Latvijas ļaudis, kas uzņēmās glābt ebreju līdzpilsoņus Otrā pasaules kara laikā. 2. daļa

Šajās dienās aprit 80. gadskārta kopš Latvijas ebreju masu slepkavībām 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. Rumbulas slaktiņā gāja bojā apmēram 25000 Latvijas ebreju, un ar to kulminēja straujais un iznīcinošais holokausta process nacistu okupētajā Latvijā.  Tobrīd pasaudzēti tika tikai daži tūkstoši darbaspējīgāko vīriešu, visus citus - sievietes, bērnus un vecākus ļaudis - nacistu okupācijas režīms lēma šausminošai nāvei. Dažu mēnešu laikā tika noslepkavoti gandrīz 70000 Latvijas ebreju, lielākā daļa no tiem, kam nebija izdevies, sākoties padomju-vācu karam, izkļūt no Latvijas līdz bēgošo Sarkano armiju, vai nebija turp deportēti pirmajā staļiniskās okupācijas gadā. Pavisam Otrā pasaules kara laikā Latvijā gāja bojā apmēram 73000 ebreju tautības Latvijas pilsoņu.  Tāpat uz Latviju kara laikā tika pārvesti, kā lēš, aptuveni 22000 ebreju no Vācijas, Austrijas, Čehijas un Ungārijas, no kuriem lielākā daļa arī šeit gāja bojā.. Izglābties izdevās vien dažiem simtiem holokaustam pakļauto, lielāko tiesu tas bija iespējams, pateicoties tiem drosmīgajiem Latvijas ļaudīm, kuri uzņēmās risku glābt savus ebreju tautības līdzpilsoņus. Pazīstamākais no šiem glābējiem ir rīdzinieks Žanis Lipke, kurš kopā ar ģimeni un paziņu loku paglāba 55 ebreju dzīvības, taču bez viņa bija vēl vairāki simti citu glābēju, kuriem tāpat izdevās izglābt vienu vai vairākus nāves draudiem pakļautos. Par to, kā notika šī glābšana, kā rīkojās un ar ko riskēja ebreju glābēji, saruna ar muzeja Žaņa Lipkes memoriāls direktori Lolitu Tomsoni un muzeja pētniece un pedagoģi Maiju Meieri-Ošu. Sarunas 2. daļa.