Literatūrkritika, vēsture un šodienas sociālā realitāte. Saruna ar Ligiju Purinašu

Ligija Purinaša darbojas dažādās jomās: pagājušajā gadā Latgales kultūras gada balvai “Boņuks” tika nominēts viņas pirmais dzejas krājums “Sīvīte”, šogad tas ir kopā ar vēsturnieku Kasparu Strodu tapušais rakstu krājums “Laikmeta nospiedumi. 20. gadsimta Latgales stāsti”. Taču viņas žurnālistes, vēsturnieces, literatūrkritiķes intereses vienojošais vārds ir – “sieviete”. Arī Ligijas Purinašas patreizējā darba vieta ir biedrības “Centrs Marta” Rēzeknes filiāle. Kā savienojas literatūrkritiķes un vēsturnieces pētītie pagātnes tēli, ar šodienas sociālo realitāti, ar viņas pašas sievišķības atklāsmi dzejā un dialektā? Šķetinām vienu pēc Ligijas Purinašas daudzās intereses un dažādās darbošanās jomas, piesaucot tos, kurus varam uzskatīt par viņas ceļabiedriem. Ligija Purinaša sarunu noslēdzot bilst, ka tagad viņa grasās doties tālāk, pievērsties citām tēmām, citiem fenomeniem. Bet patreiz uzrakstītajā viņa ir tāda – sieviete, dzimtas sieviešu dzīvotprasmes un valodas izauklēta, kopā ar savām laikabiedrēm dziesmās un iznākušajā krājumā. Un aizvien vēl savu spēku izpētīdama un apzinādamās.