Literārā Akadēmija nākamgad svinēs savu divdesmitgadi

Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kūrētā kultūrizglītības programma “Literārā Akadēmija” ir izaugusi no kādreizējā Jauno autoru semināra. Seminārā praktizēto nedēļu ilgo darbu apspriešanu reizi gadā tagad nomainījušas meistardarbnīcas dzejā, prozā, drāmā, arī citvalodīgi rakstošajiem domāta programma. Literārā Akadēmija nākamgad svinēs savu divdesmitgadi. Kad jāiegaumē kāds Latvijas literatūrā debitējušā vārds, grūti nepamanīt šo autoru radošajās biogrāfijās bieži atkārtojošos faktu – mācījies Literārajā akadēmijā. Lai gan pēc būtības Literārā akadēmija ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kūrēta kultūrizglītības programma, un ne jau visiem tās dalībniekiem ir mērķis kļūt kursu noslēgumā par profesionālu rakstnieku, dzejnieku vai dramaturgu. Tomēr Literārā akadēmija nākamgad svinēs savu divdesmitgadi, un ir pamanāmiem burtiem ierakstījusi savu pastāvēšanu Latvijas literatūras kopainā. Un visu šo laiku tās vadītājs ir bijis dzejnieks un dramaturgs Ronalds Briedis. Sekojot šī gada meistardarbnīcu vadītāju – prozā – Daces Vīgantes, un dzejā – Katrīnas Rudzītes – ieteikumiem, uz sarunu esmu aicinājusi arī divas šī gada Literārās akadēmijas meistardarbnīcu dalībnieces – Kristīni Jučkoviču un Lindu Vītumu. Satiekoties studijā abas jau ir pazīstamas un  smejas, ka esmu dabūjusi hibrīdus. Tam es patiešām nevarēju iepriekš būt gatava – gan Kristīne Jučkoviča, gan Linda Vītuma Literārajā akadēmijā vienlaikus apmeklē gan dzejas, gan prozas meistarklases, un ir sadarbojušās arī ar Ronaldu Briedi kā dzejas konsultantu. Viens gan ir skaidrs jau no pirmā acu uzmetiena, esmu satikusi rosīgus cilvēkus ar daudzveidīgām interesēm, kuri prot savu dzīvi padarīt interesantāku.