boļšakovas darbs "Staburadze corallia", kas arī aizsākās jau pirms gada. Uzklausot mākslinieku Haralda Matuļa, Līgas Spundes, Lindas Boļšakovas stāstus, tie liekas tik daudzslāņaini, tik izvērsti laikā! Jautāju kuratorei Ievai Astahovskai, kā tos vispār iespējams parādīt izstāžu zālē? Jā, būšot daudz teksta, šī ir izstāde sarunai gatavam skatītājam, kurš gatavs izzināt arī aiz vizuāli tveramā. Taču būs arī publisko pasākumu programma, kuras viens no mērķiem būs sociāli iekļaujoša mākslas pieredze, tajā būs arī notikumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas" Rīgas mākslas telpā būs skatāma no 2. novembra līdz pat nākamā gada 15. janvārim.