Latvijas armijai - 100. Jāņa Gredzena no Lodes dzīvesstāsts

Jānis Gredzens dzimis ir 1904. gadā Lodes pagastā, Valmieras apriņķī. Viņš bijis leitnants 4. Vidzemes kājnieku pulkā. Pagājuši simts gadi kopš dibināta Latvijas armija. Apaļo gadskārtu bruņotie spēki atzīmēs jūlijā, savukārt Latvijas Radio skan nelieli latviešu karavīru dzīves stāsti. 1940./ 1941. gadā, dienot Latvijas armijā, Jānis Gredzens atradās Litenes vasaras nometnē tieši brīdī, kad 1941. gada jūnijā notika Latvijas armijas lielākā traģēdija – Latvijas virsniecības iznīcināšana. Sarkanās armijas NKVD karaspēka vienības aplenca Litenes nometni un nošāva vairāk nekā 50 latviešu virsniekus un izsūtīja 560 virsniekus un karavīrus uz Krieviju. Jānim Gredzenam šajā brīdī izdevās paglābties, kā daudziem citiem karavīriem, kas juku brīdī slēpās mežos, kad notika izvešanas un apšaušanas. 1944. gadā, kad tiek dibināts latviešu leģions, viņš tajā brīvprātīgi piesakās. Viņš piedalījies Kurzemes lielkaujās, kas Jānim Gredzenam bija liktenīgas, jo 16. novembrī viņš krīt. Otrā lielkauja norisinājās Priekules – Vaiņodes sektorā pie Auces no  27. oktobra līdz pat 25. novembrim. Jānis Gredzens miris 1944. gada 16. novembrī, viņa mirstīgās atliekas atrastas 1998. gadā un apglabātas Lestenes brāļu kapos. Rubrika tapusi sadarbībā ar Latvijas kara muzeju. Ziņas sniedza Mudīte Grimma.