Latgales lauksaimnieki: Šis nebūs arbūzu ražas gads

Šis nebūs arbūzu gads – tā saka arbūzu audzētāji Latgalē. Lai arbūzi augtu, ir nepieciešams siltums, kura šogad trūkst. Kopumā gan Latvijā arbūzu audzētāju kļūst vairāk, jo pēc vietējām ogām ir arī labs pieprasījums.  SIA "Latgales arbūzi" saimnieks Juris Vlasovs rāda vienu no saviem arbūzu laukiem. Pērn uz šo laiku arbūziem jau bija aizmetušies bumbuļi, taču šogad stādi nīkuļo, pie tam lielu daļu no tiem nācās pārstādīt. Vlasova arbūzu lauki atrodas netālu no Rēzeknes. Milzīgās ogas audzē jau vairāk nekā desmit gadus. Un šis gads audzētāja pieredzē ir īpaši nepateicīgs. "Šogad te nekādu izredžu nav. Mitrums – tā ir mazākā problēma. Saules trūkst, nav siltuma. Viņiem vajag sešpadsmit grādus, lai augtu, bet naktī te desmit, deviņi, tāpēc stāv uz vietas," teica Vlasovs. Jautāts, vai varētu būt vēl raža, viņš sacīja: "Es domāju, ka ne. Tāpēc, ka viņiem tas veģetācijas periods ir 80 dienas, bet viņi jau divus mēnešus stāv stāda stadijā. Vairāk es te neko nedarīšu, ne ar zāli, neko."  Kopumā iestādīti 14 tūkstoši stādu, aptuveni desmit tūkstoši tika pārstādīti. Šogad gribējis laukus apdrošināt, taču tas nav izdevies, stāstīja Vlasovs: "Bet neviens neapdrošina arbūzus. Nav tipiska kultūra Latvijai."  Savukārt Māra Ziemele arbūzus audzē Preiļu novada Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecībā "Dižarāji". Šogad no 12 tūkstošiem stādiņu izdzīvoja aptuveni puse. Mitruma dēļ bijušas grūtības ar tehniku tikt uz lauka. "Sākām stādīt, bija 7. jūnijs, bet, lai varētu uz lauka izbraukt, bija tā, ka dienā piecas reizes diskoja lauku, kultivēja, respektīvi, žāvēja, lai ātrāk žūst."  Pēdējie arbūzu stādi iestādīti vēl jūlija sākumā, tas būs eksperiments, skatīties, kā izaugs. "Pagājušo gadu mēs stādījām uz 20. maiju un ziedēja uz 1. jūliju. Tad šogad labākie ir sprīža lielumā, vēl tikai zaļās vidējās lapiņas iet, vēl stīdziņu nav," atzina Ziemele.