Labestības ekonomika – utopija vai dzīvotspējīgs koncepts?

Aizvien biežāk kā risinājums mūsdienu pasaules problēmām parādās termins “Labestības ekonomika”, un šajās dienās Rīgā viesojas viens no aktīvākajiem šī koncepta sludinātājiem zinātniskajās aprindās – Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins. „Cilvēki kā būtnes pēdējo simt gadu laikā ir radījuši vairāk lietu nekā visa Dieva radītā pārējā pasaules biomasa kopā. Salīdzinot ar kokiem, salīdzinot ar dzīvniekiem, mēs kā cilvēki esam radījuši vairāk. Tā ir problēma. Kāpēc, kas to visu veicina, baro? Alkatība! Mēs gribam vairāk un vairāk, un vairāk. Kāpēc?” Šādi Kalifornijas Bērklijas universitātes doktors Solomons Darvins sāk savu uzstāšanos Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā 7. starptautiskajā ekonomikas forumā. Viņš rāda, kā visus pasaules cilvēkus viena pie otra varētu satilpināt vienas Losandželosas teritorijā. Pasniegti šādā kontekstā, šī nelielā saujiņa cilvēku burtiski aizvien lielākos un lielākos tempos iznīcina visu planētu un ne tikai to. Mēs strauji piesārņojam arī Kosmosu ar satelītu, raķešu atliekām un plānojam agri vai vēlu sabojāt arī Marsu. Doktors Solomons Darvins piedāvā apstāties un no alkatības, varas vadīta kapitālisma, kas neizbēgami ved iznīcībā, mainīties – atgriezties pie pamatvērtībām, pie tā, kādu šo pasauli ir radījis Dievs, nevis krist cilvēku radītās pasaules slazdā. Runājot par risinājumiem, zinātnieks vairāk atgādina reliģiozu sludinātāju, piesaucot Ēdenes dārzu kā piemēru. Profesors aicina starptautiskās korporācijas tā vietā, lai mērītu savu veiksmi tikai naudas bilancē, pievērst uzmanību planētas Zeme bilancei, kura prestatā korporāciju bilancēm iet tikai lejup. Vai tas nav pārāk optimistiski, pat utopiski domāt, ka labestība un kopējais labums spēj izkonkurēt pasauli uz priekšu virzošo alkatību, kapitālismu? Jā, tas prasa ļoti lielas izmaiņas, un tām jāsākas no izglītības sistēmas, uzskata Darvins. „Mēs, Indijā, saviem bērniem sakām – ej uz medicīnas skolu, ej uz inženieru skolu, tu nopelnīsi daudz naudas!. Tas ir iekodēts mūsu kultūrā dēļ izdzīvošanas instinkta. No tā, ka izdzīvo stiprākais. Mums ir jāpanāk, ka izdzīvo draudzīgākais. Kas padarīja Ameriku lielisku? Tās pamati. Visas Ivy līgas skolas, bez izņēmumiem, netika radītas kā inženieru vai mediķu skolas, ar mērķi nopelnīt naudu, bet gan garīgās skolas, lai radītu izglītotus cilvēkus, kuri var kalpot cilvēcei. Tagad Amerikā vairs nav nevienas garīgās skolas, ir tikai medicīnas, informācijas tehnoloģiju, inženieru skolas ar mērķi pašām nopelnīt naudu un radīt cilvēkus, kuri kalpos kādam citam cilvēkam nevis cilvēcei.” Jārada instrumenti, sistēmas, inovācijas, kārtība, kurā cilvēks tiek atalgots par to, ka dara labu pasaulei, sistēma kurā katra cilvēka individuāla darbība ir kontekstā ar planētas zeme bilanci, saka profesors. Un to, ka tas strādā, uzskatāmi parādījusi pandēmija. Vaicājam viņam, vai, piemēram, Eiropas zaļais kurss, atjaunojamā enerģija, vēja un saules ģeneratori, elektroauto, CO2 kvotas jau nav soļi pareizajā virzienā? Darvins purina galvu un saka: „Nē, to dzinulis ir tas pats vecais – alkatība”.