EPISODE · Jan 23, 2020 · 7 MIN
Kristiešu vienotības nedēļa | 6. diena | Izrādīt neparastu viesmīlību | 23.01.2020
from Kristiešu vienotības nedēļa
Izrādīt neparastu viesmīlību | Ceturtdiena, 23.01.2020 | Sestā diena Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību 2020 Apd 28, 1-2.7 Izglābušies mēs uzzinājām, ka šo salu sauc Malta. Iezemieši izrādīja mums neparastu viesmīlību. Viņi iekūra uguni, jo lija lietus un bija vēsi, un mūs visus uzņēma. (..) Šajā vietā bija zemes īpašums Publijam, salas ietekmīgākajam vīram. Viņš uzņēma mūs savā namā un trīs dienas viesmīlīgi izmitināja. Ps 46 Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu. Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! Taču Dieva pilsētu iepriecina Viņa strauti, tie iepriecina Viņa svētnīcu, kas Visuaugstākajam ir par mājokli. Dievs ir šai pilsētā, tās pamati negrīļosies. Dievs tai palīdz, jau rītam austot. Tautas trako, un valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi. Tas Kungs Cebaots ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu stiprā pils! Nāciet un skataities Tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi, kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina! "Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!" Tas Kungs Cebaots ir ar mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! Lk 14, 12-24 Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: "Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām." Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: "Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!" Bet Viņš sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu." Pārdomām Pēc vētras laikā piedzīvotajām bailēm un pēc strīdiem, kas izcēlās uz kuģa, uzmanības pilnās rūpes no salas iedzīvotāju puses katastrofā cietušie uztvēra kā neparastu viesmīlību. Šī laipnība ir mūsu kopējā cilvēciskuma apliecinājums. Evaņģēlijs mums māca, ka tad, ja rūpējamies par tiem, kuri nonākuši grūtībās, mēs izrādām mīlestību pašam Kristum (sal. Mt 25, 40). Turklāt tad, ja ar mīlošu laipnību izturamies pret visneaizsargātākajiem un trūcīgākajiem, mēs savu sirdi pieskaņojam Dieva sirdij, kurā tiem ir īpaša vieta. Uzņemt svešiniekus, vai tie būtu citu kultūru vai ticību pārstāvji, migranti vai bēgļi, nozīmē gan mīlēt Kristu, gan mīlēt tā, kā mīl Dievs. Mēs, kristieši, esam aicināti ticībā doties uz tikšanos ar saviem tuvākajiem, tostarp tiem, kurus mums ir grūti mīlēt, līdzīgi kā Dieva mīlestība aptver visus. Lūgšana Bāreņu, atraitņu un svešinieku Dievs, liec mūsu sirdī dziļu viesmīlības izjūtu. Atver mūsu acis un sirdi, kad Tu lūdz, lai mēs Tevi paēdinām, apģērbjam un apmeklējam. Dari, lai mūsu Baznīcas iesaistītos cīņā pret badu, slāpēm un izolāciju un visu to šķēršļu likvidēšanā, kas mums traucē pieņemt visus cilvēkus. Mēs to lūdzam, piesaucot Tavu Dēlu Jēzu, kas ir klātesošs Tavos vismazākajos brāļos un māsās. Amen. No 18. līdz 25. janvārim notiek lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Šogad Svēto Rakstu, meditāciju un lūgšanu tekstus šai nedēļai ir sagatavojuši Maltas kristieši. Apcerei viņi ir izvēlējušies fragmentus no Apustuļu darbu 27. un 28. nodaļas. Kā nedēļas moto ir izvēlēti vārdi: „Viņi mums izrādīja neparastu viesmīlību.“ (sal. Apd 28, 2) Viesmīlība nav tikai kristiešiem raksturīgs tikums – tie, kas uzņem nelaimē nonākušo Pāvilu un viņa ceļabiedrus, ar savu viesmīlību pirmām kārtām apliecina cilvēcību. Šajā nedēļā būsim arī mēs viesmīlīgi namatēvi un namamātes, veicinot vienotību, kas ir Kristus dāvana Baznīcai. Varbūt mums vajadzētu tāpat kā apustuļa Pāvila kuģa pasažieriem “mest kravu pār bortu”, bet mēs varam arī izrādīt viesmīlību pret citu konfesiju kristiešiem, pret mūsu tuvākajiem, lai cik atšķirīgi arī viņi būtu, pret svešiniekiem… Tas, ka Pāvils pēc kuģa katastrofas izglābjas Maltā, parāda, ka arī bīstami ceļojumi un nejaušas tikšanās var būt iespēja sludināt Evaņģēlija vēsti par pestīšanu, ko visi cilvēki var rast Jēzū Kristū. Lai šī Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību ir iespēja visiem kopā liecināt, lūgties un pieņemt citam citu, “tā lai pasaule ticētu”. No materiāla Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību 2020 Lūgšanu nedēļas materiālu tulkoja "Mieram Tuvu". Visi lūgšanu nedēļas ieraksti klausāmi šeit. Sadarbībā ar katolis.lv.
