Latgales kongresam – 100: Latgales latvieši pauž savu kopību ar pārējo Latvijas daļu

No 6. aprīļa Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvās apskatei mobilo izstādi “Latgales kongresam – 100”. 1917. gada pavasara politiskos notikumus – Latvijas apvienošanās un autonomijas idejas – noteica ilglaicīga vēsturiskā pieredze. Tādēļ mobilā izstāde “Latgales kongresam – 100” veltīta ne tikai Latgales kongresa norisei un tā lēmumiem, bet iezīmē arī tās vēsturiskās atšķirības, kas raksturoja Latgales atšķirīgos pārvaldes, saimniecības, sabiedriskās un kultūras dzīves, nacionālās kustības attīstības ceļus gandrīz 300 gadu laikā kopš Latvijas teritorijas sadalīšanas starp vairākām politiskajām virsvarām. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar izstādes veidotājiem, Latvijas Nacionālās vēstures muzeja pētniekiem Tomu Ķikutu, Imantu Cīruli un Arni Strazdiņu. Izstādē izmantoti LNVM krājuma materiāli, kas raksturo katoļticības, poļu valodas un pārvaldes sistēmas izplatību Latgalē, Krievijas centrālās varas īstenoto rusifikācijas politiku 19. gadsimta beigās, latgaliešu nacionālo pašapziņu 20. gs. sākumā. Izstādes eksponātu vidū būs arī vienīgais zināmais krāsainais attēls, kas ataino Latgales kongresu – 20. gadsimta 30. gadu vidū tapusī mākslinieka Jēkaba Strazdiņa interpretācija par Latgales kongresa norisi Rēzeknes kinoteātrī “Diana”. Attēlā: Latgales zemes sapulce (Latgales kongress) kinoteātrī “Diana” Rēzeknē 1917. gada 26. aprīlī (9. maijā). Jēkaba Strazdiņa zīmējums. 1935. gads. Foto: LNVM krājums