Kā informācijas un navigācijas dizains palīdzēs Šēnbrunnas pils apkārtnes apmeklējumā?

Šoreiz raidījumā aicinām domās pārcelties uz Šēnbrunnas pili - senās Hābsburgu dzimtas vasaras residenci Vīnē, Austrijā.  Tā ir viena no svarīgākajām arhitektūras, kultūras un vēsturiskajām celtnēm valstī un vilina ikvienu tūristu. 2018.gadā  apmeklētāju skaits pirmo reizi pārsniedza 5 miljonus.  Ikviens vēlas redzēt, un uzzināt ko vairāk par imperatoru dzīves vietu un veidu, tāpēc austrieši iecerējuši veikt pārmaiņas, kas palīdzētu miljoniem apmeklētāju ceļojumu īstenot pēc iespējas tuvāk iecerētajam. Un viens no veidiem ir pielietot informatīvā dizaina rīkus. Bet vēl 1762. gada 13. oktobrī noteikti katrs viesis tika sagaidīts un pavadīts. Tad Šēnbrunnas pilī Volfgangs Amadejs Mocarts tikai sešu gadu vecumā uzstājās imperatora ģimenes un Marijas Terēzes priekšā. Nostāsti vēsta, ka pēc koncerta Mocarts saņēmis skūpstu no imperatores, bet pats viņš esot solījis precēt imperatores meitu Mariju Antuaneti. Tas nenotika, bet mūzika ir dzīva. Martins Fesleitners (Martin Fößleitner), informācijas dizainers no Vīnes, uzņēmuma Hi-pe dibinātājs, jau gadu strādā pie projekta, kā cilvēkiem labāk iepazīt pils apkārti un kā virzīt apmeklātāju plūsmu, kas kļūst lielāka.  Martins viesojas Latvijā, lai strādātu ar studentiem, un piekrita arī sarunai. Kad jūs ierodaties Šēnbrunnas pilī kā apmeklētājs, tūrists, nevis kā dizainers. Kāds ir pirmais iespaids? Pirmkārt, ikvienam, kurš ir ceļojumā, noteicošais ir laiks, cik daudz var pagūt atvēlētajā laikā redzēt. Cilvēki vēlas redzēt visu, lai redzētu gaidīto. Otrkārt, cilvēki meklē suvenīrus, un jābūt arī laikam nelielai atpūtai un redzētā izvērtēšanai. Un, protams, atvēlētajā laikā ir jāspēj apjaust kur un kādas biļetes jāiegādājas, kur ir labierīcības, un parasti cilvēki nezina cik daudz laika tas kopumā aizņems. Šenbrunnas pilī nonāk ļoti dažādi apmeklētāji, - vietējie, ārvalstu iedzīvotāji. Un viņi ir ieradušies gluži kā misijā, ieraudzīt to, kas bijis plānots. Šēnbrunas pils protams iemieso vienu no maģiskajiem Vīnes stāstiem – par Austriju, imperatoriem, Sisi, un kur vēl to redzēt un uzzināt, ja ne Šēnbrunas pilī. Tur ir ļoti daudz dažādu slāņu, līmeņu kuri ir un par kuriem jādomā. Vēl Tur atrodas arī zooloģiskais dārzs. Visticamāk,  cilvēki nezina, ka aiz pils ir arī militrārai nozarei piederoša teritorija un arī viena no lielākajām pilsētas komposta novietnēm. Un tad protams, ir vēl daļa, kura saistīta ar uzņēmējdarbību.  Pirmais iespaids ir par vietas mērogu, tas ir iespaidīgs. Otrkārt, cilvēkam nav nojausmas par plašo dārzu, jo to aizsedz pils.  Jūs esat pils ieskauts un tā ir tūlītēja norobežošanās sajūta no jebkā cita pilsētā. Tā dod šo impērijas, monarhijas sajūtu. Un tas, protams, ir apzināts koncepts būvējot iespaidīgo pili. Vietas apskate iespējama vairākos līmeņos. Tie ir dažādi veidi kā jūs varat uztvert šo stāstu. Pirmais protams, ir ēkas arhitektūra un pils un imperatoru stāsts, kurš tika uztverts kā ļoti romantisks laiks. Otrkārt, tas ir dārzs. Taču sākotnēji jūs to neredzat, jo pils novietojums teritorijā to padara par it kā pils apslēpto daļu. Lai iekļūtu dārzā, jums ir jāpaiet garām pilij, nevis jāiziet tai cauri. Un pils pagalmā jūs atklājat šo skaisto barokālo dārzu.    Dārzs aptver plašu teritoriju un tās otrā pusē, uzkāpjot kalnā, ir Gloriet  kolonāde. No turienes paveras skaists skats uz visu apkārtni. Nākamais līmenis ir zooloģiskais dārzs. Tā arī ir vērtība. Imperatori kādreiz vēlējušies  citiem parādīt, kādi eksotiski dzīvnieki mīt citur pasaulē. Vēl nākamais līmenis ir mežs, kurā dzīvo arī savvaļas lapsas, šī ir vieta arī dažādiem mūzikas koncertiem, konferencēm un dzīvesvieta pils apsaimniekotājiem. Vietējiem iedzīvotājiem tā nav slēgta vieta – tur var doties rīta skrējienā, ieturēt maltīti restorānos un izmantot publisko peldbaseinu. Tas nav muzejs. Jūs aicināja veidot jaunu navigācijas un informācijas dizainu pils apkārtnei. Kāpēc un ko ir nepieciešams mainīt? Katrai publiskai vietai ir izstrādāta sistēma, kā apmeklētāji tajā atrod viņiem nepieciešamo. To mēs saucam par navigācijas sistēmu. Tās ir zīmes, norādes, kuras mūs vada. Šēnbrunnas pils un tās apkārtnei vienlaikus var piekļūt liels skaits cilvēku. Tās teritorijā 30 dažādas kompānijas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Šādā situācijā nebija skaidra to darbošanās sistēma. Katra mazā kafejnīca teica: “Atļaujiet man novietot savu plakātu un izkārtni šeit, mums vajadzīgas zīmēs, jo cilvēki nevar mani pietiekoši ātri atrast,” vai “lūdzu uzlieciet manu plakātu šeit un tai jābūt lielākai, varbūt par vēl lielākai.“ Tā bija sacensība par uzmanību. Protams, ka šie uzņēmēji maksā lielu īri zemes īpašniekiem un viņiem ir jāpelna, taču galu galā tas bija par daudz. Tāpat arī dažādi aicinājumi par koncertu rītvakar, vai tirdziņu šovakar. To visu vairs nebija iespējams saistīt ar pili un tās apmeklējumu.