What this episode covers
Izrādīt neparastu viesmīlību | Ceturtdiena, 23.01.2020 | Sestā diena Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību 2020 Apd 28, 1-2.7 Izglābušies mēs uzzinājām, ka šo salu sauc Malta. Iezemieši izrādīja mums neparastu viesmīlību. Viņi iekūra uguni, jo lija lietus un bija vēsi, un mūs visus uzņēma. (..) Šajā vietā bija zemes īpašums Publijam, salas ietekmīgākajam vīram. Viņš uzņēma mūs savā namā un trīs dienas viesmīlīgi izmitināja. Ps 46 Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu. Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! Taču Dieva pilsētu iepriecina Viņa strauti, tie iepriecina Viņa svētnīcu, kas Visuaugstākajam ir par mājokli. Dievs ir šai pilsētā, tās pamati negrīļosies. Dievs tai palīdz, jau rītam austot. Tautas trako, un valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi. Tas Kungs Cebaots ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu stiprā pils! Nāciet un skataities Tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi, kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina! "Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!" Tas Kungs Cebaots ir ar mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! Lk 14, 12-24 Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: "Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām." Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: "Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!" Bet Viņš sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu." Pārdomām Pēc vētras laikā piedzīvotajām bailēm un pēc strīdiem, kas izcēlās uz kuģa, uzmanības pilnās rūpes no salas iedzīvotāju puses katastrofā cietušie uztvēra kā neparastu viesmīlību. Šī laipnība ir mūsu kopējā cilvēciskuma apliecinājums. Evaņģēlijs mums māca, ka tad, ja rūpējamies par tiem, kuri nonākuši grūtībās, mēs izrādām mīlestību pašam Kristum (sal. Mt 25, 40). Turklāt tad, ja ar mīlošu laipnību izturamies pret visneaizsargātākajiem un trūcīgākajiem, mēs savu sirdi pieskaņojam Dieva sirdij, kurā tiem ir īpaša vieta. Uzņemt svešiniekus, vai tie būtu citu kultūru vai ticību pārstāvji, migranti vai bēgļi, nozīmē gan mīlēt Kristu, gan mīlēt tā, kā mīl Dievs. Mēs, kristieši, esam aicināti ticībā doties uz tikšanos ar saviem tuvākajiem, tostarp tiem, kurus mums ir grūti mīlēt, līdzīgi kā Dieva mīlestība aptver visus. Lūgšana Bāreņu, atraitņu un svešinieku Dievs, liec mūsu sirdī dziļu viesmīlības izjūtu. Atver mūsu acis un sirdi, kad Tu lūdz, lai mēs Tevi paēdinām, apģērbjam un apmeklējam. Dari, lai mūsu Baznīcas iesaistītos cīņā pret badu, slāpēm un izolāciju un visu to šķēršļu likvidēšanā, kas mums traucē pieņemt visus cilvēkus. Mēs to lūdzam, piesaucot Tavu Dēlu Jēzu, kas ir klātesošs Tavos vismazākajos brāļos un māsās. Amen. No 18. līdz 25. janvārim notiek lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Šogad Svēto Rakstu, meditāciju un lūgšanu tekstus šai nedēļai ir sagatavojuši Maltas kristieši. Apcerei viņi ir izvēlējušies fragmentus no Apustuļu darbu 27. un 28. nodaļas. Kā nedēļas moto ir izvēlēti vārdi: „Viņi mums izrādīja neparastu viesmīlību.“ (sal. Apd 28, 2) Viesmīlība nav tikai kristiešiem raksturīgs tikums – tie, kas uzņem nelaimē nonākušo Pāvilu un viņa ceļabiedrus, ar savu viesmīlību pirmām kārtām apliecina cilvēcību. Šajā nedēļā būsim arī mēs viesmīlīgi namatēvi un namamātes, veicinot vienotību, kas ir Kristus dāvana Baznīcai. Varbūt mums vajadzētu tāpat kā apustuļa Pāvila kuģa pasažieriem “mest kravu pār bortu”, bet mēs varam arī izrādīt viesmīlību pret citu konfesiju kristiešiem, pret mūsu tuvākajiem, lai cik atšķirīgi arī viņi būtu, pret svešiniekiem… Tas, ka Pāvils pēc kuģa katastrofas izglābjas Maltā, parāda, ka arī bīstami ceļojumi un nejaušas tikšanās var būt iespēja sludināt Evaņģēlija vēsti par pestīšanu, ko visi cilvēki var rast Jēzū Kristū. Lai šī Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību ir iespēja visiem kopā liecināt, lūgties un pieņemt citam citu, “tā lai pasaule ticētu”. No materiāla Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību 2020 Lūgšanu nedēļas materiālu tulkoja "Mieram Tuvu". Visi lūgšanu nedēļas ieraksti klausāmi šeit. Sadarbībā ar katolis.lv.
NOW PLAYING
Kristiešu vienotības nedēļa | 6. diena | Izrādīt neparastu viesmīlību | 23.01.2020
No transcript for this episode yet
Similar Episodes
No similar episodes found.
Similar Podcasts
No similar podcasts found.