Kristiešu vienotības nedēļa | 5. diena | Spēks – lauzt maizi ceļojumam | 22.01.2020

Spēks – lauzt maizi ceļojumam | Trešdiena, 22.01.2020 | Piektā diena Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību 2020 Apd 27, 33-36 Dienai austot, Pāvils visus mudināja kaut ko ieēst, teikdams: “Jūs jau četrpadsmito dienu, nez ko gaidīdami, vadāt laiku neēduši un neko neesat baudījuši. Tādēļ es aicinu jūs ieēst; tas jādara jūsu pašu glābšanas labā, jo jums nevienam ne mats no galvas nenokritīs.” To sacījis, viņš ņēma maizi un, visu priekšā pateicies Dievam, pārlauza un sāka ēst. Visi pārējie sadūšojušies arī sāka ēst. Ps 77 Es piesaucu skaļā balsī Dievu un kliedzu pēc Viņa, es saucu Dievu, un Viņš klausās uz mani! Savā bēdu laikā es meklēju To Kungu. Mana roka ir naktī izstiepta un nepagurst, mana dvēsele atsakās no iepriecinājuma. Kad es pieminu Dievu, tad es nopūšos; kad pārdomāju, tad mans gars izsamist. Tu turi nomodā manas acis, es esmu tik stipri nemiera pilns, ka nespēju runāt. Es domāju par senajām dienām, es pieminu aizgājušos gadus. Es atminos savu dziesmu naktī cītaras pavadībā, mana sirds ir pārdomu pilna, mans gars meklē skaidrību un jautā: vai Dievs atstums mūžīgi un nebūs vairs nekad žēlīgs? Vai Viņa žēlastība un labsirdība ir uz visiem laikiem pagalam, Viņa solījums pagalam uz paaudžu paaudzēm? Vai Dievs ir aizmirsis žēlīgs būt? Vai dusmās ir aizslēdzis Savu žēlsirdību? Un es sacīju: tās ir man jo sāpīgas bēdas, ka Visuaugstākā labā roka ir tā pārmainījusies. Es tad pieminu Tā Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnuma darbus kopš senseniem laikiem. Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveru sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari. Ak, Dievs, Tavs ceļš ir svēts! Kur ir vēl kāds tik liels Dievs kā Tu, ak, Kungs? Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis zināmu Savu spēku. Ar Savu spēcīgo elkoni Tu esi atpestījis Savu tautu, Jēkaba un Jāzepa dēlus. Tevi redzēja ūdeņi, Dievs, ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, jā, pat dziļumi iztrūcinājās un sakūlās bangainās grīstīs. Mākoņi izlējās ūdens strāvās, debesu padebešos atskanēja pērkona dārdi, un Tavas bultas šaudījās pa gaisu. Tavi pērkoni dārdēja debesu izplatījumā kā vareni rati, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja. Cauri jūrai virzījās Tavs ceļš un cauri ūdens dziļumiem Tava teka, bet nemaz nebija manāmas Tavas pēdas. Tu vadīji Savu tautu kā avis ar Mozus un Ārona rokām. Mk 6, 30-44 Un apustuļi sapulcējās pie Jēzus un Tam stāstīja visu, ko tie bija darījuši un ko tie bija mācījuši. Un Viņš tiem saka: "Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt." Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst. Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu. Un daudzi redzēja tos aizbraucam un viņus pazina, un satecēja kājām no visām pilsētām kopā, un nonāca tur viņiem pa priekšu. Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt. Un bija jau vēls, kad Viņa mācekļi pie Tā nāca un sacīja: "Šī vieta ir tukša, un laiks jau vēls. Atlaid tos, ka tie var noiet apkārtējos ciemos un miestos un sev pirkt ko ēst." Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Dodiet jūs viņiem ēst." Un tie Viņam sacīja: "Vai tad mums būs noiet un par divi simti denārijiem pirkt maizi un tiem dot ēst?" Bet Viņš uz tiem saka: "Cik maizes jums ir? Eita un raugait." Un tie uzzinājuši saka: "Piecas un divi zivis." Un Viņš visiem pavēlēja pa pulkiem apsēsties zaļajā zālē. Un tie apsēdās pulciņos pa simtiem un pa piecdesmit. Un Viņš ņēma tās piecas maizes un tās divi zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauza maizes un deva Saviem mācekļiem, lai tie viņiem liktu priekšā, arī tās divi zivis Viņš visiem izdalīja. Un tie visi ēda un paēda, un salasīja no druskām divpadsmit pilnus grozus un no zivīm. Un to, kas bija ēduši no tām maizēm, bija pieci tūkstoši. Pārdomām Aicinot pārējos kuģa pasažierus kaut ko ieēst, Pāvils viņus mudina atjaunot spēkus, jo tie būs nepieciešami, lai tiktu galā ar pārbaudījumiem, kas viņus gaida. Šī maizes ēšana iezīmē pārmaiņas kuģa pasažieru attieksmē – viņi pārstāj grimt izmisumā un saņem drosmi. Tieši tāpat arī Euharistija vai Svētais Vakarēdiens mūs nodrošina ar barību, kas nepieciešama ceļam, dara stiprus un no jauna virza uz dzīvi Dievā. Maizes laušana, kas ir kristiešu kopienas dzīves un kulta centrā, mūs veido tādus, ka mēs sevi veltījam kristīgajai kalpošanai. Mēs ilgojamies pēc tās dienas, kad visi kristieši sēdēs pie viena Kunga mielasta galda un atjaunos spēkus, laužot vienu un to pašu maizi un dzerot no viena un tā paša kausa. Lūgšana Mīlestības Dievs, Tavs Dēls Jēzus Kristus lauza maizi un savu ciešanu priekšvakarā dzēra ar saviem draugiem no viena un tā paša kausa. Dari, lai mēs visi kopā augtu ciešākā kopībā. Dāvā mums pēc apustuļa Pāvila un pirmo kristiešu piemēra spēku celt līdzjūtības, solidaritātes un saskaņas tiltus. Svētā Gara spēkā mēs Tev to lūdzam, piesaucot Tavu Dēlu, kas ir atdevis savu dzīvību, lai mēs varētu dzīvot. Amen. No 18. līdz 25. janvārim notiek lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Šogad Svēto Rakstu, meditāciju un lūgšanu tekstus šai nedēļai ir sagatavojuši Maltas kristieši. Apcerei viņi ir izvēlējušies fragmentus no Apustuļu darbu 27. un 28. nodaļas. Kā nedēļas moto ir izvēlēti vārdi: „Viņi mums izrādīja neparastu viesmīlību.“ (sal. Apd 28, 2) Viesmīlība nav tikai kristiešiem raksturīgs tikums – tie, kas uzņem nelaimē nonākušo Pāvilu un viņa ceļabiedrus, ar savu viesmīlību pirmām kārtām apliecina cilvēcību. Šajā nedēļā būsim arī mēs viesmīlīgi namatēvi un namamātes, veicinot vienotību, kas ir Kristus dāvana Baznīcai. Varbūt mums vajadzētu tāpat kā apustuļa Pāvila kuģa pasažieriem “mest kravu pār bortu”, bet mēs varam arī izrādīt viesmīlību pret citu konfesiju kristiešiem, pret mūsu tuvākajiem, lai cik atšķirīgi arī viņi būtu, pret svešiniekiem… Tas, ka Pāvils pēc kuģa katastrofas izglābjas Maltā, parāda, ka arī bīstami ceļojumi un nejaušas tikšanās var būt iespēja sludināt Evaņģēlija vēsti par pestīšanu, ko visi cilvēki var rast Jēzū Kristū. Lai šī Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību ir iespēja visiem kopā liecināt, lūgties un pieņemt citam citu, “tā lai pasaule ticētu”. No materiāla Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību 2020 Lūgšanu nedēļas materiālu tulkoja "Mieram Tuvu". Visi lūgšanu nedēļas ieraksti klausāmi šeit. Sadarbībā ar katolis.lv.