Izstrādāts Latgales atbalsta plāns: ko tas paredz un kā to vērtē Latgalē

Straujāks iedzīvotāju skaita sarukums, zemāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, augstāks bezdarba līmenis, zemāks ienākumu līmenis un tam visam klāt vēl paaugstināti drošības riski. Lai mazinātu Latgalē ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences un nodrošinātu pēctecību iepriekšējiem finansiālajiem atbalsta pasākumiem, ar jaunu rīcības plānu nākamajiem diviem gadiem vairāk nekā 640 miljonu eiro apmērā paredzēts veicināt Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi un drošības stiprināšanu. Ko plānots iesākt ar šo naudu un ko par Latgales atbalsta plānu domā Latgalē? Iespaidīgo summu – pāri par 640 miljoniem eiro paredzēts tērēt ļoti dažādām vajadzībām. Piemēram, jaunu katastrofu pārraudzības centru būvniecībai, pretmobilitātes pasākumiem, militārās infrastruktūras labiekārtošanai, sociālo mājokļu būvniecībai, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcijai, informatīvās telpas stiprināšanai un vēl daudzām citām. Aktivitāšu daudz, tomēr pašvaldībās plānu kritizē. „Tas rīcības plāns ir apkopojums dažādu aktivitāšu. Labi ir dokuments, kur apkopotas vajadzības, bet diemžēl tāda pienesuma novadam šajā ziņā es personīgi neredzu.” Tā Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs no Zaļo un Zemnieku savienības. Līdzīgi par Rīcības plānu izsakās arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs no Latgales partijas, norādot, ka summa, kas atvēlēta Rīcības plānā īpaši Latgalei, ir nepietiekama, lai atrisinātu kaut daļu no tās problēmām. „Ir dažas lietas, ko dara patiešām tikai pierobežā, tikai Latgalē. Visam citam ir tāds aktivitāšu apkopojums, ko veic arī citviet Latvijā – ja dzīvokļus būvē visā Latvijā, sociālos dzīvokļus, ja kaut kādu daļu, kas paredzēta Latgalei, to saukt par Latgales plānu, tas būtu nedaudz nekorekti. Ja valsts aizsardzības robežu gandrīz 100 miljonu apmērā būvē Latgalē, tāpēc ka valsts robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir Latgalē. Un ieguvums, protams, ir dažas darbavietas, kas apkalpos šo robežu, bet tas nedos lielu pievienoto vērtību ilgtermiņā.” Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns no Latvijas Reģionu apvienības rīcības plānā vēlētos redzēt risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latgalē. Taču, īstenojot šo plānu, cer, ka tieši Preiļos varētu atrasties kadetu vidusskola. „Esam iesnieguši savu pieteikumu un gaidām, kāds būs Aizsardzības ministrijas gala lēmums. Uzskatām, ka Preiļi gan pēc sava ģeogrāfiskā izvietojuma, gan pieejamās infrastruktūras ir piemērota. Tāpēc es teiktu, ka ir pozitīvas lietas, kuras ir jārealizē. Es ceru, ka tas ir pirmais solis, lai šo reģionālo attīstību izlīdzinātu un nodrošinātu, lai ekonomiskās atšķirības reģionā neturpinātu palielināties.”